Kolektīvās monogrāfijas "Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana" atvēršana Pārlekt uz galveno saturu

3. oktobrī pulksten 13.00 Rīgas Stradiņa universitātē notiks kolektīvās monogrāfijas Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana atvēršana.

zinatniska-rakstisana-cvr.pngMonogrāfija ir pirmais darbs latviešu valodā, kurā sistemātiski un vispusīgi sniegta informācija par zinātniskās rakstīšanas prasmēm un to pilnveidošanu, kā arī par pētījumu rezultātu izplatīšanu un informācijpratību zinātnē. Monogrāfijā ietvertās tēmas ir aktuālas plašai mērķauditorijai visās zinātņu jomās.*

Zināšanu sabiedrības attīstības pamatā ir stipras augstākās izglītības un zinātnes sistēma, kur notiek augsta līmeņa pētniecība un pētniecības rezultāti tiek popularizēti un ir pieejami sabiedrībai. Pētniecības rezultātu aprakstīšana un to izplatīšana ir prasme, kas nepieciešama katram pētniekam. Tādēļ ir apsveicami, ka Latvijas pētnieku komanda ir sagatavojusi pirmo tik apjomīgu monogrāfiju latviešu valodā par zinātnisko rakstīšanu un pētījumu rezultātu popularizēšanu, atsedzot aktuālākos, katram studējošajam un pētniekam noderīgos jautājumus saistītus ar zinātnisko rakstīšanu.

Lai arī publicēšanās un pētījumu rezultātu izplatīšana ir noteikta kā viens no pienākumiem zinātniskajā darbā veicējiem, latviešu valodā līdz šim nav aptverošas grāmatas, kas veltīta šiem jautājumiem. Šis fakts akcentē grāmatas zinātnisko un praktisko nozīmību. Apsveicami, ka tās saturs ir pamatots ar jaunākajiem informācijas avotiem. Autori sistemātiskā veidā ir apkopojuši liela apjoma materiālu, izveidojot un strukturējot to atbilstoši Latvijas specifikai.**

Autoru kolektīva darbā Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana ir apskatīta ļoti aktuāla tēma. Tā skar ne tikai ikvienu studējošo un pat jau vidusskolas klašu skolēnus, akadēmisko un zinātnisko personālu, bet arī ārpus tiešās akadēmiskās un zinātniskās vides esošo plašo auditoriju, kam nākas saskarties ar dažāda veida pētnieciskajiem darbiem un zinātniskajām publikācijām. No prasmes pasniegt un izplatīt pētījumu rezultātus lielā mērā ir atkarīgs to tālākais liktenis – kā tie tiks uztverti, izmantoti, iedzīvināti praksē, kā notiks zināšanu pārnese. Nevar noliegt, ka akadēmiskajai un zinātniskajai sabiedrībai šajā ziņā vēl daudz jāmācās, un šī grāmata varētu būt labs palīgs.***

Monogrāfijā ietverti U. Berķa, I. Gobiņas, M. Dambrovas, K. Mārtinsones, I. J. Mihailova, A. Piperes, I. Rozenvaldes, S. Riekstiņas, D. Spilas, K. Šneideres, J. Vīķes un I. Znotiņas raksti. Zinātniskās redaktores: K. Mārtinsone un A. Pipere; redaktore: I. Rozenvalde. Izdevniecība: RSU.

Anotācija

Latvijas attīstības stratēģijas kontekstā, apzinoties nepieciešamību pēc literatūras avotiem par zinātnisko rakstīšanu un pētījuma rezultātu izplatīšanu, ir tapusi kolektīvā monogrāfija Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana. Tas ir pirmais tik plašs un apjomīgs, pasaules zinātniskajiem standartiem atbilstošs izdevums latviešu valodā, ko izveidojis pieredzējušu zinātnieku un mācībspēku starpdisciplinārs kolektīvs, iesaistot arī jaunos kolēģus, valodniecības un bibliotēkas zinātņu nozares pārstāvjus. Tādējādi monogrāfija nodrošina plašu, mūsdienīgu, kompleksu skatījumu uz zinātnisko rakstīšanu un pētniecības rezultātu izplatīšanu, raksturojot gan zinātnisko darbu veidus, struktūru, tapšanas un publicēšanas procesu, gan pētījumu rezultātu izplatīšanu, to komercializāciju un dažādus nozīmīgus informācijpratības jautājumus.  Autori sistemātiskā veidā ir apkopojuši liela apjoma materiālu, adaptējot un strukturējot to atbilstoši Latvijas specifikai. Lai arī publicēšanās un pētījumu rezultātu izplatīšana ir noteikts kā viens no pienākumiem zinātniskā darba veicējiem, latviešu valodā līdz šim nebija aptverošas grāmatas, kas veltīta šiem jautājumiem.

