Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis
Ārkārtas stāvoklis

"Lai arī samazināt jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību iespējams, sociāli distancējoties, iedzīvotajiem var rasties pagurums no distancēšanās, un tas ir bīstami," tā 27. aprīļa sarunā ar ziņu aģentūru LETA norādīja RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs prof. Ģirts Briģis.

Girts_Brigis.jpg

Ziņu aģentūrai viņš paudis uzskatu, ka Covid-19 apkarošanai lietderīgi būtu izskaitīt vīrusa reprodukcijas koeficientu, kas rāda, cik cilvēkiem viens inficētais šo vīrusu nodod tālāk. Taču vienlaikus profesors norāda, ka šai matemātiskajai metodei ir arī savi trūkumi un nav zināms, cik precīzi dati par slimības izplatību ir pieejami.

Viņš paskaidroja, ka aprēķins ir ļoti sarežģīts, un atkarībā no gala skaitļa, kas ir lielāks vai mazāks par vieninieku, secināms, vai epidēmija dilst vai pieņemas spēkā. "Šādus aprēķinus varētu veikt kolēģi no RSU Statistikas mācību laboratorijas, taču iniciatīvai jābūt Veselības ministrijas pusē."

Prof. Ģirts Briģis atgādināja, ka par slimības izplatības samazināšanos var runāt tikai divos gadījumos: ja ir izveidojusies tā sauktā kolektīvā imunitāte, par ko pašlaik nav pamata runāt, jo ir jāizslimo 60 % iedzīvotāju, vai ja ir bijusi efektīva distancēšanās.

"Tas nozīmē, ka distancēšanās politika ir jāturpina. Cilvēki sāk pagurt no distancēšanās, un tas ir bīstami, jo, atvieglojot distancēšanos, to var uztvert vieglprātīgi," komentēja profesors.

RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs uzskata, ka

lēmumi par iespējamiem atvieglojumiem valdībai būs politiskā izšķiršanās, jo ekonomika un sociālā joma ir jāsilda, taču ierobežojumu mīkstināšana var novest arī pie slimības izplatīšanās un mirstības palielināšanās, kā tas ir bijis vēsturiski, piemēram, tā sauktās spāņu gripas laikā ASV.