Māksla kā pārmaiņu aģents. Kultūrpratība sabiedrības no

Mākslas izglītība savā būtībā ir starpdisciplināra – tā integrē vizuālo, verbālo, kinētisko un emocionālo dimensiju, veidojot holistisku pieeju cilvēka attīstībai. Mūsdienu izpratne par kultūru un mākslu raksturojas ar jaunu jūtīgumu, kritisko pašrefleksiju, robežu pārbīdi starp privāto un publisko sfēru, tabu tēmu pārdefinēšanu un kolektīvās atmiņas daudzšķautņainības apzināšanos.

Kad globālās un lokālās politikas prioritātes pārorientējas uz militāro un ekonomisko drošību, kultūras un mākslas izglītības budžets bieži nokļūst optimizācijas un konsolidācijas plānu pirmajās rindās. Austrumeiropas ģeopolitiskās un ekonomiskās attīstības īpatnības nereti marginalizē kultūras un mākslas nozīmi politiskajā komunikācijā, priekšplānā izvirzot ekonomiskos jautājumus un dezinformācijas draudus.

Mūsdienu sabiedrība saskaras ar daudzslāņainiem izaicinājumiem – ģeopolitiskiem satricinājumiem, sociālās kohēzijas trauslumu, informācijas vides fragmentāciju un vērtību sistēmu transformāciju. Šajā kontekstā mākslas izglītība atklājas ne tikai kā radošuma un pašizpausmes telpa, bet kā būtisks starpdisciplinārs instruments, kas spēj stiprināt sabiedrības noturību, veicināt kritisko domāšanu un radīt saiknes starp dažādām sociālajām grupām. Kultūras un radošo procesu definēšana izglītībā ir izaicinājumu pilna, jo tie attīstās ciešā mijiedarbībā ar laikmeta ģeopolitiskajām un sociālajām realitātēm. Tāpat kultūrai raksturīgi pašrefleksīvi procesi, kas cikliski atgriežas pie šķietami zināmiem vēsturiskiem faktiem, lai tos pārvērtētu laikmeta gara un mūsu kolektīvās un individuālās ētikas ietvaros.

Konference pulcēs mākslas pedagogus, pētniekus, māksliniekus, kultūrpolitikas veidotājus un praktiķus, lai kopīgi pētītu mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu laikmetā, kad kultūras un izglītības nozares bieži tiek marginalizētas politiskajā dienaskārtībā. Konferencē pētīsim, kā mākslas izglītība bagātina citas disciplīnas – sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, tehnoloģijas un pilsonisko atbildību, radot jaunas zināšanu sintēzes iespējas un veidojot hibrīdus stāvokļus vērtību, likumības un demokrātijas jomās.

Kā vērtības jauniešos un sabiedrībā kopumā būtu jāattīsta mākslas izglītības ietvaros?
Kā mākslas izglītība palīdz veidot saliedētāku sabiedrību?
Kāda ir kultūrpratības nozīme jauniešu dzīvē un sociālajā attīstībā?
Kā izmērīt mākslas un kultūrpratības patieso vērtību un ietekmi uz kopienām un sabiedrību kopumā?
Kādas metodes mākslas izglītībā pievieno vērtību?
Kāda ir mākslas potenciālā ietekme uz sociālajām pārmaiņām?
Kā izmainīt diskursu par mākslas sociālekonomiskajiem pamatiem un mijiedarbību ar politiku?

Kritiskā domāšana, radoša problēmu risināšana, empātija un spēja orientēties sarežģītā informācijas vidē ir prasmes, ko attīsta mākslas izglītība un kas ir būtiskas ne tikai indivīda izaugsmei, bet arī demokrātiskas sabiedrības noturībai.

Konference tiek rīkota starptautiskā pētniecības projekta CLiViE (Cultural Literacies' Value in Europe) ietvaros, kas izstrādā un pielieto pārmaiņu teorijas (Theory of Change) metodoloģiju un sociālās atdeves no ieguldījumiem (Social Return on Investment) ietvaru, lai padziļinātu izpratni par kultūrpratības vērtību un tās ietekmi uz sociālo kohēziju. Projekts kartē uz mākslu balstītu izglītību dažādās mācību vidēs un jauniešu izglītības posmos, novērtē mākslas izglītības rezultātus un iznākumus, nosaka vērtību mākslas izglītības aktivitātēm, aprēķinot to ietekmi, un praktizē pedagoģijas, izstrādājot inovatīvas prakses un materiālus, kas atbalsta mākslas pedagogus sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanā.

