Docētāju pieredzes stāsti
Lai stiprinātu studiju kvalitāti un veicinātu koleģiālu mācīšanās kultūru Rīgas Stradiņa universitātē, Pedagoģiskās izaugsmes centrs (PIC) piedāvā video sēriju Docētāja pieredzes stāsts. Šajos videomateriālos RSU docētāji dalās pieredzē par studiju procesa plānošanu, īstenošanu un pilnveidi.
Video mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu, kā arī iedvesmot un iedrošināt docētājus, piedāvājot idejas un praktiskus risinājumus, ko integrēt savos studiju kursos. Docētāju pieredze ir vērtīgs resurss, kas var būt noderīgs gan jauniem, gan pieredzējušiem docētājiem, radot iespēju mācīties vienam no otra.
Šie pieredzes stāsti ir noderīgi docētājiem, kuri vēlas
- pilnveidot savu pedagoģisko pieeju,
- ieviest jaunas mācīšanās un mācīšanas metodes un paņēmienus,
- integrēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīkus studiju procesā,
- veicināt studējošo aktīvu iesaisti, līdzdalību un motivāciju savos studiju kursos.
Studiju procesa organizācijas formas
- Aneka Kļaviņa (Aroda un vides medicīnas katedra). Hibrīdstudijas
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docētāju Aneku Kļaviņu tapis docētāja pieredzes stāsta ieraksts par hibrīdstudijām. Hibrīdstudijas ir docētāja organizētas tiešsaistes mācīšanās un mācīšanās aktivitātes, kas veidotas ar mērķi arvien vairāk aizstāt klātienes nodarbības, nodrošinot mācīšanās aktivitātes vienlaikus kā klātienē tā tiešsaistē. Hibrīdstudiju organizācijas forma kļuva īpaši populāra Covid-19 pandēmijas laikā, jo tā nodrošināja studiju nepārtrauktību. Tomēr arī ārpus pandēmijas situācijas hibrīdstudijas nodrošina elastīgu mācīšanos un vienlīdzīgu pieejamību izglītībai visiem studējošajiem. Šī studiju organizācijas forma var palīdzēt risināt telpu vai materiālo resursu trūkumu, lielākas studējošo grupas sadalot mazākās un nodarbības studējošajiem apmeklējot pamīšus klātienē un tiešsaistē. Īstenojot hibrīdstudijas būtiski ir 1) detalizēti plānot katras nodarbības un visa studija kursu gaitu, 2) pārliecināties, ka pieejams stabils interneta pieslēgums, 3) ņemt vērā studējošo atšķirīgo komunikācijas un sadarbības pieredzi, un 4) rast iespēju studiju norisi pielāgot studējošo mācīšanās vajadzībām.
- Artūrs Šilovs (Radioloģijas katedra). Sinhrona un asinhrona studējošo savstarpēja mācīšanās klātienē un tiešsaistē
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras docētāju Artūru Šilovu ir tapis docētāja pieredzes stāsta ieraksts par sinhronu un asinhronu studējošo savstarpējo mācīšanos tiešsaistē un klātienē. Medicīnas studējošajiem tika izveidota sistēma, kurā pieredzējušie speciālisti sagatavo vecāko kursu studējošos, kuri pēc tam nodod iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes citiem studējošajiem. Uz šā pamata tika izveidots izvēles studiju kurss, kurā katru semestri tiek sagatavoti vairāk nekā 40 studējošo. Lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju kursu, tika izstrādāti īsi, konkrēti teorētiskie materiāli, kā arī ierakstīti detalizēti video.
