Pārlekt uz galveno saturu

Masu komunikācijas teorijas

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:35
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_259LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorijaMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Ainārs Dimants
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas24
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Ievads komunikācijas teorijās.
Mērķis:
Sniegt apkopojošu pārskatu par nozīmīgākajām masu komunikācijas problēmām un teorētiskajām pieejām to skaidrojumā, kā arī iespējām, ko tās piedāvā svarīgāko žurnālistikas un multimediju komunikācijas jautājumu interpretācijā un sabiedrisko attiecību analīzē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē.Lekcijas2.00auditorija
2Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra.Lekcijas2.00auditorija
3Sistēmteorija (3). Niklasa Lūmana funkcionāli strukturālā sistēmteorija. Sistēmteorija versus žurnālistikas ekonomikas teorija.Nodarbības1.00auditorija
4Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un to atšķirīgās plašsaziņas mediju funkcijas. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība. Trīs demokrātisko mediju sistēmu modeļi (Daniels Hallins, Paolo Mančini). Seši modeļi pragmatiskajā mediju sistēmu atšķirību pieejā un klienteliskā mediju sistēma Latvijā pa vidu starp sabiedriskā pakalpojuma un šoka modeli (Rožē Blūms).Lekcijas1.00auditorija
5Pārliecināšanas teorijas (4). Grupu / tīklu teorijas (5). Tehnoloģiskais determinisms – Toronto skola (Maršals Maklūens) (6).Nodarbības1.00auditorija
6Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.Lekcijas3.00auditorija
7Patstāvīgo darbu prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
8Patstāvīgo darbu prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē.Lekcijas1.00auditorija
2Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra.Lekcijas1.00auditorija
3Sistēmteorija (3). Niklasa Lūmana funkcionāli strukturālā sistēmteorija. Sistēmteorija versus žurnālistikas ekonomikas teorija.Nodarbības1.00auditorija
4Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un to atšķirīgās plašsaziņas mediju funkcijas. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība. Trīs demokrātisko mediju sistēmu modeļi (Daniels Hallins, Paolo Mančini). Seši modeļi pragmatiskajā mediju sistēmu atšķirību pieejā un klienteliskā mediju sistēma Latvijā pa vidu starp sabiedriskā pakalpojuma un šoka modeli (Rožē Blūms).Lekcijas1.00auditorija
5Pārliecināšanas teorijas (4). Grupu / tīklu teorijas (5). Tehnoloģiskais determinisms – Toronto skola (Maršals Maklūens) (6).Nodarbības1.00auditorija
6Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.Lekcijas2.00auditorija
8Patstāvīgo darbu prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Patstāvīgā darba (jāveic empīrisks pētījums un jāiesniedz referāts par šo pētījumu) par noteiktu mediju vai žurnālistu, vai citu komunikatoru (sabiedrisko attiecību uzņēmumu utt.) tēmas izvēle un prezentācija, balstoties uz kādu no apgūtajām teorētiskajām pieejām un ar atsaucēm uz šajā studiju kursā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru, tēmu iepriekš saskaņojot ar profesoru (ainars[pnkts]dimantsatrsu[pnkts]lv). Patstāvīgā darba tematam jābūt saistītam ar kādu no šajā studiju kursā iztirzātajām tēmām. Darbā tiek analizēts konkrēta medija vai žurnālista, vai cita komunikatora (sabiedrisko attiecību uzņēmuma utt.) darbs saistībā ar kādu no šajā kursā iztirzājamām tēmām, respektīvi, komunikācijas teorijām (pētāmais laika posms – semestra ietvaros). Darbā ir jāietver atsauces uz kursa laikā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru, taču neveidojot atsevišķu teorētisko daļu. Patstāvīgajam darbam (7–10 lpp. ar pusotru atstarpi starp rindām un 12 punktu burtu augstumu) tiek noteikts iesniegšanas termiņš (iesniegt studiju kursa vietnē e-studijās pirms prezentācijas). Darbu var rakstīt un prezentēt kopā arī divi un vairāki studenti, izmantojot komandas darba metodi, proporcionāli dalībnieku skaitam palielinoties darba apjomam. Abas patstāvīgā darba daļas - prezentāciju un referātu - individuāli augšupielādē katrs students atsevišķi - arī tie, kas patstāvīgo darbu veic grupā. Bez nokārtota patstāvīgā darba students netiek pielaists pie eksāmena. Aizpildīt studiju kursa novērtējuma anketu.
Vērtēšanas kritēriji:
Dalība lekcijās un diskusijās, teorētisko tekstu analīze, referāts par patstāvīgo darbu un tā prezentācija (50% no gala vērtējuma) un rakstisks eksāmens (50% no gala vērtējuma).Rakstisks eksāmens ir vērsts uz studiju kursā apgūstamo komunikācijas teoriju izpratnes un to saiknes ar profesionālo praksi noskaidrošanu. Eksāmena atbilžu sagatavošanas laikā var brīvi izmantot lekciju un semināru pierakstus, prezentācijas, izdales materiālus, kā arī studiju literatūru (atvērtās grāmatas – open book – eksāmens). Eksāmens ir vērsts arī uz patstāvīgajās studijās izlasītās obligātās literatūras apguves kontroli.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti prot nosaukt un izklāstīt galvenās teorētiskās pieejas un aktuālos jautājumus masu komunikācijas, sabiedrības un kultūras jomā, un veidot analīzes pamatu patstāvīgam pētījumam žurnālistikas, sabiedrisko attiecību vai multimediju komunikācijas jomā.
Prasmes:Studenti ir gatavi: • identificēt un analizēt procesus un problēmas dažādās masu komunikācijas jomās un dažādos aspektos – mediju organizācijas un sistēmu, auditoriju un mediju lietojumu, saturu, mediju ietekmi uz sabiedrību un kultūru; • veidot vēstījumus un analītiskus darbus publiskajai komunikācijai, ņemot vērā masu auditorijas un masu komunikācijas specifiku; • veidot bakalaura darba konceptuāli teorētisko dizainu.
Kompetences:Studenti spēj pielietot savas zināšanas masu komunikācijas jomā, lai attīstītu patstāvīgus pētījumus žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un multimediju komunikācijas praksē, balstoties uz precīzi izvēlētu teorētisko perspektīvu ar tās konceptuālo un metodoloģisko aparātu.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Beks, Klauss; Dimants, Ainārs. Mediju un komunikācijas zinātne. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2021
2Veinberga, Sandra. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005, 6.–90. lpp.
3Apsalons, Edmunds. Komunikācijas kompetence: Kā saprasties un veidot attiecības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 11.–44. lpp.
4Fiske, John. Introduction to Communication Studies. 2nd ed. London, New York: Routledge, 1990
Papildu literatūra
1McQuail, D. McQuail's mass communication theory. London: SAGE Publications, 2010
2Hallin, Daniel C.; Mancini, Paolo. Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. New York etc.: Cambridge University Press, 2004
3Rožukalne, Anda. Kam pieder Latvijas mediji?: Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga: Zinātne, 2013
4Luhmann, Niklas. The Reality of the Mass Media. Stanford: Stanford University Press, 2000
5McLuhan, Marshall. The Medium is the Massage. Corte Madera, CA: Gingko Press, 2001