Kursu daļas lektore Vita Nagliņa universitātei bijusi uzticīga 40 gadu

Ikviens Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) students, kurš pirms iestāšanās augstskolā apmeklējis sagatavošanas kursus ķīmijā, noteikti atceras Vitu Nagliņu. Enerģiska un aizrautīga pasniedzēja, kas 40 gadu laikā palīdzējusi tūkstošiem vidusskolēnu izprast sarežģīto mācību priekšmetu un tuvoties savam sapnim par iestāšanos un veiksmīgām studijām RSU. Šajā pavasarī Vita Nagliņa sagatavoja eksāmenam savus pēdējos kursantus un devās pelnītajā atpūtā.

Jūs esat veltījusi darbam Rīgas Stradiņa universitātē vairāk nekā 40 gadu. Kādas sajūtas jūs pārņem brīdī, kad atstājat universitāti?

Man bija 16 gadi, kad es atnācu uz sagatavošanas kursiem Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc tam, izturot lielu konkursu, iestājos Farmācijas fakultātē, kuru ļoti veiksmīgi absolvēju. Pēc studijām šī augstskola kļuvusi par manu darbavietu – kopumā RSU esmu pavadījusi 50 gadus.

Tā ir mana laime un veiksme, ka man bija iespēja studēt un strādāt šajā augstskolā. Pat neskatoties uz to, ka savā specialitātē nestrādāju, man šī izglītība gājusi līdzi visu mūžu un palīdzējusi man kā cilvēkam, mammai, skolotājai un pasniedzējai. Šī universitāte iemāca cilvēkus būt inteliģentam, un pasniedzēji bija mums kolosāls piemērs. Es esmu redzējusi visas RSU leģendas – esmu mācījusies pie viņiem, strādājusi ar viņiem, par ko man ir liels gandarījums.

Aizeju no universitātes nevis bēdu mākta un ar asarām acīs, bet ar lielu pateicību šai augstskolai – visiem maniem pasniedzējiem, kursabiedriem, kolēģiem. Viss, ar ko man saistās RSU, ir tikai pozitīvās lietas. Esmu patiešām lepna par to, ka man bija iespēja te būt un to, ka šajā augstskolā mācījās mana mamma, tante un pašlaik Farmācijas fakultātē studē arī mana mazmeita Karlīne.

Kā sākās jūsu darba gaitas RSU?

Kad es studēju 4. kursā, Ķīmijas katedras vadītājs Prof. Vasermanis uzaicināja mani strādāt katedrā par stundu pasniedzēju. Tas bija ļoti izaicinoši, jo lielākā daļa studējošo biju vecāki par mani. Pēc tam man piedāvāja zinātnisko darbu, kuru es arī ar lielu sajūsmu uzņēmos. Pirms aizbraukšanas no Latvijas profesors ieteica man pieteikties vakancei Kursu daļā un pats galvoja par mani, pārliecinot toreizējo Kursu daļas vadītāju, ka man ir atbilstošās zināšanas un prasmes, neskatoties uz to, ka biju pavisam jauna. Prof. Vasermanis man ļoti palīdzēja, deva padomus, nāca uz manām nodarbībām, skatījās, kā es strādāju ar studentiem. Pēc tam mēs kopā analizējām – kas bija pareizi, ko varētu uzlabot. Protams, man ne vienmēr tas patika, taču pēc tam es to ļoti novērtēju. Viņš lika pamatus manam darbam.

Paralēli darbam Kursu daļā ilgus gadus strādājat arī par ķīmijas skolotāju 41. vidusskolā. Kā atšķiras darbs skolā no darba ar jauniešiem, kuri plāno stāties universitātē?

