Ārvides un ģenētisko faktoru mijiedarbība vairogdziedzera autoimūno slimību imunoloģiskās attīstības mehānismos
Mērķis
Apraksts
AVS, kas klīniski manifestējas kā hipotireoze Hašimoto tireoidīta (HT) gadījumā un kā hipertireoze Greivsa slimības gadījumā, ir visbiežākās autoimūnās patoloģijas. Lai gan abas slimības pieder pie AVS, tām ir atšķirīgs patoģenētiskais un imūnās sistēmas disregulācijas mehānisms. Tomēr abas šīs patoloģijas var būt indivīdam vienlaicīgi, kas norāda uz jauktu Th1/Th2/Th17 imūno atbildi. Autoimūno slimību, tostarp AVS, prevalence un incidence ir būtiski palielinājusies pēdejo gadu laikā. Iepriekš veiktajā petījumā par joda deficītu grūtniecēm, tika noteikts, ka 10,7 % no 739 grūtniecēm bija paaugstinātas antivielas pret tireoperoksidāzi (anti-TPO antivielas), kas norāda uz jau esošu vairogdziedzera autoimunitāti. Analizējot datus par medikamentu lietošanu no Latvijas Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras, ir konstatēts palielināts to pacientu skaits, kuri lieto tiroksīnu un tiamazolu: vairogdziedzera terapijas noteiktā dienas deva uz 1000 iedzīvotājiem ir palielinājusies no 10,23 2009. gadā līdz 17,4 2017. gadā. Ir nepieciešams noteikt iespējamo ārvides un ģenētisko faktoru mijiedarbību vairogdziedzera autoimūno slimību imunoloģiskās attīstības mehānismos, lai izstrādātu individualizētu pieeju AVS gadījumā, jo lielāko daļu ārvides faktoru var ietekmēt.
Pētījuma uzdevumi
- Analizēt imūno sistēmu modulējošo un selēnoproteīnu struktūru un funkciju ietekmējošo gēnu saistību ar AVS un šo slimību klīniskajiem datiem, ārvides parametriem un Th aktivācijas ceļiem.
- Noteikt, vai joda papildus terapija uzlabo joda līmeni grūtniecēm ar vieglu joda deficītu un vai joda terapija kombinācijā ar selēnu samazina vairogdziedzera autoimunitāti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā sievietēm, kurām ir noteikts selēna statuss un ģenētiskie varianti.
- Izpētīt selēna nodrošinājumu organismā AVS pacientiem un salīdzināt iegūtos datus ar veselu indivīdu selēna statusu.
- Analizēt pacientu selēna statusu asociācijā ar iegūtajiem selēna uzņemšanas skalas rezultātiem un selenoproteīnu genotipu datiem.
- Izpētīt selēnu papildinošas terapijas ilgtermiņa ietekmi uz vairogdziedzera funkciju un slimības aktivitāti, kā arī novērtēt terapijas modulējošo ietekmi uz Th imūnajām atbildēm iepriekš neārstētiem eitireoīdiem HT pacientiem asociācijā ar selēna statusu un ģenētiskajiem variantiem.
- Izvērtēt iespējamo saistību starp psihosociālā stresa līmeni AVS pacientiem un Th1, Th2 un Th17 citokīnu profiliem, lai labāk izprastu ar stresu saistīto mehānismu ietekmi uz imūno sistēmu un to korelāciju ar noteiktiem imūnmodulējošiem gēniem.
Rezultāti
Grūtniecēm ar vieglas pakāpes joda deficītu noteikti TSH, fT4, anti-TPO antivielas, joda koncentrācija urīnā, kā arī daļai grūtnieču, 75 noteikts selēna līmenis, kas ir relatīvi adekvāts, resp., Latvijas grūtniecēm preliminārie dati neliecina par būtisku selēna deficītu, tomēr secinājumiem nepieciešams pētījumu vēl turpināt. Analizēta selēna līmeņa korelācija ar joda koncentrāciju urīnā un anti-TPO antivielu līmeni, kā arī noteikta šo parametru saistība ar dzīvesveida un uztura paradumiem.
