RSU ārvalstu students: topošie ārsti šeit pacientus satiek biežāk nekā Vācijas augstskolās

Lūkass ir savā priekšpēdējā studiju gadā, pēc kā plāno specializēties radioloģijā un strādāt Latvijā. Viņš dalās savās domās par medicīnas studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), integrāciju Latvijas sabiedrībā un savu redzējumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā salīdzinājumā ar Vāciju.

Jau no mazotnes esi bijis pārliecināts, ka studēsi medicīnu. Šādi cilvēki laikus gatavojas, lai iekļūtu labākajās augstskolās. Kāda bija tava motivācija studēt medicīnu tieši Latvijā?

L. Risters: Tā īsti nebija motivācija, bet vairāk tāds noskaņojums – "visi atšujieties!". Izstāstīšu, kāpēc. Lielbritānijā ir jākārto iestājpārbaudījums, lai tiktu medicīnas skolā. Pirmajā reizē man neveicās pārāk labi, bet otrajā gan. Ieguvu studiju vietu un, protams, biju ļoti lepns.

Taču tolaik mana māte bija šīs studiju programmas vadītāja. Kad es stāstīju cilvēkiem, ka esmu iestājies, viņi teica: "Nu bet protams, tu iekļuvi skolā, jo māte tev to izkārtoja!" Tad man bija tāda sajūta: "Labi, pie velna!"

Gribēju parādīt, ka universitātē varu iekļūt savu spēju dēļ, nevis tāpēc, ka mamma man kaut ko būtu izkārtojusi.

Tajā pašā vakarā es meklēju medicīnas programmas valstīs, kuras neviens īsti nezina. Iemesls, kāpēc izvēlējos Latviju un Rīgas Stradiņa universitāti, bija tikai tāpēc, ka te bija iespēja sākt studijas oktobrī, kad man bija šis "visi atšujieties!" noskaņojums.

Kāda bija tava pirmā pieredze, sākot studijas Latvijā?

Bija ļoti interesanti sanākt kopā ar cilvēkiem no visām pasaules malām. Tu sēdi mācību telpā un dzirdi runājam tik daudz dažādu valodu. Tas bija gan mulsinoši, gan interesanti vienlaikus.

Kādu lielāko atšķirību pamanīji medicīnas studijās Latvijā, salīdzinot ar to, kā tas notiek Vācijā?

Manuprāt, lielākā atšķirība ir, kā notiek praktiskās un teorētiskās nodarbības. Latvijā lekcijā tu sēdi auditorijā un pārrunā konkrēto problēmu, pēc kā parasti uzreiz dodies pie pacienta, kuram ir konkrētais sindroms vai slimība.

Tātad galu galā tu gandrīz katru dienu ej pie pacientiem. Tikmēr Vācijā praktiskā pieredze jāuzkrāj galvenokārt semestra pārtraukumā.

Esmu ļoti apmierināts ar studijām. Protams, ārzemju studenti, īpaši pirmo semestru studenti, ilgojas pēc mājām, pēc savām ģimenēm. Ar to mums jāiemācās sadzīvot.

Kādi tev šķiet cilvēki Latvijā? Vai tev šķita, ka esam vairāk klusi, auksti, introverti?

Ne gluži. Protams, cilvēki Latvijā ir ļoti atšķirīgi no vāciešiem, kuri ir ļoti skaļi un ekstraverti. Taču man, nākot arī no Lielbritānijas un pazīstot šo vidi, būt klusam nav nekas neparasts, jo Apvienotajā Karalistē cilvēki arī ir ļoti pieklājīgi un nosvērti.

Es arī galīgi nepiekrītu apgalvojumam, ka latvieši ir auksti. Ja tu pacenties runāt latviski, tad pretī saņem siltumu un atvērtību.

Vai tev ir kādi ieteikumi citiem vācu studentiem, kuri plāno vai apsver iespēju studēt medicīnu Latvijā?

Noteikti. Jau no pirmās dienas vērsieties pie vietējiem studentiem. Iepazīstoties ar vietējiem studentiem, tu iegūsti ne tikai noderīgu informāciju par studijām, bet arī par pašu Latvijas valsti un kultūru. Tāpat es domāju – ja es nebūtu ieguvis latviešu draugus, es nebūtu apsvēris iespēju šeit palikt. Iepriekš es neko nezināju par šo valsti un tās kultūru.

Ārpus Rīgas zināju tikai dažas pilsētas. Kopš man ir mana latviešu draugu grupa, mēs ejam visur, un viņi mani visur aicina.

Es patiešām iemīlējos šajā valstī un tās kultūrā.

Tāpēc es domāju, ka neatkarīgi no tā, vai vēlaties pavadīt labu laiku vai arī mācīties visu atlikušo mūžu, vienkārši draudzējies ar vietējiem!

Parunāsim par to, kāda ir dzīve Latvijā. Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi? Kas tevi pārsteidza visvairāk?

Visvairāk mani pārsteidza laikapstākļi – mīnus 20 grādi. Bet pie tā var pierast. Dažkārt bija grūtības integrēties, bet neesmu pārliecināts, ka visi ārvalstu studenti man par to piekristu.

Pirms pāris gadiem man šķita, ka liela daļa šejienes sabiedrības (ne jaunieši) nebija pārāk atvērta pret ārzemniekiem.

Piemēram, ja gribējās kādam pietuvoties lielveikalā, lai ar savu vājo latviešu valodu pajautātu: "Kur ir tomāti?" – cilvēki parasti vienkārši atteica: "Nē!" un vienkārši gāja prom. Tagad, manuprāt, tas ir krasi mainījies, kas varētu būt saistīts ar to, ka es runāju labāk latviski un izprotu kultūru, kā cilvēki komunicē.

Taču man arī šķiet, ka pēdējo piecu gadu laikā ir notikusi krasa attīstība rietumvalstu virzienā.

Es nesaku, ka pirms tam šeit bija austrumu orientācija. Bet tagad Latvijā ir vēl vairāk eiropeiska orientācija.

Ārvalstniekiem, kas tagad šeit ierodas, ir daudz vieglāk integrēties nekā agrāk.

Kā pēc studijām plāno dzīvi Latvijā?

Līdz gada beigām plānoju iegūt latviešu valodas prasmes apliecību, lai nākamgad varētu doties uz rezidentūru. Man šeit ir māja, draugu grupa, kuru saucu par savu Rīgas ģimeni. Trūkst tikai valodas diploma un ar to saistītās darba priekšrocības.

Raksta autors: Ēriks Gorda (Latvijas Avīze)

Cik ārvalstu studentu ir RSU?

Šajā semestrī RSU mācās 2882 ārvalstu studējošo no 75 valstīm. No tiem studē:

• Medicīnas fakultātē – 2527 studenti (87,7 %)
• Zobārstniecības fakultātē – 323 studenti (11,2 %)
• Sociālo zinātņu fakultātē – 27 studenti (0,9 %)
• Veselības un sporta zinātņu fakultātē – 1 students (0,03 %)
• Rezidentūras fakultātē – 3 studenti (0,1 %)
• Doktorantūras nodaļā – 1 students (0,03 %)

RSU ārvalstu studentu pavalstniecība:

• Zviedrija – 31,89 %
• Vācija – 21,83 %
• Somija – 13,08 %
• Norvēģija – 9,13 %
• Itālija – 3,5 %
• Portugāle – 2,85%
• Indija – 2,64 %
• Lielbritānija – 1,35 %
• Izraēla – 1,18 %
• Šrilanka – 1,1 %