Sagatavošanas kursos pasniedzēja priekšā sēž olimpiāžu uzvarētāji – cilvēki, kuri perfekti zina priekšmetu. Skolā, cik ļoti skolotājs to gribētu, nevar sagatavot tādam līmenim kā centralizētais eksāmens visus skolēnus. Kursos pasniedzējs nekad nedrīkst atslābt, jo šeit pulcējas augsti motivēti jaunieši, kuri mācību gada garumā nāk uz nodarbībām katru sestdienu un mācās ķīmiju – tas, ticiet man, ir milzīgs gribasspēks veltīt ķīmijai papildu piecas stundas nedēļā. Kursi pašlaik veic koledžas lomu, jo 80–90 % kursu apmeklētāju ir RSU pirmkursnieki. Arī pārējie nepazūd, viņi iestājas, piemēram, LLU, RTU un citās augstkolās. Izglītības mērķis ir panākt, lai jaunieši spētu zināšanas un prasmes lietot jebkurā piemērā. Kursi māca vizualizāciju, ko skolā grūti panākt, jo skolēniem ir dažāda motivācija. Daudzi faktori jāatceras mehāniski, ko nevar izdarīt bez ieinteresētības.

Jāteic, ka lielākais gandarījums kā skolotājai un pasniedzējai man ir tas brīdis, kad jaunietis, kurš atnāca klasē vai kursos, sakot, ka viņam ķīmija nepatīk, pēc semestra vai pabeigtiem sagatavošanas kursiem kļūst par īstu ķīmijas fanu.

Nākamgad RSU svinēs 65 gadu jubileju. Jūs veltījāt šai universitātei 50 savas dzīves gadus, kā mainījusies augstskola šo gadu laikā?

Kad es sāku studēt institūtā, tas bija anatomikums un divas koka mājiņas tā pagalmā. Pašreizējā Z. A. Meierovica bulvārī atradās vēl dažas katedras un administrācijas kabineti. Neticēsiet, bet vienā no Ķīmijas katedras auditorijām lekciju laikā skraidīja žurkas pa grīdu. Tas, kas ir tagad – plašas un ērtas telpas –, nav salīdzināms ar to, kādos apstākļos strādāja universitātē pirms 30–40 gadiem. Šo gadu laikā universitāte ir augusi, attīstījusies, saglabājot savu augsto prestižu.

Kā mainījušies jaunieši, kas apmeklē kursus?

Izmaiņas iestāšanās nosacījumos ietekmēja studentu domāšanu. Kad es sāku strādāt, institūtā bija divas plūsmas – latviešu un krievu. Uz vietām latviešu plūsmā konkurence bija mazāka, jo studijām krievu valodā pieteicās ne tikai vietējie jaunieši, bet arī interesenti no visas PSRS. Tagad, kad visi studē kopā, konkurence saasinājās un studentu ar latviešu valodu kā dzimto valodu diemžēl atrodas sliktākā starta pozīcijā. Pašlaik krievu jaunieši perfekti runā latviešu valodā. Salīdzinot ar latviešu vidusskolēniem, viņi daudz centīgāk strādā ar izrunu, vārdu kārtību, jo viņi ir motivēti runāt pareizi. Jāpiebilst, ka neatkarīgi no laika kursos vienmēr ir bijuši ļoti gaiši prāti ar apbrīnojamām spējām.

2009. gadā jums tika pasniegta RSU Gada balva nominācijā Gada akadēmiskais darbinieks, kuras laureātu nosaka studentu balsojuma rezultāts. Arī no studentiem ir dzirdētas pozitīvas atsauksmes par jums kā kolosālu pasniedzēju. Kāds ir jūsu noslēpums darbā ar jauniešiem?

Es biju ļoti pagodināta, saņemot šo balvu. Vēl jo vairāk man bija patīkami, ka lielākā daļa studentu, kas par mani nobalsoja, bija no 3. un 4. studiju gada. Tas nozīmē, ka viņi mani atceras un pozitīvi vērtē tās zināšanas, ko es palīdzēju viņiem apgūt.