Jāuzsver, ka šajā izdevumā dažādu zinātņu nozaru (medicīnas, sociālo un humanitāro zinātņu) pārstāvjiem ir izdevies vienoties par kopīgu – starpdisciplināru – skatījumu un pieeju, skaidrojot zinātniskās rakstīšanas procesu un zinātniskās informācijas izplatīšanu. Tas ļauj (ar zināmiem pielāgojumiem un papildinājumiem) izmantot šo grāmatu arī citu zinātņu nozaru pārstāvjiem, kā arī akadēmisko un zinātnisko darbu vadītājiem un mācībspēkiem, kas docē ar zinātnisko rakstīšanu, zinātnisko komunikāciju un informācijpratību saistītus studiju kursus.  

Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam – visiem, kuriem izglītības, studiju  vai profesionālās darbības prasības ietver zinātnisko rakstīšanu un pētījumu rezultātu izplatīšanu. Tā būs noderīga studentiem visu līmeņu studiju programmās un profesionāliem pētniekiem – gan tiem, kas tikko uzsāk savu zinātnisko karjeru, gan arī pieredzējušiem zinātniekiem, kas vēlas pārbaudīt un pilnveidot savas zināšanas, detalizētāk iepazīt jaunākās zinātniskās rakstīšanas pieejas vai pētījumu rezultātu izplatīšanas veidus.

Studentiem un it īpaši doktorantiem šī grāmata piedāvā detalizētu skatījumu uz zinātnisko darbu struktūru, tapšanas procesu un sniedz padomus veiksmīgam un efektīvam rakstīšanas procesam, palīdzot apgūt arī informācijpratības nianses. Jaunajiem pētniekiem varētu īpaši interesēt dažādi publikāciju veidi, kvantitatīvā, kvalitatīvā un jauktā pētījuma rakstu struktūra un rakstu veidošanas process, kā arī publicēšanās zinātniskos žurnālos. Pieredzējušiem pētniekiem īpaši saistoša varētu būt informācija par recenzēšanas procesa īpatnībām koleģiāli recenzētos starptautiskos žurnālos, kā arī zinātnes publisko komunikāciju un komercializāciju.  

Grāmata sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā Akadēmiskā un zinātniskā rakstīšana studiju procesā lasītajiem tiek sniegts atbalsts un izgaismoti pieturas punkti zinātniski pētniecisko darbu izstrādes procesā. Vispirms tiek aplūkotas zinātniskās rakstīšanas īpatnības, analizēti zinātniskās valodas aspekti – stils, leksika, terminoloģija un tekstveide. Turpinājumā tiek sniegts ieskats pētnieciskajos darbos studiju procesā augstākajā izglītībā un aplūkota promocijas darba būtība, tā veidi un izstrādes process. Praktiski padomi efektīvai zinātniskai rakstīšanai noderēs gan doktorantūras studentiem, gan arī visiem zinātnisko publikāciju autoriem. Pirmās daļas noslēgumā lasītājiem piedāvāts pārskats par akadēmisko godīgumu kā vienu no būtiskajiem zinātniskās rakstīšanas pamatiem.

