Skip to main content

Darba drošības un vides veselības institūta darbības virzieni saistīti ar darba vides apstākļu, arodslimību agrīnās diagnostikas izpēti un strādājošo veselības stāvokļa, darbaspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu. 

Darba drošības un vides veselības institūts (DDVVI) ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārraudzībā esoša zinātniska iestāde, kura izveidota ar RSU Senāta 2007. gada 17. aprīļa lēmumu nr. 1-2/17.04.07.

Funkcijas

  • Publisku pakalpojumu sniegšana valsts un pašvaldību iestādēm, RSU un tās struktūrvienībām, kā arī privātpersonām darba drošības un veselības jomā;
  • Zinātniskā darbība, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un paaugstināšanu saistīta darbība darba drošības un veselības jomā;
  • RSU, valsts un starptautisku, teorētisku un praktisku pētījumu projektu un programmu sagatavošana, pieteikšana un dalība to īstenošana.

Lai īstenotu noteiktās funkcijas, DDVVI:

  • nodrošina studentu kvalitatīvu apmācību darba drošības un veselības jomā;
  • veic ārstu pēcdiploma apmācību, doktorantu apmācību, ārstu un aroda medicīnas māsu kvalifikācijas paaugstināšanu;
  • veic pētījumus darbinieku darba drošības un veselības profilakses jomā;
  • veido un uzturēt datu bāzi par arodslimnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu veselības stāvokli;
  • veic regulāru darba vides stāvokļa uzraudzību RSU darba telpās, informēt darbiniekus par darba drošības un veselības jautājumiem un kaitīgo faktoru ietekmi uz veselību un arodslimību profilaksi;
  • sniedz informāciju valsts un pašvaldības institūcijām, darbiniekiem un citām personām par ar darba drošību un veselību saistītiem jautājumiem.

