Atskats vēsturē. Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress
Tieši pirms 30 gadiem, no 1989. gada 18. līdz 27. jūnijam, notika Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress. Tajā piedalījās 6000 mediķu no visas pasaules, tai skaitā vairāk nekā 1000 medicīnas māsu no Latvijas un ārvalstīm.
Toreiz Latvija vēl bija PSRS sastāvā, un šis forums bija nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas neatkarības atgūšanā. Īpaša loma tā rīkošanā, un, lai tas vispār varētu notikt, bija Rīgas Medicīnas institūta (RMI) profesoram Viktoram Kalnbērzam, kuram bija liela profesionāla un politiska ietekme. Rīcības komitejā darbojās arī tobrīd esošie un vēlākie docētāji Georgs Andrejevs, Viesturs Boka, Haralds Jansons, Jānis Kupčs, Juris Leja, Iveta Ozolanta, Aivars Vētra un Jānis Vētra. Aktīvi iesaistījās profesors Ilmārs Lazovskis.
Kongresā piedalās docētāji profesori Ilmārs Lazovskis, Aina Dālmane, Maija Eglīte u. c. Foto no RSU vēstures muzeja arhīva
Kongresa laikā iznāca laikraksts Latvijas Ārsts, kurā atrodami vairāki kritiski raksti par medicīnas izglītības kvalitāti. Šeit vietā piezīmēt, ka tas vēsturiski bija laiks, kura saukļi Atklātība (гласность) un Pārbūve (перестройка) nozīmēja lielāku vārda brīvību un ekonomiskās reformas nekā pirms tam, tādēļ kritika par daudziem, dažādiem padomju iekārtas greizajiem aspektiem izskanēja ļoti bieži.
Kongresā tika piedāvāti vairāki būtiski priekšlikumi, kas vēlāk ietekmēja arī mūsu augstskolas attīstību. Docents Andrejs Rauhvargers minētā laikraksta 5. numurā raksta: “Mūsu augstskolu sauc Rīgas Medicīnas institūts. Lielākajā daļā valstu topošie ārsti mācās universitāšu medicīnas fakultātēs, tādēļ sarunājoties ar ārstiem un augstskolu pasniedzējiem ārzemēs, ilgi jāskaidro, kas tas ir – medicīnas institūts – vai tā ir medicīnas koledža, māsu skola vai vēl kas cits. Manuprāt, būtu lietderīgi mainīt mūsu augstskolas statusu un kļūt par medicīnas akadēmiju vai universitāti, kā tas pieklājas augstskolai, kuras specializētajās padomēs var aizstāvēt arī disertācijas.” Šis priekšlikums tika īstenots jau gadu vēlāk, kad Rīgas Medicīnas institūtu pārdēvēja par Latvijas Medicīnas akadēmiju (AML).
Vairākām kongresa pamatatziņām bija svarīga loma jaunu studiju programmu un fakultāšu izveidošanā mūsu augstskolā. Šeit trīs no tām: 1) ieteikt RMI organizēt vairākgadīgu ciklu galveno medicīnas māsu gatavošanai ar augstāko izglītību; 2) primārās palīdzības realizācijai, kas nepieciešama zobu kariesa un parodonta saslimšanu samazināšanai Latvijā, nepieciešams gatavot vidējo medicīnas personālu (higiēnistus); 3) medicīnas skolā sākt gatavot fizioterapeitus ar vidējo speciālo izglītību lauku ambulanču, zonālo un rajona slimnīcu vajadzībām.
Dalībnieki pēc kongresa svinīgās atklāšanas pie Rīgas Sporta pils. Centrā – profesors Viktors Kalnbērzs. Foto no RSU vēstures muzeja arhīva
Medicīnas māsu augstākās izglītības programmu AML izveidoja 1990. gadā, ko jau no 1993. gada realizēja Māszinību fakultātē. Zobu higiēnistu skolu AML Stomatoloģijas fakultātes ietvaros izveidoja 1995. gadā. Ieteikumu sākt gatavot profesionālus fizioterapeitus jau augstākās izglītības līmenī īstenoja 1993. gadā, bet gadu vēlāk izveidoja AML Rehabilitācijas fakultāti.