Grāmatas otrās daļas Zinātniska publikācija, tās veidi, struktūra un izstrāde ievadā autori piedāvā uz literatūras analīzi un autoru zinātniskās publicēšanās pieredzē Latvijā un ārzemēs balstītus sešus galvenos zinātnisko publikāciju kritērijus. Nodaļas sākumā tiek akcentēts publicēšanās pienākums zinātniskajā darbībā, tālāk norādot uz publicēšanās iespējām dažādās izdevniecībās, kā arī slēgtas un atvērtas pieejas žurnālos. Dažādu zinātnisko publikāciju veidu apskatu autori uzsāk ar publikāciju iedalījumu primārajās, sekundārajās un terciārajās publikācijās. Īpaša uzmanība tiek veltīta zinātnisko rakstu pazīmēm un veidiem, kā arī monogrāfiju, konferenču publikāciju, nodaļu zinātniski rediģētos izdevumos, patenta publikācijām. Papildus tiek sniegts neliels ieskats pašpublikācijās un citos publikāciju veidos, kurus var pieskaitīt pie sekundārām un terciārām publikācijām (zinātniskās grāmatas, enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, mācību grāmatas, kartes). Grāmatas otrajā nodaļā  tiek sniegts plašs ieskats kvantitatīvo, kvalitatīvo un jaukto pētījumu rakstu struktūrā, kas papildināts ar piemēriem un noderīgiem padomiem publikāciju veidošanā. Otrās daļas noslēgumā sniegta detalizēta un daudzveidīgā pieredzē balstīta informācija par publicēšanās procesa posmiem starptautiskajos koleģiāli recenzētos zinātniskos žurnālos un koleģiālās recenzēšanas procesu.  

Grāmatas trešā daļa Pētījuma rezultātu izplatīšana apkopo ieteikumus, kurus var izmantot pētnieki, kas vēlas prezentēt savu pētījumu rezultātus dažādos zinātniskos pasākumos. Tiek sniegtas norādes prezentāciju struktūras izveidei, datu vizualizācijai un ieteikumi veiksmīgai materiāla prezentēšanai mutiskā un stenda referāta formā. Nodaļa ietver arī reti aplūkotus zinātnes publiskās komunikācijas jautājumus, kas saistīti ar zinātnisko pētījumu rezultātu izplatīšanu nespeciālistiem un sevis kā pētnieka pozicionēšanu zinātnes sociālajos tīklos. Trešās daļas pēdējā sadaļa veltīta mūsdienās aktuālajiem zinātnes komercializācijas procesiem.

Grāmatu noslēdzošajā ceturtajā daļā Informācijpratība zinātnē lasītāji vispirms tiek iepazīstināti ar padomiem, kā efektīvāk meklēt, apstrādāt, saglabāt un analizēt zinātnisko informāciju. Tiek aplūkoti bibliometrijas un citēšanas analīzes jēdzieni, kā arī veicināta dziļāka izpratne par citēšanu, citējamību un citēšanas metriku (ietekmes faktoriem, SJR, RIP, SNIP, CiteScore) saistībā ar datubāzēm Web of Science and Scopus. Ļoti noderīgs materiāls būs dažādās zinātnes nozarēs izmantoto citēšanas sistēmu apskats ar ilustratīviem piemēriem (APA, MLA, Čikāgas stils, AMA). Nodaļas noslēgumā autori aplūko normatīvo aktu, attīstības plānošanas dokumentu un arhīvu dokumentu citēšanas īpatnības.

Lai cik pilnīga būtu kāda iecerētā un sagatavotā grāmata, allaž paliek jautājumi, kurus var skatīt plašāk. Tāpēc grāmatas autori sniedz norādes arī uz citiem avotiem,  tostarp svešvalodās, kas var palīdzēt padziļināt zināšanas un izpratni ar zinātnisko rakstīšanu un zinātnisko rezultātu izplatīšanu saistītos jautājumos. Grāmatā izmantoto terminu apkopojošo vārdnīcu, kuru atbilstoši rakstīto nodaļu saturam ir sagatavojuši grāmatas autori, var atrast grāmatas noslēgumā.

* Citāts no dr. biol. Daces Tirzītes recenzijas.
** Citāts no PhD. Daigas Kamerādes (Solfordas Universitāte, Lielbritānija) recenzijas.
***Citāts no dr. habil. oec. Baibas Rivžas recenzijas.

Atrašanās vieta kartē

Telpa
Senāta zāle