Projekti

LZP granti
  • LZP grants "Metālu un noturīgo organisko piesārņotāju ietekme uz antioksidantu aktivitāti nodarbinātajiem atsevišķos Latvijas rūpniecības uzņēmumos”. Tika noteikts metinātāju darba vides gaisa piesārņojums ar metāliem un noskaidrota tā ietekme uz nodarbināto veselību Latvijā.Darbības laiks: 2002.–2009.
  • LZP proj. 05.1835 "Darba vides psihosociālo riska faktoru novērtēšanas kritēriju izstrāde". Stresa marķieru izstrāde – zinātniski pamatotu kritēriju izstrāde objektīvam darba vides riska faktoru novērtējumam. Darbības laiks: 2004.–2007.
  • LZP Zinātniskais projekts Nr. 04.1203 "Mangāna pārmēra uzkrāšanās organismā izraisītie centrālās nervu sistēmas bojājumi, to izpausmes un antidotu (helatonu) ārstnieciskās efektivitātes vērtējums". Darbības laiks: 2004.–2006. 
  • LZP Zinātniskais projekts Nr. 06.1994. "Galvas smadzeņu funkcionālā stāvokļa izvērtējums saistībā ar asins mononukleāro šūnu strukturālām novirzēm Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem". Darbības laiks: 2006.–2009.
VPP projekti
ES struktūrfondu un INTERREG projekti
  • Modernu diagnostikas un izpētes metožu izstrāde nanodaļiņu un ergonomisko faktoru radītajiem riskiem darba vietās. Nr. 2013/0050/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/025.
    Darbības laiks: 01.12.2013.–31.08.2015.
    Mērķis: Izveidot jaunu cilvēkresursu grupu, piesaistot zinātnei doktorantus un jaunos zinātniekus. Izstrādāt modernas diagnostikas metodes nanodaļiņu un ergonomisko riska faktoru radītajiem riskiem darba vietās. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.
  • ESF Projekts "Darba apstākļi un riski Latvijā" (ID Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002)
    Darbības laiks: 2012.–2013.
    Rezultāts: darba aizsardzības sistēmas attīstības analīze dinamikā. Pētījums sniedza papildu analītiskos datus arodveselības, darba drošības un darba tiesisko attiecību jomā.
  • INTERREG IV A Programmas projekts "Darba spējas un sociālā iekļaušanās" (Work Ability and Social Inclusion), CB-52.
    Darbības laiks: 01.05.2011.–31.12.2013.
    Projekta mērķis ir apzināt dažādos darba vides stresa cēloņus darba vietā un uzlabot stresa pārvaldību un labas vadības praksi uzņēmumos, tādējādi veicinot strādājošo darba spēju pieaugumu un sociālo integrāciju. Projektā izmantota Somijā izstrādātā Metal Age metodika, kas palīdz rast iespējas uzlabot darbinieku veselību. Projektā iesaistītajos uzņēmumos pētnieku grupa veica nodarbināto aptaujas, stresa hormona kortizola mērījumus siekalās, kā arī apmācīja atsevišķu uzņēmumu pārstāvjus, kā, lietojot Metal Age metodiku, efektīvāk atrast potenciālo uzlabojumu vietas.
    Rezultāts: Darba vides stresoru apzināšana dažādās darba vietās Latvijā un labās prakses, stresa pārvaldības apmācības uzņēmumos. Kortizola līmeņa un aptaujas anketu analīze.
    Programmas projekta gala ziņojums
  • Sadarbībā ar Latvijas Toksikologu biedrību LATTOX līdzdalība ES 6-FP projektā IMPART (NMP4-CT-2005-013968) "Improving the understanding of the impact of nanoparticles on human health and environment".
    Darbības laiks: 28.08.2008.–2011.
    Rezultāts: apkopota un izplatīta informācija par nanodaļiņu toksicitāti un potenciālo risku videi un veselībai.
  • RUNDTVIG "Nodarbināto ar zemu izglītības līmeni integrēto prasmju stiprināšana attiecībā uz izvēli veselības jomā mainīgā darba tirgus kontekstā" (2008-3466/001-001).
    Darbības laiks: 01.12.2008.–2011.
    Rezultāts: analīze par strādājošo ar zemu izglītības līmeni situāciju projekta valstīs, mācību programmu un materiālu izstrāde, pasniedzēju apmācība.
  • ESF pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009.–2010." (1DP/1.3.1.3.2/08/IPIA/NVA/002).
    Darbības laiks: 2009.–2011.
    Rezultāts: darba aizsardzības sistēmas attīstības analīze dinamikā. Pētījums sniedza papildu analītiskos datus arodveselības, darba drošības un darba tiesisko attiecību jomā.
  • Projekts "Baltijas jūras valstu arodbiedrību sadarbības veicināšana arodveselībā un darba drošībā", koordinators: 3F (Dānijas arodbiedrību apvienība), koordinators Latvijā – Latvijas Celtnieku arodbiedrība.
    Darbības laiks: 2005.–2006.
  • Leonardo da Vinči projekts Nr. LV/04/B/F/PP-172.012 "Arodveselības un darba drošības apmācības programmu attīstība Latvijā".
