Pārlekt uz galveno saturu
Psiholoģiskā atbalsta programma "MePlusMe"

MePlusMe ir tīmekļa intervence studentu psiholoģiskās labklājības un akadēmiskās pašefektivitātes veicināšanai. Izstrādāta pēc Medicīnas pētījumu padomes vadlīnijām kompleksu intervenču izstrādei (Medical Research Council guidelines for developing complex interventions).
Pētījumi liecina, ka studentu psiholoģiskās un mācību grūtības palielinās, taču resursi, pieejami Studentu atbalsta servisiem, – samazinās (Gozee et al., 2018). Meklējot labākās psiholoģiskā atbalsta programmas studentiem un to piemērošanas formas, pētniece un docētāja J. Ļubenko kādā Lielbritānijas ziņu portālā atklāja Londonā praktizējošās psiholoģijas doktores (Dr. Psych.) Patapia Tzotzoli izstrādāto programmu MePlusMe. Autore piedāvāja dažādām universitātēm izmēģināt to saviem studentiem un novērtēt lietderību. Psiholoģiskais atbalsts tīmeklī – ir efektīvs, ekonomiski izdevīgs un lietotājiem draudzīgs risinājums (ļauj saglabāt anonimitāti, pārvarēt stigmas barjeru) (Wollin et al., 2015; Plaete, De Bourdeaudhuij, Verloigne & Crombez, 2015). Līdz ar to arī RSU sadarbībā ar iConcipio Ltd. un pētnieci Dr. Psych. Patapia Tzotzoli tiek realizēts projekts par tīmekļa intervences MePlusMe aprobāciju angliski runājošo RSU studentu izlasē un tās efektivitātes un lietojamības novērtēšanu.

Projekta mērķis ir aprobēt MePlusMe tīmekļa intervenci studentu psiholoģiskās labklājības un akadēmiskās pašefektivitātes veicināšanai.

Projekta ietvaros studentiem tika piedāvāta iespēja divus mēnešus izmantot uz pierādījumiem balstītas tehnikas psiholoģiskās labklājības un akadēmiskās pašefektivitātes stiprināšanai, kā arī sniegt atgriezenisko saiti par šo programmu.

Pētījuma norise

2018. gada septembrī saņemtas nepieciešamās atļaujas un saskaņojumi.

2018. gada septembrī un novembrī norisinājās projekta reklamēšana jeb pētījuma dalībnieku rekrutēšana (n=200).

Laikposmā no 2018. gada oktobra līdz decembrim noritēja klātienes tikšanās ar dalībniekiem.

No 2018. gada oktobrim līdz 2019. gada februārim notiek intervences lietošana un atgriezeniskās saites saņemšana no dalībniekiem; iegūtos rezultātus analizēt un veikt secinājumus plānots no 2019. gada februāra līdz aprīlim.

Projekts noslēgsies 2019. gada maijā ar galveno secinājumu apkopošanu un zinātniskās publikācijas sagatavošanu.

Papildu informācijai

Projekts "Vecums nav šķērslis"

 
Projekta mērķis ir uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs. Mērķauditorija ir visi Baltijas iedzīvotāji pirms pensijas un agrīnajā pensijas vecumā, it īpaši tie, kuri dzīvo pilsētās daudzdzīvokļu mājās. Projekta konkrētais mērķis ir izstrādāt mācību programmas, metodikas, mācību materiālus un apmācīt pasniedzējus, kuri tālāk strādās ar mērķauditoriju, šādos moduļos:

  • kā dzīvot pēc aiziešanas pensijā, kādu palīdzību var saņemt, kā uzsākt mazu biznesu;
  • kā saglabāt fizisko veselību;
  • kā saglabāt garīgo veselību un pagūt jaunas zināšanas, prasmes iemaņas;
  • kā izvairīties un pārvarēt vientulību.

Projekta paredzētais ilgums ir 2,5 gadi un tas tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju (koordinatori) un analogām organizācijām Igaunijā un Lietuvā.

Pirmajā organizatoriskajā projekta partneru sanāksmē Rīgā 2017. gada augusta tika noorganizētas darba grupas katra moduļa izstrādei un realizācijas.

2017. gada septembrī–novembrī tika izstrādāts mācību programmu plāns, kurš tika apstiprināts 2017. gada 7. un 8. decembrī partneru sanāksmē Viļņā.

Laika posmā no 2018. gada janvāra līdz jūnijam tika izstrādātas mācību metodikas un materiāli, kuri jūnija beigās tika izskatīti partneru sanāksmē Tallinā.

