.
Psihosomātiskā medicīna
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:8.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:18.08.2023 09:14:14
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | VPUPK_305 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Psihiatrija | Mērķauditorija: | Rehabilitācija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Velga Sudraba | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, J. Asara iela 5, vppk rsu[pnkts]lv, +37167061587 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 4 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 16 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Psihes bioloģiskie pamati I, Psihes bioloģiskie pamati II, Personības psiholoģija, Klīniskā psiholoģija, Psihiatrija un psihofarmakoloģija, Attīstības psiholoģija, Individuālā konsultēšana un psihoterapija | ||||||||
| Mērķis: | Attīstīt zināšanas par psihosomatiskiem procesiem un to ietekmi uz dažādām cilvēka orgānu sistēmām, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt pacientu dzīves un slimību anamnēzes datus, kā arī slimības vēstures datus psihosomatisko traucējumu un slimību gadījumā, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku traucējumu vai slimību pacientiem. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Biopsihosociālais modelis medicīnā, galvenās psihosomatiskās teorijas. Neirozinātnes loma psihosomatiskajā medicīnā. Aleksitīmija un psihosomatiskā ievainojamība, psihosomatiskās attiecības un aleksitīmiska ģimene. Emocijas, to loma somatizācijas procesā. Personība un coping mehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā sirds- asinsvadu un elpošanas sistēmas traucējumu un slimību rašanās procesā. Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību rašanās procesā. Ēšanas traucējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā ginekoloģisko un endokrīno traucējumu un slimību rašanās procesā. Neauglības psihosomatiskie aspekti. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Migrēna, sasprindzinājuma galvassāpes, muguras sāpes. Somatoformie traucējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Dzīves un slimību anamnēzes ievākšanas principi un struktūra. Psihes aizsardzības mehānismu atpazīšana, personības funkcionēšanas līmeņa noteikšana dotajās pacientu anamnēzēs. Psihosociālās ietekmes analīze un veselības traucējumu rašanās psihodinamiskās izpratnes veidošana. Pētījumu analīze par emociju ietekmi uz slimību un veselības traucējumu rašanos, par aleksitīmijas un ievainojamības nozīmi dažādu psihosomatisko slimību izcelsmē. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 6 | Pētījumu analīze par sirds-asinsvadu un elpošanas slimību un veselības traucējumu rašanos. Pacientu anamnēžu analīze. Pētījumu analīze par gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību un veselības traucējumu rašanos. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Pētījumu analīze par ginekoloģisko un endokrīno slimību un veselības traucējumu rašanos, par neauglības psihosomatiskiem aspektiem. Pacientu anamnēžu analīze. Pētījumu analīze par sāpju un somatoformiem traucējumu psihodinamiskiem aspektiem, to ietekmi uz psihosociālo funkcionēšanu. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Patstāvīgi lasīt norādītos psihosomatiskās medicīnas avotus un literatūru par lekcijas tēmu. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījumu kopsavilkumus. Veikt darbu 3-niekos mazajās grupās, analizējot piedāvātās pacientu anamnēzes, pamatojot analīzes kopsavilkumu lielajā grupā. Noslēgumā veikt rakstisku pacienta anamnēzes analīzi, atbilstoši dotajiem kritērijiem un pamatojoties uz teoriju, prezentēt to. Kursa noslēgumā katrs students aizpilda atgriezeniskās saites aptauju. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | 1) aktivitāte seminārnodarbībās, analizējot anamnēzes – 10%; 2) patstāvīgo darbu izpilde, laicīga iesniegšana – 40%; 3) anamnēzes analīze (pēc pievienotās shēmas), tās prezentācija – 50%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Maģistrants izskaidro nozīmīgākos teorētiskos konceptus psihosomatiskajā medicīnā; teorētiski izskaidro psihes aizsargmehānismu nozīmi veselības traucējumu un slimību rašanās procesā; apraksta un novērtē pacienta dzīves anamnēzes datus, atbilstoši psihosomatiskās medicīnas nostādnēm; atpazīst un analizē dažādu orgānu sistēmu traucējumu un slimību rašanās psihodinamiskos procesus. | ||||||||
| Prasmes: | Maģistrants veic pacienta dzīves un slimības anamnēzes ievākšanu; izvērtē pacienta psihisko un somatisko faktoru mijiedarbību dažādu psihosomatisku saslimšanu gadījumā; izvērtē iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku saslimšanu pacientiem. | ||||||||
| Kompetences: | Maģistrants, izmantojot apgūtās zināšanas, analizē pacientu psihosomatisko slimību vai veselības traucējumu no psihodinamiskā skatupunkta; loģiski noformulē un interpretē iegūtos datus, aprakstot pacienta gadījumu. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Sudraba, V., Skaldere-Darmudasa, G. (2022). Psihosomatiskā medicīna. Rīga: RSU. | ||||||||
| 2 | Fritzsche, K., McDaniel, S.H., Wirsching, M. (eds.) (2014). Psychosomatic medicine. 2nd ed., Springer | ||||||||
| 3 | Philbrick K.L., Rundell J.R., Netzel P.J., Levenson J.L. Clinical manual of psychosomatic medicine: a guide to consultation-liaison psychiatry / Washington, DC; 2012. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 4 | Gabbard G. (2005). Psychodynamic psychiatry in Clinical Practice. 4th ed. Washington: American Psychiatric Press, Inc. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 5 | Lapiņa K. (2006). Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks. Rīga: Librum. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 6 | Mārtinsone K., Miltuze A. (2015). Psiholoģija, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 11.nodaļa “Personība”; 13.nodaļa “Veselība un slimība psiholoģijā”. | ||||||||
| 7 | Gubb, K. (2013). Psychosomatics today: a review of contemporary theory and practice. In: Psychoanalytic Review, 100(1), 103–142. | ||||||||
| 8 | Boschan, P. J. Body, mind and bonds. In: The American Journal of Psychoanalysis. 2007; 67 (3): 235–248. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Мак-Вильямс, Н. (2009). Психоаналитическая диагностика. – Москва: Класс. | ||||||||
| 2 | Kulbergs J. Dinamiskā psihiatrija. Rīga: Jumava, 2001 | ||||||||
| 3 | Lövheim H. (2012). A new three-dimensional model for emotions and monoamine neurotransmitters. Medical Hypotheses. 78(2): 341–348. | ||||||||
| 4 | Fava, G. A., & Sonino N. (2010). Psychosomatic medicine. In: International Journal of Clinical Practice, 64(8), 1155-1161 | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Periodiskie izdevumi: | ||||||||
| 2 | Psychosomatic Medicine | ||||||||
| 3 | Journal of Psychosomatic Research | ||||||||
| 4 | Psychosomatics | ||||||||
| 5 | Clinical Social Work Journal | ||||||||
| 6 | http://journals.lww.com/psychosomaticmedicine/ | ||||||||
| 7 | http://www.jpsychores.com/ | ||||||||
| 8 | http://www.psychosomaticsjournal.com/ | ||||||||
