Bērnu tiesību attīstība XXI gadsimtā. No aizsardzības līdz līdzdalībai

“Bērni nav tikai sabiedrības nākotne — viņi ir tās tagadne.
Viņu tiesības nav jāplāno, bet jāaizsargā šeit un tagad.”

— Janušs Korčaks (Janusz Korczak), ārsts, jurists, bērnu tiesību aizstāvis

1. jūnijā visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena. Tās vēsture aizsākās 1925. gadā Pasaules konferencē par bērnu labklājību Ženēvā, bet kopš 1950. gada šī diena ir kļuvusi par ikgadēju atgādinājumu par bērnu tiesību nozīmi un aizsardzības nepieciešamību.

Šī diena mums atgādina ne vien par bērnu ievainojamību, bet arī par viņu neatkarīgo statusu tiesību telpā. Mūsdienās tā kļūst par aicinājumu uz drosmīgu un progresīvu skatījumu nākotnē. Bērnu interešu prioritāte vairs nav tikai juridisks princips — tā ir kļuvusi par mērauklu tam, cik ētiska un ilgtspējīga ir mūsu sabiedrība.

Bērnu tiesību aizsardzība ir viens no būtiskākajiem cilvēktiesību jautājumiem. Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju, kā arī citiem starptautiskiem un nacionāliem tiesību aktiem, bērnam ir jānodrošina visaptveroša aizsardzība, īpaši ģimenes kontekstā un likumpārkāpumu situācijās. ANO Konvencijas 23. pants nostiprina bērna tiesības uz aizsardzību ģimenē, savukārt 24. pants paredz bērna tiesības uz identitāti, pilsonību un aizsardzību pret diskrimināciju.

Normatīvais regulējums nosaka, ka bērnam ir tiesības uz juridisko statusu, personisko identitāti, vārda, uzskatu un ticības brīvību, piekļuvi informācijai, kā arī aizsardzību pret jebkāda veida vardarbību, nolaidību vai ekspluatāciju. Tāpat tiek garantētas īpašas tiesības bērniem ar invaliditāti, bēgļiem, bērniem no minoritāšu grupām, kā arī bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu vai brīvības atņemšanas apstākļos. Ne mazāk svarīgas ir tiesības uz veselību, izglītību, sociālo aprūpi un atpūtu.

Tomēr praksē bērnu tiesību ievērošana bieži sastopas ar būtiskiem izaicinājumiem. Daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, bērnu aizsardzības sistēmas saskaras ar resursu trūkumu un nepietiekamu institucionālo kapacitāti. Jāuzsver, ka atsaukšanās uz ierobežotiem budžeta līdzekļiem nav pietiekams pamatojums bērnu tiesību ierobežošanai – bērni veido valsts sociālo un ekonomisko nākotni, tādēļ valsts pienākums ir nodrošināt prioritāru pieeju viņu tiesību īstenošanai, kā to nosaka arī Konvencijas 4. pants.

Lai arī bērnu tiesību konceptuālā attīstība aizsākās jau XX gadsimta pirmajā pusē, faktiskā tiesiskā atzīšana un efektīva īstenošana uzlabojās tikai gadu desmitiem vēlāk. Vēl aizvien sabiedrības daļā bērnu tiesības netiek uztvertas pietiekami nopietni, kas izraisa atkārtotus un dažkārt sistēmiskus pārkāpumus.

Bērna tiesības nedrīkst pastāvēt vienīgi kā deklaratīvas normas, tām jābūt reāli piemērojamām un aizsargājamām jebkurā situācijā, kurā apdraudēta bērna labklājība vai cieņa.

Vēsturiski bērnu tiesību aizsardzība Eiropā balstījās uz aizsardzību pret vardarbību, ekspluatāciju, pamestību, kā arī uz tiesībām uz izglītību, veselību un ģimeni. Latvija pēdējo desmitgažu laikā ir paveikusi nozīmīgu darbu bērnu tiesību aizsardzībā, izveidojot likumisko ietvaru, atbildīgās institūcijas un nacionālās stratēģijas. Viena no pēdējām iniciatīvām Latvijā ir nupat valdībā apstiprinātais Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plāns 2025.–2027. gadam, kas iezīmē valstiska līmeņa apņemšanos aizsargāt bērnu drošību un labklājību. Vienlaikus mums jāapzinās: bērnu tiesību apdraudējumi transformējas. Fiziskā un emocionālā vardarbība joprojām ir realitāte, taču arvien vairāk aktualizējas jauni izaicinājumi, kas saistīti ar tehnoloģiju attīstību, mākslīgo intelektu un digitālo vidi.

