Akadēmiskā personāla kompetences modelis (KOMPAK)

Projekta tematiskais uzdevums ir veicināt pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, tā ieviešanu augstskolās un zinātniskajos institūtos. 

Zinātniskā grupa izstrādās izglītības zinātņu, cilvēkresursu vadības teorijās un starptautiskās prakses izpētē pamatotu akadēmiskā personāla kompetences modeli pārejai uz akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos, iekļaujot augstskolu tipoloģijai un akadēmiskās karjeras posmiem atbilstošus kompetences vērtēšanas, mācību vajadzību identificēšanas un profesionālās attīstības plānošanas komponentus, kuri izmantojami institucionālās personāla politikas veidošanai un iekšējā, kā arī ārējā kvalitātes vērtēšanā un pilnveidē.

Projekta īstenošanas posmos tiks veiktas šādas darbības:

• veikta zinātniskās literatūras, dokumentu un starptautiskās prakses analīze;
• izstrādāts akadēmiskā personāla kompetences līmeņu apraksts saskaņā ar jaunajā akadēmiskās karjeras ietvarā noteiktajiem četriem līmeņiem;
• izstrādāta karjeras posmu un amatu kompetencēm atbilstošus snieguma līmeņu aprakstus un vērtēšanas sistēmu;
• izstrādāts akadēmiskā personāla kompetences vērtēšanas un mācīšanās vajadzību identificēšanas rīka prototips;
• izstrādāti akadēmiskā personāla kompetences mācību mikromoduļu satura dizaina paraugi;
• izstrādātas vadlīnijas un rekomendācijas kompetences modeļa ieviešanai augstskolās un zinātniskajos institūtos, kā arī izglītības politikas veidošanai un normatīvo aktu izstrādei. 

Izstrādātais modelis nodrošinās atbalstu:

• akadēmiskā personāla pārstāvjiem savas kompetences vērtēšanā un mācīšanās vajadzību noteikšanā,
• augstskolām un zinātniskajiem institūtiem sistēmiskas personāla politikas plānošanā un pilnveidē, iekļaujot regulāru kompetences vērtēšanu un organizējot profesionālās pilnveides procesu,
• profesionālās pilnveides mācību dizaina izstrādātājiem un īstenotājiem,
• izglītības politikas veidotājiem augstākās izglītības un zinātnes politikas plānošanā, kā arī normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā,
• iekšējā un ārējā kvalitātes vērtēšanas un nodrošināšanas procesa īstenotājiem. 

Minēto procesu tiešie ieguvēji būs visu līmeņu studējošie, absolventi, viņu darba devēji u. c., kā arī visa sabiedrība kopumā, jo projektā veiktais darbs sniegs tiešu pienesumu kvalitātes monitoringā un pilnveidē.

Sasniedzamie rezultāti

• Pieci oriģināli zinātniskie raksti WoS/ SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos.
• Viens cits anonīmi recenzēts zinātniskais raksts starptautiskajos žurnālos un rakstu krājumos, izņemot konferenču materiālus.
• Viena pētniecības rezultātu publikācija populārzinātniskos žurnālos un resursos.
• Divi konferenču materiāli – kopsavilkumi līdz 1 lpp.
• Izstrādāta viena datu kopa (jauniegūtie pētniecības dati deponēti atvērto pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu izmantošanu atbilstoši FAIR principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība)).
• Divu praktiski lietojamu risinājumu izstrāde izglītības iestādes, izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldības, kā arī valsts līmenī.
• Vienas vadlīnijas un vienas rekomendācijas (ietverot nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu, ietekmi) izmaiņām nozaru rīcībpolitikā.
• Viens noteiktā kārtībā aizstāvēts maģistra darbs, ievērojot programmas mērķi un uzdevumus.
• Viens noteiktā kārtībā aizstāvēts promocijas darbs, ievērojot programmas mērķi un uzdevumus.

KOMPAK (akadēmiskā personāla kompetences modeļa) projekta zinātniskās grupas pētnieku profili

Projekta aktivitātes

Konferences un semināri

• 20th International Technology, Education and Development Conference (INTED2026), Valensija, Spānija (2026. gada 2.–4. marts)

Akadēmiskā personāla kompetences un profesionālās pilnveides vajadzību analīze pilsoniskās iesaistes integrēšanai augstākajā izglītībā. Referātā Faculty Competencies for Integrating Civic Engagement in Higher Education: Evaluation and Development Needs aktualizēta akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas un attīstības nozīme, paplašinot izpratni par docētāja profesionālās darbības dimensijām un augstākās izglītības institūciju sabiedrisko lomu.  

