Pārlekt uz galveno saturu

Sabiedrības iesaiste sociālās inovācijas procesos Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai

Projekta/līguma nr.
9.7.2.
Projekta finansējums
9 659,00 EUR
Projekta vadītājs
Projekta īstenošana
01.05.2015. - 30.12.2015.

Mērķis

Projekta mērķis – izveidot sociālās inovācijas modeli, kas sekmētu ekonomisko demokrātiju, sociālā un cilvēkkapitāla attīstību, paaugstinātu valsts institūciju, uzņēmumu un Latvijas iedzīvotāju sadarbību sabiedrības problēmu risināšanā un motivētu ar saviem radošiem risinājumiem pašorganizēties un aktīvi piedalīties sociālās inovācijas procesā, stiprinot sabiedrības drošumspēju un veicinot tās ilgtspējīgu attīstību.

Apraksts

Valsts pētījumu programma Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV) izveidota, lai daudzpusīgos zinātniskos pētījumos radītu zināšanu bāzi par valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības procesiem un veidotu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un rīcībpolitiku teorētisko pamatojumu.

Programmā paredzēta aktuālu sabiedrības norišu izpēte ekonomikā, demogrāfijā, pārvaldē, tiesībās, reģionālajā attīstībā, vides aizsardzībā un citās jomās, īpašu uzmanību pievēršot tautsaimniecības transformācijas, inovācijas procesu un vides saglabāšanas jomām.

Programmas mērķis

Nodrošināt Latvijas tautsaimniecības transformācijas, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs, fokusējot programmas ietvaros īstenotos pētījumus uz sabiedrības attīstībai svarīgiem jautājumiem (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība), veidojot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, nodrošinot to saikni ar citām zinātņu nozarēm, izglītību un sabiedrības pārvaldības institūcijām un radot pamatojumu – zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai sabiedrības pārvaldībā.

Projekta uzdevumi

  • Izpētīt sociālās inovācijas pašreizējās formas un procesu rezultatīvos rādītājus Latvijā un Eiropā, kas ļautu radīt platformu mūsdienīga sociālās inovācijas modeļa izstrādei Latvijā
  • Izpētīt ekonomiskās demokrātijas, cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla mijiedarbību un ietekmi uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem (izglītība, sociālā līdzdalība, inovācijas procesi, sabiedrības institūciju attīstība) Latvijā
  • Izstrādāt valsts institūciju, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbības tīkla modeli sociālās inovācijas attīstīšanai Latvijā
  • Izstrādāt ieteikumus valsts politikas veidotājiem, un uzņēmumu vadītājiem, lai nodrošinātu esošo darbinieku finansiālās līdzdalības sistēmas, sociālā kapitāla un sociālās līdzdalības attīstības problēmu izpratni un vajadzības Latvijā sociālās inovācijas veicināšanas kontekstā
  • Izstrādāt rekomendācijas par darbinieku finansiālās līdzdalības sistēmas ieviešanu Latvijā metodoloģiskajā un metodiskajā līmenī, kā arī izstrādāt cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla mijiedarbības teorētisko konceptu un veikt tā aprobāciju Latvijā

Projekta dalībnieki: Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte.

Valsts pētījumu programmas ECOSOC-LV projekta Nr. 5.2.7. Sabiedrības iesaiste sociālās inovācijas procesos Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai (vad. prof. Inna Dovladbekova) mērķa sasniegšanai otrajā posmā (01.05.2015.–30.12.2015.) tika noteikti šādi uzdevumi:

  • darbinieku līdzdalības uzņēmumu kapitālā ieviešanas modeļa izstrāde, balstoties uz esošās situācijas apzināšanu un literatūras avotu analīzi
  • veikt darbinieku līdzdalības uzņēmumu kapitālā modeļa ieviešanas praktisko aspektu analīze
  • veikt Baltijas valstu biržas uzņēmumu darbības novērtēšanu pēc īpašnieku statusa (valsts, uzņēmums, privātpersona, darbinieks)
  • izpētīt tiesisko regulējumu par darbinieku finansiālo līdzdalību, balstoties uz literatūras apkopošanu un pētījumu analīzi. Pamatot priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai Latvijā
  • pamatot teorētisko un konceptuālo ietvaru sociālā kapitāla elementu novērtēšanai, to ietekmes analīzei; cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla mijiedarbības kontekstā, raksturot darbinieku negodīgo uzvedību kā neētiskas uzvedības veidu
  • veikt kvantitatīvu pētījumu par sociālā kapitāla lomu izvēlēto Latvijas novadu ekonomiskās attīstības procesā
  • pētījumu rezultātu prezentēšana starptautiskajās konferencēs, un zinātnisko rakstu sagatavošana.

