Skip to main content

Darbības virzieni, pamatuzdevumi un mērķi

  • Nodrošināt kvalitatīvu mūsdienīgu studiju priekšmetu programmu realizāciju molekulārās bioloģijas, medicīniskās ģenētikas, mikrobioloģijas, parazitoloģijas, klīniskās imunoloģijas un klīniskās ģenētikas pirmsdiploma un tālākizglītības programmā
  • Studentu, rezidentu un doktorantu zinātnisko pētījumu vadīšana
  • Aktīva līdzdalība profesionālajās asociācijās (Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijā, Eiropas mikrobioloģijas un infekcijas slimību asociācijā, Amerikas mikrobiologu asociācijā, Latvijas Medicīnas ģenētikas asociācijā, Neiroimunologu asociācijā)
  • Katedras akadēmiskā personāla pedagoģiskās un zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanās (docente M. Kreile ir reto slimību speciāliste)

Pētniecības virzieni

  • Latvijā oriģināli sintezētu biomateriālu in vitro un in vivo mikrobioloģiskā testēšana: baktēriju adhēzijas un kolonizācijas noteikšana
  • Halitozes mikrobioloģiskie pētījumi
  • Bakteriofāgu lītiskās darbības izpēte

Vietējā sadarbība studiju vai zinātniskajā darbā

Vēsture

Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra tika dibināta 2009. gada 30. jūnijā, apvienojoties Mikrobioloģijas un Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedrām. Saskaņā ar Senāta lēmumu Nr.1–2/15.06.2010 Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrai tika pievienota arī Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas docētāju grupa.

1920–1929

Mikrobioloģijas katedra ir ar senu vēsturi un tradīcijām bagāta, kuras pirmsākumi datēti ar 1920. gada 27. septembri, kad patologanatoms Dr. Romans Adelheims (1881.02.08. Tallinā – 1938.07.11. Rīgā) sāk lasīt lekcijas mikrobioloģijā Rīgas 1. pilsētas slimnīcas telpās, kā arī laboratorijas darbos veic bakterioloģiskus izmeklējumus.

Dažus mēnešus vēlāk, 1921. gada 7. janvārī, LU Medicīnas fakultātes vadības uzdevumā docenta vietas izpildītājs R. Adelheims Rīgas 1. pilsētas slimnīcas teritorijā XII barakā izveido medicīniskās bakterioloģijas kabinetu, kas tiek nosaukts par Medicīnas Mikrobioloģijas institūtu. Šajā laikā ievērojami pieaug mikrobioloģijas nozīme. Lekcijas mikrobioloģijā līdz 1922. gada beigām lasa doc. v. i., kopš 1925. gada profesors R. Adelheims. Studenti praktiskajos darbos iepazīstas ar mikroorganismu morfoloģiju un mikrobioloģisko un seroloģisko metodiku, bet darbs ir apgrūtināts, jo inventārs un mācību līdzekļi ir ierobežotā daudzumā.

1922. gada vasaras brīvlaikā R. Adelheims strādā Tībingas patoloģiskā institūtā un ar saviem pētījumu rezultātiem piedalās mikrobioloģijas kongresā Vircburgā. Profesors R. Adelheims apstrādā un publicē kara laikā sakrāto materiālu par indīgo gāzu iedarbību uz cilvēka organismu, seko infekcijas slimību izplatībai mūsu valstī, sevišķu vērību pievērzdams dizentērijas, vēdertīfa un izsitumu tīfa izplatībai.
1922. gada beigās Mikrobioloģijas katedras vadību pārņem terapeits, infekcionists profesors Vasilijs Kļimenko (1868.01.04. Odesā – 1941.19.10. Rīgā). Viņš Mikrobioloģijas lekcijas lasa krievu valodā un sevišķu vērību pievērš infekcijas slimību epidemioloģijai. Mikrobioloģijas lekciju kursu tajā laikā klausās ne tikai mediķi, bet arī zobārstniecības un farmācijas studenti.
Šajā laikā tiek likti pamati arī mikrobioloģiskam muzejam, mikrobioloģisko preparātu un zīmējumu kolekcijai. Institūtā tiek veikti zinātniski pētījumi. Institūta asistents Dr. Nikolajs Vētra (1897.–1955.) sāk strādāt Mikrobioloģijas katedrā no 1922. līdz 1928. gadam un pēta tuberkulozes agrīnās diagnostikas jautājumus. 1924. gadā viņš veic pētījumu vēdertīfa epidemioloģijā un nēsātāju izvērtēšanā.

