Jauno Zīda ceļu bruģējot

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centrs jau desmit gadus bijis ķīniešu valodas un kultūras flagmanis Latvijas akadēmiskajā vidē. Par paveikto attiecību uzturēšanā ar Ķīnu un tuvākajām iecerēm stāsta Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

​

Novembris Latvijā, vismaz ārpolitiski raugoties, būs Ķīnas mēnesis. Ar Ķīnas Tautas Republikas Ministru prezidenta Li Kecjana (Li Keqiang) vizīti Rīga uz brīdi kļūs par metropoli tā dēvētajam 16 + 1 sadarbības formātam – Ķīnas iniciētai platformai, kuras ietvaros notiek tās sadarbība investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās ar 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Lielu artavu 5. novembrī rīkotā 16 + 1 samita norisē dod RSU Ķīnas studiju centrs, kam attiecību sekmēšana starp Latviju un Ķīnu ir ikdiena.

16 + 1 samits Rīgā saistīts ne tikai ar dažādu augstu amatpersonu ierašanos, kuru dēļ tiks ierobežota satiksme. Samits ir kā praktiska platforma attiecību stiprināšanai ar Ķīnu. Būs biznesa forums, domnīcas, konference. Cik daudz tajā visā roku pielicis Ķīnas studiju centrs?

Kā Ārlietu ministrijas koordinētās darba grupas dalībnieki esam iesaistīti 16 + 1 samita norisē. Regulāri piedalāmies Ķīnas žurnālistu delegāciju uzņemšanā, kas iepazīst Latviju un intervē valsts augstākās amatpersonas: prezidentu, premjeru, ministrus. Arī pērn, kad Ministru prezidente Laimdota Straujuma devās uz Ķīnu vizītē pie prezidenta Sji Dzjiņpina (Xi Jinping) un premjera Li Kecjana (Li Keqiang), devos līdzi, lai tulkotu.

Novembrī samita laikā paredzamas garas darba dienas. Paralēli politiskajai sadarbības līnijai paredzēta arī sinologu konference, domnīcu forums un investīciju forums.

Ķīnas studiju centram uzkrāta varena pieredze sadarbībā ar Ķīnu. Sakiet, kāda ir šīs sadarbības specifika?

Galvenais ir partnera ieinteresētība. Ja intereses no Ķīnas puses nav, jūs to nedzirdēsiet vārdos. Būs pieklājīgas frāzes, e-pasti, vēstules, Jaungada dāvanas – kontakts tiek pieturēts, bet virzības nav. Kolīdz lēmums sadarboties ar Latviju pieņemts vadības līmenī, viss notiek ļoti ātri. Mēs, piemēram, ilgi un nesekmīgi mēģinājām piesaistīt latviešu valodas skolotājus darbam Ķīnā. Tad, kad Ķīnas pusē parādās ķīniešu–latviešu valodas tulku vajadzība, viss notiek.

Veiksmīgai sadarbībai ar Ķīnu būtiski ir arī tas, lai nebūtu asimetriska piedāvājuma – piemēram, neliela Latvijas zemnieku saimniecība pret kādu no Ķīnas lielveikalu ķēdēm.

Kopumā abās pusēs informētības līmenis aug. Latvijā Ķīna vairs netiek ne demonizēta, atsaucoties, piemēram, uz cilvēktiesību jautājumiem, ne glorificēta, kā tas vienu laiku bija populāri starp garīguma meklētājiem. Zināšanas vienam par otru palīdz starptautisko sakaru attīstīšanā. Agrāk ķīniešu valodu uzskatīja teju par marsiešu valodu, un Ķīnas studiju centra vēsturē ir reāls stāsts par kādu no kursu apmeklētājiem, kam bija nepieciešama vizīte pie psihologa, lai ieskaidrotu, ka cilvēka spēkos ir iemācīties šo valodu – galu galā pasaulē ir 1,5 miljardi ķīniešu valodas pratēju. Tagad Ķīna, tās kultūra un valoda cilvēku prātos vairs nav šis baisais, nezināmais. Gandrīz ikvienam no mums ir kāds personīgs stāsts par pazīšanos ar ķīniešiem.

Jūs Ķīnas studiju centrā strādājat desmit gadus, no kuriem pēdējos divus esat centra direktore. Sakiet, kā un kad veidojās jūsu īpašās attiecības ar Ķīnu?

Sinoloģija man nākusi līdzi no bērnības. Vēl pamatskolas laikā 10 gadu vecumā, pateicoties mammas [profesore Jeļena Staburova – red.] darbam, nonācu Taivānā un trīs mēnešus gāju vietējā skolā. Mazu pamatu mamma bija ielikusi jau pirms tam, bet tieši Taivānā sāku runāt un rakstīt. Mēnešos, kas pavadīti tur, es, maza eiropiešu meitene, iedzīvojos spēcīgā taivāniešu akcentā. Tas izklausījās amizanti – aptuveni tā, it kā mazs ķīniešu bērns runātu ventiņu izloksnē.

