Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri

Vecākiem ne tikai ir pienākums rūpēties par nepilngadīgo bērnu, bet arī tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, taču būtu svarīgi atcerēties, ka visi lēmumi vecākiem jāpieņem, savā starpā vienojoties. "Vecāks vienpersoniski nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kaut arī uzskata, ka viņa rīcība ir bērna interesēs. Strīdus starp vecākiem izšķir kompetenta valsts iestāde," atgādina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente un zvērināta notāra palīdze Inga Kudeikina.

Ja otrs vecāks nerūpējas par bērnu, tad ir iespēja nodibināt viena vecāka atsevišķu aizgādību. To var izdarīt, abiem vecākiem vienojoties, vai tiesas ceļā. Ja tāda nav nodibināta, vecāks vienpersoniski nav tiesīgs lemt par dzīvesvietas maiņu un nedrīkst izbraukt no valsts kopā ar bērnu. Ja starp vecākiem nav vienprātības, situācija risināma tiesību aktos noteiktajā kārtībā bērna pastāvīgās dzīvesvietas valstī, nevis pēc bērna vai vecāka pilsonības valsts.

Tieši tāpēc, izvēloties savu un bērna pastāvīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas, būtu svarīgi veikt preventīvus drošības pasākumus. "Vēlams noskaidrot par tiesisko regulējumu, kāds pastāv konkrētajā valstī, un uzzināt, kurās iestādēs varēs vērsties pēc palīdzības, ja būs tāda nepieciešama," stāsta I. Kudeikina.

Laba iespēja, nodrošinoties pret konfliktsituācijām un nevajadzīgiem sarežģījumiem, kas varētu rasties nākotnē, ir saņemt no otra vecāka notariāli apliecinātu piekrišanu, kurā vecāks dod atļauju otram vecākam ar bērnu atstāt pastāvīgo dzīvesvietu un izbraukt no valsts. "Jo tad, kad starp vecākiem jau ir radies konflikts vai ir notikusi vardarbība pret vecāku vai bērnu, savu un bērna tiesību aizsardzībai jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas paredzēti šādu konfliktu risināšanai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Bēgt no valsts nedrīkst! Šādi rīkojoties, upuris kļūst par pārkāpēju, jo ir pārkāpis otra vecāka tiesības uz aizbildnību un konfliktu nav risinājis tiesiskā ceļā," uzsver RSU docente. Saskaņā ar Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem tā skaitās nelikumīga bērna aizvešana.

Par to, kuram vecākam ir taisnība un kā labāk nodrošināmas bērna tiesības un intereses, izšķir kompetenta iestāde, nevis viens vai otrs vecāks. Vecākam, no kura bērns aizvests, ir tiesības lūgt savas valsts kompetentās iestādes iesaistīties, izdodot rīkojumu par to, ka bērns ir jānogādā atpakaļ patstāvīgās dzīvesvietas valstī, kurā ir jārisina aizbildniecības strīdi.