Man nav nekāda īpaša noslēpuma – es vienkārši visu mūžu centos pedantiski darīt savu darbu. Es vienmēr gāju kursos, pilnveidoju savas zināšanas. Man ir arī otra augstākā izglītība – esmu absolvējusi LU Ķīmijas fakultāti. To visu es darīju, jo dzīvoju ar pārliecību, ka pasniedzējam ir jābūt zinošam, jāmāk improvizēt. Ja tu lasi no lapiņas, kā pasniedzējs esi norakstīts. Sava priekšmeta perfekta pārzināšana ļauj arī noturēt kontaktu ar auditoriju. Iedomājieties, man kursu sākumā auditorijā sēž 300 cilvēku – tie ir vidusskolēni, kas ir enerģiski un ļoti jautri. Pirmo mēnesi strādāt ir grūti, jo jauniešiem jāparāda, kādi būs noteikumi un ka es no tiem neatkāpšos. Es izstāstu, kā mēs apgūsim priekšmetu, ka katra sestdiena ir svarīga, lai soli pa solim tuvinātos mērķim – veiksmīgai eksāmena nokārtošanai. Tikai atkārtojot šo un motivējot viņus, iespējams, sasniegt labu rezultātu. Un šāda pieeja strādā – 60–70 % no tiem, kuri atnāk uz pirmo kursu nodarbību, uzraksta arī kontroldarbu kursu pēdējā nodarbībā.

Skolotāja darbs nav viegls darbs. Kur jūs meklējat iedvesmu un enerģiju?

Man visu mūžu patika piedalīties, iesaistīties – tāda laikam esmu piedzimusi. Es esmu laimīga tad, kaut ko daru, no tā procesa laikam arī nāk iedvesma un enerģija. Arī tagad, aizejot no universitātes, ar pārliecību varu teikt, ka bez darba es nesēdēšu. Protams, visus šos gadus mani ļoti atbalstīja mana ģimene – man dēls, vedekla un pieci mazbērni. Pašam jaunākajām – Jānim Voldemāram – jūnijā būs pieci mēneši.

Ko plānojat darīt tālāk?

Vispirms es nedaudz atpūtīšos. Tagad man būs vairāk laika, lai apmeklētu teātri un kino, ko es ar prieku arī darīšu. Turpināšu strādāt par ķīmijas skolotāju Rīgas 41. vidusskolā, kura atrodas tepat blakus RSU. Rīgas 41. vidusskola priecāsies par katru, kurš izlems pievienoties mūsu draudzīgajai saimei. Tāpat es noteikti zinu, ka mācīšos – vēl nezinu ko, varbūt psiholoģiju, varbūt kādu valodu. Man patīk mācīties, jo akadēmiskā vide man sniedz milzīgu gandarījumu.

Ko Jūs gribētu novēlēt RSU esošajiem un topošajiem studentiem?

Pirms dažiem gadiem mēs satikāmies ar kursabiedriem, un man jāsaka, ka katrs no viņiem ir apmierināts ar dzīvi, un milzīga nozīme tajā visā ir tieši izglītībai, ko viņi bija ieguvuši RSU. Tādēļ es vēlos pateikt visiem studentiem, lai cik grūti būtu mācītites Rīgas Stradiņa universitātē, ir vērts beigt šo augstkolu, jo šeit iegūtā izglītība paver ļoti plašas darba iespējas, kas ir pamats veiksmīgai profesionālajai attīstībai.

Daži fakti par Vitu Nagliņu

• 2008. ieguvusi balvu Rīgas sakarīgākais skolotājs
• 2007. nominēta balvai Latvijas lepnums
• 2010. gadā izvirzīta Ata Kronvalda balvai
• Maģistra darba tēma Skolēnu pašapziņas celšana ķīmijas stundās
• Savulaik absolvējusi LVU Ģeogrāfijas fakultāti un 10 gadus līdz ar ķīmiju vidusskolā mācījusi arī ģeogrāfiju. Ģeogrāfijas un farmācijas zināšanas integrējusi nodarbībās, pasniedzot ķīmiju RSU sagatavošanas kursos.