Starptautiskā konference "Māksla kā pārmaiņu aģents. Kultūrpratība sabiedrības noturībai"

Mākslas izglītība savā būtībā ir starpdisciplināra – tā integrē vizuālo, verbālo, kinētisko un emocionālo dimensiju, veidojot holistisku pieeju cilvēka attīstībai. Mūsdienu izpratne par kultūru un mākslu raksturojas ar jaunu jūtīgumu, kritisko pašrefleksiju, robežu pārbīdi starp privāto un publisko sfēru, tabu tēmu pārdefinēšanu un kolektīvās atmiņas daudzšķautņainības apzināšanos.

Kad globālās un lokālās politikas prioritātes pārorientējas uz militāro un ekonomisko drošību, kultūras un mākslas izglītības budžets bieži nokļūst optimizācijas un konsolidācijas plānu pirmajās rindās. Austrumeiropas ģeopolitiskās un ekonomiskās attīstības īpatnības nereti marginalizē kultūras un mākslas nozīmi politiskajā komunikācijā, priekšplānā izvirzot ekonomiskos jautājumus un dezinformācijas draudus.

Mūsdienu sabiedrība saskaras ar daudzslāņainiem izaicinājumiem – ģeopolitiskiem satricinājumiem, sociālās kohēzijas trauslumu, informācijas vides fragmentāciju un vērtību sistēmu transformāciju. Šajā kontekstā mākslas izglītība atklājas ne tikai kā radošuma un pašizpausmes telpa, bet kā būtisks starpdisciplinārs instruments, kas spēj stiprināt sabiedrības noturību, veicināt kritisko domāšanu un radīt saiknes starp dažādām sociālajām grupām. Kultūras un radošo procesu definēšana izglītībā ir izaicinājumu pilna, jo tie attīstās ciešā mijiedarbībā ar laikmeta ģeopolitiskajām un sociālajām realitātēm. Tāpat kultūrai raksturīgi pašrefleksīvi procesi, kas cikliski atgriežas pie šķietami zināmiem vēsturiskiem faktiem, lai tos pārvērtētu laikmeta gara un mūsu kolektīvās un individuālās ētikas ietvaros.

Konference pulcēs mākslas pedagogus, pētniekus, māksliniekus, kultūrpolitikas veidotājus un praktiķus, lai kopīgi pētītu mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu laikmetā, kad kultūras un izglītības nozares bieži tiek marginalizētas politiskajā dienaskārtībā. Konferencē pētīsim, kā mākslas izglītība bagātina citas disciplīnas – sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, tehnoloģijas un pilsonisko atbildību, radot jaunas zināšanu sintēzes iespējas un veidojot hibrīdus stāvokļus vērtību, likumības un demokrātijas jomās.

• Kā vērtības jauniešos un sabiedrībā kopumā būtu jāattīsta mākslas izglītības ietvaros?
• Kā mākslas izglītība palīdz veidot saliedētāku sabiedrību?
• Kāda ir kultūrpratības nozīme jauniešu dzīvē un sociālajā attīstībā?
• Kā izmērīt mākslas un kultūrpratības patieso vērtību un ietekmi uz kopienām un sabiedrību kopumā?
• Kādas metodes mākslas izglītībā pievieno vērtību?
• Kāda ir mākslas potenciālā ietekme uz sociālajām pārmaiņām?
• Kā izmainīt diskursu par mākslas sociālekonomiskajiem pamatiem un mijiedarbību ar politiku?

Kritiskā domāšana, radoša problēmu risināšana, empātija un spēja orientēties sarežģītā informācijas vidē ir prasmes, ko attīsta mākslas izglītība un kas ir būtiskas ne tikai indivīda izaugsmei, bet arī demokrātiskas sabiedrības noturībai.

Konference tiek rīkota starptautiskā pētniecības projekta CLiViE (Cultural Literacies' Value in Europe) ietvaros, kas izstrādā un pielieto pārmaiņu teorijas (Theory of Change) metodoloģiju un sociālās atdeves no ieguldījumiem (Social Return on Investment) ietvaru, lai padziļinātu izpratni par kultūrpratības vērtību un tās ietekmi uz sociālo kohēziju. Projekts kartē uz mākslu balstītu izglītību dažādās mācību vidēs un jauniešu izglītības posmos, novērtē mākslas izglītības rezultātus un iznākumus, nosaka vērtību mākslas izglītības aktivitātēm, aprēķinot to ietekmi, un praktizē pedagoģijas, izstrādājot inovatīvas prakses un materiālus, kas atbalsta mākslas pedagogus sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanā.

Galvenā uzruna

• Kemal Ahson – Research Coordinator, Department of Education Learning, Culture & Interventions, Helsinki University

Konferences tematiskie virzieni

Aicinām pētniekus, mākslas pedagogus, māksliniekus, kultūrpolitikas veidotājus un praktiķus iesniegt pieteikumus dalībai konferencē Māksla kā pārmaiņu aģents. Kultūrpratība sabiedrības noturībai.

Gaidīti pieteikumi šādos tematiskajos virzienos:

• kultūrpratība un sociālā kohēzija: teorētiskie un praktiskie aspekti;
• mākslas izglītības vērtības noteikšana: pārmaiņu teorijas (Theory of Change) un sociālās atdeves no ieguldījumiem (SROI) pieejas;
• mākslas pedagogs kā pārmaiņu aģents: inovatīvas pedagoģijas pieejas sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanai;
• mākslas izglītības politika: argumenti un stratēģijas laikmetā, kad dominē militārās un ekonomiskās drošības jautājumi;
• labās prakses piemēri mākslas izglītībā un kultūrizglītībā Eiropā un Latvijā.

Dalības formāts

Referāts (15–20 min.) – individuāla vai kopīga pētījuma vai prakses pieredzes prezentācija.

Pieteikumā jāiekļauj:

• autora(-u) vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un kontaktinformācija,
• prezentācijas nosaukums,
• anotācija (līdz 300 vārdiem), kurā formulēta galvenā tēze, teorētiskais vai praktiskais ietvars un plānotais ieguldījums konferences tematikā,
• pieci atslēgas vārdi.

Svarīgi datumi

• Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 22. marts
• Paziņojums par pieteikumu apstiprināšanu: 2. aprīlis
• Reģistrācija dalībai kā skatītājam: 17. aprīlis
• Konferences norises diena: 22. aprīlis

Reģistrēt dalību kā skatītājam / iesniegt pieteikumu

Konferences organizators