LSA Gada studentei Zanei Skujiņai patīk RSU studiju moduļu sistēma

"Kā es spēju visu apvienot? Ja man būtu pašai sava mājaslapa, tas būtu tajā biežāk uzdotais jautājums," tiekoties brīdi pēc Latvijas Studentu apvienības (LSA) Gada studenta titula saņemšanas, smejas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) akadēmiskās maģistra studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība 1. kursa studente Zane Skujiņa.

Brīvajā laikā viņa trīs gadus vada radio Naba raidījumu Studentu pietura, risinot dažādus studentijai aktuālus jautājumus, un paralēli tam izkopj savas amata prasmes, strādājot Valsts kancelejā un darbojoties Latvijas Paralimpiskajā komitejā.

​

Apsveicam ar LSA Gada studenta titulu. Vai šī nominācija bija pārsteigums?

Pārsteigums bija tad, kad saņēmu vēstuli, kurā tiku uzrunāta kā LSA Gada studenta nominants. Pirms kāda laika studēju LU Datorikas fakultātē, kur darbojos arī Studentu pašpārvaldē. Kolēģi, ar kuriem kopā tur darbojos, izvirzīja mani šim apbalvojumam.

Par Gada studenta balvu runājot, jums bija ievērojami lielāks savākto balsu skaits nekā pārējiem desmit nominantiem. Kā jūs domājat, kāpēc tā?

Man steigā nesanāca laika reklamēt to, ka es pretendēju uz LSA Gada studenta titulu. Dalījos ar saiti vienu reizi tviterī. Ļoti daudz draugu un cilvēku sāka dalīties ar šo informāciju. Es redzēju, ka mani atbalstīja arī tādi cilvēki, ar kuriem ikdienā man nemaz nesanāk komunicēt. Tas man tiešām bija liels pārsteigums!

Kā izlēmāt turpināt studijas RSU maģistrantūrā? Kādi ir pirmie iespaidi par studijām RSU?

Pēc bakalaura grāda iegūšanas LU Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF), sāku studijas LU Datorikas fakultātē, kuras pēc gada pārtraucu, jo nevarēju studijas savienot ar darbu. Pēc tam man gribējās pamēģināt kaut ko pilnīgi jaunu, tāpēc izlēmu, ka RSU varētu būt tā vieta, kur turpināt savas studiju gaitas. Šogad sāku studijas programmā Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība. Protams, pie daudzām lietām ir jāpierod, piemēram, pie moduļu sistēmas, kas man ļoti patīk, jo es esmu piedzīvojusi sesijas bumu, kad janvārī neguli un mēģini visus darbus savilkt kopā. Ir krietni patīkamāk apgūt vienu studiju kursu un uzreiz nolikt eksāmenu, negaidot janvāra beigas. Pasniedzēji RSU ir ļoti pretimnākoši, kas ne vienmēr tā ir bijis, studējot citur.

Vai nav bijusi doma iesaistīties arī RSU Studējošo pašpārvaldē?

Ir bijusi doma, bet brīvais laiks ir ļoti ierobežots. RSU Studējošo pašpārvaldes kopsapulces notiek darba dienu vakaros. Ar kursabiedriem esam apsprieduši idejas, ko mēs gribētu mainīt, lai arī citiem studentiem būtu patīkamāk studēt. Tās mēs plānojam iesniegt Studējošo pašpārvaldei un labprāt palīdzētu tās realizēt dzīvē. Man ļoti patīk būt studentu vidē, jo studenti ir tie, kuri kaut ko var un vēlas mainīt.

​

Jūs paralēli darbam un studijām darbojaties arī radio Naba? Ko Jūs tur darāt?

Es radio Naba vadu raidījumu Studentu pietura. Tas pārsvarā ir orientēts uz studentiem un aktualitātēm izglītības jomā. Pašlaik ļoti aktuāls ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas apvienošanas jautājums. Nesen mēs bijām sagatavojuši raidījumu, veltītu tikai šim jautājumam. Stundas laikā mēs uzklausījām un izrunājām dažādus viedokļus. Rakstu un informācijas ir tik daudz, ka studentam, kurš īpaši neiedziļinās, tas neliekas interesanti. Ja saliekt viedokļus vienuviet un izstāsta tos saprotamā valodā, tad tie, kas to noklausās, es ceru, gūst lielāku skaidrību.