Līdz skolas beigšanai ķīniešu valoda atvirzījās manu interešu otrajā plānā – šīs zināšanas biju iekonservējusi. Tomēr sirds visu laiku smeldza, ka kaut kas liels bija iesākts un nebija attīstīts. Pēc vidusskolas tomēr iestājos sinologos Latvijas Universitātē un jau 2. kursā aizbraucu uz Pekinas Valodu universitāti.

​

Kur šajā visā stāstā parādās Rīgas Stradiņa universitāte?

Pēc sinologu absolvēšanas varēju ķīniešu valodu pievienot piecām citām, kurās runāju [latviešu, krievu, lietuviešu, ķīniešu, angļu un franču – red.], tomēr jau tad man bija skaidrs, ka valoda pati par sevi nav profesija, tādēļ pēc bakalauru absolvēšanas iestājos RSU Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedrā. Šo pašu ceļu gāja mana bakalauru studiju biedrene Anna Sedova, ar kuru pēcāk kļuvām par kolēģēm un pirmajām darbiniecēm Ķīnas studiju centrā. Maģistrantūra nebija viegla – bija daudz jāpieķer klāt un tur, kur iztrūka pamatzināšanu politoloģijā, izspēlēju Ķīnas kārti. Arī doktora grādu ieguvu tepat, RSU, izpētot Ķīnas politisko diskursu, veicot politiķu runu analīzi. Pēc doktorantūras laimīgas sagadīšanās dēļ sekoja pēcdoktorantūra Fudaņas universitātē – būtībā Āzijas Kembridžā. Šis ir labs piemērs, kā personīga pieredze var pāraugt institucionālā sadarbībā – patlaban RSU sadarbojas ar Fudaņas universitāti integratīvās Ķīnas medicīnas un onkoloģijas jomā. Strādājam pie kopīgām studiju programmām Ķīnas tradicionālās medicīnas un citos virzienos.

RSU sadarbības attīstīšana ar Ķīnu ir viens no centra uzdevumiem. Kas vēl?

Patlaban centrs strādā četros virzienos: pirmkārt, popularizējam ķīniešu valodu un kultūru. Rīkojam pasākumus, piemēram, Konfūcija jubileju, ķīniešu Jaungadu, aicinām pie sevis un paši braucam viesos pie vietējām skolām, augstskolām, lai dalītos savā pieredzē par starpkultūru komunikāciju, piemēram, lasītu lekcijas par ķīniešu valodu vai filozofiju. Rīkojam un līdzrīkojam kultūras pasākumus, piemēram, 22. oktobrī Rīgas biržā durvis vērusi nebijusi izstāde – Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla. Mākslas priekšmeti ir atvesti no Ķīnas, to vērtība ir neaprakstāma. Mēs esam piesaistīti kā interaktīvo darbnīcu organizētājs izstādes apmeklētājiem.

Otrkārt, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, Latvijas Ārpolitikas institūtu, Latvijas institūtu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, nevalstiskajām organizācijām u. c., strādājam pie Latvijas un Ķīnas attiecību sekmēšanas.

Treškārt, sadarbībā ar RSU Tālākizglītības fakultāti īstenojam valodas kursus. Neesam tulkošanas birojs, bet ar savu vērienīgo valodas ekspertīzi mēdzam dalīties ne vien šajos publiskajos kursos, bet arī, piemēram, palīdzot vietējiem uzņēmumiem vai valsts sektoram. Esam arī viens no Latvijas ķīniešu valodas konkursa Ķīniešu valodas tilts rīkotājiem, administrējam gan China Scholarship Council, gan Hanban piešķirtās stipendijas valodas konkursa laureātiem.

Ceturtkārt, piedalāmies 16 + 1 formāta Augstākās Izglītības konsorcijā un augstākās izglītības forumos Ķīnā.

Jūs gādājat par to, lai Latvijas studenti nokļūtu Ķīnā, bet kā ar otru virzienu?

Patlaban tā diemžēl nav šoseja ar izlīdzinātu satiksmi abos virzienos. Studenti no Latvijas iegūst stipendijas, brauc uz Ķīnu – motivētam cilvēkam to nav sarežģīti paveikt. Cits stāsts ir par ķīniešiem Latvijā – gribētos, lai studentu ir vairāk. RSU ir parakstīti sadarbības līgumi ar Pekinas Tehnoloģiju institūtu, Pekinas Starptautisko studiju universitāti, Hebejas Svešvalodu universitāti, Aņhuejas Medicīnas universitāti un notiek sadarbība ar citām Ķīnas augstskolām, un izglītības eksporta potenciāls ir liels, bet Ķīna ir ļoti specifisks sadarbības partneris, un attīstība notiek soli pa solim.