    Darbības laiks: 2005.–2006.
    Rezultāts: izstrādātas apmācību programmas speciālistiem DA.
  • Leonardo da Vinči projekts Nr. LV/05/B/F/PP-172.015 "Profesionālās izglītības standarta, apmācību kvalitātes kritēriju un apmācības programmas paketes izveide drošam darbam ar azbestu", līdzizpildītāji – Igaunijas un Lietuvas arodveselības institūti.
    Projekta vadītājs I. Vanadziņš.
    Darbības laiks: 2005.–2006.
    Rezultāts: izpētīta darba aizsardzības speciālistu apmācības sistēma Eiropā un izveidotas apmācību programmas Latvijai.
  • Projekts "Eiropas veselības veicināšanas stāvokļa ziņojuma sagatavošana un sadarbības un izplatīšanas modeļu attīstīšana jaunajās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs.
    Koordinators BKK (Vācija) sadarbībā ar Eiropas veselības vecināšanas darbavietās sadarbības tīklu.
    Darbības laiks: 2005.–2006.
  • Projekts "Darbavietu veselības veicināšanas labās prakses piemēru izplatības veicināšana jaunās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs". Koordinators – Nofera Darba medicīnas institūts (Polija) sadarbībā ar Eiropas veselības vecināšanas darbavietās sadarbības tīklu.
    Koordinators Latvijā – I. Vanadziņš.
    Darbības laiks: 2007.
    Rezultāts: apzinātas veselības veicināšanas pašreizējās iespējas Latvijā. Izveidotas programmas darba devējiem.
  • Eiropas Darba drošības un aroda veselības aģentūras projekts "Eiropas darba vides risku novērtējums".
    Projekta vadītāja Latvijā – M. Eglīte.
    Darbības laiks: 01.06.2006.–01.12.2007.
    Rezultāts: izvērtēti galvenie nelabvēlīgie darba vides riska faktori Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas valstīm.
  • Eiropas Komisijas iniciatīvas EQUAL projektā "Invalīdu nodarbinātības veicināšana".
    Projekta līdzvadītāja M. Eglīte.
    Darbības laiks: 01.07.2005.– 01.07.2007.
    Rezultāts: novērtētas Latvijā esošās profesijas un to piemērotība invalīdu darbam.
  • Eiropas struktūrfonda projekts "Profesionālās augstākās studiju programmas "Sabiedrības veselība" studentu prakse uzņēmumos darba aizsardzības speciālista profesijā" VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0070/0066. Projekta vadītāja – M. Eglīte.
    Darbības laiks: 2006.–2008.
    Rezultāts: izveidota programma sabiedrības veselības speciālistu apmācībai uzņēmumos darba aizsardzības nozarē.
EEZ / Norvēģijas valdības finansētie projekti
  • EEZ "Biroju tehniskā aprīkojuma radītā iekštelpu piesārņojuma noteikšana un tā iespējamās ietekmes uz organismu novērtējums" (EEZ09AP-22).
    Darbības laiks: 01.10.2009.–31.10.2010.
    Projekta mērķis: izpētīt riska faktorus ne-industriālā darba vidē un izstrādāt zinātniski pamatotus kritērijus un preventīvos pasākumus drošam un veselīgam darbam tajā.
  • EEZ "Vides modelēšanas centra izveide Rīgas Stradiņa universitātē" (LV0042).
    Darbības laiks: 28.08.2008.–2011.
    Projekta mērķis: vides modelēšanas centra iekārtošana RSU, programmu izveide, personāla apmācība.
Citi projekti
  • RSU Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienesta radiācijas drošības centru organizē bezmaksas radona monitoringa veikšanu skolās, bērnudārzos, uzņēmumu darba vidē. Radona monitoringa dati būs konfidenciāli un tiks izmantoti tikai radona rīcības plāna izstrādei.
  • Nordplus "Adult 2013” projekts Nr. NPAD-2013/10083 "Veselības veicināšana darba vietā: realitāte un vajadzības".
    Darbības laiks: 01.08.2013.–01.08.2014.
    Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Lietuvas Higiēnas institūtu (Hygiene Institute) un Somijas Arodveselības institūtu (Finnish Institute of Occupational Health).
    Projekta mērķis: Pētīt veselības izglītību darba vietās Latvijā, Lietuvā un Somijā, veicot nodarbināto un atbildīgo par veselības veicināšanu anketēšanu par veselības izglītības un veicināšanas jautājumiem uzņēmumos.
  • SEED MONEY FACILITY projekts "Reliable Occupational Accident Registration – Indicator for Prevention" Nr. S27
    Darbības laiks: 15.09.2014.–15.03.2015.
    Projekta mērķis: Apkopot informāciju par esošo situāciju attiecībā uz nelaimes gadījumu darbā reģistrāciju, kā arī veidot projektu, kas aptvertu arī citas Baltijas jūras reģiona un Eiropas valstis.
    Preses relīze par SEED MONEY FACILITY projektu

