Pētījums pār cilvēka kaula signālmolekulu atšķirībām atkarībā no vecuma

22. maijā Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Māris Gržibovskis aizstāvēs promocijas darbu Signālmolekulu kvantitatīvais novērtējums dažāda vecuma cilvēku interradikulārās septas audos.

Ortodontiskā ārstēšana ir kombinēts un bieži arī interdisciplinārs process, it īpaši pieaugušu pacientu ārstēšanā. Tas sastāv no ortodontiskās ārstēšanas ar fiksētām brekešu sistēmām un dažreiz arī no smaganu slimību, protezēšanas un ķirurģiskas ārstēšanas. Ortodontisko ārstēšanu parasti uzsāk 12 – 14 gadu vecumā, kad ir izveidojies pastāvīgais sakodiens. Zēniem un meitenēm šajā vecumā var atšķirties sakodiena attīstības fāze, un tas ir saistīts ar pubertātes vecuma sasniegšanu.

Ortodontiskai ārstēšanai nav vecuma ierobežojuma, ja nav citu risku vai faktoru, kas var ietekmēt ārstēšanas iznākumu, taču, pieaugot vecumam, pastāv zināma likumsakarība ārstēšanas ilgumā, proti, vecākiem pacientiem ārstēšanas ilgums pagarinās, kam var būt saistība ar kaula pārbūves procesā iesaistītiem faktoriem, to daudzumu un aktivitāti.

Pētījuma mērķis bija noteikt specifisko signālmolekulu izdalīšanos žokļu kaulā un smaganu audos, lai pamatotu audu remodelācijas iespējas ortodontiskās ārstēšanas procesā atkarībā no vecuma.

Pētījumā tika iekļauti 45 dažāda vecuma pacienti, kam saskaņā ar ārstēšanas plānu pirms ortodontiskās ārstēšanas uzsākšanas bija jāveic zobu izraušana. Pacienti tika sadalīti trīs grupās pa 15 pacientiem katrā grupā atbilstoši vecumam.

Morfoloģiski ar imūnhistoķīmijas metodi tika noteikta un analizēta augšanas faktoru un to receptoru (TGFβ, RANKL, OPG, FGFR1, bFGF), citokīnu (IL6), ārpus šūnu matrices olbaltumvielu (OC) un ārpus šūnas telpas sadalošu enzīmu (MMP8, MMP9) izdalīšanās, kā arī ar speciālu metodi noteikts mirušo šūnu skaita relatīvais biežums pacientu žokļu kaula kaulaudos un periodonta saitēs.

Mirušo šūnu statistiski ticamā samazināšanās cilvēka žokļa kaula kaulaudos līdz ar vecumu liecina par samazinātu kaula pārbūves iespēju. OPG, RANKL, TGFβ un mirušo šūnu savstarpējā korelācija liecina par kopējās žokļa kaulu šūnu aktivitātes, noārdīšanās, kaula augšanas un pārbūves potenciāla mazināšanos saistībā ar vecumu.

Māra Gržibovska disertāciju atradīsiet RSU mājaslapā ŠEIT.