Bērns digitālajā pasaulē – tiesību subjekts ar savām vajadzībām

Mūsdienu bērns piedzīvo citādāku bērnību – bērnību ar savu digitālo identitāti, viņš ir pakļauts algoritmiem, sociālo tīklu ietekmei, personalizētam saturam. Tāpēc bērnu tiesību aizsardzībai ir jāaptver arī tiesības uz digitālo privātumu, aizsardzību pret algoritmiskiem aizspriedumiem, drošību virtuālajā telpā, iespēju viedi un droši piedalīties digitālajā sabiedrībā.

No vienas puses, digitālā telpa rada riskus, kuri vēl pirms pāris gadu desmitiem nebija pat iedomājami. Mākslīgais intelekts, algoritmiski personalizēts saturs, nepietiekama uzraudzība sociālajos tīklos – tas viss var ietekmēt bērna mentālo veselību, privātumu un identitātes veidošanos. No otras puses, tā ir realitāte, kurā bērni dzīvo un māksla ir sagatavot viņus mainīgajai un digitāli ne vienmēr prognozējamai realitātei. Ir jāieliek stingri pamati, un tas jau ir ģimenes un izglītības iestāžu uzdevums.

Bērns nav tikai nākotnes pieaugušais, bet gan pilntiesīgs sabiedrības loceklis jau šodien arī tiešsaistē. Cieņa pret bērna privāto telpu, integritāti un viedokli ir jākļūst par sistēmisku pieeju visās jomās no izglītības satura līdz digitālās vides regulējumam. Cieņa ir ne tikai morāla attieksme, bet arī tiesisks princips.

Līdz ar to jāatceras, ka pārmērīga kontrole pār bērna uzvedību, dzīvi var kļūt par jaunu ierobežojumu, tāpēc būtiska ir izpratne par digitālās realitātes niansēm un bērna interešu ievērošana tajā no vairāku pušu perspektīvas. Svarīgi ir veidot izpratni un līdzsvarotu pieeju, identificējot gan riskus, gan iespējas, ko sniedz digitālā vide.

“Nav iespējams ārstēt ķermeni, neņemot vērā prātu.”
— Hipokrāts

Šis Hipokrāta princips ir tieši attiecināms arī uz bērna tiesību aizsardzību plašākā kontekstā, īpaši mūsdienās. Mēs nevaram risināt tikai ārējās vajadzības, ignorējot iekšējās – bērna pašcieņu, pašizpausmi un emocionālo drošību.

RSU ieguldījums bērnu tiesību aizsardzībā un stiprināšanā

Rīgas Stradiņa universitāte sniedz būtisku ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības jomā, aktīvi veicinot šo tiesību izpratni, stiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību gan akadēmiskā, gan praktiskā līmenī. Universitātes pienesums ir starpdisciplinārs un sistēmisks:

• tiek īstenota ārstniecības personu sagatavošana, īpašu uzmanību pievēršot bērnu fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai, kā arī attieksmei pret mazo pacientu kā tiesību subjektu;
• attīstīta starpdisciplināra pētniecība bērnu tiesību jautājumos – sociālo un medicīnas zinātņu krustpunktā;
• tiek izstrādāti promocijas darbi un zinātniskie projekti, kas veltīti bērnu interešu un tiesību aizsardzībai, tostarp digitālās vides izaicinājumiem;
• regulāri notiek speciālistu apmācības un profesionālā pilnveide, kā arī tiek sniegts akadēmiskais pienesums politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidē bērnu tiesību jomā.

Rīgas Stradiņa universitāte apzinās savu nozīmīgo lomu šajā procesā – veidot izglītības un pētniecības vidi, kurā bērna tiesības netiek vien teorētiski analizētas, bet tiek arī praktiski aizstāvētas un stiprinātas caur profesionālu rīcību, izglītību un zinātnisko kompetenci.

Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā atgādināsim sevi, ka demokrātiskā sabiedrība sākas ar cieņu un atbildības sajūtu pret bērna cieņu.

Raksta autore

asoc. prof. PhD Karina Palkova

Dekāne, Sociālo zinātņu fakultāte
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, Sociālo zinātņu pētniecības centrs

2020. gadā aizstāvēts promocijas darbs Nepilngadīgo pacientu un ārstniecības personu tiesisko attiecību problemātika ārstniecības procesā.