Medicīnas studentu mentālā un fiziskā veselība
Autore: Sandra Gintere
Ievads
Jaunatne, tai skaitā studenti, ir ļoti svarīga sabiedrības daļa, jo no jauniešu veselības, gan fiziskās, gan mentālās, lielā mērā atkarīga sabiedrības nākotne. Jauniešus, tai skaitā studentus parasti uzskata par iedzīvotāju veselāko kategoriju. Tomēr katram apgalvojumam nepieciešami pierādījumi un iedziļinoties studentu veselības problēmās, izrādījās, ka mums pieejamā zinātniskajā literatūrā nav pietiekami daudz datu par studentu veselību. Tādēļ ir būtiski apzināt pašreizējo stāvokli. Tā piemēram, novērtēt Latvijā – studējošo fizisko un mentālo veselību, kā arī veselību ietekmējošos faktorus ar mērķi apzināt veselību negatīvi ietekmējošos faktorus un to novēršanas iespējas. Ģimenes medicīnā sastopoties ar šīs populācijas daļas veselības konkrētiem datiem, iezīmējas, ka studiju laikā veselībā vērojamas izmaiņas. Starp studentiem ir bieži novērojama nervozitāte, neirotiski somatoformi traucējumi, neirastēnija, neirotiska depresija, noguruma sindroms, neirotiskās somatoformās sāpes, trauksme, neiroze ar psihisku un fizisku spriedzi, miega traucējumiem, kas kombinējas ar akūtu respiratoru saslimšanu, gastroduodenālām sūdzībām, kardialģijām, u.c.
Studentam, nokļūstot jaunā vidē, t.i. augstskolā, vispirms jāiemācās adaptēties nopietnām pārmaiņām: nokļūšana jaunā sociāli ekonomiskā vidē, reizēm atdalīšanās no ģimenes un draugiem, iekārtoties jaunā sociālā vidē, menedžēt ar šauru budžetu, savienot studijas ar ģimenes saistībām, pielāgoties jaunam mācību un dzīves, piemēram, kopmītnes stilam.
Daudziem jauniešiem šīs pārmaiņas asociējas pieaugušu, "īsti" pieaugušu cilvēku dzīvi – aizraujošu un rosinošu, un ir būtiska daļa vēlmei studēt universitātē. Tomēr šādas pārmaiņas var izraisīt arī trauksmi.
Parasti ar studiju uzsākšanu radušās lielākās problēmas, tai skaitā personīgās, var atrisināt vai mazināt, pārrunājot tās ar ģimenes locekļiem un draugiem, vai meklēt atbalstu un palīdzību pie pasniedzējiem vai citiem speciālistiem, piem., psihoterapeitiem, psihologiem, psihiatriem. Diemžēl, ne vienmēr ar to pietiek "mentālo problēmu" risināšanai, kuru pamatā faktiski ir reāla, normāla emocionāla reakcija uz jaunu konkrētam jaunietim, situāciju, jauniem pārdzīvojumiem un kairinājumiem. Tomēr katrā studentu grupā var rasties emocionālas un psiholoģiskas saskarsmes grūtības, kas ir vairāk pastāvīgas, ieilgušas un kas kavē studentu spēju pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā (mācīties augstskolā), bez attiecīga medicīniska atbalsta. Šīs grūtības var būt par iemeslu ilgstošai vai pārejošai mentālai saslimšanai, novājinātam fiziskās veselības stāvoklim, vai atkārtotām neirotiskām reakcijām. Jārēķinās arī ar to, ka katrā studentu grupā, t.i., norādītā norobežotā kolektīvā var rasties īpašas, tātad papildus iepriekš minētajam emocionālās un psiholoģiskas saskarsmes grūtības, kuru raksturs var būt pastāvīgs un ieildzis un kas arī kavē studentu spēju pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā (mācīties augstskolā), bez attiecīga medicīniska atbalsta. Šāda veida grūtības var novājināt fizisko veselību un būt par iemeslu ilgstoši vai pārejošai mentālai saslimšanai, vai atkārtotām neirotiskām reakcijām. Pieminētās patoloģijas nereti pasliktina to jauniešu veselību, kas ierodas augstskolā fiziski un mentāli veseli.
Mentālās un fiziskās veselības problēmas var pasliktināt adaptāciju un mācības augstskolā. Nelielās fiziskās vai mentālās veselības problēmas, kas traucē studijas, rada neadekvātu spriedzi, samazina motivāciju paveikt uzsākto, pazemina panākumus mācībās. Psihiatrijā psihiski traucējumi pēc savas būtības ir biopsihosociāli izcelsmē, norisē no terapijas un profilakses viedokļa.
Lai saprastu, kas jādara, lai studējošie jaunieši būtu maksimāli adaptēti veiksmīgai dalībai mācību procesā, svarīgi noskaidrot, kā un kādā pakāpē fiziskā un mentālā veselība, kaitīgie paradumi, sociālie faktori saistāmi ar akadēmisko sekmju līmeni, kā arī depresiju, trauksmi, miega traucējumiem, pirms un pēc eksāmenu spriedzi, adaptāciju.
