Komunikācijas fakultāte piedalīsies vienā no pasaules lielākajiem mediju vides pētījumiem
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieku vadībā pētījumu centrs SKDS 17. martā sāks īstenot plašu Latvijas žurnālistu aptauju. Tās mērķis ir novērtēt žurnālistikas stāvokli, analizējot žurnālistu uzskatus par savu profesiju, žurnālistu darbības nosacījumus un ierobežojumus, kā arī žurnālistikas funkcijas. Aptauja norit starptautiski īstenotā pētījumā Worlds of Journalism Studies (WJS). Tas ir pasaulē lielākais salīdzinošais mediju vides pētījums, kas aptver 67 valstis.
"Šāds pētījums dod iespēju padziļināti izprast žurnālistikas attīstību, salīdzinot Latvijas un citu valstu situāciju, tāpēc ceru uz plašu Latvijas žurnālistu atsaucību. Jau tagad pētījuma dati tiek izmantoti mediju politikas veidošanai un mediju darbības plānošanai," saka RSU Komunikācijas fakultātes dekāne profesore Anda Rožukalne, kura WJS pētījumā pārstāv Latviju.
Aptaujai sekos intervijas ar žurnālistiem visā valstī ar mērķi iegūt detalizētus datus par dažādu tematu un nozaru žurnālistiem, žurnālistu uzskatiem par profesionālajām lomām, medijpratību, dezinformāciju, pašcenzūru un citiem jautājumiem. Datu iegūšanā iesaistīti arī RSU komunikācijas zinātnes bakalaura un maģistra studiju programmu studenti.
Latvijas žurnālistu aptaujā, izmantojot starptautiski izstrādātu metodoloģiju, tiks uzdoti jautājumi par žurnālistikas funkcijām, profesionālo ētiku, darba apstākļiem, žurnālistu vajāšanu un diskreditēšanu, stresu, kas saistīts ar darbu žurnālistikā, ienākumiem un darba raksturu multimediālā vidē. Aptaujā iekļauti arī vairāki jautājumi par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz žurnālistiku. Pētniekus interesē dažādas žurnālistikas izpausmes un darba veidi, to vidū arī blogeri un YouTube video kanālu veidotāji, kas rada saturu žurnālistikā.
Žurnālisti un ziņu organizācijas, kas sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības dzīvē, visā pasaulē patlaban sastopas ar paaugstinātu nenoteiktības līmeni, kā arī politiska, ekonomiska, digitāla un kultūras rakstura riskiem. Kā norāda WJS īstenotāji, daudzos pasaules reģionos politiskā vide pēdējos gados ir kļuvusi arvien naidīgāka pret žurnālistu darbu un politiķi ir centušies deleģitimizēt profesionālus medijus. Tikmēr palielināts ekonomiskais spiediens uz ziņu organizācijām ir izraisījis mediju slēgšanu, redakciju resursu samazināšanos, lielāku darba slodzi. Samazinājusies arī redakcionālā autonomija. Žurnālistikas nākotnei būtiskus riskus rada arī mainīgā digitālā vide – publiskajā komunikācijā nu piedalās tādi jauni dalībnieki kā algoritmi un digitāli roboti. Savukārt sociālie mediji ir novirzījuši mūsdienu ziņu ekoloģiju hibridizācijas virzienā, kur tradicionālie mediji ir tikai viena no daudzām balsīm. Vienlaikus mainījusies žurnālistikas vieta sabiedrības kultūrā. Sabiedrības uzticības samazināšanās žurnālistikai un medijiem ir saistīta ar pieaugošo skepsi pilsoņu vērtējumā par politiskajām un citām demokrātijas kvalitātei būtiskām institūcijām. Ar minētajiem riskiem saistītās sekas, piemēram, mediju brīvības un žurnālistu drošības samazināšanās, rada ievērojamu nedrošību žurnālistu un ziņu organizāciju darbībā.
Iepriekšējais JWS ietvaros tapušais ziņojums par žurnālistiku Latvijā
