Pārvarot robežas – uzmanības centrā starpvalstu ģimenes un izglītība

Seitans Demirda (Seyithan Demirdag) ir Zonguldak Bülent Ecevit universitātes (Turcija) Izglītības zinātņu katedras asociētais profesors. Viņš ieguvis maģistra grādu Langstonas universitātē Oklahomā, savukārt Oklahomas Universitātē – doktora grādu izglītības vadībā.

Kā jūs nonācāt RSU?

Es piedalos vairākās COST (European Cooperation in Science and Technology, Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā) programmas aktivitātēs. Uz Rīgu mani atvedusi aktivitāte par tēmu “transnacionālās ģimenes”, pie kuras strādāju kopā ar RSU lektori Ilzi Trapencieri pēc mūsu iepazīšanās Duresi, Albānijā.
COST programmas aktivitātes ir saistītas ar sadarbības tīklu veidošanu starp pētniekiem, un es secināju, ka mūsu izpratne par noteiktiem jēdzieniem ir ļoti līdzīga. Man ir zināms, ka viņa pievēršas sociālajam darbam, savukārt mana joma ir izglītības zinātne, tomēr imigrācija ir mūsu kopīgā tēma. Esmu aicināts RSU, lai iepazīstinātu ar savu pētījumu par imigrantu ģimenēm. 

Vai jūs Latvijā esat pirmo reizi?

Jā! Esmu ļoti internacionāls cilvēks. Esmu apmeklējis daudzas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, bet Latvijā esmu pirmo reizi. Cilvēki ir ļoti draudzīgi. Ja godīgi, man patīk šeit valdošā atmosfēra. 

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par COST programmu!

COST programmā pētniekiem ir iespēja viesoties citu pētnieku pārstāvētajās valstīs. Tāpēc tika izveidotas īstermiņa zinātniskās misijas (short-term scientific missions, STSM). Es pieteicos, saņēmu apstiprinājumu un sazinājos ar Ilzi Trapencieri. Izteicu vēlmi veikt kopīgu pētījumu par to, kā skolu direktori uztver skolēnus imigrantus Latvijā un Turcijā. 

Kas ir transnacionālās ģimenes?

Transnacionālās ģimenes būtībā ir ģimenes, kuras bija spiestas emigrēt no savas valsts, galvenokārt kara, konfliktu un līdzīgu situāciju dēļ. Latvijas kontekstā ukraiņi šeit ir transnacionālās ģimenes, savukārt, raugoties no Turcijas perspektīvas, Sīrijas imigranti ir transnacionālās ģimenes.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par pētījumu!

Šajā tikšanās reizē mēs ar Ilzi Trapencieri pievērsāmies datu vākšanas rīka izveidei, ko gatavojamies pabeigt. Šis rīks būs daļēji strukturētas intervijas formā, un mēs to izmantosim, lai intervētu skolu direktorus Latvijā un Turcijā.

Mūsu pētījuma uzmanības centrā ir pamatskolu un vidusskolu direktori.

Kāda būs intervija?

Šim datu vākšanas instrumentam būs trīs daļas: personīgā informācija, kvantitatīvā sadaļa un kvalitatīvā sadaļa. Pēc tam, kad būsim pabeiguši šī rīka izstrādi, Ilze intervēs skolu direktorus Latvijā, savukārt es – skolu direktorus Turcijā. 

Uz kvantitatīvās sadaļas jautājumiem būs iespējamas divas atbildes. Piemēram, pirmais jautājums ir "Vai jūs piekrītat, ka jums kopumā ir pozitīva attieksme pret skolēniem imigrantiem?". Principā būtu jāatbild ar "jā" vai "nē". Vēl viens jautājums: "Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka skolēni imigranti ir vērtīgi jūsu skolas kultūras bagātības veicinātāji?". Pēdējais jautājums: "Vai jūs piekrītat, ka aizspriedumu novēršana ir būtiska, lai radītu iekļaujošu vidi skolēniem imigrantiem?".

Kvalitatīvajā sadaļā uzdotajiem jautājumiem ir nepieciešami skaidrojumi, tāpēc mēs vāksim datus un veiksim satura analīzi. Pirmais jautājums šajā sadaļā: "Kā jūs vērtējat skolēnu imigrantu integrēšanos jūsu skolas kopienā?". Otrais: "Kādas stratēģijas izmantojat, lai atbalstītu skolēnu imigrantu akadēmiskos un sociālos panākumus?". Trešais jautājums: "Kādus izaicinājumus vai panākumus esat novērojuši saskarsmē ar skolēniem imigrantiem?". Pēdējais jautājums: "Kā jūsu saskarsme ar skolēniem imigrantiem ir veidojusi jūsu priekšstatus par viņiem?". 

Ko jūs cerat iegūt no šī pētījuma?

Kad būsim apkopojuši datus, es, Ilze Trapenciere un Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja Lolita Vilka uzrakstīsim rakstu un, cerams, vasarā piedalīsimies arī kādā konferencē Eiropā. Mēs gribam no iegūtajiem datiem izstrādāt divas publikācijas. Tie ir mūsu galvenie mērķi.  

No kreisās: lekt. Ilze Trapenciere, asoc. prof. Seitans Demirda un doc. Lolita Vilka

Kāda bija jūsu tikšanās ar studentiem?

Mans iepriekš veiktais pētījums ir par to, kā transnacionālo ģimeņu uztvere ir ietekmējusi izglītību, veselību un politiku, un es iepazīstināju studentus ar saviem secinājumiem. Viņi nodemonstrēja iepriekšēju izpratni un zināšanas par imigrācijas situāciju Turcijā, savukārt mani pētījuma rezultāti viņiem sniedza detalizētāku informāciju. Es izklāstīju savu viedokli par izglītības politiku un veselību un savus apgalvojumus balstīju ar šo ģimeņu citātiem. Studenti aktīvi iesaistījās, jo viņi nekad nebija dzirdējuši, ko šīs ģimenes domā par savu imigrantu statusu Turcijā, ar kādām problēmām viņi saskaras un kādas iespējas viņiem tiek piedāvātas.

Studenti bija ļoti ieinteresēti un uzdeva atbilstošus jautājumus. Turklāt arī es no viņiem uzzināju vairākas interesantas lietas. Tas arī ir sadarbības pamatā – studenti sniedza piemērus no savām valstīm, velkot paralēles un saskatot atšķirības.

Kādas iespējas saskatāt turpmākai sadarbībai starp abām universitātēm?

Tā kā mēs sadarbojamies kā pētnieki, abas mūsu universitātes ir ieinteresētas arī dziļākā sadarbībā. Mēs gribam, lai latviešu studentiem būtu iespēja viesoties Zonguldak Bülent Ecevit universitātē, savukārt turku studenti varētu ierasties RSU un iegūt izglītību Latvijā. Mēs cenšamies noslēgt ERASMUS plus līgumu. Esmu Ilzei Trapencierei nosūtījis pieteikuma projektu, ko viņa pārsūtīja Starptautisko sakaru departamentam. Mobilitātes un apmaiņas līgums būtu ļoti lietderīgs abām universitātēm.