Pieminam mūsu pirmo rektoru profesoru Ernestu Burtnieku 120. dzimšanas dienā

Ernests Burtnieks dzimis 1898. gada 29. janvārī Limbažos. Tur arī sācis skolas gaitas, taču jau 15 gadu vecumā devies uz Petrogradu. Paralēli mācībām ģimnāzijā, viņš strādāja gan par kinomehāniķi, gan arī apguva aptiekāra palīga arodu. 1920. gadā viņš iestājās Petrogradas 1. Medicīnas institūtā, ko ar ārsta grādu absolvēja 1926. gadā. Kā ārsts viņš strādājis gan Apdrošināšanas kasē Lisjevā, Urālu apgabalā, gan Medvežjegorskas sanatorijā Karēlijā. 1935. gadā kļuva par Ļeņingradas Tuberkulozes institūta direktora vietnieku un zinātnisko līdzstrādnieku. Līdztekus tam arī bija asistents Ļeņingradas Kara medicīnas akadēmijā.

Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā, būdams jau medicīnas zinātņu kandidāts, viņš ieradās Rīgā, lai kļūtu par docentu Latvijas Valsts universitātes Iekšķīgo slimību diagnostikas un propedeitikas katedrā. 1949. gadā viņu ievēlēja par profesoru; no 1949. līdz 1950. gadam viņš bija Medicīnas fakultātes dekāns.

Kad 1950. gadā uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes nodibināja Rīgas Medicīnas institūtu, prof. E. Burtnieks kļuva par tā pirmo direktoru, turpinot strādāt arī par pasniedzēju Iekšķīgo slimību diagnostikas un propedeitikas katedrā. Līdzgaitnieki viņu atceras kā labu organizatoru, pragmatisku un ļoti mērķtiecīgu, kā arī odiozu personību.

Viņš pēkšņi mira 1958. gadā, ciešot autokatastrofā. Apbedīts Sanktpēterburgā, Serafima kapos.

Sanktpēterburgā dzīvo viņa ģimenes pēcteči, kuri 2014. gadā ieradās Rīgā. Viņi iepazinās ar mūsu augstskolu un dāvāja RSU muzejam vairākus memoriālos priekšmetus par profesoru Ernestu Burtnieku. Daļa no dāvinājuma apskatāma izstādē Par ko varēja sarunāties mūsu augstskolas pirmie rektori.