Galvenie runātāji

Kemal Ahson

Pētniecības koordinators, Izglītības mācīšanās, kultūras un intervenču departaments, Helsinku Universitāte

Dirk Hoyer

Asociētais profesors, Tallinas Universitāte; filmu režisors

Grzegorz Maśloch

Pašpārvaldes ekonomikas un finanšu nodaļas vadītājs, Varšavas Ekonomikas skola

Konferences tematiskie virzieni

Kultūrpratība un sociālā kohēzija: teorētiskie un praktiskie aspekti
Mākslas izglītības vērtības noteikšana: pārmaiņu teorijas (Theory of Change) un sociālās atdeves no ieguldījumiem (SROI) pieejas
Mākslas pedagogs kā pārmaiņu aģents: inovatīvas pedagoģijas pieejas sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanai
Mākslas izglītības politika: argumenti un stratēģijas laikmetā, kad dominē militārās un ekonomiskās drošības jautājumi
Labās prakses piemēri mākslas izglītībā un kultūrizglītībā Eiropā un Latvijā

Prezentācijas

Ievadruna
Mapping Matters Kemal Ahson, PhD, Research Coordinator, University of Helsinki

Diskusija Cultural Institutions and Education as Catalysts for Social Cohesion
Wrong side of the river? Cultural institutions as agents of social cohesion in Warsaw Prof. Katarzyna Sadowy, SGH Warsaw School of Economics, Poland
Temple of culture: Cultural literacy and social cohesion Magdalena Novotná, teacher, researcher, Charles University, Faculty of Education, Prague, Czechia; co-author: Jan Pfeiffer
Promotion of social cohesion through non-formal cultural education: the case study in Daugavpils Prof. Anita Stašulāne, PhD, Daugavpils University, Latvia; co-authors: Alīna Romanovska, Irina Presņakova
Activating Cultural Heritage Through Contemporary Experience: Art as an Agent of Change — The Logic of the Bumblebee Jānis Holšteins-Upmanis, Purvīša muzejs, Ziedoņa fonds Viegli
Creative practitioner – how cultural education tools give the ability to create connections with children and young people Saulė Norkutė & Gabrielė Ivanauskaitė, Masters, Kūrybinės Jungtys, Lithuania; co-author: Milda Laužikaitė

Ievadruna
10 Observations on Artistic Research Dirk Hoyer

Diskusija Artistic Research as Space of Learning and Belonging
NOT MY FILM: Artistic Research Project on Aging and Later Life Astra Zoldnere, Dr. phil. in art, Rīga Stradiņš University, Latvia / Filmuniversität Babelsberg KONRAD WOLF, Germany
Learning from the unknown. Curatorial education as source for the experiment Antra Priede, Mag. art., Vice-rector for Academic Affairs, The Art Academy of Latvia
Filmmaking as a Space of Belonging and Becoming Prof. Natalija Mažeikienė, Dr., Vytautas Magnus University, Lithuania; co-authors: Lina Kaminskienė, Ilona Tandzegolskienė-Bielaglovė, Agnė Liucilė Grickevičė & Leta Dromantienė, Vytautas Magnus University; Milda Laužikaitė, Kūrybinės Jungtys, Lithuania; Kemal Ahson, University of Helsinki, Finland
Film Literacy in Latvia: Experience and Lessons from the Film 'Stream' ('Straume') Dita Rietuma, Dr. art, Latvian Academy of Culture, Rīga Stradiņš University, Latvia

Ievadruna
Quantifying the Intangible: SROI Framework and Project Appraisal in Arts-Based Education – Lessons from CLiViE/Measuring the Social Value of Cultural Literacy: Applying Social Return on Investment (SROI) in Arts-Based Education in Latvia Grzegorz Maśloch & Kamil Flig, SGH Warsaw School of Economics, Poland

Diskusija Measuring Impact: Policy, Technology, and Reflective Practice in Arts-Based Education
The Role of AI in Art Education: the Value of Technology in the Development of Creativity Vita Pihtina, Teacher, doctoral student, RISEBA, Latvia
Cultural and creative sector as social infrastructure in an age of security-driven policy Žanete Eglīte, PhD cand., Latvian Academy of Culture, Ministry of Culture of Latvia
Through Reflective Creative Practice to the Respect of Otherness: Applying Model of Theory of Change for the Art-Based Workshops in Daugavpils Rothko Museum Assoc. Prof. Ilva Skulte, Dr. philol., Rīga Stradiņš University, Latvia; co-authors: Mairita Folkmane, Rothko Museum, Daugavpils, Latvia; Alīna Romanovska, Daugavpils University, Latvia
What do I learn when I reflect on the topic: The place where I live? Asst. Lucie Jakubcová Hadjušková, PhD, lecturer, Charles University, Faculty of Education, Department of Art Education, Czechia