Jaunā pētniece: par apreibinošo vielu ietekmi uz šizofrēnijas pacientiem

Liene Bērze ir Medicīnas fakultātes studiju programmas Pediatrija 6. kursa studente. Viņa izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Kanabinoīdu lietošana un to ietekme uz klīniskām izpausmēm šizofrēnijas pacientu vidū.

Darba vadītāji: RSU asistents E. Tērauds un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 17. nodaļas vadītāja, psihiatre I. Cera.

Darbs ir aizstāvēts RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā, prezentēts šogad 9. aprīlī RSU studentu zinātniskajā konferencē un 16. maijā 10. Varšavas starptautiskajā medicīnas studentu kongresā (10th Warsaw International Medical Congress for Young Scientists), kur ieguva speciālbalvu (Special award in Psychiatry).

Liene Bērze ir Pētera Avena labdarības fonda Paaudze stipendiāte.

Liene Bērze par darba tēmas izvēli: "Darba tēmu saistībā ar kanabinoīdu jeb apreibinošo vielu aktualitāti psihiatrijā man piedāvāja darba vadītājs. Kaut arī kanabinoīdu lietošanas vēsture ir vairākus simtus gadu sena, pētījumi par kanabinoīdu ietekmi uz indivīda fizisko un psihisko veselību kļūst arvien aktuālāki mūsdienās."

Kanabinoīdi ir vielu maisījums, kuru sastāvā ir auga cannabis sativa psihoaktīvās sastāvdaļas. Piemēram, spēcīgākā no tām – delta-9-tetrahidrokanabinols [1]) – ir visizplatītākā nelegālā viela Eiropas valstīts. 55 % no pusaudžiem (15 – 19 gadu vecumā) ir lietojuši marihuānu (sagatavotu cannabis sativa, kas īpaši paredzēts smēķēšanai) [2]. Lielbritānijā katru nedēļu kanabinoīdus lieto 10,1 % zēnu un 8,1 % meiteņu 15 – 16 gadu vecumā [3].

Pašlaik sabiedrībā ir aktuāla tēma par kanabinoīdu legalizēšanu. Eiropas Savienībā marihuāna ir dekriminalizēta (veiktas likuma pārmaiņas, lai viela turpmāk nebūtu nelegāla [5]) Nīderlandē, Portugālē, Norvēģijā un Čehijā. Francijā marihuānu var lietot medicīniskos nolūkos. No 2013. gada 10. decembra Urugvaja kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur marihuāna ir legāla jeb atļauta ar likumu. Kopš 1972. gada 20 ASV štatos kanabinoīdi ir legalizēti medicīniskai lietošanai. No 2014. gada 1. janvāra ASV Vašingtonas štatam pievienojās Kolorādo štats, kur arī tika legalizēta marihuānu [5]. Pēdējā dekādē sabiedrībā plaukst kanabinoīdu atbalstītāju kustības un veicināta atbalstoša politiskā nostāja. Latvijā tiek vākti paraksti marihuānas dekriminalizācijai.

Lai gan kanabinoīdi Latvijā ir stingri reglamentēti (Pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta 08.11.2005. noteikumiem Nr. 847 Noteikumos par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem, marihuāna ir Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā [8]), kanabinoīdu lietošana jauniešu vidu ir izplatīta. Slimību profilakses un kontroles centra iegūtie dati par 2012. gadu liecina, ka 24 % Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem ir smēķējuši kanabinoīdus (vidējais rādītājs Eiropā ir 20 %). Turklāt kanabinoīdu lietošana pēdējā laikā ir pieaugusi un lietotāji paliek arvien jaunāki [10].

Galvenās psihoaktīvās vielas delta-9-tetrahidrokanabinoīda koncentrācija augu kanabinoīdos un resin svārstās no 2 līdz 8 %. Pētījumā, kas tika veikts 2011. gadā, tika pierādīts, ka augu kanabiss sastāvā delta-9-THC koncentrācija no 1979. līdz 2009. gadam ir būtiski pieaugusi, piemēram, Dānijā kanabinoīdos delta-9-THC vidējā koncentrācija 2004. gadā bija 39,5 %, kas ir burtiski dubultojusies pēdējo piecu gadu laikā [11].

Kaut gan ir izplatīts uzskats, ka kanabinoīdiem piemīt zema toksicitāte un zemas pārdozēšanas iespējas [12], un valda stereotips, ka kanabinoīdi ir mazāk kaitīgi veselībai kā alkohols un tabaka, pētījumos ir pierādīts, ka kanabinoīdi ir riska faktors psihožu attīstībai [13].

Jaunākie pētījumi pierāda tiešu saistību kanabinoīdu lietošanai ar psihožu attīstību. Piemēram, Zviedrijā veikts pētījums apliecināja, ka vismaz 50 reižu kanabinoīdu lietošana palielina psihotisko traucējumu (tais skaitā šizofrēnijas) attīstības risku septiņas reizes [14].

Daudz ir diskutēts un rakstīts par kanabinoīdiem kā potenciālajiem šizofrēnijas ierosinātājiem un kanabinoīdu ietekmi šizofrēnijas izpausmju paātrināšanā [15-17]. Kanabinoīdu lietotājiem šizofrēnijas simptomi izpaužas agrākā vecumā [19 – 23]. Ir pētījumi, kuros kanabinoīdi tiek uzskatīti par galveno iemeslu šizofrēnijas attīstībā [15, 17]. Citā pētījumā uzskata, ka kanabinoīdi ir kā inducētājs jeb "palaidējfaktors" šizofrēnijai ģenētiski uzņēmīgiem indivīdiem (gēna un vides mijiedarbība) [24].