2018. gada septembrī katrs partneris organizēja publisku pasākumu sabiedrības informēšanai par iespējam apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

No 2018. gada oktobra līdz 2019. gada februārim aktīvi norit lektoru apmācības, bet posms no marta līdz 2019. gada noslēgumam tiks veltīts mērķa grupas apmācības.

Projekts noslēgsies 2019. gada decembrī.

Papildu informācijai

  • E-pasts: Jelena[pnkts]Kolesnikovaatrsu[pnkts]lv
RSU Veselīga dzīvesveida sekmēšanas programma studentiem

Ir zināms, ka studējošie gan sākot mācības, gan visā mācību laikā saskaras ar daudziem izaicinājumiem (piemēram, jauna vide un jaunas prasības, saspringts mācību režīms, studiju apvienošana ar darbu u.c.). Dažkārt šie izaicinājumi rada pārlieku slodzi, un veiksmīgai adaptācijai vai izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami papildus resursi – psiholoģisks vai sociāls atbalsts. Pētījumos ir konstatēts, ka vidēji tikai 30 % no visiem studējošajiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, vēršas pie speciālistiem (Stallman, 2010; Ryan et al., 2010; Gulliver, Griffiths, Christensen & Brewer, 2012).

Studentu adaptācija augstskolai un ar to saistītie jautājumi ir bijuši RSU psiholoģijas virziena mācībspēku un studējošo pētniecības fokusā (piemēram, Mārtinsone, Mihailovs un Vāciete, 2010; Mārtinsone un Kupča, 2013; Mārtinsone un Ošleja, 2013). Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju iespējām, atbalstu studējošiem var sniegt, viņiem ērtā formā, izmantojot tīmekļa vietnes intervences (Hustad, Barnett, Borsari & Jackson, 2010), t. i., galvenokārt paša klienta vadītas intervences, kuras balstās uz speciāli izstrādātu tiešsaistes programmu un darbojas tīmekļa vietnē. Zinātnisko pētījumu rezultāti apliecina, ka tīmekļa intervences ir efektīvs veids, kā novērtēt un mainīt uzvedību (Portnoy, Scott-Sheldon, Johnson & Carey, 2008). Šobrīd vairākās ārzemju augstskolās tiek pielietota tīmekļa intervence studentu veselīga dzīvesveida veicināšanai, piedāvājot viņiem psiholoģisku atbalstu ar speciāli izstrādātām programmām tīmeklī, un ir pierādīta to efektivitāte un ekonomiskais izdevīgums veselīga uztura ieradumu un fiziskās aktivitātes veicināšanai, atkarību izraisošo vielu lietošanas samazināšanai, kā arī psiholoģisko grūtību pārvarēšanai dažādās studējošo grupās (Wollin et. al., 2015; Plaete, De Bourdeaudhuij, Verloigne & Crombez, 2015). Viens no būtiskajiem nosacījumiem, kas nosaka tīmekļa intervenču efektivitāti, ir to teorētiskais pamatojums un uz pierādījumiem balstītās metodes.

Turpinot augšminētās tēmas attīstību, atbilstoši mūsdienu zinātnes sasniegumiem, jau vairāk nekā trīs gadus RSU psiholoģijas virziena docētāji un studējošie mērķtiecīgi strādā, lai izveidotu tīmekļa intervenci Veselīga dzīvesveida sekmēšanas programma RSU studentiem. Darbs bija sadalīts trīs soļos: apgūt labāko ārvalstu pieredzi un izveidot intervences modeli, diskutēt par šo modeli ar speciālistiem un pēc tam izveidot, un aprobēt pilotprojektu. RSU katedras rīkotajā Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Veselības psiholoģija, veselības rekreācija un mākslu terapija veselības veicināšanai ir bijusi iespēja klausīties arī Eiropas Veselības psiholoģijas asociācijas (European Health Psychology Society, EHPS) nacionālo delegātu vadītājas un Rupina Akadēmiskā centra (Ruppin Academic Center) (Izraēla) asociētās profesores Efratas Neteres (Efrat Neter) vislekciju par e-veselības lietpratību (Neter, 2015). Šobrīd ir noslēdzies trešais, pilotprojekta posms, un tā ideja un rezultāti ir aprobēti ne vien studējošo auditorijās, bet arī prezentēti dažādās konferencēs (Ļubenko, 2015, 2016; Krumina, Lubenko, & Martinsone, 2015; Koļesņikova, 2016 a,b,c,; Rudzīte, 2016, 2017; Taranda, 2017) un publikācijā (Krumina & Lubenko, 2016).

