Pārlekt uz galveno saturu

Pētnieku grupas fokusā ir mijiedarbība starp politiku veidošanu, to komunikāciju kā iekšpolitiski, tā ārpolitiski, kā arī uztveri sabiedrībā, tai skaitā uzņēmēju vidū. Grupas ietvaros tiek attīstīti tematiskie virzieni. Pašlaik izvērstākā ir pētniecība klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā. Taču perspektīvā ir plānots attīstīt tādus tematiskos virzienus kā vide un ilgtspēja, ilgtspēja veselības aprūpē un izglītībā, kā arī patērētāju paradumi un uzvedība.

Grupas dalībnieki

  • Politikas zinātne: starptautiskās attiecības, Eiropas studijas, stratēģiskā komunikācija un tās uztvere, politiskā socioloģija
  • Politikas zinātne: starptautiskās attiecības, Eiropas lielvalstu studijas, politiskā elite, politiskā komunikācija, politiskais mārketings, iekšpolitikas pētījumi
  • Vadībzinātne: starptautiskais bizness un mārketings, zīmola veidošana un vadīšana, patērētāju uzvedība, ilgtspējīga attīstība
  • Lauku socioloģija, kultūras socioloģija, medicīnas socioloģija
  • Kvalitatīvās pētniecības metodes; enerģētiskā nabadzība
  • Zaļā pāreja veselības aprūpē
  • Vides inženierija un enerģētika
  • Vadībzinātne: vides politika, sistēmdinamikas modelēšana, aprites ekonomika (t. sk. atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, atkritumu un blakusproduktu valorizācija), aprites cikla analīze jeb LCA, multikritēriju analīzes metodes

 

  • Izglītības socioloģija (socializēšanās un studijas digitālās vides ietekmē)
  • Ķīmija (vides un enerģētikas virzieni, bioķīmija u. c.)
  • Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs, t. sk., datu apstrāde ar SPSS, R, Python, NVivo, korpusu analīze u. c.

Pētniecības tematiskais virziens: klimats un enerģētika

Pētnieku grupa veic pētījumus par klimata un enerģētikas politikas veidošanu un īstenošanu, klimata un enerģētikas komunikāciju, kā arī klimata un enerģētikas jautājumu uztveri sabiedrībā, pētot dažādās mijiedarbības starp klimata un enerģētikas politikām, naratīviem un uztveri. Pētījumu uzmanības centrā ir t. s. zaļā pāreja (t. sk. Eiropas zaļais kurss) un tā īstenošanas iespējas un ierobežojumi (politiski, ekonomiski, kognitīvi, psiholoģiski u. c.), it īpaši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā. Pētījumu rezultātā tiek izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem ar mērķi uzlabot klimata un enerģētikas politikas veidošanu, komunikāciju un sabiedrības iesaisti.

Pētniecības projekti

Aktuālie pētniecības projekti

02.2024. – 02.2026.
Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā (Climate Neutrality Decision Models in Action) (VPP-KEM-Klimatneitralitāte-2023/1-0002)

01.2024. – 12.2026.
GreenCare: Sociāli atbildīga zaļā pāreja: pārvaldības risinājumu uzlabošana, lai stiprinātu Homo Climaticus veselības aprūpes sektorā (Socially responsible green transition: enhancing governance solutions to empower Homo Climaticus in the healthcare sector) (FLPP, lzp-2023/1-0341)

11.2021. – 03.2025.
WELLBASED: Veselības, labklājības un vienlīdzības uzlabošana, izmantojot uz pierādījumiem balstītu pilsētu politiku cīņai pret enerģētisko nabadzību (Improving health, wellbeing and equality by evidence-based urban policies for tackling energy poverty) (Horizon2020)

01.2021. – 12.2023. (projekts pagarināts līdz 12.2024. komunikācijas un projektu rezultātu izplatīšanas mērķu sasniegšanai)

CLINAP: No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā (From indifference to making difference in climate policy: improving the interaction between political narrative and societal perceptions in Latvia) (FLPP, lzp-2020/1-0047)

Īstenotie pētniecības projekti

06.2023. – 12.2023.
Enerģētikas trilemma Baltijas jūras reģionā: diskursīvās vides indeksa attiecībā uz energodrošību, taisnīgumu enerģētikas jomā un vides ilgtspējību metodoloģija (The energy trilemma in the Baltic Sea Region: a methodology for an index assessing the discursive environment of energy security, energy equity and environmental sustainability) (Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, 2023/6)

04.2022. – 03.2023.
Socio-economic context assessment of food waste generation in Latvia (RSU grants, 6-ZD-22/2/2022)

07.2020. – 07.2021.
Klimata pārmaiņu naratīvs Latvijā: “zelta iespēju” pilsoniskajai sabiedrībai, ekonomikai un ārpolitikai meklējot (Climate Change Narrative in Latvia: Searching for “Golden Opportunity” for Civil Society, Economy, and Foreign Policy) (RSU grants, RSU/PP/2020-05)

Publikācijas

Kleinberga, V., Palkova, A., & Dace, E. (2023). How to recognise the inevitable: Latvian media
narratives on climate change. Environmental Development, 45, [100816]

Blumfelde-Rutka, K. (2023). European Green Deal: The Transformation of Consumer Behaviour and Business Marketing Communication as Opportunities to Increase Consumer Involvement in the Sorting of Waste in Latvia. Studia Europejskie - Studies in European Affairs, 27(1), 163-176

Metla-Rozentāle, L., Kleinberga, V., Žaunerčika, K., & Sprūds, A. (2022). Reflection of the EU Climate Policy Strategic Narrative in the Programmes of Latvian Political Parties - External Convergence and Influence on Shaping Public Opinion. Energies, 15(9), [3049]

Kleinberga, V. (2022). Global, Not Yet Local: Media Coverage of Climate Change and Environment Related Challenges in Latvia. Information & Media, 93, 8-27

Blumfelde-Rutka, K., Kleinberga, V., & Dace, E. (2022, June 20). Constructing thirst for low-carbon transition: an insight into Latvia’s business narratives. Poster session presented at Energy and Climate Transformations: 3rd International Conference on Energy Research & Social Science, University of Manchester, United Kingdom

Ziemele, J., Talcis, N., Osis, U., & Dace, E. (2021). A methodology for selecting a sustainable development strategy for connecting low heat density consumers to a district heating system by cascading of heat carriers. Energy, 230, 120776

Kleinberga V. (2021). On its path to become ‘North European’: political climate change narrative in Latvia. Australian and New Zealand Journal of European Studies, 12(3), 24–34

Saistītās ziņas