    Raksti

    2016
    • Reste J., Zvagule T., Kurjāne N., Šķesters A., Silova A., Eglīte M., Cīrule J., Gabruševa N., Zīverts A., and Čurbakova E. Latvian Research on Health Condicions of Chernobyl Accident Recovery Workers in the Late Period after Disaster // Proceedings of the Latvian Academy of sciences ISSN 1407-009X / Riga.- Vol.70.- 2016.- No.5 (704).- p.257-265. Iekļauts Scopus, EBSCO datu bāzēs.
    • Kozlova L., Lakiša S. Prevalence of Psychosocial Risk Factors in Selected Industries in Latvia // Proceedings of the Latvian Academy of sciences ISSN 1407-009X / Riga.- Vol.70.- 2016.- No.5 (704).- p.278-285. Iekļauts Scopus, EBSCO datu bāzēs.
    • Kaļužnaja D., Lakiša S. Preschool Personnel Exposure to Occupational noise // Proceedings of the Latvian Academy of sciences ISSN 1407-009X / Riga.- Vol.70.- 2016.- No.5 (704).- p.300-307. Iekļauts Scopus, EBSCO datu bāzēs.
    • Sprūdža D., Kozlova L., Lakiša S., Mārtiņsone I., Vanadziņš I., Baķe M.Ā., and Erts R. The impact of metal age training programme on the well-being of Latvian Office workers// Proceedings of the Latvian Academy of sciences ISSN 1407-009X / Riga.- Vol.70.- 2016.- No.5 (704).- p.315-324. Iekļauts Scopus, EBSCO datu bāzēs.
    • Sudmalis P., Baķe M.Ā., and Rotbergs J. Detection of Persistent Organic Pollutants in Blood serum of Electricians and Welders in Latvia // Proceedings of the Latvian Academy of sciences ISSN 1407-009X / Riga.- Vol.70.- 2016.- No.5 (704).- p.330-335. Iekļauts Scopus, EBSCO datu bāzēs.
    • Martinsone Ž., Pilmane M., Moisejevs G., Sprūdža D., and Baķe M.Ā. Evalution of Histological Findings of Airways of Rats Exposed to Highly Polluted Indoor Airi n Offices // Proceedings of the Latvian Academy of sciences ISSN 1407-009X / Riga.- Vol.70.- 2016.- No.5 (704).- p.341-344. Iekļauts Scopus, EBSCO datu bāzēs.
    • Klepers A., Druva-Druvaskalne I., Ābele L., Jūrmalietis R., Kokina I., Bāra J., Martinsone Ž. Viedās specializācijas stratēģiju īstenošanas iespējas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās: sociālās vides potenciāls //Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis ISSN 1407-0081 / Rīga.- 70.sējums.- 2016.- lpp.102-111.
    • Vilcane I., Koppel T., Bartusauskis J., Urbane V., Ievins J., Kalkis H., Roja Z. Electromagnetic fields’ exposure to head, torso and limbs in office workplaces. Agronomy Research, ISSN 1406-894X.- 14(5), 2016, p. 1737–1744. Iekļauts Scopus datu bāzē.
    • Kalkis H., Roja Z. Strategic Model for Ergonomics Implementation in Operations Management. Journal of Ergonomics, Volume 6, Issue 4, 6:173. doi: 10.4172/2165-7556.1000173, ISSN:2165-7556.
    • Roja Z., Kalkis H., Reinholds I., Roja I. Physical Load Among Construction Workers and its Analysis with Objective Ergonomics Research Method. In the book “Advances in Physical Ergonomics and Human Factors”, ed. R. Goonetilleke, W. Karwowski. Advances in Intelligent Systems and Computing, Volume 489 2016, pp 3-10, Florida, USA. ISBN: 978-3-319-41693-9 (Print) 978-3-319-41694-6 (Online). Iekļauts Scopus datu bāzē.
    • Maksimov D., Kalkis H. Software development for Qualimetrical ergonomics of a workplace. Agronomy research, ISSN1406-894X. Vol. 14 (4), 2016, p. 1406 – 1416. Iekļauts Scopus datu bāzē.
    • Kalkis H., Roja Z., Reinholds I., Cekuls A. Ergonomics risk analysis in construction operations. Agronomy research, ISSN 1406-894X. Volume 14 (2), 2016, p. 347 – 358. Iekļauts Scopus datu bāzē.
    • Cekuls A., Kalkis H., Roja Z., The impact of information technologies upon the social interaction culture among employees in Latvian enterprises. Agronomy research, ISSN 1406-894X. Volume 14 (1), 2016, p. 211 – 219. Iekļauts Scopus datu bāzē.
    • Kantane I., Kalkis H. Ergonomic working environment risks and improvement of employee well-being in bookselling organization. EESTI MAAÜLIKOOL. Publikatsioonide Kogumik. 2016, p. 106–110.
    • Karganova K., Reste J. Morbidity with allergic rhinitis and bronchial asthma as occupational diseases in Latvia // East European Scientific Journal, Warsaw, Poland.- vol.9.- 2016.- pp.19-29.
    • Karganova K., Reste J. Noice Induced Hearing Loss in Relation With Vibration Disease and Exposure to Vibration Among Employees in Latvia // Mechanics, Materials Science &Engineering, ISSN 2412-5954, 2016.- pp.1-12.
    • Kalnina I., Zvagule T., Kirilov Diabetes and Obesity a E. Plasma albumiņ alterations in gastrointestinal cancer Clinics in Oncology Publ.18 Oct., vol.1.- 1113, 2016.
    • Kalnina I., Kirilova E., Zvagule T. Fluorescent study of albumin alterations in pacients with type 2 diabetes mellitus // Diabetes and Obesity International Journal - Publ. 18 August, vol.1.- Issue 3.- 2016.
    • Kalnina I., Kirilova E., Zvagule T. Albumin characteristics in patients with type 2 diabetes mellitus // Diabetes and Obesity International Journal. Publ. 14 September . Vol. 1, Issue 5, 000125.
    • Pavlovska I., Martinsone Z., Vanadzins I., Martinsone I., Seile A., Sudmalis P., Occupational exposure parameters for characterization of nanoparticulate matter toxicity: metal versus wood processing//Process Safety and Environment Protection (2016). Iekļauts Scopus datu bāzē.
    2015
    • Šidagytė R., Eglīte M., Salmi A., Šorytė D., Vanadziņš I., Hopsu L., Lerssi-Uskelin J., BulotaitėL., Kozlova L., Lakiša S. and Vičaitė S. The legislative backgrounds of workplace health promotion in three European countries: a comparative analysis // Journal of Occupational medicine and Toxicology, 2015. Iekļauts EBSCO, PubMed un Scopus datu bāzēs.
    • Sprūdza D., Lakisa S., Erts R., Bake M.A., Vanadzins I., Kozlova L, Martinsone I. Work Ability and Stress Factors of Latvian Office Workers. // RSU Collection of Scientific Papers 2014.- ISSN 1691-497X.- Riga; RSU, 2015.- lpp. 80-91.
    • Reste J., Zvagule T., Kurjane N., Martinsone Z., Martinsone I., Seile A., Vanadzins I. Wrist Hypothermia Related to Continuous Work with a Computer Mouse: A Digital Infrared Imaging Pilot Study // International Journal of Environmental Research and Public Health.- ISSN 1660-4601, 2015.- 12, pp.9265-9281. Iekļauts EBSCO, PubMed un Scopus datu bāzēs.
    • Kalkis H. Economic Analytical Methods for Work-related MSD Cost Prediction. Elsevier, Procedia Manufacturing. Volume 3, 2015, p. 4181–4188.
    • Roja Z., Kalkis H., Roja I. Measuring Muscle Fatigue in Relation to the Workload of Health Care Workers. Elsevier, Procedia Manufacturing. Volume 3, 2015, Pages 4189–4196.
    • Roja I., Roja Z., Kalkis H. Team learning and self-management for video display terminal employees with chronic neck-shoulders pain. Agronomy research, Volume 13 (3), 2015, p. 829 – 835. 
      Iekļauts Scopus datu bāzē.
    • Kaļķis V., Roja Ž., Kaļķis H. Arodveselība un riski darbā // Medicīnas apgāds.- ISBN 978-9984-813-81-3.- Rīga.- 2015.- lpp.1-544. Monogrāfija
    2014
    • Reste J., Zvigule G., Zvagule T., Kurjane N., Eglite M., Gabruseva N., Berzina D., Plonis J., Miklasevics E. Telomere length in Chernobyl accident recovery workers in the late period after the disaster // The Japan Radiation research society and Japanese society for radiation oncology / Journal of Radiation Research, ISSN 0449-3060, Vol.55 No.4, 2014.- pp 1–12. Iekļauts PubMed – NCBI datu bāzē

