Mirklis ar studentu: Latvijas X faktors

16. Augusts, 2021

Mirklis ar studentu

Studentiem

Trojs Alfreds (Troy Alfred) ir medicīnas students no Šrilankas, kurš 2016. gadā pārcēlās uz Latviju, lai studētu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Šoruden viņš turpinās studijas 6. kursā.

Kad tu sāki muzicēt?

Par ģitārspēli sāku interesēties jau mazotnē. Atceros, ka 12 gadu vecumā iegādājos vecu ģitāru tikai tāpēc, ka tā izskatījās labi, bet nekad nebiju mācījies to spēlēt. Vēlāk man bija ģitāras skolotājs, kurš parādīja vien tās iemaņas, ko pats bija apguvis. Bet viņš to darīja, lai izrādītos, nevis lai patiesībā man ko iemācītu, tāpēc tas nebija īpaši iedvesmojoši. Taču, kad ierados Rīgā, es šai nodarbei atkal pievērsos, lai saprastu, vai šoreiz es varu iemācīties spēlēt labāk.

Pastāsti, kā tu sāki nodarboties ar ģitārspēli Rīgā!

Kad sāku studēt RSU, es biju ļoti kautrīgs un trauksmains, tomēr gribēju sākt ar kaut ko nodarboties, lai izaicinātu sevi un izkļūtu no savas čaulas.

Savu pirmo ģitāru nopirku Rīgā un sāku mācīties, skatoties Youtube video. Mana pirmā uzstāšanās bija kopā ar RSU Āzijas studentu biedrību (Asian Society). Es tur spēlēju kādu laiku, taču pamazām parādījās citas iespējas, piemēram, spēlēt RSU Talantu šovā. Šovā piedalījos kopā ar savu istabas biedru Jūdžīnu (Eugene), turklāt es pats biju sacerējis vienu dziesmu. Beigu beigās izcīnījām trešo vietu!

Bija ļoti iedvesmojoši, jo tā bija pirmā reize, kad es uzrakstīju dziesmu. Tas man deva lielu pārliecību, un kopā ar citu savu draugu Kevinu (Kevin) sākām muzicēt uz ielām. Mēs parasti piesaistījām diezgan lielu cilvēku pūli, pat ja ārā bija auksts laiks. Iemesls tam, manuprāt, ir tas, ka mēs neesam vietējie un ka noteikti izcēlāmies uz Vecrīgas fona. Mums patika spēlēt blakus kādam, kurš lūdz palīdzību, un pēc tam aicināt mūsu auditoriju ziedot šim cilvēkam naudu. Reizēm mēs sadarbojāmies ar citiem ielu muzikantiem un spēlējām kopā. Tas viss notika 2018. gadā.

Ar ko tu kopā spēlē?

Ir tik daudz cilvēku, kas ienākuši manā dzīvē, lai man palīdzētu, tai skaitā Jūdžīns. Viņš man parādīja, kā strādāt ar mūziku, kā spēlēt akordus, un iedvesmoja mani pašam sākt rakstīt dziesmas.

Tad es satiku Kevinu, kurš mani pamudināja sākt muzicēt uz ielām. Galu galā saņēmu drosmi piedalīties Latvijas X faktorā 2019. gadā! Šovā, protams, izcēlos, jo tur biju vienīgais šrilankietis.

Pastāsti, lūdzu, nedaudz plašāk par Latvijas X faktoru!

X faktorā piedalījos viens. Es biju pārsteigts, redzot, cik cilvēki ir atvērti. Man kā ārzemniekam šķita ļoti dīvaini uzkāpt uz svešas skatuves, taču pilnīgi visi apkārt runāja angliski, un tas bija ļoti jauki. Četri žūrijas locekļi man pateica "Jā!". Es turpināju savu dalību un pat tiku līdz pusfinālam.

Ar kādu mūziku tu uzstājies X faktorā?

Gan noklausīšanās kārtā, gan reālajā uzstāšanās reizē es atskaņoju savas oriģinālās dziesmas. Rakstot dziesmas, es lielākoties iedvesmojos no attiecībām, kas man bijušas Rīgā. Pārsteidzoši, ka noklausīšanās laikā man ļāva nospēlēt savu dziesmu. Parasti dalībniekiem liek atskaņot dziesmu kaverversijas.

Lai arī šovā biju nonācis salīdzinoši tālu, nolēmu to neturpināt un aizbraukt uz Šrilanku, jo nebiju bijis mājās pusotru gadu. Turklāt, ja X faktorā būtu ticis tālāk, viss process prasītu vēl vairāk laika. Tā vietā es izvēlējos satikt savu mazo brāli un ģimeni. X faktorā bija daudz citu ļoti talantīgu dziedātāju.

Domāju, ka aizgāju no šova uz īstās nots, tāpēc kopumā varu vien teikt, ka tā bija lieliska pieredze. Pēc tam biju atpazīstams kā X faktora čalis.

Tu turpināji spēlēt, vai arī bija sajūta, ka jau esi sasniedzis to, ko sākotnēji gribēji?

Es joprojām nejutos sevišķi pārliecināts par savu balsi, bet turpināju sevi izaicināt katru dienu! Durvis vēra daudzas citas iespējas, un es sāku spēlēt dažādos pasākumos, piemēram, Vācijas studentu asociācijas (German Student Association) koncertā. Viņi bija ļoti atbalstoši, un šeit es satiku mūziķu grupu Valerie (vācu grupa RSU). Tills (Till) ir grupas solists, vēlāk viņš kļuva arī par mūsu kopīgi aizsāktā Debašu kluba (Debates and Conversations Group) viceprezidentu. Tillam un man pat ir sava dziesma Spotify platformā, tās nosaukums ir Strange!

Pēdējais koncerts, kurā uzstājos, ir manis paša organizētaiss koncerts. Tā nosaukums bija Troy McKenzie & The Dead Visions. Koncertu organizēju saistībā ar ūdelēm radušos krīzes situāciju Dānijā Covid-19 ietekmē. Trojs Makenzijs (Troy McKenzie) ir mans skatuves vārds.

Kas ir nākamais, ko gribi sasniegt mūzikā? Vai tu joprojām turpini spēlēt?

Esmu ieguldījies elektriskajā ģitārā un ģitāras pastiprinātājā. Sajūta bija neaprakstāma, jo tas bija mans pirmais elektriskais mūzikas aprīkojums. Šis jaunais aprīkojums man palīdz pilnveidot dziesmas, kuras esmu rakstījis uz savas vecās akustiskās ģitāras.

Es joprojām turpinu spēlēt, bet reizēm ir grūti atrast laiku, lai ienirtu radošajā telpā tik bieži, cik es gribētu. Spēlēju, kad ir brīvais laiks un kad gribas izteikt savas domas. Man gribas atrast laiku, lai ierakstītu savas dziesmas, kas būs kā vērtīga atmiņa sev pašam. Šobrīd esmu koncentrējies uz savu vokālo spēju uzlabošanu un ģitāras teorijas apguvi.