Aktīvā mācīšanās un sadarbība
- Zane Liepiņa (Rehabilitācijas katedra). Gadījuma analīzes metode multiprofesionālās studējošo komandās
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras studiju programmas Ergoterapija lektori Zani Liepiņu piedāvājam ieskatu gadījuma analīzes metodē, kas īstenota multiprofesionālās studējošo komandās. Gadījumu analīze ir augstākajā izglītībā plaši izmantota mācīšanās un mācīšanas metode, kas sniedz studējošajiem iespēju pielietot teorētiskās zināšanas praktiskās situācijās. Analizējot reālas situācijas un gadījumu aprakstus, studējošajiem tiek piedāvāta iespēja iegūt praktisku jēgu teorētiski apgūtajām zināšanām, kā arī apskatīt situācijas no dažādām perspektīvām. Vēl jo vairāk, studējošo sadarbība komandās, kur ir atšķirīgu profesiju topošie eksperti, pietuvina situāciju reālās dzīves kontekstam, ar ko studējošie saskarsies profesionālajā vidē. Savu ideju pārstāvēšana un profesionālo zināšanu un prasmju izmantošana ne tikai atbalsta studējošo pētniecisko un analītisko prasmju attīstību, bet arī stiprina viņu pārliecību par savu profesionālo kompetenci un lomu situācijas risināšanā. Tāpat darbs multiprofesionālā komandā atbalsta tādas studējošo caurviju prasmes kā: sadarbības prasmes, kritiskā domāšana, efektīva komunikācija, pašvadīta mācīšanās. Lai studējošie veiksmīgi varētu sadarboties kompleksa gadījuma analīzē multiprofesionālā komandā, ir svarīgi, ka viņiem ir plaša pieredze sadarbībai komandās, pietiekoša zināšanu un prasmju bāze, lai veiktu piedāvāto uzdevumu, pieejams atbalsts un resursi, lai pieņemtu pierādījumos balstītus lēmumus. Savukārt, docētājiem un studiju procesa plānotājiem, veiksmīgai gadījumu analīzes ieviešanai multiprofesionālās studējošo komandās, būs savstarpēji jāmeklē kompromisi piedāvātā gadījuma izstrādē, nodarbības laika un vietas saskaņošanā un citos organizatoriskos jautājumos.
- Līga Ozoliņa (Sociālo zinātņu fakultāte). Darbs ar lielām, apvienotām studējošo grupām
Sadarbībā ar RSU Sociālo zinātņu fakultātes docētāju Līgu Ozoliņu ir tapis docētāju pieredzes stāsta ieraksts, kurā raksturoti izaicinājumi un risinājumi darbam ar lielām studējošo grupām. Būtiski aspekti, kurus docētājam ieteicams pārdomāt, uzsākot darbu ar apvienotām jeb lielām studējošo grupām ir: individuālu uzdevumu pārorientēšana uz pāru vai nelielu grupu darbiem, digitālu risinājumu izmantošana sadarbības veicināšanai, studiju kursa vērtēšanas sistēmas pārskatīšana, lai izsvērtu, kur studējošajiem jāsaņem summatīvs vērtējums, kur izmantot automātiskās novērtēšanas iespējas un kur iespējams paredzēt formatīvus vērtēšanas veidus. Tāpat aicinām docētājus izvērtēt, kuros brīžos ir būtiska tieša docētāja un studējošā mijiedarbība un kur studējošie var būt patstāvīgāki, izmantojot docētāja piedāvātus materiālus, sagatavotus uzdevumu paraugus un konkrētas darba veikšanas instrukcijas.
- Līga Ozoliņa (Sociālo zinātņu fakultāte). Komandas līgums: pamats kvalitatīvam grupu darbam
Sadarbībā ar Sociālo zinātņu fakultātes docētāju Līgu Ozoliņu piedāvājam jaunu pieredzes stāsta video par studējošo komandas līgumu kā praktisku paņēmienu grupu darba organizēšanā.
Komandas līgums palīdz:
- skaidri definēt komandas biedru lomas, pienākumus un atbildības jomas;
- apzināt katra studējošā stiprās puses un mērķtiecīgi tās izmantot kopīgo uzdevumu īstenošanā;
- strukturēt komandas darba procesus, tostarp tikšanās (laiku, vietu un formātu), saziņu, darba kārtības plānošanu un informācijas apriti;
- savlaicīgi vienoties par rīcību problēmsituācijās, ja tādas būs, kā arī par sekām vienošanās neievērošanas gadījumā;
- veicināt caurspīdīgu, pamatotu un taisnīgu grupas darba procesa un rezultātu izvērtēšanu.
