RSU pētnieks pierāda: spēka treniņi palīdz onkoloģijas pacientu ārstniecībā

Muskuļu spēka pieaugums vidēji par 30 %, efektīvāks ārstniecības kurss un ātrāka atlabšana pēc operācijām un ķīmijterapijām – tie ir pirmie secinājumi par spēka treniņu ietekmi uz onkoloģijas pacientu ārstniecību.

Projekta vadītājs R. Cešeiko stāsta, ka pirmreizējā novērtēšanā, kas ilgst pusotru stundu, dalībniecēm pēc muskuļu iesildīšanas tiek izmērīts maksimālais muskuļu spēks, ko trenažierī var pacelt vienu reizi. Nodarbībās tiek veikti tā sauktie 4x4 treniņi, kuru laikā četros piegājienos jāveic četri spēka spiedieni ar kājām. Lai būtu iespējams veikt visus piegājienus, tiek izmatoti 85 % no izmērītā maksimālā svara. Nodarbības parasti sākas divu līdz trīs nedēļu laikā pēc operācijas, tās notiek divas reizes nedēļā, un viena nodarbība ilgst tikai 20 minūtes.  

Līdzšinējie pētījuma rezultāti apliecina būtisku atšķirību starp treniņu dalībniecēm un kontroles grupu. Rūdolfs stāsta, ka fiziskajās aktivitātēs iesaistīto pacienšu kāju muskuļu spēks pieaug par 30 %. Tas ievērojami palīdz pārvarēt onkoloģijas ārstniecības procesu, kas savukārt no fizisko spēku viedokļa vidēji novājina organismu par 30 %. Ir novērojami būtiski uzlabojumi funkcionālajos testos, piemēram, cik ātri paciente var uzkāpt pa trepēm, piecelties no krēsla un veikt līdzīgas ikdienas darbības. Pakāpeniski palielinoties muskuļu masai un spēkam,  uzlabojas arī dzīves kvalitāte, ko atspoguļo dažādi testi, anketas un dalībnieču subjektīvais viedoklis. Līdz šim bieži dominējis uzskats, ka onkoloģijas pacientiem pēc operācijas un ārstniecības laikā ir nepieciešams miera stāvoklis, un fiziskās aktivitātes var būt kaitīgas, tomēr šis pētījums pierāda pretējo.

Kā dzima ideja?

Sākotnēji Rūdolfs iesaistījās starptautiskā onkoloģijas pētniecības projektā maģistrantūras studiju laikā Norvēģijā, Tronheimas pilsētā, kur ir viena no lielākajām zinātņu un tehnoloģiju universitātēm valstī. Diemžēl šis projekts nedeva cerētos rezultātus, un dalībnieku fiziskās spējas pat samazinājās, kas pēc pētnieciskā darba izdarītajiem secinājumiem un domām bija nepietiekamās treniņu slodzes dēļ. Nodarbības vairāk bijušas nevis reāls spēka treniņš, bet dalībnieku savstarpēja  socializēšanās, turklāt arī apmeklētība nebija pietiekami regulāra.  

Balstoties uz plašu muskuļus izzinošu mācību programmu, radusies ideja par maksimālā fiziskā spēka izmantošanu, jo, piemēram, kā stāsta projekta vadītājs, vingrot ar 5 kg organismam ir garlaicīgi, bet ar 25 kg jau interesantāk. Rezultātā pieaug muskuļu spēks, kas ir viens no panākumu priekšnoteikumiem. Vai spēka treniņš palīdz atveseļoties vai arī ārstē pašu slimību? Rūdolfs uzskata, ka muskuļu aktivitāte, aerobo spēju uzlabošana un ķīmiskās vielas, kuras muskulis izdala fizisku slodžu laikā, palīdz vēža ārstniecībā. Nākotnē plānots pētījumu padarīt plašāku.

Bakalaura grādu R. Cešeiko ieguvis RSU Rehabilitācijas fakultātē, kur apguvis ergoterapijas programmu. Uz jautājumu, kādēļ izvēlēta šī joma, Rūdolfs stāsta, ka viņam ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem būt fiziski neatkarīgiem, lai netiktu ierobežota dzīves kvalitāte, tādēļ vienmēr ir interesējuši inovatīvi risinājumi kā uzlabot ārstniecības procesu, izmantojot dažādas  aktivitātes. Turklāt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sociālajā dienestā strādā mamma, kas arī ietekmējis studiju izvēli. Mācoties bakalaura programmā RSU, Rūdolfs bijis mentors, iepazīstinājis norvēģu studentus ar Rīgu, savukārt viņi pastāstījuši par universitāti Tronheimā, kā arī iestāšanās un studiju iespējām. Bijis liels uzņemšanas konkurss, kurš  veiksmīgi izturēts, un maģistrantūra Norvēģijā tika pabeigta. Tur bijušas plašas iespējas pētīt, testēt, kā stāsta Rūdolfs – dzīvot laboratorijā. Bijusi iespēja turpināt izglītību doktorantūrā Norvēģijā, tomēr viņš atgriezās Latvijā, jo uzskata par svarīgu, lai veiksmīgs un nu jau starptautiski novērtēts pētījums būtu tieši Latvijas un RSU pētnieku panākums.

Latvija ir soli priekšā

Pēc atgriešanās no Norvēģijas Rūdolfs iestājās doktorantūrā RSU, kur programmā Medicīna studē jau trešo, tātad pēdējo gadu. Pētījums tiek īstenots Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā. Darba vadītāja ir RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāne, asociētā profesore Signe Tomsone, bet konsultanti ir RSU profesors Aivars Vētra un Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis. Šobrīd ir zināma lielākā pētījuma rezultātu daļa, un var teikt, ka spēka vingrojumi noteikti veicina onkoloģijas pacientu ārstniecības procesu. Ar pētījumu tiek iepazīstināta starptautiskā onkoloģijas ekspertu sabiedrība. Tā pirms dažām nedēļām Rūdolfs atgriezās no starptautiskās vēža konferences Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kuras dalībnieki uzzināja par pētījuma rezultātiem Latvijā. Tie apliecināja, ka šajā jomā esam soli priekšā citu valstu pētniekiem.