    • Surakka J., Grotell. S., Piippo J., Gustafsson E., Tuulik V., Meigas K., Vanadzins I., Martinsone I., Lenne R. WASI –Well-Being at Work, Social Inclusion and Participatory Methods: Background, Importance and Theoretical Framework // Arcada Working Papers, Helsinki, 7/2014, ISSN 2342-3064, ISBN 978-952-5260-49-6, 2014.- pp.13-28.

    • Surakka J., Vanadzins I., Meigas K., Piippo J., Tuominen R., Pille V., Tuulik V., Kozlova L., Mārtiņsone I., Kettunen J., Lakiša S., Sprūdža D., Baķe M.Ā. WASI: The Metal Age Method // Arcada Working Papers, Helsinki, 7/2014, ISSN 2342-3064, ISBN 978-952-5260-49-6, 2014.- pp.29-49.

    • Martinsone I., Vizbule L., Cercina A., Pille V., Tuulik V., Surakka J., Piippo J., Baķe M.Ā. WASI – Stress // Arcada Working Papers, Helsinki, 7/2014, ISSN 2342-3064, ISBN 978-952-5260-49-6, 2014.- pp.50-54.

    • Lakiša S., Martinsone I., Baķe M.Ā., Grāvele M., Meigas K., Tint P., Cercina A., Vanadzins I. WASI – Indoor Air Quality // Arcada Working Papers, Helsinki, 7/2014, ISSN 2342-3064, ISBN 978-952-5260-49-6, 2014.- pp.71-86.

