Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem

Biostatistika aptver ar dzīvām būtnēm saistītu datu analīzi un tā ir strauji augoša joma, kur pieprasījums pēc konkurētspējīgiem profesionāļiem arvien pieaug. Ar Zviedrijas un Igaunijas kolēģiem kopīgi izveidotā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra programma Biostatistics mērķēta tieši šādu profesionāļu sagatavošanai. Tuvākā iespēja sākt divu gadu ceļojumu biostatistikas pasaulē ir jau šoziem – dokumenti RSU jāiesniedz no 5. decembra līdz 19. janvārim, bet mācības sāksies februārī.

ASV 33 % kāpums pieprasījumā pēc biostatistiķiem

andrejs_ivanovs_nov22.pngZinātniskie institūti, laboratorijas, slimnīcas, farmācijas uzņēmumi, valsts sektora organizācijas, kas darbojas veselības aprūpes jomā – jaunizveidotās programmas vadītājs Andrejs Ivanovs (attēlā) ieskicē biostatistiķa iespējamo darba devēju loku. Turklāt karjeras iespējas iezīmējas kā Latvijā, tā ārvalstīs, jo joma patlaban ir straujā izaugsmē. Kā lēš ASV Darba statistikas birojs, pieprasījums pēc biostatistiķiem ASV laika posmā no 2019. līdz 2029. gadam pieaugs par 33 %. Līdzīgas tendences novērojamas arī Eiropā un citos pasaules reģionos, jo dzīvojam datu digitalizācijas laikmetā, stāsta programmas vadītājs.

Biodatu analīze RSU arī pirms programmas izveides nebija sveša. Statistiku RSU medicīnas un veselības aprūpes studenti apgūst kā studiju kursu, un pēcāk praktizē studiju darbos, analizējot galvenokārt ar dzīvām būtnēm – cilvēkiem, dzīvniekiem, baktērijām – saistītus datus. Augstskolā izveidota arī Statistikas mācību laboratorija, kuras vadītājs ir Andrejs, un kas vienlaikus gan strādā ar studentiem un docētājiem, sekmējot viņu zinātnisko darbību, gan piedalās nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumos. Laboratorijas ciešāko zinātnisko sadarbības partneru vidū ir Latvijas Universitāte, Tartu Universitāte, Upsalas Universitāte, Gēteborgas Universitāte un Gēteborgā bāzētā Čalmersa Tehniskā universitāte.

Starp šo augstskolu mācībspēkiem meklējami arī jaunās studiju programmas viesprofesori, kuri studiju kursus vai to daļas docēs klātienē vai tiešsaistē. Visciešāk programmas izstrādē iesaistīti divi starptautiski biostatistikas profesionāļi – Tartu Universitātē bāzētā Igaunijas Genoma centra asociētā profesore un profesore matemātiskajā statistikā Matemātikas un statistikas institūtā Krista Fišere (Krista Fischer) un Čalmersa Tehniskās universitātes viesprofesors biostatistikā (Adjunct Professor in Biostatistics) Ziads Taibs (Ziad Taib). Veiksmīgam rezultātam piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums, un iznākums ir Baltijā vienīgā maģistra studiju programma lietišķajā jeb praktiski pielietojamajā biostatistikā.

Ārsti, statistiķi, ekonomisti, datoriķi – derēs dažādas priekšzināšanas

Programma balstās uz četriem vaļiem: statistikas studiju kursiem, medicīnas studiju kursiem, pētījuma dizaina studiju kursiem un kursiem par klīniskajiem pētījumiem. Vaicāts, kādām priekšzināšanām jābūt, lai pievienotos studentu pulkam, Andrejs uzsver, ka programma ar nolūku veidota izteikti atvērta dažādu jomu profesionāļiem: no statistiķiem, biologiem, sabiedrības veselības speciālistiem un mediķiem līdz psihologiem, ekonomistiem un programmētājiem, kuru darbā iezīmējas arvien lielāka saikne ar datu analīzi.