- Unda Avota (Rehabilitācijas katedra). Pieredzē balstīta mācīšanās. Kā to ieviest praksē
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras docētāju Undu Avotu tapis jauns pieredzes stāsta video!
Docētāja savos studiju kursos integrē pieredzē balstītas mācīšanās stratēģiju, kas ļauj studējošajiem aktīvi iesaistīties mācību procesā, mācoties caur reālu pieredzi, refleksiju un praktisku darbību. Šajā procesā docētājs kļūst par mācīšanās virzītāju un atbalstītāju, uzdodot jēgpilnus jautājumus un veicinot refleksiju, savukārt studējošie paši aktīvi meklē un konstruē zināšanas, balstoties uz savu pieredzi un refleksiju.
Šī stratēģija balstās uz Deivida Kolba (David Allen Kolb) četru posmu mācīšanās ciklu, kas ietver:
- konkrētu mācīšanos – jaunas pieredzes gūšana praktiskās aktivitātēs, piemēram, laboratorijas darbos, simulācijās, pacientu intervijās vai interaktīvās spēlēs.
- efektīvu novērošanu – pārdomas par pieredzēto, uzdodot jautājumus: Kas notika? Kas tika pieredzēts? Ko es sajutu, saredzēju, sadzirdēju? Ko novēroju sevī un citos?
- abstraktu konceptualizāciju – secinājumu un vispārinājumu veidošanu, meklējot atbildes uz jautājumiem: Ko no tā varu secināt? Par sevi, citiem, procesu? Ko varu mācīties un kā citreiz rīkoties citādi?
- aktīvu eksperimentēšanu– iegūto atziņu un prasmju transofrmēšana praksē. Tā var būt jauna aktivitāte, uzdevums vai pārbaudījums, kurā studējošie izmēģina un nostiprina iepriekš gūtās prasmes.
- Kristīne Blumfelde –Rutka (Sociālo zinātņu fakultāte). Kā docētājs var integrēt ilgtspējas jautājumus savos studiju kursos
Docētāja savā studiju kursā Patērētāju uzvedība sadarbībā ar RSU Studējošo pašpārveldes īstenoto projektu Zaļš integrēja dažādus ilgtspējīga dzīvesveida paradumu maiņas piemērus.
Ilgtspēja vairs nav tikai vides tēma — tā aptver ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, kas skar ikvienu nozari. Integrējot ilgtspējas jautājumus dažādos studiju kursos (piemēram, medicīnā, komunikācijā, biznesā, dizainā vai izglītībā), studējošie iemācās saskatīt saikni starp nozarēm un analizēt problēmas sistēmiski, saprotot to savstarpējo ietekmi.
Šāda pieeja ne tikai stiprina studējošo spēju analizēt savu rīcību un vērtības, bet arī veicina viņu gatavību kļūt par atbildīgiem profesionāļiem un aktīviem sabiedrības dalībniekiem, kas spēj pieņemt ilgtspējīgus lēmumus.
- Santa Bormane (Sociālo zinātņu fakultāte). Noslēguma darbu aizstāvēšanas simulācija
Docētāja organizē noslēguma darba aizstāvēšanas simulāciju trīs etapos: tehniskā daļa, saturiskā daļa, aizstāvēšana. Simulācija tiek organizēta tūlīt pēc bakalaura vai maģistra darba iesniegšanas e-studiju vidē.
Tiek iesaistīti studējošie, kuri vēl tikai gatavojas rakstīt savus noslēguma darbus, tie, kuri konkrētajā akadēmiskajā gadā jau ir izstrādājuši savus pētījumus un gatavojas gala aizstāvēšanai, kā arī doktoranti.
Simulācijas trīs posmu galvenais virsmērķis ir attīstīt studējošo prasmes:
- izšķirt būtisko no mazāk svarīgā,
- argumentēt un pamatot savus secinājumus,
- skaidri un secīgi iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem, atspoguļojot pētījuma gaitu,
- demonstrēt izmantoto metožu pielietojumu katra uzdevuma izpildē un mērķa sasniegšanā,
- formulēt un prezentēt sasniedzamos rezultātus katrā no pētījuma posmiem.
