Palīdzēt noticēt labajam! Kā RSU docētāji māca latviešu valodu ukraiņu bēgļiem
Ideja organizēt ukraiņu bēgļiem latviešu valodas kursus un izmantot darbā ar ārvalstu studentiem pārbaudītās latviešu valodas mācību programmas radās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājai Lāsmai Sirmulei, kura šīs programmas labi pārzina, jo izmanto tās ikdienas darbā.
Kā stāsta RSU Valodu centra vadītāja Dace Žibala, aicinājums pieteikties mācībām ievietots sociālajos tīklos aptuveni pirms pusotra mēneša, kad Latvijā ieradās pirmie bēgļi no Ukrainas, un jau pirmajās stundās atsaucība bijusi negaidīti liela.
No kreisās: Lāsma Sirmule, Daiga Tetere, Dace Žibala
Ukraiņi vēlas mācīties latviešu valodu
Uz sākotnējo aicinājumu atsaucās tik daudz ukraiņu, ka Lāsma viena pati valodas mācības visiem interesentiem īstenot nespēja, un e-pasta formā uzrunāja kolēģus, aicinot viņus iesaistīties šajā brīvprātīgajā un ļoti vajadzīgajā darbā. Atsaucās Sniedze Vilde un Līva Bodniece. Tikmēr Agnese Cera jau bija sākusi darbu ar ukraiņu grupiņu, atsaucoties kādam citam sociālajos tīklos pamanītam aicinājumam. Tādējādi individuāla iniciatīva kļuva par Valodu centra īstenotu projektu.
Arī bijusī RSU Valodu centra lektore Baiba Freidenfelde sociālajā tīklā Facebook bija ievietojusi piedāvājumu apgūt latviešu valodu. Tā kā uz šo aicinājumu atsaucās daudzi interesenti, talkā nāca vēl viena RSU kolēģe – docētāja Daiga Tetere. Docētāja teic, ka interese par valodas mācībām pārspēj šī brīža reālās iespējas. Lai mācību process būtu kvalitatīvs un rezultatīvs, grupa nevar būt bezgalīgi liela. Bieži nepieciešama individuāla pieeja, skaidrojumi, darba pārbaude, ko nevar nodrošināt nesamērīgi lielam dalībnieku skaitam, lai arī tiešsaistes formāts pieļauj lielāku dalībnieku skaitu nekā klātienes.
Kopumā piecu docētāju vadībā latviešu valodas pamatus apgūst aptuveni 60 bēgļi no Ukrainas.
“Kad netālu notiek notiek brutāla agresija pret veselu tautu, sajūta ir ļoti nospiedoša. Tādā brīdī akūta kļūst iekšēja nepieciešamība iesaistīties un palīdzēt. Mana palīdzība Ukrainai ir manas zināšanas un laiks,” savu motivāciju skaidro Daiga.
Mācības notiek attālināti Zoom platformā, un liela nozīme to veiksmīgā norisē ir RSU pieredzei attālināto mācību organizēšanā.
Tās notiek līdzīgi kā jebkuras citas svešvalodas apguves nodarbības – ar uzdevumiem, mājasdarbiem, pārbaudēm un skaidrojumiem.
Daiga piebilst, ka jebkuram ārzemniekam mācību sākumā latviešu valoda ir ļoti grūta. Piemēram, visiem, kuriem dzimtā ir kāda no slāvu valodām, ir grūtības ar izrunu, toties viņi ļoti labi uztver un saprot gramatiku.
Augsta motivācija mācīties
Dace Žibala turpina, ka pēc kolēģu stāstītā, mācoties valodu, ukraiņi ir pat vairāk motivēti nekā ārvalstu studenti, kuriem latviešu valoda ir viens no obligātajiem studiju kursiem un kuri varbūt nejūt tik lielu nepieciešamību strauji integrēties vietējā sabiedrībā un darba tirgū.
Šis ir laiks, kad sociālie tīkli, it īpaši Facebook, parādīja savu pozitīvo pienesumu un nozīmi, jo, tieši pateicoties tiem, tika izveidotas daudzas latviešu valodas mācību grupas, kuras citādi, iespējams, būtu grūtāk nokomplektēt.
Starpniekvalodas nozīme mācību procesā
Valodu centra vadītāja uzsver starpniekvalodas nozīmi. Ja ārvalstu studentiem, mācot latviešu valodu, tiek izmantota angļu valoda, tad darbā ar ukraiņiem tas ne vienmēr ir iespējams, un bieži ir nepieciešams atsvaidzināt krievu valodas zināšanas.
Starpniekvaloda ievērojami atvieglo gramatikas likumu, vārdu nozīmes un citu valodas aspektu paskaidrošanu. Te gan jāpiebilst, ka daļa docētāju izmanto iespēju izmēģināt valodu apmācības metodi bez starpniekvalodas.
Mācības notiek jau aptuveni četras nedēļas, tās turpināsies, kamēr vien būs interese, un netiek plānots kāds konkrēts noslēguma datums ar zināšanu pārbaudi.
Ukraiņi grib iemācīties lietot valodu pēc iespējas ātrāk, lai veikalā, valsts iestādēs vai vienkārši uz ielas varētu sarunāties latviski.
Tādēļ arī mācību programmas tiek pielāgotas ne tikai ilgtermiņa mērķiem, bet arī tūlītējai lietošanai.
Valodas mācības kā psiholoģiskā palīdzība
Daiga skaidro, ka valodas mācīšanās ir psihoemocionāls process.
Valodas stundas ir arī emocionāls atbalsts, komunikācija, varētu teikt, pat psiholoģiska palīdzība cilvēkiem, kuri nesen ir tikuši prom no karadarbības un kuriem, iespējams, ir sagrautas dzīvesvietas un kāds no tuviniekiem gājis bojā.
Kā docētājiem ir stāstījuši daudzi kursu dalībnieki, viņi mostas un iet gulēt ar telefoniem rokās, jo nemitīgi tiek lasītas jaunākās ziņas, notiek saziņa ar karadarbības zonā palikušajiem tuviniekiem. Nodarbības ir iespēja pilnībā “atslēgties” no tām šausmām, kas notiek tepat netālu, un uz pusotru stundu par lielāko problēmu kļūst pareiza locījuma izvēle vai jaunu vārdu iegaumēšana. Dalībnieki ļoti novērtējot gan mācības, gan arī visu citu Latvijā saņemto atbalstu un palīdzību, kas palīdz noticēt labajam.
Šis ir labs piemērs tam, ka ukraiņu bēgļiem varam palīdzēt ne tikai ar naudas vai pārtikas un higiēnas preču ziedojumiem, bet arī ar savām profesionālajām zināšanām un veltīto laiku. Aicinām ikvienu padomāt, kā palīdzēt ukraiņiem Latvijā justies pēc iespējas labāk.