• Akadēmiskās karjeras reforma Latvijā: paveiktais un nākamie soļi, Rīga, Latvija (2026. gada 20. februāris)

KOMPAK projektā izstrādājamā akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa prezentēšana jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanas kontekstā. Matīss Sīlis prezentēja projekta aktualitātes un modeļa lomu akadēmiskā personāla profesionālās darbības un karjeras attīstības sistematizēšanā. Projekta rezultāti aplūkoti kopsakarībā ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūciju pāreju uz jauno akadēmiskās karjeras ietvaru.  

• Eiropas Universitāšu asociācijas STAFFDEV projekta konsultatīvā padome, Utrehtas Universitāte, Nīderlande (2025. gada 8.–10. oktobris)

KOMPAK projekta starprezultātu apspriešana Eiropas augstskolu akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides pieeju kontekstā. Konsultatīvās padomes diskusijas, kurās piedalījās KOMPAK projekta vadītāja asoc. prof. Nora Jansone, nodrošināja starptautisku pieredzes apmaiņas vidi kompetences attīstības un akadēmiskā personāla profesionālā atbalsta risinājumu izvērtēšanai. Latvijas kompetences novērtēšanas modeļa izstrādes pieeja tika aplūkota plašākā Eiropas augstākās izglītības telpā.  

• European Conference on Ethics and Integrity in Academia 2025, Upsalas Universitāte, Zviedrija (2025. gada 17. jūnijs)

Iekļaujošas augstākās izglītības īstenošanas un akadēmiskā godīguma principu savstarpējās saiknes izpēte, analizējot studentu un akadēmiskā personāla pieredzi. Inguna Blese un Nora Jansone stenda referātā Navigating Inclusive Assessment and Academic Integrity: Student and Faculty Perspectives aktualizēja individuālo studiju pielāgojumu, vērtēšanas taisnīguma un akadēmiskā godīguma izaicinājumus. Pētījums balstīts Rīgas Stradiņa universitātē īstenotajās studentu un docētāju fokusa grupu diskusijās, un tā rezultāti izgaismo nepieciešamību sistemātiski attīstīt akadēmiskā personāla pedagoģisko kompetenci iekļaujošas un akadēmiski godīgas studiju vides nodrošināšanai.

• OECD starptautiskais darbseminārs Akadēmiskās karjeras nākotne Latvijā, Rīga, Latvija (2025. gada 4. jūnijs)

KOMPAK projekta starprezultātu prezentēšana un apspriešana Latvijas akadēmiskās karjeras sistēmas pārmaiņu kontekstā. Matīss Sīlis un Nora Jansone aktualizēja akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa izstrādi un tā sasaisti ar akadēmiskās karjeras struktūru, profesionālās darbības kvalitātes prasībām un augstākās izglītības institūciju attīstības prioritātēm.  

• OECD un Eiropas Komisijas ekspertu vizīte Turības Universitātē, Rīga, Latvija (2025. gada 3. jūnijs)

Privātā augstākās izglītības sektora institucionālo vajadzību analīze jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanas kontekstā. Projekta Support for Institutionalising the New Academic Careers Framework in Latvia ietvaros aplūkoti akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides, digitālās pedagoģijas, starpdisciplinārās pētniecības un akadēmiskās karjeras attīstības atbalsta jautājumi. Diskusijas papildināja izpratni par atšķirīgu augstākās izglītības institūciju vajadzībām, kas būtiskas kompetences novērtēšanas modeļa piemērojamības izvērtēšanai Latvijas augstākās izglītības sistēmā.  

• Eiropas Universitāšu asociācijas Learning & Teaching Forum, Korkas Universitātes koledža, Īrija (2025. gada 28. februāris)

Akadēmiskās karjeras un akadēmiskā personāla kompetences attīstības pieeju analīze Eiropas augstākās izglītības kontekstā. KOMPAK projekta vadītājas asoc. prof. Noras Jansones vadītajā darbnīcā aktualizētas akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides sistēmiskās vajadzības, starptautisko pieeju daudzveidība un Latvijas pieredze kompetences novērtēšanas modeļa izstrādē. Starptautiskā ekspertu diskusija deva iespēju izvērtēt projekta konceptuālās nostādnes dažādu Eiropas augstākās izglītības sistēmu pieredzes kontekstā.

• OECD un nozares ekspertu darba grupa par jauno akadēmiskās karjeras ietvaru (2025. gada 13. februāris)

KOMPAK projekta starprezultātu apspriešana jaunā akadēmiskās karjeras ietvara konceptuālā ziņojuma izstrādes un pilnveides kontekstā. Matīss Sīlis un Nora Jansone prezentēja projekta starprezultātus, aktualizējot akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa nozīmi pārskatāmu un savstarpēji saskaņotu akadēmiskās karjeras attīstības principu veidošanā.  