1926. gada 2. februārī Rīgas pilsētas valde pieņem lēmumu par 2. pilsētas slimnīcas (P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca) pārņemšanu Latvijas Universitātes lietošanā. Latvijas Universitāte lūdz pilsētas valdi mikrobioloģijas katedru ar infekcijas slimību klīniku atstāt Rīgas 1. pilsētas slimnīcā, taču 1928. gada 30. janvārī fakultāte saņem noraidījumu ar pamatojumu, „ka iekšķīgo slimību hospitālā klīnika un mikrobioloģijas katedra ar infekcijas slimību klīniku palikt 1. pilsētas slimnīcā turpmāk nevar”. Tā kā iekšķīgo slimību un mikrobioloģijas katedrām telpu jaunajā 2. slimnīcā pietrūkst, tad fakultāte ir spiesta sadalīt pienākumus, ko līdz šim veic mikrobioloģijas katedra, starp vispārējās patoloģijas, higiēnas un diagnostikas katedrām.

1928. g. 7. maijā nolemj mikrobioloģijas kursu pievienot vispārīgās patoloģijas katedrai, kas turpina mācīt infekcijas slimību etioloģiju, vispārējo bakterioloģiju, imunitātes mācību ar anafilaksiju un alerģiju, higiēnas katedrai, kas māca vispārīgo un speciālo epidemioloģiju, speciālo mikrobioloģiju ar mikrobioloģijas metodiku un praktiskiem darbiem, diagnostikas katedrai, kur studenti uzsāka praktisko iepazīšanos ar infekcijas slimībām un to diagnostiku klīnikā.

Sākot ar 1929. gadu, mikrobioloģiju docē Higiēnas institūtā (Kronvalda bulvārī 9), apvienotās Higiēnas un mikrobioloģijas katedras Mikrobioloģijas nodaļā, ko vada profesors Ernsts Frīdrihs Aleksandrs Fērmanis (1872.03.03. Pēterburgā – 1947.07.10. Groshansdorfā, Vācijā). Viņš apvienoto Higiēnas un mikrobioloģijas katedru vada līdz 1939. gadam, kad izceļo uz Vāciju. Dr. E. Fērmanis un katedras darbinieki nodarbojas ar darba un ūdens higiēnas jautājumiem, pēta Daugavas ūdens sastāvu, pievēršas tuberkulozes un vēdertīfa apkarošanai Latvijā.

1939–1962

1939. gadā apvienotā katedra sadalās un atkal tiek nodibināta patstāvīga Mikrobioloģijas katedra Rīgas pilsētas 2. slimnīcas (P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) teritorijā, kurtā atrodas līdz 1991. gadam, pēc tam Rīgas Stradiņa universitātes B korpusā Dzirciema ielā 16.
Par jaunās neatkarīgās Mikrobioloģijas katedras dibinātāju 1939. gadā kļūst ievērojamais mikrobiologs Egons Dārziņš (1894.24.10. Bauskas apr. Bārbeles pag. „Līplantos” – 1966.13.08. Minesotas štatā, Anokā, ASV), kurš katedru vada līdz 1944. gadam.

Pēc pārtraukuma Otrā pasaules kara laikā katedra uzsāk darbu jau 1944./1945. mācību gadā. Par tās vadītāju no 1945. līdz 1953. gadam kļūst Augusts Kirhenšteins (1872.18.09. Mazsalacā – 1963.03.11. Rīgā), kurš jau kopš Serumstacijas (1923.–1952.) dibināšanas 1923. gadā veicis pētniecisko darbu par piensaimniecības bakterioloģijas un mājlopu sērgu jautājumiem.

Mirdza Blumberga (1915.01.03. Ļeņingradā – 1974. Rīgā) Mikrobioloģijas katedrā strādā no 1945. līdz 1974. gadam. 1952. gadā aizstāv disertāciju un iegūst bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1964. gadā viņu ievēlē par docenti. Galvenie pētījumi par uztura ietekmi uz organisma nespecifiskiem aizsardzības faktoriem.

