Slikta oma ir tikai redzamā daļa. Atklāti par pēcdzemdību depresiju

Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Jaunā mamma ir apātiska, raudulīga, grūtsirdīga, varbūt pat redzamas grūtības piecelties – tā ir tikai viena no tuviniekiem vieglāk atpazīstamām pēcdzemdību depresijas sejām. Aiz tās var slēpties vesels aisbergs – nepārliecinātība par sevi kā mammu, šaustīšana, bailes nodarīt nejauši pāri bērnam vai pat domas par pašnāvību. Taču pēcdzemdību depresija var izpausties arī trauksmaini – ar ātru satraukumu, uzvilktību, vēlmi par visām varītēm izdarīt visvislabāko kā mammai. Tad liels nemiers var tikt paslēpts aiz šķietama darbīguma, milzu centības.

Kā tuviniekiem un sievietei pašai noprast, ka viņai tik tiešām ir pēcdzemdību depresija? Kādas ir atveseļošanās iespējas? Kliedēsim mītu, ka pastāv tikai viens atlabšanas ceļš – mūsdienīgs skatījums ietver plašāku skatījumu uz iespējamo atveseļošanos un atbalstu, atkarībā no situācijas smaguma un atbalsta pieejamības iespējām. Stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns.

Pēc pasaules datiem 10–15 procentiem sieviešu pēcdzemdību periodā attīstās pēcdzemdību depresija.

Pagājušā gadā Latvijā dzimuši ap 14 tūkstošiem bērnu, tātad pēcdzemdību depresija varētu skart 1400 līdz 2100 sieviešu.

Tiesa, Latvijā pagaidām nav ticamu datu par to, cik liels ir šis procents, norāda profesors Rancāns.

Pēcdzemdību depresija nešķiro nevienu, uzsver psihiatrs. Tā var skart jebkuru sievieti, un viņa nav pie tā vainīga! Laiks ar mazu bērnu ir izaicinošs, intensīvs un stresa pilns, un tas var izšūpot depresiju cilvēkam, kuram ir nosliece uz to. Starp citu, arī tētiem, ģimenē ienākot bērnam.

Nereti depresija ir rokrokā ar vēlmi būt perfektai mammai. "Un tas ne tikai nav labi, tas pat ir kaitīgi, jo caur perfekcionismu sieviete mēģina sagaidīt un sniegt vairāk, nekā varbūt viņa spēj, nekā vajadzētu. Kādu dzīves modeli mēs rādām bērnam, cenšoties būt nevainojama? Visam jābūt perfektam! Kas tad atliek mazajam ķiparam? Mācīties tādam būt. Bet kurš no mums var būt perfekts? Neviens.

Dzīšanās pēc perfekcionisma var izsvārstīt depresiju mātei," skaidro profesors Rancāns.

Protams, ir citi stresa faktori – fizioloģiskais nogurums, neizgulēšanās. Un tad var būt trauksme, uzvilktība, raudulība. Un patiesi var būt grūti atšķirt, kur ir nogurums un kur aiz apātijas jau slēpjas depresija.

Eiropā un ASV pēdējā desmitgadē sevi pierādījusi jauna pieeja, lai mazinātu pēcdzemdību depresiju slogu un atveseļotu sievietes. Patlaban RSU sākusi vērienīgu pētījumu Pēcdzemdību depresijas aprūpes uzlabošana Latvijā, lai sākotnēji noskaidrotu pēcdzemdību depresijas situāciju Rīgā – cik bieži tā ir sastopama, kādu atbalstu un kur sievietes saņem, kā tiek novērtēts viņu emocionālais un psihiskās veselības stāvoklis. Pēc pētījuma, ņemot vērā tā rezultātus un pasaules pieredzi, tiks sniegtas idejas pēcdzemdību depresijas sistemātiskākai veselības aprūpes pieejas izstrādei visai Latvijai.

Pilnu rakstu lasiet portālā Delfi