    • Woolfson Ch., Vanadzins I. Historical and contemporary challenges to occupational safety and health in Latvia // Policy and practice in health and safety.- IOSH, vol.12., issue 2, ISSN (print): 1477 3996, ISSN (online): 1477 4003. – 2014. Pp.47-65. Iekļauts Scopus datu bāzē.

    • Salmi A., Lerssi-Uskelin J., Hopsu L., Kozlova L., Lakiša S. Workplace health promotion should be based on the needs of the workplace // Barents Newsletter on Occupational Health and Safety / Finnish Institute of Occupational Health. – 2014.- vol.17, No.3.- pp.81-84.

    • Sprudza D., Lakisa S., Erts R., Bake M.A., Vanadzins I., Kozlova L., Martinsone I. Work Ability and Stress Factors of Latvian Office Workers // RSU Collection Scientific Papers 2014.- ISSN 1691-497X.- Rīga; RSU, 2014. pp. 80-91.

    • Vanadzins I. Sickness absenteeism in Latvia // Finnish Institute of Occupational Health, ISBN 978-952-261-503-9, Helsinki.- 2014.- pp.24-29.

    • Kalnina I., Kirilova E., Gorbenko G., Kirilov G., Zvagule T., Linde R., Reste J.. Long-term alterations of blood plasma albumin in Chernobyl clean-up workers. J.Experimental and Integrative Medicine, 2014, 4(3), 165-170.

    • Kalnina I., Kirilova E., Gorbenko G., Zvagule T., Kirilov G. Immune state of patients: detection using fluorescent response. J. of Autoimmunity and Cell Responses, 2014.

    Vēsture

    Darba drošības un vides veselības institūta izveidošanās ir vairāku aroda veselības un drošības jomā strādājošu institūciju ilgstošas sadarbības rezultāts. Šīs institūcijas ir: Higiēnas un arodslimību laboratorija; Aroda un vides medicīnas katedra Latvijas Medicīnas akadēmijā un Valsts aroda un radiācijas medicīnas centrs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

    Lasīt vairāk

    1949. gadā toreizējā Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju) tika izveidota Higiēnas katedra (vēlāk tā tika pārdēvēta par Aroda un vides medicīnas katedru). 1966. gadā Rīgas Medicīnas institūtā tiek dibināta Higiēnas un arodslimību laboratorija. Laika gaitā šīs abas struktūrvienības ir piedzīvojušas lielas izmaiņas, bet nav zaudējušas savus sākotnējos mērķus un uzdevumus: nodrošināt studentu apmācību un veikt zinātniskos pētījumus. Abas struktūrvienības 1992. gadā tiek apvienotas Darba medicīnas institūtā.

    1964. gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek izveidota Arodslimību nodaļa. Tai seko Valsts arodslimību reģistra izveidošana 1974. gadā. 1975. gadā tiek izveidota poliklīnikas Arodslimību nodaļa un Laboratorija smago metālu noteikšanai biovidēs. Šīs struktūrvienības kopīgiem spēkiem nodrošināja Latvijas arodslimnieku diagnostiku un ārstēšanu. 1976. gadā visas šīs struktūras tiek apvienotas Valsts arodslimību un radiācijas medicīnas centrā.

    Mainoties laikmeta prasībām pret arodslimību diagnostikas un ārstēšanas metodēm, zinātnisko pētījumu un apmācības nodrošināšanu, rodas doma par moderna, visus minētos aspektus apvienojoša institūta dibināšanu. Tiek nolemts apvienot visas iesaistītās struktūras ar mērķi veidot spēcīgu un modernu institūciju, kura spētu nodrošināt jauno prasību īstenošanu dzīvē. Reorganizācija notiek no 1995. līdz 1997. gadam, kad tiek dibināts Darba un vides veselības institūts.

    2007. gadā (19.06.2007.), realizējot ES pārejas projekta Nr. 2004/006-245-03-01 „Darba drošības un veselības aizsardzības sistēmas turpmāka attīstība” (Occupational Health and Safety System (further development)) ekspertu sagatavotos ieteikumus par Latvijas darba aizsardzības institucionālās sistēmas pilnveidošanu, Darba un vides veselības institūts tiek pārveidots par RSU aģentūru "Darba drošības un vides veselības institūts" (skatīt institūta nolikumu).

    Sīkāk par Darba drošības un vides veselības institūta vēsturi varat uzzināt profesores M. Eglītes grāmatā "Darba medicīna”, kas izdota Rīgā 2000. gadā (9.–13. lpp.).