Papildu studējošie pilnveido publiskās runas, grafiskā dizaina, stresa noturības, argumentācijas, klausīšanās un citas nozīmīgas prasmes.
Visi trīs simulācijas posmi kopumā veicina zināšanu pārnesi un stiprina studējošo sagatavotību noslēguma darba aizstāvēšanai.
Digitālu studiju materiālu veidošana
- Baiba Spriņģe (Zobu protezēšanas katedra). Mācību video augstākajā izglītībā
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Zobu protezēšanas katedras docētāju Baibu Spriņģi piedāvājam jaunu pieredzes stāsta video! Docētāja studiju kursam Preklīnika zobu protezēšanā ir izveidojusi interaktīvus mācību video un videomateriālos bāzētus H5P zarotos scenārijus, lai veicinātu studējošo iespējas pilnveidot zobu slīpēšanas prasmes. Pārdomāti, saturiski bagāti un interaktīvi mācību video docētājiem ir nozīmīgs mācīšanas resurss. Mācību video integrēšana studiju procesā rada pozitīvu ietekmi uz mācīšanos un mācīšanu.
Iekļaujošas un drošas studiju vides veidošana
- Unda Avota (Rehabilitācijas katedra). Studējošo vajadzību apzināšana un drošas mācību vides veidošana
Docētāja studiju procesā mērķtiecīgi apzinās studējošo dažādās vajadzības un veicina vidi, kas
- samazina studējošo trauksmi un bailes kļūdīties, radot drošu, atbalstošu vidi, kurā kļūdas tiek uztvertas kā neatņemama mācīšanās procesa daļa;
- stiprina cieņpilnas un atbalstošas savstarpējās attiecības, kas balstītas uz iekļaujošu komunikāciju starp studējošajiem un docētāju;
- stiprina studējošo pašpārliecinātību un piederības sajūtu, akcentējot katra studējošā ieguldījumu studiju procesā un veidojot vidi, kurā ikviens jūtas novērtēts;
- atbalsta pašvadītas mācīšanās prasmes un iniciatīvu, sniedzot iespēju studējošajiem izvēlēties uzdevumu formu, tādējādi veicinot atbildību par savu mācīšanos;
- sekmē pozitīvas uz attīstību veicinošas atgriezeniskās saites veidošanu, kur atgriezeniskā saite ir regulāra, savlaicīga un vērsta uz studējošā izaugsmi, nevis kļūdu norādīšanu.
Aicinām iedvesmoties no docētājas pieredzes un kopīgi veidot studiju vidi, kurā ikviens studējošais jūtas novērtēts un atbalstīts savā akadēmiskajā izaugsmē.
- Līga Savicka (Rehabilitācijas katedra). Piekļūstamības uzlabošanas studiju kursos digitālajā vidē
Sadarbībā ar RSU Rehabilitācijas katedras docētāju Līgu Savicku piedāvājam jaunu pieredzes stāsta video par piekļustamības uzlabošanu.
Piekļūstamības principu ieviešanas mērķis mācību procesā ir nodrošināt, ka ikviens studējošais, neatkarīgi no individuālajām spējām varētu pilnvērtīgi piedalīties studiju procesā un gūt līdzvērtīgu mācīšanās pieredzi.
Piekļūstamība palīdz:
nodrošināt vienlīdzīgas iespējas mācīties, mazinot šķēršļus studiju procesā;
uzlabot satura uztveramību, izmantojot skaidru struktūru, virsrakstus, subtitrus un attēlu aprakstus;
veicināt studējošo iesaisti un motivāciju, radot saprotamu un ērtu mācību vidi;
nodrošināt elastīgāku mācīšanos, ļaujot studējošajiem pielāgot tempu un izmantot sev piemērotus formātus;
uzlabot studiju rezultātus, kā arī veicina dziļāku izpratni.