Pilotprojekta tīmekļa intervence RSU Veselīga dzīvesveida sekmēšanas programma studējošajiem aptver trīs nozīmīgas jomas, kuras ir saistītas ar studējošo veiksmīgu adaptāciju augstskolas vidē, akadēmiskajiem sasniegumiem visos studiju posmos un pozitīvu pašizjūtu – efektīva laika plānošana, stresa pārvarēšana un fiziskās aktivitātes veicināšana. Izstrādātās programmas ir balstītas transteorētiskajā modelī, kas tiek atzīts par vienu no empīriski pamatotām pieejām uzvedības maiņas intervenču izstrādei (Prochaska, Redding & Evers, 2008).

Programmas rezultātu izvērtēšanai ir izveidota lietotāju (RSU studējošo) aptauja un metode (Strukturēta e-intervenču novērtējuma anketa, Taranda, 2017). Pilotpētījuma rezultāti ir atspoguļoti arī divos maģistra darbos (Taranda, 2017; Rudzīte, 2017). Balstoties uz piltopētījumā iegūtajiem rezultātiem, var secināt, ka RSU Veselīga dzīvesveida sekmēšanas programmas stiprās puses ir tās saturs – studentiem piedāvātā informācija un metodes konkrēta uzvedības veida maiņai (piemēram daži citāti no studentu teiktā: apguvu metodes par kurām iepriekš nebiju dzirdējusi, tās palīdz; laika plānošanas tehnikas ir ļoti noderīgas; dotie uzdevumi ir detalizēti, labi attēloti un izskaidroti precīzi u. c.). Savukārt, nepieciešamie uzlabojumi vairāk ir saistīti ar programmas formu – pagaidām neparocīgu dizainu un struktūru, kas ir saistīts ar tehniskiem ierobežojumiem, ko uzliek Moodle vide (piemēram, studējošie norāda, ka ērtāk būtu, ja šī intervence būtu pieejama mobilajā telefonā, jo tad varētu tai pievērsties braucot, piemēram, autobusā u. c.).

RSU veselīga dzīvesveida sekmēšanas programmas pilnveidošana var sniegt būtisku ieguldījumu studentu atbiruma problēmas risināšanai, jo uz pierādījumiem balstītas intervences veselīga dzīvesveida veicināšanai var uzlabot studentu adaptācijas spējas, akadēmiskos sasniegumus un pašizjūtu. Lai attīstītu šo programmu, ir būtiski ņemt vērā aprobācijas pētījumu rezultātus un piesaistīt nepieciešamos resursus identificēto uzlabojumu veikšanai.

 

