Prakse Izraēlas klīnikā topošajam mediķim ļauj nostiprināt RSU gūtās zināšanas

Pirms pusotra gada Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstīja sadarbības līgumu ar Zifas Medicīnas centru (Ziv Medical Center) par klīniskās bāzes izveidi, kas deva iespēju RSU medicīnas studentiem apgūt studiju kursu ortopēdijā pie pieredzes bagātiem mediķiem Izraēlā. Covid-19 pandēmija nav spējusi ietekmēt sadarbību. Ir noslēgts jauns līgums, kas ļauj RSU studentiem būt desmit nedēļu klīniskajā praksē šajā izcilajā traumu centrā Izraēlas ziemeļos.

Tā kā klīnika, kas izveidota 1910. gadā, atrodas netālu no Sīrijas un Libānas robežas, tātad – nemierīgā reģionā, tajā tiek ārstēti arī konfliktos un militārajās sadursmēs gūtie ievainojumi. Turklāt klīnikas mediķi sniedz palīdzību ne tikai Izraēlas iedzīvotājiem. Piemēram, no 2013. līdz 2019. gadam tajā ārstējušies vairāk nekā 1500 pacienti, kas guvuši dažādas traumas karadarbības laikā Sīrijā.

Desmit nedēļu klīniskā prakse 6. kursa studentiem šogad notiek pirmo reizi, un tajā ietilpst četru nedēļu prakse ķirurģiskajās slimībās, četru nedēļu prakse iekšķīgajās slimībās un divu nedēļu prakse specialitātē pēc studenta brīvas izvēles. Prakse tiek īstenota, balstoties uz rotācijas principu, kas ir praktisks un dažādās ārstniecības komandās integrējošs formāts.

Viens no RSU studentiem, kurš prakses iemaņas un zināšanas apgūst Zifas Medicīnas centrā, ir RSU 6. kursa students Konstantīns Levins (Konstantin Levinas). Jautājām, kā viņš vērtē klīnikas un tās pieredzējušo mediķu darbu, kā arī iespējas, ko sniedz šāda prakse ārvalstīs.

Konstantīns Levins. Foto no privātā arhīva 

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz plašāk par klīniku!

Tas ir lielākais traumu centrs Izraēlas ziemeļos. Šajā universitātes klīnikā ir septiņas operāciju zāles, 331 gultasvieta, divdesmit divas intensīvās terapijas gultas un četrdesmit septiņas nodaļas. Iespējams, kāds domās, ka klīnika nav ļoti liela, tomēr darbs tajā ir ļoti intensīvs.

Kāda ir jūsu prakses diena?

Rīts sākas ar garu pastaigu un āra vingrinājumiem kopā ar manu suni. Tas ir vajadzīgs mums abiem, lai pozitīvi un ar patīkamām emocijām sāktu dienu. Tādējādi es sakārtoju savas domas, lai būtu vajadzīgajā formā visas dienas garumā.

Prakses diena klīnikā sākas ar rīta apgaitu, kad komunicēju ar kolēģiem un pacientiem. Nakts maiņas mediķi iepazīstina savus atpūtušos kolēģus ar pacientu veselības stāvokli un izmaiņām, kas notikušas nakts laikā. Pēc tam izpētām pacientu analīžu rezultātus un lemjam par nepieciešamajām izmaiņām ārstniecības plānā. Parasti šajā laikā nodaļas vadītājs kopā ar citiem vecākajiem ārstiem uzdod man dažādus jautājumus par konkrēto pacientu ārstniecību, kas dažkārt ir visai sarežģīti un bieži vien ļauj man apjaust, cik daudz man vēl ir jāmācās. Pēc pacientu apskates un iztaujāšanas sākas praktiskā darba posms, kad kopā ar pieredzējušiem ārstiem veicu dažādus izmeklējumus, procedūras un manipulācijas.

Darbs kopā ar šīs klīnikas speciālistiem studentam ir fantastiska iespēja un pieredze! Dažbrīd ir sajūta, ka starp manām un klīnikas ārstu zināšanām ir tik liela aiza, ka tā šķiet nepārvarama, taču tas motivē turpināt mācīties un strādāt arī pēc oficiālā darba laika beigām.

Esmu pārliecinājies, ka ir neiespējami pārvērtēt klīniskās prakses nozīmi ārsta profesijā, tāpat kā neaizstājama ir iespēja strādāt kopā ar izciliem speciālistiem, lai mācītos ārstēt cilvēkus.

Kuras ir vērtīgākās atziņas, prasmes un iemaņas, ko esat ieguvis prakses laikā?

Pirmā ir atziņa, ka zināšanas medicīnā vislabāk var apgūt vai nostiprināt praktizējot. Turklāt īpaši nozīmīga ir iespēja novērot un iegaumēt pareizos rīcības modeļus no pieredzējušiem ārstiem. Otra lieta, par ko esmu pārliecinājies, ir tā, ka svarīga ir līdzjūtīga un cieņpilna attieksme pret pacientu.

Neiekarst, palikt mierīgam un fokusēties uz galveno. Tā, manuprāt, ir veiksmes atslēga situācijās, kad dzīvība un nāve ir uz vienas līnijas.

Trešā lieta ir prasme profesionāli strādāt komandā, saglabājot kritisku klīnisko domāšanu.

Kādi ir lielākie prakses ieguvumi?

Esmu pārliecināts, ka praksei studiju procesā jāsākas pēc iespējas agrāk, tāpēc ka tā palīdz pieņemt lēmumu par specializāciju, jo iespējas ir plašas un ļoti daudz.

Ir jāsaprot, vai izvēlētā specializācija tik tiešām padodas un interesē arī reālā darba apstākļos.

Katrā jomā ir sava ikdienas rutīna. Tā ir gan radiologa darbā, gan neatliekamās uzņemšanas nodaļā, tomēr tās atšķiras, un ir jāsaprot, kas padodas un patīk labāk. To vislabāk var saprast, pašam izmēģinot.

Vai un kā Covid-19 ietekmēja praksi?

Protams, ka ietekmēja, – kā jau visā pasaulē. Tādēļ es gribētu pateikties visiem, kuri padarīja šo praksi iespējamu. Liels paldies RSU veselības studiju prorektoram prof. Guntim Baham, Ārvalstu studentu nodaļas dekānei Smuidrai Žermanos, ārvalstu klīnisko studiju vadītājai Ievai Lejniecei, Ārvalstu studentu asociācijai un daudziem citiem. Visiem liela pateicība un apbrīna! Esmu pārliecināts, ka līdzīgi domā arī citi studenti.

Vai taisnība, ka klīnika atrodas skaistā vietā?

Kādas ir tavas domas par Rīgu?

Es Rīgu saucu par savām otrajām mājām. Tā ir pietiekami liela, lai to dēvētu par lielpilsētu un tajā gūtu lielpilsētas dzīves pieredzi. Latvijas galvaspilsēta piedāvā daudz iespēju un savā būtībā ir silta un draudzīga, kaut gan tur bieži vien ir vējains un auksts laiks.

Manā prātā no dzīves Rīgā vienmēr paliks cilvēki, parki, garšīgais alus, kanālā dzīvojošie bebri un daudz kas cits, un šīs atmiņas vienmēr izraisīs siltu smaidu.