Pārlekt uz galveno saturu
Tiesības

Kriminālistikas zinātnes loma noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā ir nenovērtējama. Mūsdienās ir grūti iedomāties kāda noziedzīga nodarījuma atklāšanu bez kriminālistikas sniegtajām iespējām.

Kriminālistikas attīstība aizsākās 19. gadsimtā, kad strauji pieauga noziedzības līmenis. Cīņā ar augsto noziedzības līmeni 1810. gadā bijušā noziedznieka Parīzē Ežēna Fransuā Vidoka vadībā tika izveidota Sirtē (sûreté – drošība), gada laikā tika arestēti 812 noziedznieki. Tas bija Francijas kriminālpolicijas sākums. Tā radās nepieciešamība veikt aizturēto ārienes pazīmju aprakstu, kuru Alfons Bertijons papildināja ar 14 pozīciju mērījumiem, tā izveidojot aizturēto uzskaites kartotēku. Šīs sistēmas izstrāde jau balstījās uz zinātniskiem pamatiem. Šīs sistēmas izstrāde tika sākta 1879. gadā, un jau 1877. gadā cietuma ģenerāldirektoram tika nosūtīta vēstule par jaunu personas identifikācijas metodi, pievienojot vēstulei 19 gadu laikā tūkstošiem kartīšu ar pirkstu nospiedumiem, vienlaikus pierādot, ka pirkstu nospiedumi nemainās visa mūža garumā.

1892. gadā vēl viens kriminālists Žuans Vučetičs jau skaidri iztēlojās pirkstu nospiedumu praktiskās reģistrācijas un klasificēšanas principu, izveidojot pirmo pirkstu nospiedumu kartotēku pasaulē. 1905. gadā pirmo reizi pirkstu nospiedumi tika izmantoti par pierādījumu slepkavības lietā. Attīstoties daktiloskopijai, tika izstrādātas arī pirmās papillārlīniju rakstu pēdu vizualizēšanas metodes un pirkstu nospiedumu noņemšanas metodes.

Kopumā jaatzīmē, ka kriminālistikas attīstības sākumā tika uzkrāta liela empīriskā bāze, kas prasīja izveidot sistēmu šīs bāzes sakārtošanai. Tā radās kriminālistikas zinātne.

Kopš kriminālistikas pirmsākumiem ir noticis liels izrāviens materiāli tehniskās bāzes un tehnoloģiju attīstībā, kā arī jaunu metožu izstrādē. Mūsdienās noziedzīga nodarījuma atklāšana vairs nav iedomājam bez eksperta klātbūtnes notikuma vietā un ekspertīzes atzinuma. Lai arī mūsdienās kriminālistika paver lielas iespējas atklāt noziedzīgu nodarījumu, tomēr zināšanu nepilnības var ietekmēt kvalitatīvu izmeklēšanas procesu un noziedzīga nodarījuma atklāšanu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka kriminālistika mūsdienās ir cieši saistīta ar tehnoloģijām, kuru attīstības tempi ir strauji. Noziedzīgo nodarījumu novēršanā un atklāšanā pielietojamo tehnoloģiju ietekmei ir būtiska nozīme. Pētot jautājumu ar kriminālistikas attīstību, īpaša loma ir paredzēta tehnoloģiju pielietošanai notikuma vietas apskatē un fiksēšanā, dažādu veidu objektu un pēdu atrašanā, vizualizēšanā, fiksēšanā un izņemšanā, tiesu ekspertīžu noteikšanā, kā arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu veidu izmeklēšanā.

Saskaņā ar 2018. gada 23. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 49 Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm Latvijā kriminālistika ietilpst sociālo zinātņu nozarē un tiek uzskatīta par vienu no tiesību zinātnes apakšnozarēm, proti, Kriminālistika un operatīvās darbības teorija.