Mirklis ar studentu: ramadāns

Hiseina Musadžī (Hussaina Musaji) ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 3. kursa studente. Hiseina ir no Jenšēpingas, Zviedrijas, bet pandēmijas laikā studente palikusi Latvijā, jo šeit esot vieglāk nekā mājās koncentrēties studijām. Salihs Okutudžu (Salih Okutucu) ir 5. kursa medicīnas students. Viņa ģimene ir no Turcijas, bet pašlaik jaunais vīrietis dzīvo Kastropā-Raukselē, pilsētā netālu no Dortmundes Vācijas rietumos. Studenti viens otru iepazina RSU musulmaņu biedrībā Ibn Sīna (Ibn Sina Muslim society), kurā Salihs ir ievēlēts par prezidentu.

"Šī biedrība tika nodibināta ar mērķi, lai līdzīgi domājošie varētu sanākt kopā, lūgties un svinēt islāma svētkus. Biedrība paplašinās ar katru gadu, un tagad tajā jau ir aptuveni 50 – 60 aktīvu biedru. Būtībā mēs sanākam kopā, lūdzamies un organizējam izbraucienus nedēļas nogalēs," pastāstīja Salihs.

Kā notiek jūsu sanākšanas Covid-19 laikā?

Salihs: Pirmā "lokdauna" laikā mēs joprojām satikāmies, lai kopā varētu lasīt Korānu, taču pēc kāda laika tas kļuva apgrūtinoši. Daži biedri pabeidza studijas, citi, kas mūs mācīja, bija aizņemti ar gatavošanos valsts eksāmeniem. Šobrīd satikšanās dzīvē, protams, nenotiek, taču mēs visi joprojām sazināmies. Mūsu biedri sūta bildes un video no nakts lūgšanām vai dalās ar savām ēdienreizēm vakaros, kad dienas gavēnis beidzas, u. tml.

Tādā veidā mēs vēlamies parādīt, ka visi esam vienoti, neskatoties uz to, ka katrs atrodas citā pasaules malā.

Hiseina, kā tu tiki iesaistīta biedrības darbā?

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par ramadānu?

Salihs: Ramadāns musulmaņiem ir gada svētākais mēnesis. Gavēnis ramadāna laikā ir viens no pieciem pīlāriem, kas jāievēro katram musulmanim līdzās ticības saglabāšanai, lūgšanām, labdarībai un došanās svētceļojumā uz Meku.

Islāma kalendārs ir mēness kalendārs, pretstatā Gregora kalendāram, kas ir saules kalendārs. Ramadāns ir gada devītais mēnesis, un tas vienmēr iekrīt citā datumā. Jāseko līdzi mēnesim, lai zinātu, kad ramadāns sākas, proti, gavēnis ir jāsāk augošā mēnesī, un tas ilgst 30 dienas. Tas nozīmē, ka ēdienreizes drīkst ieturēt tikai dienas tumšajās stundās, pēc saulrieta. Tādēļ parasti mēs mostamies pirms rītausmas, lai kaut ko uzēstu, padzertos un uzkrātu spēkus jaunai dienai. Nākamā ēdienreize pienāk tikai vakarā, saulei norietot. 

Taču gavēnis ir tikai viena ramadāna daļa. Svētā mēneša laikā cilvēkiem vajadzētu darīt vēl vairāk labu darbu nekā ikdienā. Daudzi cilvēki sniedz palīdzību nabadzīgajiem, tādā veidā attīrot savu dvēseli.

Ja jūs vadāties pēc mēness un saules, kā dzīvošana Ziemeļeiropā ietekmē jūsu gavēšanu?

Salihs: Godīgi sakot, ramadāns Latvijā ir ļoti īpašs. Ģeogrāfiski lielākā daļa musulmaņu dzīvo Tuvajos Austrumos, tādēļ viņiem nav šādu problēmu, taču nedrīkst aizmirst, ka musulmaņi atrodas visā pasaulē.

Ja ramadāns iekrīt vasaras mēnešos, ir jāgavē vairāk stundu, proti, jo tuvāk ziemeļiem, jo vairāk stundu gavēnis ilgst, taču, ja ramadāns iekrīt ziemas mēnešos, tieši otrādi – gāvenis ilgst mazāk stundu.

Kādas tradīcijas ievērojat, kad ieturat gavēni?

Hiseina: Parasti katrs no mums atnes kādu kultūrai raksturīgu ēdienu vai vienkārši to, kas pašam garšo, vai to, ar ko mēs gribētu padalīties ar citiem. Ir arī divas nakts lūgšanas – magribs (Maghrib) un iša (Isha).

