Pārlekt uz galveno saturu
Pedagoģiskā izaugsme
Attīstība
Darbiniekiem
Jauno docētāju skola

rsu_nap_esf.jpg

Austrijas galvaspilsētā Vīnē no 24. līdz 28. augustam aizvadīta Eiropas Medicīnas izglītības asociācijas (The Association for Medical Education in Europe / AMEE) konference, kurā starptautisku interesi un atzinību guvusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Jauno docētāju skola (JDS).

Eiropas Medicīnas izglītības asociācija ir atzīta par vienu no pasaulē ietekmīgākajām organizācijām, kurā pārstāvēti dalībnieki no 90 valstīm piecos kontinentos. Tās dalībnieki ir mācībspēki, pētnieki, augstskolu administrācijas pārstāvji, studiju un profesionālās pilnveides programmu izstrādātāji un vadītāji, dažādu zinātņu nozaru eksperti, studējošie un praktiķi, kas pārstāv medicīnas un veselības aprūpes sektoru. Pedagoģiskās izaugsmes centrs rosināja RSU kļūt par AMEE dalībinstitūciju, lai izvērstu starptautiskās sadarbības tīklu un ar savu kompetenci bagātinātu medicīnas izglītības attīstību pasaulē.

AMEE veicina izcilas medicīnas un veselības aprūpes izglītības attīstību visos augstākās izglītības līmeņos, tostarp tālākizglītībā. Asociācija sadarbojas ar dažādām organizācijām, lai stiprinātu mācībspēku un augstākās izglītības institūciju kapacitāti veidot studiju programmas, organizēt un vadīt mācīšanas un mācīšanās procesu, veikt regulāru iekšējo kvalitātes vērtēšanu, reaģējot uz jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem medicīnā, izmaiņām veselības aprūpes sistēmā un pacientu prasībām, kā arī jaunām izglītības paradigmām.

AMEE organizētā ikgadējā konference šogad pulcēja vairāk nekā 3000 dalībnieku. Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore doc. Nora Jansone-Ratinika tajā pārstāvēja RSU, ziņojot par JDS izveides procesu, darbības principiem un docētāju ieguvumiem, iesaistoties organizētajās mācību aktivitātēs. Auditorija, kurā pārstāvētas desmitiem pasaules valstu, bija vienisprātis, ka ieguldījums jaunajos docētājos liecina par augstākās izglītības institūcijas tālredzību, jo tieši mācībspēku kompetence ir nākotnes dzinējspēks ilgtermiņā. Eiropas, Āzijas, Amerikas valstu pārstāvji dalījās pieredzē, kā tiek īstenotas tālākizglītības aktivitātes mācībspēkiem un arī veselības aprūpes iestāžu praktiķiem. Neskatoties uz izglītības, veselības aprūpes sistēmu, sociokultūras u. c. atšķirībām, tika identificēti gan kopīgi ieguvumi, gan līdzīgi izaicinājumi. Viena no kopīgajām vēsmām bija starpdisciplinārā pieeja, kurā tiek respektēta nozaru specifika, taču to pārstāvji netiek norobežoti, bet gan līdzvērtīgi piedalās kopīgās mācību aktivitātēs, kas ļauj paplašināt skatījumu un mudina aizvien vairāk orientēties uz līdzvērtīgu kopstrādi, studentcentrēti un pacientcentrēti.

Kopumā dalība konferencē sniedza iespēju:

  • attīstīt starpinstitucionālo sadarbību;
  • plaši pārskatīt starptautiskās medicīnas izglītības attīstības vēsmas un salāgot tās ar RSU izaugsmes orientieriem simulācijā balstītā izglītībā, kompetencē balstītā mācīšanās procesā, studiju satura un procesa pilnveidē, starpnozaru sadarbībā, pacientu iesaistē;
  • dažādos rakursos domāt par kvalitātes monitoringu un pilnveidi.

Augusta pēdējā nedēļā, jaunajam mācību gadam tuvojoties, pēc vasaras atpūtas JDS pulcēja atpakaļ 20 dalībniekus no 12 akadēmiskajām struktūrvienībām, lai diskutētu par studējošo adaptēšanās procesu augstskolā. Diskusijā tika secināts, ka, sākot studijas, studējošajiem ir jāspēj adaptēties un pieņemt jaunas vērtības, noteikumus un uzvedības modeļus trīs vidēs: fiziskā, sociālā un informatīvā. Šajā procesā lielu ieguldījumu un atbalstu sniedz docētājs – gan izrādot iniciatīvu un palīdzot atrisināt ļoti praktiskus jautājumus, gan novērojot studējošo spēju pārvarēt dažādus izaicinājumus, kas saistīti ar adaptēšanos un nepieciešamības gadījumā arī neformālās sarunās, parādot, ka RSU ir droša vieta, un docētājiem rūp savi studējošie. Studentu adaptēšanās universitātē ir viens no svarīgākaijiem pirmā studiju gada uzdevumiem. Turklāt diskusijā kolēģi uzsvēra arī to, ka tam, cik studenti būs spējīgi adaptēties un docētāji viņus atbalstīt, ir ilgtspējīgs efekts. Šo mijiedarbību var raksturot arī kā reakcijas ķēdi. Ja docētāji rūpējas par studentu adaptēšanos, jauniešiem mazinās stress par visu jauno un veidojas noturīga piederības izjūta augstskolai. Savukārt tā veicinās studējošo iesaisti un motivāciju studiju procesā, kas atvieglos un pildīs ar gandarījumu docētāja darbu auditorijā un veicinās augstākus studējošo mācību sasniegumus. Koleģiālās attiecībās tiek stiprināta patstāvība, mērķtiecība un veicinātas līderības kvalitātes, kuras vienā no AMEE simpozijiem kā tagadnes un nākotnes profesionālo kvalitāti gan studējošajiem, gan docētājiem pieminēja AMEE prezidente prof. Trūdija Robertsa (Trudie Roberts).

Šajā akadēmiskajā semestrī līdz pat 2019. gada decembra vidum JDS tiks īstenotas dažādas mācību aktivitātes 35 akadēmisko stundu apjomā. Savukārt nākamā JDS dalībnieku grupa sāks darbu jau 2020. gada aprīlī.

 

"Šajā kompetences izaugsmes resursā nozīmīgi ir tas, ka Jauno docētāju skola ir dziļā teorētiskā un praktiskā izpētē balstīta un vienlaikus iteratīva, kurā organizatori un mācībspēki sensitīvi un operatīvi reaģē uz aktuālajām vajadzībām. Saturs un process ir svaigs, moderns, vide ir izzināšanai, mēģinājumiem, ideju apmaiņai un radīšanai atbalstoša. Šāds pedagoģiskās karjeras dzinulis dod degsmi mācīties un mācīt, lai pilnveidotu nozari un būvētu rītdienas pasauli labāku."

No pasaules universitāšu kolēģu atsauksmēm par RSU Jauno docētāju skolu

Jauno docētāju skola ir tapusi projektā Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskā personāla kapacitātes stiprināšana nr. 8.2.2.0/18/A/013. 

JDS_logo-samazinats.jpg

 

PIC logo_LV.jpg