Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Irina Evansa

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:29.09.2017
Par studiju kursu
Kursa kods:AURK_001LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Medicīna; Anestezioloģija un reanimatoloģijaMērķauditorija:Māszinības
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Irina Evansa
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Indulis Vanags
Kontaktinformācija:Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 32. korpuss, arkatrsu[pnkts]lv, arkatrsu[pnkts]lv, +371 67069452
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (numurs)11Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas22
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nepieciešamas priekšzināšanas studiju kursos, kas apgūti iepriekšējos studiju gados par ķirurģisko operāciju veidiem, topogrāfisko anatomiju, klīnisko farmakoloģiju, patoloģisko fizioloģiju, klīniski laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī pirmajā palīdzībā par pacienta primāro un sekundāro izmeklēšanu notikuma vietā, kardiopulmonālās reanimācijas pamatalgoritmu, šoka pamatelementiem.
Mērķis:
Veicināt zināšanu apguvi par anestēzijas etapiem un veidiem, operācijas un anestēzijas risku, par intensīvo terapiju biežāk sastopamās situācijās iekšķīgo slimību, neiroloģijas un ķirurģijas klīnikās, kā arī iemācīties padziļinātās kardiopulmonālās reanimācijas pamatus. Sniegt zināšanas par katastrofu medicīnas organizatoriskiem pamatiem, materiāli-tehnisko nodrošinājumu, cietušo vispārējā stāvokļa novērtējumu, medicīniskās šķirošanas un ārstēšanas pamatprincipiem, ķīmiskām katastrofām un to seku likvidācijas īpatnībām, kā arī sniegt zināšanas par akūtu eksogēnu intoksikāciju epidemioloģiju, toksikokinētiku un ārstēšanas īpatnībām, atsevišķu saindēšanās veidu klīnisko norisi, ieteiktiem ārstēšanas principiem un aktuālākām indīgām vielām.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Katastrofu medicīna: katastrofās un masu negadījumos cietušo šķirošanas principi un metodika prehospitālā etapā, “zelta stunda” katastrofu medicīnā, medicīniskā dokumentācija, situācijas uzdevumu risināšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
2Vispārējās un reģionālās anestēzijas praktiskais nodrošinājums, etapi, aparatūra.Lekcijas1.00auditorija
3Pacienta sagatavošana operācijai anestēzijā. Anesteziologa apskate poliklīnikā. Premedikācijā izmantojamie medikamenti.Lekcijas1.00auditorija
4Anestezioloģija un intensīvā terapija: Elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanas metodes (manuālās metodes, Gvedela un COPA elpvadi, laringeālā maska, divlūmenu traheoezofageālā caurule (Combitube), laringeālā caurule, trahejas intubācija, ekstrēmā krikotireotomija ar “Quick trach” ierīci, trahejas punkcija ar adatu. Mākslīgā plaušu ventilācija ar manuālo ventilatoru un narkozes aparāta masku. Mākslīgā plaušu ventilācija anestezioloģijā un intensīvajā terapijā.Nodarbības1.00klīniskā bāze
5Anestezioloģija un intensīvā terapija: Padziļinātā kardiopulmonālā atdzīvināšana. Defibrillācija.Nodarbības2.00MITC
6Anestēzija pacientiem bērnu vecumā.Lekcijas1.00auditorija
7Anestezioloģija un intensīvā terapija: priekšmets un uzdevumi, ķirurģiskā operācija kā traumas veids, sāpes, to pārvades ceļi un blokādes iespējas, specifiskā terminoloģija, anestēzijas standarta noteikumi un dokumentācijas paraugi, pirmsanestēzijas pacientu aptaujas un informācijas dokumentācija, anesteziologa konsultācija pirms anestēzijas, pacienta fiziskā stāvokļa izvērtēšana pēc ASA skalas. Klīniski laboratorisko izmeklējumu apjoms, ko jāveic pacientam pirms anestēzijas. Ko jāzin katram ārsNodarbības1.00klīniskā bāze
8Šoks. Hipovolēmiskais šoks. Anafilaktiskais šoks.Lekcijas1.00auditorija
9Intensīvās terapijas pacienta stāvokļa interpretācija, orgānu mazspēja, intensīvās terapijas principi.Lekcijas1.00auditorija
10Anestezioloģija un intensīvā terapija: Anestēzijas etapi un praktiskais nodrošinājums. Pacienta stāvokļa standarta un paplašinātais monitorings anestezioloģijā un intensīvajā terapijā. Klīnisko, bioķīmisko, ūdens-elektrolītu analīzes, asins gāzu sastāva un skābju-sārmu līdzsvara rādītāju, koagulācijas rādītāju izvērtēšana un interpretācija. Pacientu pēcoperācijas analgēzija.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11Anestezioloģija un intensīvā terapija: Vispārējā anestēzija, tās veidi un realizācijā izmantojamie medikamenti.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12Anestezioloģija un intensīvā terapija: Reģionālā anestēzija, tās veidi un realizācijā izmantojamie medikamenti.Nodarbības1.00klīniskā bāze
