Pētījums par oksidatīvo stresu šūnās

20. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Alise Silova aizstāvēs promocijas darbu Oksidatīvā stresa rādītāju izmaiņas un korekcijas iespējas atsevišķu patoloģiju gadījumos.

Dažu pēdējo desmitgadu laikā aktīvās skābekļa formas (ASF) kā izteikti destruktīvas dabas molekulas ieņem aizvien ievērojamāku un svarīgāku lomu izpratnē par cilvēka veselību, dažādiem patoloģiskajiem stāvokļiem un slimībām. Par ASF sauc brīvo radikāļu vai neradikālas dabas molekulas, kas veidojas pēc nepilnīgas skābekļa reducēšanās.

Evolūcijas gaitā ASF neitralizēšanai šūnās ir izveidojusies antioksidatīvā aizsardzības sistēma. Oksidatīvais stress šūnās rodas, kad tiek izjaukts līdzsvars starp ASF produkciju un to neitralizēšanu, t. i., antioksidatīvā aizsardzības sistēma nespēj pietiekami novērst ASF izraisītos lipīdu, proteīnu, ogļhidrātu un nukleotīdu oksidatīvos bojājumus. Pierādīts, ka ASF piedalās diabēta ģenēzē un vēlīnās diabēta izraisītās komplikācijās dažādās orgānu sistēmās, kā arī pēcradiācijas izraisītajās sekās. Oksidatīvā stresa samazināšana, izmantojot antioksidantus, ir regulējošs mehānisms, lai kavētu diabēta ģenēzi un tā izraisīto tālāko komplikāciju rašanos, kā arī jonizējošā starojuma iedarbības sekas.

Promocijas darba I, II, III pētījumā aplūkotas oksidatīvā stresa rādītāju izmaiņas, lietojot Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli kombinācijā ar lipofiliem un hidrofiliem antioksidantiem, bet 2. tipa cukura diabēta (2TCD) pacientiem – polifenolus saturošus preparātus. IV pētījumā izvērtētas oksidatīvā stresa rādītāju atšķirības starp Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem ar / bez 2TCD un 2TCD pacientiem, kuri nebija eksponēti mazas devas jonizējošam starojumam.

Kopumā pētījumu rezultāti pierādīja oksidatīvā stresa klātbūtni gan 2TCD pacientu, gan Černobiļas AES avārijas seku likvidētāju organismā, un tā pamatoja antioksidantu lietošanas nepieciešamību.

Promocijas darba rezultāti apliecina, ka antioksidantu lietošanas rezultātā organismā palielinājās antioksidatīvā jauda, kas ļāva koriģēt oksidatīvā stresa rādītājus pacientiem ar jonizējošā starojuma iedarbības attālām sekām un 2TCD. Tādējādi dažāda ilguma un vairāku antioksidantu kombināciju lietošana kopā ar pamatterapiju ļautu ievērojami uzlabot pacientu veselību, kavējot slimības progresēšanu.