• OECD ekspertu vizīte Rīgas Stradiņa universitātē, Rīga, Latvija (2024. gada 21. novembris)

KOMPAK projekta pētnieciskās pieejas, uzdevumu un starprezultātu prezentēšana un apspriešana ar OECD ekspertiem. Matīss Sīlis un Nora Jansone iepazīstināja ekspertus ar projekta īstenošanas virzību un akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa konceptuālajiem pamatiem, sasaistot tā izstrādi ar Latvijas akadēmiskās karjeras sistēmas attīstību.  

• OECD konference Community of Practice Addressing Academic Career Issues in Latvia, Rīga, Latvija (2024. gada 29. aprīlis)

KOMPAK projekta starprezultātu apspriešana OECD organizētajās ekspertu darba grupās, pievēršoties akadēmiskās karjeras sistēmas pilnveidei Latvijā. Projekta pārstāvji Matīss Sīlis un Nora Jansone prezentēja projekta pētniecisko ievirzi un starprezultātus, aktualizējot akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa izstrādes nozīmi jaunā akadēmiskās karjeras ietvara veidošanā.  

• Eiropas Universitāšu asociācijas STAFFDEV projekta konsultatīvā padome, Rūras Universitāte, Bohuma, Vācija (2024. gada februāris)

KOMPAK projekta vadītāja asoc. prof. Nora Jansone darbojas Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) projekta Academic Staff Development for Learning and Teaching in European Universities (STAFFDEV) konsultatīvajā padomē, piedaloties Eiropas augstākās izglītības akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides pieeju un attīstības prioritāšu apspriešanā. Konsultatīvās padomes darbā aktualizētas Latvijas akadēmiskās karjeras attīstības iniciatīvas un to sasaiste ar Eiropas augstākās izglītības politikas tendencēm un institucionālo praksi. Šī iesaiste nodrošina KOMPAK projekta pētnieciskās perspektīvas sasaisti ar starptautisko ekspertīzi akadēmiskā personāla kompetences attīstības jomā. 

Zinātniskās publikācijas

• Akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa starptautiskais salīdzinošais pamatojums (2026)

Spridzāne, K., Strods, R., Jansone, N., Kļave, E., & Rubene, Z. (2026). A comparative analysis of international academic staff competence models as a foundation for developing a national model. Journal of Education Culture and Society, 17(2), 375–398. https://doi.org/10.15503/jecs2026.2.375.398

Publikācijā analizēti 35 starptautiskie akadēmiskā personāla kompetenču modeļi, identificējot to konceptuālās un strukturālās pieejas. Salīdzinošās analīzes rezultāti veido pētniecisku pamatu Latvijas akadēmiskā personāla kompetences novērtēšanas modeļa izstrādei, sasaistot nacionālās augstākās izglītības sistēmas vajadzības ar starptautisko pieredzi.

• Izglītības loma sociālās inovācijas un starpsektoru sadarbības procesos (2026)

Oļesika, A., Rubene, Z., Lāma, G., & Jansone, N. (2026). Rethinking educationalization in Latvia: Social innovation and the quintuple helix in expert focus group discussions. Frontiers in Education, 11, 1792654. https://doi.org/10.3389/feduc.2026.1792654

Publikācijā aplūkota izglītības loma sociālās inovācijas procesos, izmantojot pieckāršās spirāles (quintuple helix) konceptuālo pieeju un ekspertu fokusa grupu diskusiju analīzi. Pētījums paplašina izpratni par izglītības, zinātnes un citu sabiedrības sektoru mijiedarbību, kā arī zināšanu pārneses nozīmi sabiedrības attīstībā.

Par projektu medijos

• Cik gudram jābūt zinātniekam, lai mācītu sabiedrību un politiķus? Latvijas radio raidījums Zināmais nezināmajā (21.09.2026.)

Zinātnieku kompetences un zināšanu pārneses jautājumu aktualizēšana, pievēršoties pētnieku un docētāju spējai komunicēt zinātniskās atziņas, iesaistīties sabiedriskajā dialogā un veicināt zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanu.

• Mākslīgais intelekts ir ļoti laba “štelle”, tikai…, TVNET (25.06.2025.)

Mākslīgā intelekta izmantošanas iespēju un izaicinājumu aktualizēšana izglītībā, pievēršoties tehnoloģiju jēgpilnai integrācijai mācīšanās un profesionālās darbības procesos.

• Motivācija kā muskulis. 12 ieteikumi labākām attiecībām ar mācīšanos pieaugušā vecumā, LSM (27.05.2025.)

Pieaugušo mācīšanās motivācijas un profesionālās pilnveides jautājumu aktualizēšana, pievēršoties mācīšanās paradumiem un priekšnosacījumiem ilgtermiņa kompetences attīstībai.