13Anestezioloģija un intensīvā terapija: Šoks. Infūzu terapija.Nodarbības1.00klīniskā bāze
14Anestezioloģija un intensīvā terapija: Kritiski slimo pacientu izmeklēšanas un intensīvās terapijas pamatprincipi un primārā aprūpe. Kritiski slimā pacienta izmeklēšanas un intensīvās terapijas soļi. Kritiskā stāvokļa vērtējuma un ārstēšanas iznākuma skalas (Glazgovas, APACHE II) un organisma funkciju mazspējas vērtējuma skalas (SOFA, Euroscore II u.c.). Komatozo pacientu monitorings un intensīvās terapijas principi. Komas pacientu un to intensīvās terapijas praktiskais demonstrējums ITN.Nodarbības1.00klīniskā bāze
15Anestezioloģija un intensīvā terapija: Enterālā un parenterālā barošana intensīvās terapijas nodaļu praksē. Anestezioloģija un intensīvā terapija: Hemostāzes traucējumi intensīvajā terapijā un anestezioloģijā.Nodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
iepriekšēja sagatavošanās attiecīgās nodarbības tēmai, izmantojot rekomendēto literatūru un interneta avotus, ar to sekojošo izvērtējumu un praktisko pielietojumu praktiskajās nodarbībās.
Vērtēšanas kritēriji:
Eksāmens (daudzatbilžu tests; klīnisko gadījumu analīze veicot cietušo medicīnisko šķirošanu, kā arī analizējot akūtos saindēšanās gadījumus; OSCE tipa eksāmens par padziļināto kardiopulmonālo reanimāciju, ieskaitot defibrilāciju; elpceļu caurlaidības nodrošināšanas metodēm un pacientu mākslīgo plaušu ventilāciju). Vērtēšanas kritēriji teorētiskajā daudzatbilžu testā: vairāk kā 75% pareizu atbilžu. Vērtēšanas kritēriji, veicot padziļināto kardiopulmonālo reanimāciju, ieskaitot defibrilāciju manekenam - jāzina un praktiski jāizpilda atdzīvināšanas pamatalgoritms, vērtējot apkārtnes drošību, reakcijas pārbaudi, palīdzības izsaukšanu, elpceļu atbrīvošanu, elpošanas pārbaudi, krūšu kurvja kompresiju, mākslīgo plaušu ventilāciju ar manuālo ventilatoru, turpmāk defibrilatora sagatavošanu darbam, sirds ritma analīzi, defibrilatora uzlādi, defibrilācijas drošības pārbaudi, praktisko defibrilāciju, 2 minūtes kardiopulmonālo reanimāciju, atkārtotu sirds ritma analīzi, pulsa un elpošanas pārbaudi, medikamentu intravenozo ievadi, kā arī turpmākās taktikas aprakstu. Kopumā jāiegūst pēc speciālas novērtēšanas tabulas vismaz 28 punkti, kas atbilst 70% precīzi realizēto manipulāciju. Nodrošinot elpceļu caurlaidību, jāzina izmantojamo ierīču praktiskais pielietojums, ātra un atraumatiska ievade pareizi elpceļos, ventilācijas kontrole un nodrošināšana, kā arī ievadītās caurules fiksācija.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēs nosaukt un raksturot anestezioloģijas un intensīvās terapijas metodes, atpazīs un raksturos šoku (īpaši hipovolēmisko, anafilaktisko, septisko), spēs veikt padziļināto kardiopulmonālo reanimāciju, pratīs nosaukt un raksturot patofizioloģisko un bioķīmisko procesu pārmaiņas ķirurģiskās traumas ietekmē, sāpju sindroma postošo ietekmi uz organismu un nociceptīvās impulsācijas pārvadi uz CNS, raksturos sāpju sindroma blokādes veidus reflektorā loka posmos, anestēzijas pamata principus, veidus, to priekšrocības un blakusefektus, ķirurģiskā pacienta pirmsoperācijas izmeklēšanas īpatnības, ķirurģiskā pacienta fizikālā stāvokļa vērtēšanas metodi ar ASA skalu, kā arī ķirurģiskā pacienta pirmsoperācijas sagatavošanas pamata principus un perioperatīvo aprūpi, kritiskos stāvokļus un intensīvās terapijas pamatus. Studiju kursa apguves rezultātā studenti iegūs pamatzināšanas par katastrofu medicīnisko seku likvidācijas principiem, sniedzot neatliekamo palīdzību pēc iespējas lielākam cietušo skaitam iespējami īsākā laikā, ievērojot prioritātes principu, kā arī iegūs pamatzināšanās klīniskā toksikoloģijā – toksisko vielu iekļūšanas ceļi organismā toksikokinētiskie apsvērumi, saindēšanās klīniskā gaita un ārstēšanas iespējām un īpatnībām. Spēs raksturot Civilās aizsardzības sistēmas organizāciju valstī, valsts institūciju pienākumus civilās aizsardzības sistēmā, raksturot individuālo rīcību izdzirdot trauksmes signālu, aprakstīt individuālos aizsardzības līdzekļus katastrofu gadījumos, raksturot evakuācijas pasākumus katastrofu gadījumos.