Mēs ļoti daudz runājam arī par dažādiem pasākumiem, aktualitātēm, ko veido studenti, stāstām studentu veiksmes stāstus. Mums ir rubrika Ceļojošie studenti, kurā apskatām dažādus interesantus ceļojumu stāstus. Ir arī rubrika Studenti darba tirgū, kur uzaicinām dažādu profesiju cilvēkus, jo mūsu raidījuma mērķauditorija nav tikai studenti, bet arī vidusskolēni, kas vēl nezina, ko viņi vēlas darīt. Tas ir veids, kā pastāstīt par dažādām profesijām, par kurām viņi nav aizdomājušies līdz šim. Šajā radio raidījumā es darbojos jau kopš 2013. gada oktobra. Kolīdz sāc strādāt radio, tā ir kā slimība, no kuras vairs nevar tikt vaļā. Pirms diviem gadiem biju paņēmusi nelielu pauzīti, ar domu, lai jaunie iet un dara, bet vienā brīdī jaunie pajuka kur nu kurais, un man nācās atgriezties. Man šis darbs ļoti patīk, jo tā ir iespēja iepazīt ļoti daudz dažādu cilvēku, un ne tikai studentus.

Vai tas nozīmē, ka savu nākotni plānojat saistīt ar medijiem?

Man vienmēr ir paticis eksperimentēt. Iestājoties LU SZF, es sapratu, ka šis ir tas mirklis, kad vajadzētu izvēlēties vienu jomu. Jau toreiz man gribējās izmēģināt visu – žurnālistiku, reklāmu, sabiedriskās attiecības, un saprast, kā tas viss darbojas. Vienīgais, ko es vēl līdz šim neesmu izmēģinājusi, ir reklāma. Pašlaik esmu sabiedrisko attiecību pusē, bet pieļauju, ka es sevi varētu realizēt arī radio, ziņu žurnālistikā vai reklāmas jomā.

Ko patlaban darāt Valsts kancelejā?

Mans uzdevums ir gādāt par Ministru prezidenta komunikāciju. Es strādāju ciešā sadarbībā ar viņa preses sekretāru. Veicu dažādus pienākumus, sākot no pasākumu organizēšanas līdz prese relīžu izsūtīšanai. Darbs ir ļoti interesants, bet ir jābūt lielai stresa noturībai. Mēs esam ļoti jauna komanda, kas darbu Valsts kancelejā ir sākuši gandrīz vienlaikus. Visi esam ielikti vienā laivā un mēģinām pieslīpēties.

Ilgus gadus esat saistīta ar Latvijas Paralimpisko komiteju. Ko jūs tur darāt, un kā vispār spējat visu apvienot?

Ja man būtu pašai sava mājaslapa, tad tas būtu tajā biežāk uzdotais jautājums (smejas). Man vienmēr ir šķitis – jo vairāk dari, jo vairāk vari paspēt. Darbu Latvijas Paralimpiskajā komitejā sāku kā brīvprātīgā. Arī mana mamma pārvietojas ratiņkrēslā un organizē dažādus ar sportu saistītus pasākumus. Tā šajā organizācijā iesaistījos arī es.

Kad es iestājos universitātē un mēģināju saprast, kurš komunikācijas virziens mani interesē, izlēmu par labu sabiedriskajām attiecībām. Tolaik Latvijas Paralimpiskajā komitejā šādas vakances vēl nebija. Pēc pirmā kursa beigām tur parādījās sabiedrisko attiecību speciālista vakance uz pusslodzi, ko es varēju apvienot ar studijām. Pašlaik tas ir mans otrs darbs un arī sirdslieta. Es tajā redzu lielas perspektīvas, kur varētu attīstīties. Palīdzu ar sociālo tīklu administrēšanu, delegāciju vadīšanu, ja ir kādi liela mēroga pasākumi, piemēram, Eiropas vieglatlētikas čempionāts vai Paralimpiskās spēles. Mēs braucam uz skolām un stāstām skolēniem, ka nevajag lēkt uz galvas ūdenī nezināmās ūdens tilpnēs, un tamlīdzīgas lietas. Apciemojam arī skolas, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām, un stāstām viņiem par dažādiem sporta veidiem, kuros viņi var iesaistīties. Katru gadu maijā rīkojam Paralimpisko sporta dienu, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām var izmēģināt dažādus sporta veidus.

​

Zane Skujiņa pirmajā rindā pirmā no kreisās. Foto no privātā arhīva.

Vai Gada studentam ir jāpilda kādi īpaši pienākumi?

Tas vairāk ir tituls, bet, protams, ka ir jādara vairāk kā līdz šim. Tas uzliek pienākumu vairāk iesaistīties universitātes akadēmiskajā dzīvē. Pavasarī es plānoju atvadīties no darba radio un tad varbūt varētu pievienoties Studējošo pašpārvaldei, jo parādītos vairāk brīva laika. Tagad ir uzlikts zīmogs, ka ir jāpabeidz iesāktais – jāpabeidz studijas! Un jāizdara tas labi!