Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra

Katedras galvenais mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus, atbildīgus un uz starpdisciplināru sadarbību vērstus veselības aprūpes speciālistus. Vienlaikus katedra aktīvi sekmē neirozinātņu nozares attīstību gan Latvijā, gan starptautiskajā akadēmiskajā telpā.

Katedru vada profesors Guntis Karelis. Katedras docētāji ir izcili savas jomas klīniskie profesionāļi, kuru ikdienas darbs Latvijas universitāšu slimnīcās nodrošina ciešu sasaisti starp modernu teorētisko izglītību, pierādījumos balstītu medicīnu un reālu klīnisko praksi.

Studijas un profesionālā pilnveide

Katedra nodrošina visaptverošu neiroloģijas un neiroķirurģijas studiju saturu topošajiem ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem. Tāpat struktūrvienība aktīvi piedalās rezidentu sagatavošanā un ārstniecības personu nepārtrauktā tālākizglītībā.

Apmācība tiek īstenota šādās studiju programmās:

Medicīna;
Fizioterapija un Ergoterapija;
Ortozēšana, protezēšana un Audiologopēdija;
Māszinības.

Studiju procesā īpaša uzmanība tiek pievērsta padziļinātai neiroloģiskajai izmeklēšanai un topiskajai diagnostikai. Studenti apgūst klīnisko, laboratorisko, neirofizioloģisko un attēldiagnostikas datu interpretāciju, kā arī pamatotai ārstēšanas un rehabilitācijas plāna izstrādei nepieciešamās prasmes. Klīnisko gadījumu analīze un starpdisciplināra sadarbība ir pamatā studējošo profesionālās spriestspējas, komunikācijas prasmju un drošu lēmumu pieņemšanas spēju attīstībai.

Klīniskā prakse un tālākizglītība

Katedras studiju, klīniskā un pētnieciskā darbība tiek realizēta ciešā sadarbībā ar Latvijas universitāšu slimnīcām, dažādām ārstniecības iestādēm, rehabilitācijas centriem un pētniecības partneriem. Docētāju tieša līdzdalība ikdienas pacientu aprūpē ļauj studiju saturā operatīvi integrēt pasaulē jaunākās diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. Katedra regulāri organizē izglītojošus pasākumus – kursus, seminārus, tematiskās skolas un konferences, kas paredzētas neirologiem, neiroķirurgiem, ģimenes ārstiem, rezidentiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem.

Ilgtermiņa darbības virzieni

Lai nodrošinātu izcilību mācību procesā un zinātnē, katedra ir izvirzījusi šādus stratēģiskos darbības virzienus:

Mūsdienīga neiroloģijas un neiroķirurģijas studiju satura izstrāde un īstenošana visos
veselības aprūpes studiju līmeņos.
Akadēmiskās izglītības cieša sasaiste ar klīnisko praksi, akcentējot pacientu drošību un
pierādījumos balstītu aprūpi.
Studentu, rezidentu un doktorantu pētniecības darbu mērķtiecīga vadīšana un akadēmiskās
pēctecības stiprināšana.
Diagnostikas, ārstēšanas, rehabilitācijas un aprūpes kvalitātes pastāvīga pilnveide,
balstoties uz klīniskajiem datiem un pacientu pieredzes rādītājiem.

Digitālo mācību risinājumu, simulāciju, attālinātas profesionālās sadarbības un
inovatīvu veselības tehnoloģiju plaša izmantošana.
Aktīva sabiedrības izglītošana par smadzeņu veselību, neiroloģisko slimību profilaksi
un simptomu savlaicīgu atpazīšanu.

Pētniecība un inovācijas

Katedra veicina klīnisku, translacionālu un starpdisciplināru pētniecību, aktīvi iesaistot docētājus, studējošos, rezidentus un sadarbības partnerus. Pētnieciskajā darbā tiek integrēta klīniskā novērošana, laboratoriskās un attēldiagnostikas metodes, neirofizioloģija, biomarķieru analīze, kā arī veselības dati un pacientu ziņotie iznākumi. Iegūtie rezultāti tiek praktiski izmantoti studiju satura aktualizācijā, kā arī diagnostikas un ārstēšanas pieeju, rehabilitācijas un pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanā.

Pētniecības virzieni

Neiroloģijā

Cerebrovaskulārās slimības, akūta insulta aprūpe, sekundārā profilakse un neirovaskulārā diagnostika.
Neiroimunoloģiskās un demielinizējošās slimības, tostarp multiplā skleroze.
Epilepsija un citas paroksizmālas nervu sistēmas slimības.
Kustību traucējumi, kognitīvie traucējumi un neirodeģeneratīvas slimības.
Neiromuskulāras un perifērās nervu sistēmas slimības.
Galvassāpes, dažādu veidu sāpes neiroloģijā un reibonis.
Neiroinfekcijas un sistēmisku slimību izraisīti nervu sistēmas bojājumi.
Neirorehabilitācija, funkcionālie iznākumi, pacientu dzīves kvalitāte un ilgtermiņa novērošana.