Prasmes:Varēs veikt sirds elektrisko defibrilāciju, padziļinātās kardiopulmonālās reanimācijas pamatpasākumus, nodrošināt elpceļu caurlaidību ar instrumentālām metodēm (elpvadi, balsenes maska, balsenes caurule, divlūmenu traheoezofageālā (Combitube) caurule, trahejas intubācija, krikotireotomija), spēs izvērtēt komatoza pacienta stāvokli. Varēs veikt cietušo šķirošanu notikuma vietā un slimnīcās, spēs nodrošināt cietušajiem dzīvībai svarīgās funkcijas un nepieciešamo neatliekamo terapiju, atbilstoši katastrofas un ievainojuma raksturam, spēs izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus; balstoties uz anamnēzes datiem, pacienta sūdzībām, klīniskiem simptomiem un laboratoriskiem izmeklējumiem spēs diagnosticēt akūtas intoksikācijas, novērtēt to smaguma pakāpi un nepieciešamās terapijas apjomu.
Kompetences:Varēs veikt sirds elektrisko defibrilāciju, padziļinātās kardiopulmonālās reanimācijas pamatpasākumus, nodrošināt elpceļu caurlaidību ar instrumentālām metodēm (elpvadi, balsenes maska, balsenes caurule, divlūmenu traheoezofageālā (Combitube) caurule, trahejas intubācija, krikotireotomija), spēs izvērtēt komatoza pacienta stāvokli. Varēs veikt cietušo šķirošanu notikuma vietā un slimnīcās, spēs nodrošināt cietušajiem dzīvībai svarīgās funkcijas un nepieciešamo neatliekamo terapiju, atbilstoši katastrofas un ievainojuma raksturam, spēs izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus; balstoties uz anamnēzes datiem, pacienta sūdzībām, klīniskiem simptomiem un laboratoriskiem izmeklējumiem spēs diagnosticēt akūtas intoksikācijas, novērtēt to smaguma pakāpi un nepieciešamās terapijas apjomu.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Praktisko nodarbību materiāli un E-studiju resursi.
2Klīniskā anestezioloģija un intensīvā terapija. I.Vanaga un A.Sondores redakcijā. Nacionālais Apgāds, 2008, 1232 lpp.;
3V.Liguts. Intensīvās terapijas rokasgrāmata. Rīga: Medicīnas apgāds. 2008.
Papildus literatūra
1A.Sondore. Anestezioloģijas pamati jautājumos un atbildēs. Rīga: Nacionālais Apgāds, 2011.
2B.Mamaja. Anestēzija pediatrijā. - Rīga, RSU, 2008.
3E.Vasiļevskis. Reģionālās anestēzijas ABC. Nacionālais Apgāds, 2008.
4I.Vanags, E.Daugulis, P.Tominš. Anestezioloģija, reanimatoloģija un intensīvā terapija. Rīga: Nacionālais Apgāds, 2002.
5Neatliekamā palīdzība. Atdzīvināšana. Rīga: NMPC, D.Krieviņa redakcijā. 2004.
6Anesthesia. Miller R.D.(ed). New York: Churchill Livingstone, Seventh Edition, 2010.
7Aitkenhead A.R., Rowbotham D.J., Smith G. Textbook of anaesthesia. Edinburgh: Churchill Livingstone, 2007.
8Morgan G.E., Mikhail M.S. Clinical Anesthesiology. East Norwalk: Appleton&Lange, 1996.
9Clinical Anesthesia. Barash PG, Cullen BF, Stoelting RK (ed.). Fifth ed. Lippincott- Williams& Wilkins, 2006.
10Oxford Handbook of Anaesthesia. Allman KG, Wilson IH (ed.). Second ed. OXFORD University Press, 2007.
11Textbook of Critical Care, Fifth Edition. By Mitchell P. Fink, M.D., Edward Abraham, M.D., Jean-Louis Vincent, M.D., Ph.D., and Patrick M. Kochanek, M.D. Philadelphia, Elsevier Saunders, 2005.
Citi informācijas avoti
1http://www.anest.lv/
2http://www.euroanesthesia.org/
3http://www.anaesthesiologists.org/
4http://www.shocksocieties.org/international/shockjournal/
5http://www.esicm.org/
6http://www.intensive.org/