Pārlekt uz galveno saturu
Ziņas

Būdama Latvijas līdere ārvalstu studentu piesaistē, novembrī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) rīkoja tiešsaistes pasākumu, savedot kopā augstākās izglītības pārstāvjus, pētniekus, politikas veidotājus un darba devējus, lai diskutētu par zināšanu eksporta ietekmi uz tautsaimniecību.

Pasākums tapa pēc domnīcas Certus veiktā pētījuma par RSU ieguldījumu augstākās izglītības eksportā un tautsaimniecības attīstībā, kuru augstskolas vadība pārrunājusi arī ar valsts prezidentu Egilu Levitu. Certus pētījumā secināts, ka RSU augstākās izglītības eksports 2020. gadā radīs tiešo pienesumu Latvijas ekonomikai 49,6 milj. eiro apmērā un netiešo pienesumu IKP 46,6 milj. eiro apmērā.

RSU ārvalstu studentus piesaistījusi jau vairāk nekā 15 gadu garumā, un šajā laikā ievērojami mainījies pārstāvēto valstu skaits. Patlaban aptuveni 26 % jeb 2600 RSU studentu ir ārvalstnieki, no kuriem ap 40 % ir no Vācijas, 38 % – no Skandināvijas. “Ir arī studentu grupas no ASV, studenti no Kanādas, Izraēlas, kopskaitā no 57 valstīm. Ceļš ir bijis ērkšķains, jo RSU augstākās izglītības eksportā ir ieguldījusi daudz savu līdzekļu. Valsts budžets mūsu aktivitātēm piešķir 21 % no visām pozīcijām, 79 % mēs nopelnām paši,” norāda RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Kā diskusijā iezīmēja tās vadītājs, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, no 2021. līdz 2024. gadam, pateicoties RSU augstākās izglītības pakalpojumu eksportam, Latvijas ekonomika iegūs papildu 438 milj. eiro. Ar šo eksportu saistītas arī 1040 darba vietas un Latvijas budžetā tiek iemaksāti vismaz 15 miljoni eiro. Taču tiešais finansiālais pienesums nav vienīgais, kam ārvalstu studentu kontekstā pievēršama uzmanība, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. “Patiesībā daudz lielāki varētu būt sekundārie efekti, kurus Latvijas valsts pagaidām neizmanto. Ir jāatvieglo iespējas šiem cilvēkiem veidot biznesu, jāiesaista dažādās nozarēs, piemēram, medicīnā un kultūrā,” rosina LTRK prezidents. Viņš arī norāda – studijas kopā ar starptautiskiem kolēģiem ceļ arī vietējo studentu līmeni, kam diskusijā piekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. “Ārvalstu studenti [Latvijā rada] pavisam citu iekšējo dinamiku. Tas nozīmē, ka mēs neesam noslēgtā sistēmā. Vietējiem studentiem un vietējiem pasniedzējiem tas bieži ir izaicinājums,” saka L. Meņģelsone.

Politikas veidotājus diskusijā pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone, kura norādīja uz pozitīvo izglītības eksporta  guvumu arī pētniecībā. “Internacionalizācija ienes starptautisko dimensiju mūsu programmās, pieredzē un pētniecībā. Mēs veidojam spēcīgāku, atpazīstamāku savu sistēmu. Tur, kur ir sasniegta noteikta līmeņa kvalitāte, mēs varam sākt runāt par prioritātēm attiecībā uz atbalsta mehānismiem eksportam,” norāda departamenta direktore.  

Diskusijas noslēgumā nepieciešamību pēc atbalsta mehānismiem uzsver arī RSU rektors. “Augstākās izglītības eksports ir viens no drošākajiem veidiem, kā sekmēt mūsu valsts tautsaimniecības atlabšanu globālās pandēmijas apstākļos, cita starpā organizējot attālinātu studiju procesu. Tam nepieciešams papildu valsts atbalsts, piemēram, universitāšu tālākai digitalizācijai,” saka profesors A. Pētersons.

Certus pētījums RSU un augstākās izglītības eksports