Magribs ir lūgšana pirms vakara ēdienreizes, savukārt, kad visi ir paēduši, seko otra lūgšana – iša. Pēc tam vienmēr veltām laiku sarunām un kopā būšanai. Tas ir ļoti jauks laiks, lai saliedētos. Mēs savā starpā varam runāt par dažādām islāma mācībām un vienkārši nodoties iekšējiem meklējumiem. Tas izklausās ļoti dziļi, bet tāds arī patiesībā ir ramadāna mērķis. Katram būtu jāpārdomā, ko tieši viņam nozīmē reliģija un kā to vairāk varētu iekļaut savā dzīvē. 

Salihs: Gribu piebilst, ka maltīti, ar ko beidzas dienas gavēnis, sauc par iftaru (Iftar). Vēl ir ierasts pārtraukt dienas gavēni, apēdot dateli, līdzīgi, kā to darīja pravietis Muhameds (miers ir pār viņu). Pēc išas lūgšanas seko taravihs (Tarawih), kas būtībā ir gara lūgšana, ko veic tikai ramadāna laikā. 

Vai Rīgā ir vēl kāda cita jums zināma musulmaņu kopiena ārpus RSU vai mošeja, uz kuru dodaties?

Salihs: Godīgi sakot, ārpus RSU, manuprāt, nav citu reālu musulmaņu biedrību, vismaz es neesmu par tādām dzirdējis. Taču ir mošeja, uz kuru mēs piektdienās devāmies, lai nodotos lūgšanām. Diemžēl studiju laikā mums ne vienmēr ir brīvs laiks, lai uz turieni dotos.

Hiseina: Jā, diemžēl arī es nezinu nevienu citu biedrību. RSU studentu musulmaņu biedrība ir vienīgā vieta, kur varu satikt citus musulmaņus Rīgā. Taču ļoti priecājos par mūsu RSU biedrību, kas sniedz iespēju sanākt kopā ar citiem musulmaņiem. Mums pat ir daži biedri no Latvijas Universitātes.

Jūs minējāt, ka labdarība ir nozīmīga ramadāna daļa. Esmu dzirdējusi, ka organizējāt labdarības akciju, kurā vācāt līdzekļus...

Salihs: Šī labdarības akcija ir saistīta ar bērniem Turcijā, to sauc Oyuncak Kardeşliği, burtiskā tulkojumā – rotaļlietu draudzība. Pagājušajā gadā labdarībai piesaistījām 2500 eiro! Gribam, lai mūsu darbība šajā jomā būtu pēc iespējas pārredzamāka un atklātāka, jo cilvēki mums uztic savu naudu. Šogad nolēmām, ka paši lidosim uz Turciju, lai parādītu cilvēkiem, kur nonāk viņu nauda, un lai viņi varētu paskatīties, kā mēs izdalām bērniem rotaļlietas.

Salihs (labajā pusē) dala dāvanas Turcijā. Foto no privātā arhīva

Jūs tur bijāt Dzīru svētku (Eid al-Fitr) laikā. Kas ir Dzīru svētki?

Hiseina: Dzīru svētki iezīmē 30 dienu gavēņa beigas. To parasti svin kopā ar ģimeni un draugiem. Šogad svētki iekrīta 13. maijā. Pirms pandēmijas cilvēki varēja pulcēties un svinēt šos svētkus gan biedrības, gan ģimenes lokā. Uz Dzīru svētkiem visi vienmēr ņem līdzi daudz ēdiena un rotaļļietas bērniem. Tie ir prieka pilni svētki.

Kā jūs svinat šos svētkus?

Salihs: Kārtība ir šāda – vīrieši, skaisti tērpušies, no rīta dodas uz lūgšanu. Atgriežoties bērniem tiek pasniegtas dāvanas. 

Dzīru svētki ir pielīdzināmi Ziemassvētkiem Latvijā.

Šis bija jau otrais ramadāns, kas notika pandēmijas laikā. Parasti šajā laikā mēs dotos apciemot savus vecvecākus, taču tagad tas nebijaniespējams. Būdami medicīnas studenti, mēs vēl vairāk apzināmies, cik svarīgi ir viņus pasargāt.

Runājot par lūgšanām pagājušajā gadā, mūsu vietējā mošejā tika noteikti ļoti strikti higiēnas nosacījumi, lai cilvēki par spīti visam varētu sanākt kopā un apmeklēt lūgšanas. Tā kā aid (Eid) lūgšana ir diezgan grandiozs pasākums, mūsu vietējā mošeja pagājušajā gadā rīkoja lūgšanas futbola laukumā, lai visi, kuri grib, varētu to apmeklēt.