“Statistikas bakalauriem, pats par sevi saprotams, ir lielas priekšrocības, sākot studijas šajā programmā, taču saturs ar nolūku veidots studentiem ar dažādām priekšzināšanām. Statistiķis ieradīsies bez izpratnes par anatomiju, bet mediķis – bez zināšanām par varbūtības teoriju, tāpēc pirmo semestri esam plānojuši zināšanu izlīdzināšanai,” stāsta programmas vadītājs.

Zināšanu izlīdzināšanai pieslēgsies gan RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta, gan Infektoloģijas katedras un Iekšķīgo slimību katedras kolēģi, kompaktos studiju kursos gūstot pamatpriekšstatu par medicīnisko pusi, kas stāv aiz datiem, ar kuriem biostatistiķiem jāstrādā. Uz savas ādas savulaik to notestējis arī programmas vadītājs. Andrejs stāsta, ka savulaik sācis darbu pētniecībā infektoloģijas jomā, un tobrīd viņam ļoti būtu noderējusi dziļāka izpratne par cilvēka asins analīzēm, piemēram, kas ir ALAT, ASAT vai GGT.

“Lai apstrādātu biodatus, statistiķim jāsaprot, kas aiz tiem stāv – ko tie cilvēkam dara un par ko liecina izmaiņas.”

Tagad, kad strauju attīstības lēcienu piedzīvo precīzijas medicīna, pieaug arī biodatu apjoms un spektrs, kas paver veselu jaunu izpētes un iedziļināšanās lauku statistiķiem.

Lietišķā statistika – maksimāli tuvu praksei

Studijas, kā jau maģistrantūrai nākas, būs savienojamas ar darbu. Mācības noritēs hibrīdformā, dažiem no studiju kursiem noritot tiešsaistē, bet lielākajai daļai tomēr klātienē. Igauņu un zviedru vieslektoru vadībā varēs apgūt tādus studiju kursus kā Linear Models (Lineārie modeļi), Survival Analysis (Dzīvildzes analīze), Categorical Data Analysis (Kategoriju datu analīze), Clinical Trials (Klīniskie pētījumi), Repeated Measures and Longitudinal Data (Atkārtotu mērījumu un longitudinālo datu analīze) un citi.

No paša agrīnās darba pieredzes programmas vadītājs zina, cik būtiska ir sasaiste ar zinātniskajiem institūtiem un ar industriju. Tāpēc par to programmā Biostatistics ir īpaši padomāts un programmas saturs ir maksimāli pietuvināts reālajai dzīvei. Arī docētāju vidū ir pārstāvji, kuri gadu desmitiem rūdījušies statistikas praksē – gan veikuši analīzi un konsultējuši valdību epidemioloģiskos jautājumos, gan īstenojuši klīniskos pētījumus starptautiskās kompānijās kā piemēram AstraZeneca. Jau veidojot programmu, tās izstrādātāji uzrunājuši virkni Latvijas zinātnisko triecienvienību: institūtu BIOR, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, RSU Darba drošības un vides veselības institūtu un RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu. Šajās pētnieku komandās topošie biostatistiķi varēs gan iziet praksi, gan iegūt datus, kas nepieciešami maģistra darba veikšanai. Tas maģistrantiem ļaus norūdīties reālajai darba dzīvei, kas arī ir programmas mērķis. “Mēs neraksim teorētiskos dziļumos, nepreparēsim formulas, bet apgūsim lietišķo biostatistiku – visu, kas nepieciešams tūlītējam darbam šajā karstajā jomā,” ieskatu jaunajā programmā noslēdz programmas vadītājs.

NAP_ESF.png

Studiju programma izstrādāta projekta nr. 8.2.1.0/18/A/014 Studiju programmu fragmentācijas mazināšana un studiju internacionalizācijas veicināšana Rīgas Stradiņa universitātē ietvaros.