Piemēram, viens no lielākajiem mūsu pēdējā laika sasniegumiem, kurā ieguldīts milzīgs darbs un laiks, ir iekļūšana tā dēvētajā ķīniešu Wikipaedia – Baidu Baike. Google Ķīnas tirgū nestrādā, viņiem ir savi meklētāji, no kuriem līderis ir Baidu.com. Tajā nokļūt ir sarežģīti.

Līdz šim bija tā, ka, iegūglējot RSU nosaukumu ķīniski, parādījās izvērsta informācija, bet to pašu iebaidojot, saraksts bija krietni īsāks. Tagad, kopš mūsu apraksts atrodams Baike, Baidu meklētājā RSU ir izvērsti pārstāvēta. Universitātes aprakstu bijām Baike iesnieguši jau sen, pirms tika izveidota RSU mājaslapa ķīniešu valodā. Baike, līdzīgi kā Wikipaedia, cilvēki paši iesniedz rakstus un redaktori tos rediģē. Mūsu pirmajā mēģinājumā redaktoru komūna rakstu nepieņēma, uzskatot, ka pēc tā vispār nav vajadzības. No mūsu puses sekoja vesels aktivitāšu kopums: RSU mājaslapas iztulkošana ķīniešu valodā, vairākas publikācijas par, piemēram, Sarkano lukturu svētkiem RSU, intervijas ar Xinhua ziņu aģentūras Rīgas biroja pārstāvjiem, informācijas par mums Fudaņas universitātes mājaslapā. Rezultātā RSU nu ir atrodama Baike.

Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Tāpēc, ka lēmumu par to, uz kuru Eiropas universitāti nosūtīt savas atvases, pieņem vecāki, kuri, starp citu, ir ļoti piesardzīgi savā izvēlē, ja vien runa nav par zīmolu augstskolām, tādām kā Kembridža vai Oksforda. Vana kundzei, kura meklē, kur savu zelta gabaliņu nosūtīt studēt, rodas drošības sajūta, ja informāciju par RSU viņa var izlasīt savā dzimtajā valodā Baike un citos oficiālajos avotos, piemēram, Fudaņas universitātes mājaslapā.

Šajā lēnajā, bet gruntīgajā ceļā uz ciešāku sadarbību mūs ir ļoti atbalstījis RSU rektora birojs. Ne vienmēr mūsu darbībai ir tūlītēji augļi un tūlītējs pienesums budžetam, bet RSU vadība ir ļoti saprotoša, par ko man liels prieks. Šajā ziņā Ķīnas studiju centrs ir RSU subsidēta struktūrvienība, jo ar valodas kursiem vien sevi neatpelnām.

Runājot par valodu kursiem, kas ir jūsu klienti?

Vislielākā daļa ir studenti no mūsu pašu, kā arī citām Latvijas universitātēm, kas šo ņem gandrīz kā studiju kursu C (izvēles) daļu. Nāk arī vidusskolēni, kam ir pašu gūta vai vecāku radīta interese par Ķīnu. Šie klienti visbiežāk apgūst valodu tik labi, ka tiek pie kādas no stipendijām un aizbrauc studēt uz Ķīnu.

Papildus vidusskolēniem un studentiem nāk arī profesionāļi ar visdažādākajām karjerām, kuru darbs kaut kādā veidā ir saistīts ar Ķīnu, piemēram, uzņēmums eksportē bezpilotu lidmašīnas uz Āziju.

Nāk arī dažāda vecuma cilvēki, kas kaut kādā rakursā atklājuši sev Ķīnu un nu grib iemācīties valodas pamatus. Nevar apgalvot, ka šai grupai ir viszemākā motivācija. Piemēram, viens no šā gada stipendiātiem studijām Ķīnā pie mums ieradās ar gluži savādu pamatojumu: patlaban mācos franču valodu, bet sagribējās vēl ko, un izdomāju, ka tā būs ķīniešu valoda.

Starp citu, RSU ir ļoti fleksibla universitāte. Kad pie RSU Starptautisko sakaru departamenta vērsās četras studentes, sadarbojoties vairākām mūsu universitātes struktūrvienībām, viņām tika sagatavota latviešu valodas programma, un tagad latviski spēj komunicēt par četrām ķīnietēm vairāk. Rīgas Stradiņa universitāte var arī tā!

RSU Ķīnas studiju centrs

Dibināts: 2005.

Darbinieki: trīs.

Darbības virzieni: ķīniešu valodas kursi, ķīniešu valodas un kultūras popularizēšana akadēmiskā līmenī, Latvijas un Ķīnas attiecību sekmēšana, apmaiņas programmu īstenošana.

Centra mājaslapa