Patstāvīga Bioloģijas katedra izveidota 1951. gadā. Līdz tam Medicīnas fakultātes studentiem attiecīgu kursu lasīja LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes docētāji. 1992. gada 1. jūlijā pārdēvēta par Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedru. Katedra atradās anatomikumā, Kronvalda bulvārī 9 (1951–1988), bet kopš 1988. gada tā atrodas Dzirciema ielā 16.
Tā kā Bioloģijas katedra tika izveidota 1951. gadā, tad studiju kursu saturu un zinātnisko pētījumu virzienus katedrā neapšaubāmi iespaidoja krīze bioloģijā, kas tajā laikā bija vērojama Padomju Savienībā. Diskusijas, kas bija sākušās starp ģenētiķiem un lamarkistisku ideju paudējiem īsi pirms Otrā pasaules kara, 1948. g. noslēdzās ar Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas sesijas lēmumu, kas pasludināja ģenētiku par „viltus zinātni, kas pārdevusies pasaules imperiālismam”. Ģenētikas kā zinātnes attīstība tika pārtraukta līdz 1965. g., ietekmējot visas bioloģijas attīstību arī Latvijā.

Erna Priedniece (1924.17.07. Rīgā) katedrā strādā no 1952. līdz 1985. gadam. Viņa pievērsusies pētījumiem par nespecifisku antigēnu ietekmi uz infekcijas alerģiju. 1966. gadā viņa aizstāv disertāciju un iegūst medicīnas zinātņu kandidāta grādu. No 1970. gada strādā par vecāko pasniedzēju.

1954. gadā Velta Bērziņa kļūst par katedras vadītāju un vada katedru līdz 1975. gadam. 1951. gadā V. Bērziņu ievēlē par docenti, 1959. gadā aizstāv doktora disertāciju un 1961. gadā viņu ievēlē par profesori. 
Herta Grante (1923.16.09. Jēkabpilī ) ārste stomatoloģe, mikrobioloģijas katedrā strādā no 1954. līdz 1993. gadam, asistente (1954.–1969.), vecākā pasniedzēja (1969.–1991.), lektore (1991.–1993.), vec. labor. (1993.–1999.).

Bioloģe Ārija Zvirgzda-Zvirgzdiņa (1933.18.08. Kuldīgā) mikrobioloģijas katedrā strādā kā asistente no 1962. līdz 1984. gadam, kā docente no 1984. līdz 1995. gadam. 1974. gadā aizstāv disertāciju un iegūst bioloģijas zinātņu kandidāta grādu.

1974–1982

No 20. gadsimta 70. gadiem Rīgas Medicīnas institūta studenti bioloģijas kursa ietvaros apgūst arī ģenētiku.

No 1974. gada Mikrobioloģijas katedrā darbu uzsāk docente Aija Žiļēviča (1940.14.05. Rīgā), kura 1980. gadā aizstāv doktora disertāciju, 1982. gadā tiek ievēlēta par profesori un no 1975. līdz 1996. gadam vada Mikrobioloģijas katedru.

Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas 1981. gadā darbu Mikrobioloģijas katedrā uzsāk asistente Juta Kroiča (1956.25.03. Baldonē), kura vēlāk (1996.) kļūst par Mikrobioloģijas katedras vadītāju. 1981. gada rudenī Dr. J. Kroiča uzsāk studijas aspirantūrā Maskavā, Vissavienības ZA Virusoloģijas institūtā, un viņas zinātniskais darbs saistīts ar herpesvīrusu ķīmioterapiju.

Docente Valentīna Kuzņecova (1939.23.04. Leņingradā) Mikrobioloģijas katedrā strādā kopš 1981. gada, kad tiek pieņemta darbā par asistenti (1981–1990), no 1990. gada par docenta vietas izpildītāju, kopš 2003. gada par docenti. 1972. gadā aizstāv disertāciju un iegūst medicīnas zinātņu kandidāta grādu.

Dr. Diāna Brāzma (dz. Rinkuža 1957.29.09. Rīgā) sāk strādāt Mikrobioloģijas katedrā par vecāko laboranti (1982–1983), asistenti (1983–1993) un lektori (1993–1998).

1991–1999

Mikrobioloģe Ilze Strepmane (1946.17.06. Ogres raj. Ikšķiles c. „Kugās”) Mikrobioloģijas katedrā sāk strādāt 1991. gadā par vecāko laboranti, asistenti (1997), 1999. gadā ievēlēta par lektori.

