Vācijas lektore Čarna Brkoviča pozitīvi novērtē RSU sociālās antropoloģijas konferenci

18. un 19. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes sociālie antropologi ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu un sadarbībā ar Maksa Planka Sociālās antropoloģijas institūtu un Latvijas Antropologu biedrību organizēja starptautisko konferenci Apzinot neformalitāti DA un ZA Eiropā: antropoloģiski skatījumi. Gētingenes Universitātes kultūrantropoloģijas un Eiropas etnoloģijas lektore no Vācijas Čarna Brkoviča (Čarna Brković) konferencē lasīja ievadlekciju Neformālās attiecības, pazīšanās jeb "blata" sistēma un labvēlības gūšana: "lietu kārtošanas" antropoloģiskās teorijas (Informality, Clientelism, Patronage, Favors: Anthropological Theories on Getting Things Done) par "lietu kārtošanu", apejot oficiālos kanālus, piemēram, izmantojot personisko pazīšanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus vai sociālos pabalstus.

​

Čarna Brkoviča lasa lekciju RSU konferencē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Kura ir jūsu pētniecības joma, un kā jūs to izvēlējāties?

Mana doktorantūras studiju tēma bija oficiālu un neoficiālu kanālu, ko cilvēki izmanto Bosnijā un Hercegovinā, lai palīdzētu cits citam, pētīšana – es veicu sociālās palīdzības, veselības aprūpes un vietējā līmeņa humānās palīdzības formu etnogrāfisko izpēti. Izrādījās, ka pazīšanās jeb "blata" sistēmai labvēlības vai labuma gūšanai ir milzīga nozīme visās minētajās daudzveidīgajās palīdzības sniegšanas situācijās, tāpēc sāku tās pētīt dziļāk. Pašlaik es pētu humānās palīdzības sniegšanu Melnkalnē, kā arī ikdienas dzīves norises bēgļu nometnē.

Kāds ir jūsu viedoklis par Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes pētnieku prezentētajiem pētījumiem, ko dzirdējāt konferencē? Vai saskatījāt daudzas līdzības ar situāciju neformālo attiecību jomā Balkānu reģionā?

Konference bija fantastiska, un es uzzināju daudz jauna. Manā skatījumā starp šīm Dienvidaustrumeiropas un Ziemeļaustrumeiropas neformālajām praksēm ir daudz līdzību. Iespējams, ka tās īpaši neatšķiras arī citur Eiropā. Dažu latviešu pētnieku piedāvātās teorētiskās koncepcijas liek patiešām aizdomāties. Es uzskatu, ka salīdzinošajiem pētījumiem ir izšķiroša nozīme ideju un plānu izstrādē un ierasto pieņēmumu mainīšanas procesā.

Turklāt šīs konferences organizatori ļoti neuzkrītoši un efektīvi nokārtoja akadēmiskā personāla bērnu pieskatīšanas jautājumu, kas mani priecē un vieš cerību.

Vai jūsu skatījumā postpadomju un Austrumeiropas "lietu kārtošanas" metodes būtu iespējams izmantot Rietumeiropā ? Vai tā būtu uzskatāma par pozitīvu parādību?

Neesmu pārliecināta, ka šīs "lietu kārtošanas" metodes ir iespējams lietot ārpus bijušās Dienvidslāvijas valstīm un realizēt praksē jebkuros citos apstākļos, jo tas ir ļoti cieši saistīts ar noteiktiem socializēšanās un personības realizēšanās aspektiem. Rietumeiropas valstīs arī pastāv dažādi neformāli lietu kārtošanas paņēmieni, un tos varētu būt tikpat grūti izmantot citur. Mums ir jātiek vaļā no pieņēmuma, ka "īstajā" Eiropā nav neformālu attiecību un labvēlības gūšanas, izmantojot pazīšanos. Pazīšanās jeb "blata" sistēma plaukst un zeļ it visur, kur trūkst skaidrības par procedūrām, lomām un pienākumiem – un tas notiek visur Eiropā, kā arī ārpus tās.

Vai, pēc jūsu domām, Latvijas un citu Baltijas valstu pētnieku apmācība, pētniecības metodes jūsu pētniecības jomā ir tādā pašā līmenī kā citās Eiropas valstīs?

Jā, noteikti! Latvijā un Baltijā kopumā etnoloģijas un antropoloģijas joma šķiet ļoti aktīva. Es apbrīnoju to, ka pētnieku komanda no Latvijas profesora Klāva Sedlenieka vadībā veic ilgtermiņa etnogrāfisko izpēti Melnkalnē ES finansētās programmas Apvārsnis 2020 projekta INFORM ietvaros. Es pati esmu no Melnkalnes un priecājos, ka ir pieejami arvien plašāki etnogrāfiskie pētījumi par manu dzimto vietu. Liels paldies Latvijas pētnieku komandai!

Vai jūs Latvijā esat pirmo reizi? Kādi ir jūsu iespaidi par Latviju?

Latvijā esmu pirmo reizi, un ceru vēl kādreiz atbraukt uz šejieni! Rīga ir skaista pilsēta ar brīnišķīgu nacionālo bibliotēku. Mans apmeklējums nebija ilgs, bet tas, ko es paspēju apskatīt, man šķita skaists.

Kā un kad jūs sākāt sadarbību ar Latvijas zinātniekiem? Kā noris šī sadarbība?

Mūsu sadarbība aizsākās, pateicoties antropoloģes Ievas Puzo, kura ir viena no konferences organizatoriem, iniciatīvai. Pēc tam mēs sākām kalt plānus par to, ka jāveido vairāku autoru izdevums par dzimumu antropoloģiju Melnkalnē. Es ceru, ka mūsu sadarbība kļūs vēl ciešāka un mēs turpināsim rīkot konferences, gatavosim kopīgas publikācijas, pētnieki veiks pētījumus ārpus savas valsts, piedalīsies kopīgos projektos u. tml.

Vai jūs apmeklējāt arī Rīgas Stradiņa universitāti? Kādi bija jūsu iespaidi?

Jā, Rīgas Stradiņa universitāte rīkoja sociālo zinātņu studiju 20 gadu jubilejas svinības, kuras apmeklēju arī es.

Man īpaši iespaidīga šķita senā ēka Kapseļu ielā 23, kur strādā universitātes sociālie antropologi. Tā ir vēsturiska ēka, un tajā ir nodrošināti fantastiski darba apstākļi.