Izmantotā literatūra

  • Gulliver, A., Griffiths, K. M., Christensen, H., & Brewer, J. L. (2012). A systematic review of help-seeking interventions for depression, anxiety and general psychological distress. BMC Psychiatry, 12(1), 1. doi:10.1186/1471-244X-12-8
  • Hustad, J. T., Barnett, N. P., Borsari, B., & Jackson, K. M. (2010). Web-based alcohol prevention for incoming college students: A randomized controlled trial. Addictive behaviors, 35(3), 183-189. doi:10.1016/j.addbeh.2009.10.012
  • Koļesņikova, J. (2016a). Uzvedības pārmaiņu modeļa izmantošana e-intervencēs veselības psiholoģijā. RSU Zinātniskās konferences tēzes, 25. lpp.
  • Kolesnikova, J. (2016b, July). Integrative theoretical model of e-interventions for Riga Stradins University (Latvia) students. Paper presented at the European Health Psychology Society and British Psychological Society Division of Health Psychology Conference, Aberdeen, Scotland
  • Koļesņikova, J. (2016c, oktobris). Veselīga dzīvesveida sekmēšana un e-intervences. Atklātā lekcija Psiholoģijas dienu ietvaros. Rīga, Latvija
  • Krumina, A., Lubenko, J., & Martinsone, K. (2015, May). Web-based intervention for developing long-term health literacy of individuals: advantages and limitations. Oral presentation in 13th International JTEFS/BBCC Conference, Sustainable Development. Culture. Education. Riga, Latvia
  • Krumina, & Lubenko (2016). Web-Based Intervention for Developing Long-Term Health Literacy of Individuals: Possibilities and Limitations. Journal of Teacher Education for Sustainability, v18 n1 p. 69-83
  • Ļubenko, J. (2016, februāris). E-intervenču iespējas psiholoģijā: efektivitāte un ierobežojumi. Referāts prezentēts 74. LU zinātniskajā konferencē, Rīgā, Latvijā
  • Ļubenko, J. (2015, aprīlis). E-psiholoģijas iespējas un izaicinājumi. Referāts prezentēts Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē: Veselības psiholoģija, veselības rekreācija un mākslu terapija veselības veicināšanai, Rīga, Latvija
  • Mārtinsone, K. un Kupča, L. (2013). Pirmā kursa ārvalstu un Latvijas medicīnas studentu adaptācijas studiju videi atšķirības. 2013. gada Zinātniskās konferences tēzes, 387.lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20departaments/VIII%20sekcija/pirma_kursa_arvalstu_un_latvijas_medicinas_studentu_adaptacija.pdf
  • Mārtinsone, K. un Ošleja, A. (2013). Ārvalstu un Latvijas pirmā kursa medicīnas studentu kopinga stratēģiju atšķirības. 2013. gada Zinātniskās konferences tēzes, 386.lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20departaments/VIII%20sekcija/arvalstu_un_latvijas_pirma_kursa_medicinas_studenti.pdf
  • Mārtinsone, K., Mihailovs, I. J. un Vāciete, M. (2010). Adaptācija studiju procesam: mākslu terapijas studentu efektīvas studiju iemaņas un to novērtējums. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 83.–90. lpp.
  • Plaete, J., de Bourdeaudhuij, I., Verloigne, M., & Crombez, G. (2015). Acceptability, feasibility and effectiveness of an eHealth behaviour intervention using self-regulation:‘MyPlan’. Patient education and counseling, 98(12), 1617-1624. doi:10.1016/j.pec.2015.07.014
  • Portnoy, D. B., Scott-Sheldon, L. A., Johnson, B. T., & Carey, M. P. (2008). Computer-delivered interventions for health promotion and behavioral risk reduction: a meta-analysis of 75 randomized controlled trials, 1988–2007. Preventive medicine, 47(1), 3-16
  • Prochaska, J. O., Redding, C. A., & Evers, K. E. (2008). The transtheoretical models and stages of change. In K. Glanz, B. K., Rimer., K. Viswanath (Eds.), Health Behavior and Haelth Education: Theory, Research, and Practice (4th ed.) (pp. 97-121). San Francisco, CA: Jossey-Bass
  • Rudzite, G. (2016, November). E-health in time management in Rīga Stradiņš University students : preliminary results. Paper presented at the 6th International Interdisciplinary Scientific Conference "Society. Health. Welfare: Living in the World of Diversity: Social Transformations. Innovations. Solutions", Riga, Latvia
  • Rudzīte, G. (2017, aprīlis). E-intervences Rīgas Stradiņa universitātes studentu laika menedžmentam. Referāts prezentēts 3. Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē: Veselība un personības attīstība: Integratīvā pieeja, Rīga, Latvija
  • Rudzīte, G. (2017). Laika plānošanas e-intervences Rīgas Stradiņa universitātes studējošajiem lietojamības novērtējums. Maģistra darbs. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte
  • Ryan, M. L., Shochet, I. M., & Stallman, H. M. (2010). Universal online interventions might engage psychologically distressed university students who are unlikely to seek formal help. Advances in Mental Health, 9(1), 73-83. doi:10.5172/jamh.9.1.73
  • Stallman, H. M. (2010). Psychological distress in university students: A comparison with general population data. Australian Psychologist, 45(4), 249-257
  • Taranda, M. (2017, aprīlis). Fizisko aktivitāšu e-intervences efektivitāte Rīgas Stradiņa universitātes studentiem. Referāts prezentēts 3. Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē: Veselība un personības attīstība: integratīvā pieeja, Rīga, Latvija
  • Taranda, M. (2017). Fizisko aktivitāšu e-intervences efektivitāte Rīgas Stradiņa universitātes studentiem: pilotpētījums. Maģistra darbs. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte
  • Wollin, K. Y., Steinberg, D. M., Lane, I. B., Askew, S., Greaney, M. L., Colditz, G. A., & Bennett, G. G. (2015). Engagement with eHealth self-monitoring in a primary care-based weight management intervention. PloS one, 10(10), e0140455. doi:10.1371/journal.pone.0140455