Galvenais darba mērķis bija izpētīt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā stacionēto šizofrēnijas pacientu kanabinoīdu lietošanas paradumus, lietotāju vecumu un šizofrēnijas klīniskās īpatnības saistībā ar kanabinoīdu lietošanu. Pētījums tika veikts no 2013. gada 9. augusta līdz 2014. gada 9. septembrim. Lai savāktu datus, pētījumā tika izmantota klīniski strukturētā intervija, aptauja par kanabinoīdu lietošanu un simptomu novērtēšanas skala (M.I.N.I. K un J modulis). Katra intervija ar 112 pacientiem ilga vidēji 30 – 40 minūtes.

Darba secinājumi:

• Šizofrēnijas pacienti, kas lieto kanabinoīdus, ir jaunāki nekā šizofrēnijas pacienti, kas kanabinoīdus nelieto.
• Šizofrēnijas pacientiem, kas lieto kanabinoīdus, pirmreizējā stacionēšanās reize ar šizofrēniskajiem traucējumiem ir agrākā vecumā nekā tiem, kas kanabinoīdus nelieto.

Šie secinājumi sakrīt ar teoriju, ka kanabinoīdu lietošana ir potenciāls šizofrēnijas un tā simptomu izraisītājs.

Diemžēl lielākā daļa pētījuma dalībnieku nekritiski novērtē ilgtermiņa kanabinoīdu negatīvo ietekmi uz kognitīvajām funkcijām (visvairāk tiek ietekmēta atmiņa [20, 26], rodas uzmanības traucējumi [26, 27], lēmumu pieņemšanas spējas, ir apgrūtināta spēja apgūt jaunu informāciju [27] un grūtības kompleksas informācijas integrācijā [28]).

Darba autore rosina veidot izglītojošu materiālu par kanabinoīdu bioloģisko darbību un ietekmi uz centrālo nervu sistēmu. Īpaši būtu jāuzsver fakts par ilgtermiņa kaitīgajām sekām, ko rada kanabinoīdu lietošana, kaut arī labsajūta, ko rada šo vielu lietošana, ir īslaicīga.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskā palīdzības dienesta stacionāra virsārstes Sarmītes Skaidas komentārs:

"Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis un pat parakstu vākšana par marihuānas legalizāciju. Visbiežāk tiek minēti pētījumi, ka marihuānai ir ārstniecisks efekts. Diemžēl tiek aizmirsts, ka marihuāna tiek izmantota tikai smagi slimu pacientu (onkoloģijā un pacientiem, kuriem ir disiminētā skleroze) paliatīvajā aprūpē, piemēram, kā antispastisks, pretvemšanas līdzeklis. Kanabinoīdu lietošana var būt kā riska faktors, kas izraisa psihozes. Pēc narkologu novērojumiem, marihuāna bieži ir pirmā viela, ar kuru tieši sākas narkotisko vielu lietošana. Tā kā marihuāna tik ātri neizraisa fizisku atkarību, tā tiek uzskatīta par vieglu vai nekaitīgu narkotiku. Diemžēl izraisīto psihisko atkarību pats lietotājs visbiežāk neapzinās vai nevēlas apzināties, lai nezaudētu iespēju vielas lietošanu turpināt apreibināšanās nolūkā. Pēdējos gados strauji pasauli pārņem jaunās psihoaktīvās vielas, tai skaitā sintētiskie kanabinoīdi. Tie plaši izplatījās arī Latvijā, pastāvot likumdošanas caurumiem, zemākām cenām un plašai pieejamībai. Sintētiskajiem kanabinoīdiem ir daudz spēcīgāka iedarbība nekā dabīgajiem. Intoksikācijas stāvoklī tie izraisa psihiskus traucējumus (gan lietošanas laikā, gan zināmu laika perodu pēc tam kanabinoīdi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu). Pastāvot nelabvēlīgam premorbīdam (piemēram, ģenētiskai predispozīcijai, citu vielu lietošana), tie intoksikācijas stāvoklī izraisa šizofreniformus (šizofrēnijai līdzīgus) traucējumus ar iespējamu stabilas šizofrēnijas simptomātikas tālāku manifestāciju. No nepsihotiskiem traucējumiem īpaši jāatzīme izteikta tieksme, trauksme, agresivitāte, impulsivitāte, emocionālas svārstības. Līdz ar to var ar lielu pārliecību teikt, ka katrs veiktais pētījums, kas apliecina kanabinoīdu lietošanas bīstamību, var tikt izmantots šīs problēmas risināšanā." 

RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs prof. Elmārs Rancāns:

"Ļoti apsveicami, ka studenti par savu pētniecisko darbu tēmām izvēlas šādas zinātniski un sabiedrības veselībai tik nozīmīgas tēmas. Dabīgo, sintētisko marihuānu un arī citu jauno psihotropo vielu lietošana sabiedrībā pēdējos gados turpina pieaugt. Lasot nelegālo vielu izplatītāju un profesionāļu viedokļus, sabiedrībā veidojas atšķirīgi viedokļi par un pret šo vielu legalizāciju. Lienes Bērzes pētnieciskais darbs ir sniedzis savu artavu šīs problēmas īpatnību izpētē Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka šis augsti novērtētais darbs ticis izstrādāts mūsu katedrā. Katru gadu vismaz pieci seši studenti par savu studentu pētniecisko darbu vadītājiem izvēlas Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājus. To mēs uzskatām par augstu mūsu darba un kompetenču novērtējumu. Vēlos aicināt visus studentus par savu darbu tēmām izvēlēties aktuālas un sabiedriski nozīmīgas tēmas. Būsim priecīgi arī turpmāk mūsu katedrā atbalstīt studentus viņu pirmo nozīmīgāko zinātnisko soļu speršanā."