Neiroķirurģijā

Galvas un muguras smadzeņu trauma, neirointensīvā aprūpe un tās ārstēšanas iznākumi.
Smadzeņu asinsvadu patoloģija un mūsdienīgas neirovaskulāras ārstēšanas pieejas.
Centrālās nervu sistēmas audzēji, neiroonkoloģija, molekulārā neiropatoloģija un specifiski biomarķieri.
Hidrocefālija un cerebrospinālā šķidruma cirkulācijas traucējumi.
Mugurkaula, muguras smadzeņu un deģeneratīvas mugurkaula slimības.
Perifēro nervu kompresijas un citas neiroķirurģiski koriģējamas slimības.

Starpdisciplinārie pētniecības virzieni

Neiroattēlveidošanas, neirofizioloģijas un laboratorisko datu sarežģīta integrācija slimību diagnostikā un prognozēšanā.
Diagnostisko, prognostisko un terapijas atbildes biomarķieru izpēte.
Veselības aprūpes kvalitātes monitorings, pacientu drošība, aprūpes ceļu analīze un reālās klīniskās prakses datu izmantošana.
Digitālā veselība, apjomīgu klīnisko datu analīze un jaunāko tehnoloģiju efektivitātes izvērtēšana neirozinātnēs.

Starptautiskā sadarbība un ārvalstu ekspertīze

Katedras starptautisko mērogu un zinātnisko kapacitāti būtiski stiprina viesdocētājs – prof. Dr. med. habil. Kristians Mavrins (Christian Mawrin). Profesors vada Oto fon Gērikes Universitātes Magdeburgā Neiropatoloģijas institūtu un ir pasaulē atzīts eksperts neiropatoloģijā un molekulārajā neiroonkoloģijā.

Viņa zinātniskā kompetence aptver intrakraniālu audzēju molekulāros mehānismus, ļaundabīgas progresijas un invāzijas procesus, audzēju metabolismu un mikrovidi, prognostisko un terapeitisko biomarķieru izpēti, kā arī meningiomu eksperimentālos modeļus. Profesora K. Mavrina iesaiste ievērojami papildina studiju saturu neiropatoloģijā un neiroonkoloģijā un paver plašas iespējas kopīgiem pētniecības projektiem, augsta līmeņa zinātniskām publikācijām, kā arī vērtīgai akadēmiskās pieredzes apmaiņai.

Studentu zinātniskā darbība un sabiedrības iesaiste

Katedra mērķtiecīgi atbalsta studējošo agrīnu iesaisti pētniecībā, zinātnisko darbu izstrādē un dalību zinātniskajās konferencēs. RSU neiroloģijas un neiroķirurģijas studentu zinātniskais pulciņš ir nozīmīga platforma, kur studenti papildina teorētiskās zināšanas, attīsta praktiskās iemaņas un padziļināti iepazīst savas specialitātes profesionālās un pētnieciskās iespējas.

Papildus akadēmiskajam darbam katedras mācībspēki un studenti aktīvi piedalās sabiedrības izglītošanā par smadzeņu veselību. Viens no zināmākajiem šādas iniciatīvas piemēriem ir neirozinātņu olimpiāde Latvian Brain Bee, kas veicina vidusskolēnu interesi par cilvēka smadzenēm, neirozinātni un medicīnu kopumā.

Sadarbības tīkls un partnerības

Katedra veido un uztur spēcīgu sadarbības tīklu, strādājot kopā ar Latvijas un Baltijas profesionālajām biedrībām, vadošajām universitāšu slimnīcām, rehabilitācijas un zinātnes institūcijām, pacientu organizācijām, kā arī starptautiskām profesionālajām organizācijām.

Aktīva sadarbība tiek uzturēta ar lielākajām Igaunijas un Lietuvas universitātēm un to klīnikām, kā arī augsta līmeņa starptautiskajiem ekspertiem un pētniekiem no citām Eiropas valstīm. Nacionālā līmenī būtiska ir partnerība ar Latvijas universitāšu slimnīcām un Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Savukārt Eiropas un pasaules līmenī īpaši nozīmīga ir sadarbība ar galvenajām nozares organizācijām, tostarp Eiropas Neiroloģijas akadēmiju, Eiropas Neiroķirurgu biedrību asociāciju un Pasaules Neiroķirurgu biedrību federāciju.