Projekta iepriekš minēto uzdevumu izpildei otrajā posmā tika īstenotas šādas aktivitātes:

  • zinātniskās literatūras, dokumentu un citu informācijas avotu analīze un datu apspriešana
  • veikto teorētisko pētījumu rezultātu analīze, interpretēšana un apkopošana
  • zinātnisko rakstu koncepciju izstrāde un sagatavošana
  • pētījuma rezultātu prezentācija starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs
  • pētījuma empīriskās daļas metodoloģijas un tā īstenošanas dizaina izstrāde
  • kvantitatīvo pētījumu veikšana
  • ​​​​​​​ziņojumu sagatavošana, to prezentācija un apspriešana

Projekta pētnieku darbības rezultāti atspoguļoti publikācijās. Pētījumu rezultātu zinātniskās kvalitātes aprobācija tika veikta zinātniskās konferencēs Latvijā un ārvalstīs.

Projekta izstrādes otrajā posmā iesaistītie pētnieki: Dr. oec. Inna Dovladbekova (RSU), Dr. habil. paed. Tatjana Koķe (RSU), Dr. oec. Anželika Berķe-Berga (RSU), Dr. jur. Marta Ābula (RSU), Baiba Jakobsone (RSU), Dr. oec. Ērika Šumilo (LU), Dr. oec. Tatjana Muravska (LU), Mg. oec. Ilze Vilka (LU).

Projekta rezultāti

Izpētē sasniegtie rezultāti

Balstoties uz esošās situācijas apzināšanu un literatūras avotu analīzi, ir izstrādāts darbinieku finansiālās līdzdalības uzņēmumu kapitālā ieviešanas modeļa pirmais variants

Veikta darbinieku līdzdalības uzņēmumu kapitālā modeļa ieviešanas praktisko aspektu analīze, konsultējoties ar LDDK pārstāvjiem un uzņēmumu vadītājiem

Pētījuma rezultātiem ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Tika iegūtas jaunas zināšanas par darbinieku finansiālās līdzdalības sistēmas praktisko ieviešanu un novērtēšanu starptautiskajā mērogā un Latvijā. Veiktais kvantitatīvais pētījums nodrošinās zināšanas par DFL ietekmi uz darbinieku motivāciju un produktivitāti Latvijā. Jaunas zināšanas par darbinieku finansiālās līdzdalības tiesisko regulējumu starptautiskajā kontekstā nodrošinās iespējas izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai Latvijā. Ir izstrādāti kritēriji, kas ļauj novērtēt sociālo kapitālu pašvaldības līmenī, izveidots holistisks pašvaldības ekonomiskās attīstības procesu modelis, izpētīts sociālais kapitāls divās Latvijas pašvaldībās, tā īpatnības un ietekmes veidi. Pētījuma rezultāti nodrošinās iespēju izstrādāt priekšlikumus pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības rīcībpolitikas veidošanai un novērtēšanai

  • Iegūta un apkopota informācija par Baltijas valstu biržas uzņēmumu darbības novērtēšanu pēc īpašnieku statusa
  • Balstoties uz literatūras apkopošanu, pētījumu un ES regulējošo aktu analīzi, ir veikta Eiropas pieredzes analīze par darbinieku finansiālās līdzdalības tiesisko regulējumu. Noteiktas tiesiskā regulējuma problēmas un nepilnības
  • Veikts kvantitatīvais pētījums par darbinieku finansiālo līdzdalību un tās ietekmi uz strādājošo produktivitāti un motivāciju
  • Pamatots teorētiskais un konceptuālais ietvars sociālā kapitāla elementu novērtēšanai, to ietekmes analīzei
  • Izstrādāts teritoriālas kopienas ekonomiskās attīstības sistēmas modelis
  • Latvijā novadu līmenī veikta aptauja ar mērķi noteikt sociālā kapitāla īpatnības un to ietekmi uz ekonomisko attīstību (saistību ar teritorijas attīstības rādītājiem)
  • Cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla mijiedarbības kontekstā, raksturota darbinieku negodīga uzvedība kā neētiskas uzvedības veids.