Dr. Sandra Edīte Bērziņa (1959.15.03. Rīgā) strādā Mikrobioloģijas katedrā par asistenti no 1993. līdz 1997. gadam.
1993./94. akad. gadā studiju plānā tiek iekļauts jauns studiju kurss – medicīniskā ģenētika. 20. gadsimta beigās molekulārā bioloģija kļuva par visstraujāk progresējošo zinātnes nozari. Jaunas un precīzas DNS analīzes metodes kļuva brīvi pieejamas molekulārās bioloģijas laboratorijās visā pasaulē, ieskaitot Latviju.

20. gadsimta 90. gadu vidū mikrobioloģijas katedra piedzīvoja paaudžu maiņu. Līdz ar pieredzējušajiem mācībspēkiem akadēmiskajā darbā iesaistījās jauni docētāji.

1994. gadā profesore J. Kroiča uzsāk zinātnisku sadarbību ar RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētājiem. Šīs sadarbības rezultātā ir izstrādātas trīs doktora disertācijas, kuras veltītas infekcijai ginekoloģijā.

Dr. Aigars Reinis (1972.24.03. Rīgā) Mikrobioloģijas katedrā sāka strādāt 1998. gadā, kad tika pieņemts darbā par asistentu, par lektoru (1999).

Darbu Mikrobioloģijas katedrā 1999. gadā sāk stomatoloģe Dagnija Rostoka (1974.12.04. Rīgā).
Pēdējo gadu laikā RSU Mikrobioloģijas katedra ir izveidojusies par modernu akadēmisku struktūrvienību, kurā ir izveidotas astoņas akadēmiskās programmas, balstītas uz labāko Eiropas augstskolu pieredzi. Mikrobioloģijas katedras tehniskais nodrošinājums ļauj veikt praktisku darbu un zinātniskus pētījumus.

Mikrobioloģijas katedras zinātniskajā darbā aktīvi iesaistās visi docētāji. Profesores J. Kroičas vadībā trīs doktoranti strādā pie doktora darbu izstrādes. D. Rostoka – Halitozes diagnostika un ārstēšana, A. Reinis Biomateriālu mikrobiālā kontaminācija – tās cēloņi un sekas in vitro un in vivo pētījumos, mikrobioloģes E. Lavrinovičas darbs saistīts ar dermatofītu izplatības un īpašību izpēti.
Kopš 1999. gada Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes studentiem radās iespēja fakultatīvi apgūt molekulārā bioloģijā biežāk izmantojamās metodes studiju programmā „ DNS diagnostika praktiskajā medicīnā un zinātnē”. Līdz 2008. gadam vairāk nekā 250 studenti bija izvēlējušies apgūt šo priekšmetu.

2001–2008

2001. gadā Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedrā izveidoja Molekulārās ģenētikas zinātnisko laboratoriju.

Kopš 2002. gada katedras docētāji sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātniekiem strādā pie dažādu šajā centrā sintezētu biomateriālu izpētes. Turklāt katedras darbinieki piedalās vairāku zinātnisku programmu un projektu pētījumos. Īpaši nozīmīgs ir 2006. gadā uzsāktais pētījums Valsts pētījumu programmas Modernu funkcionālu materiālu mikro- un nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde 4. projektā Perspektīvi biomateriāli un medicīnas tehnoloģijas ietvaros.

LZP grantu, sadarbības programmu un Valsts pētījumu programmā Molekulārās Ģenētikas zinātniskajā laboratorijā notiek pētījumi, kas saistīti ar biežāko plaušu un aknu monogēno slimību ģenētiku, šķeltņu attīstību ietekmējošo faktoru analīzi un populāciju ģenētiku.

Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorija veic pētījumus sadarbībā ar Biomedicīnas studiju un pētījumu centru, Latvijas Infektoloģijas centru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas klīniku un RSU Stomatoloģijas institūtu.

Notiek doktorantu apmācība un starpkatedru sadarbība zinātnisko projektu ietvaros.

Kopš 2005. gada Medicīnas fakultātes 6. kursa studenti apgūst Klīnisko ģenētiku Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Medicīniskās ģenētikas klīnikā.

Medicīnas, Farmācijas, Sabiedrības veselības, Stomatoloģijas fakultātes un Starptautiskās studiju nodaļas studenti apgūst medicīnisko vai cilvēka bioloģiju 1. kursā.

Rehabilitācijas fakultātes fizioterapijas un protezēšanas, uztura, ergoterapijas un veselības sporta treneru akadēmiskās skolas, kā arī Māszinību fakultātes studenti 1. kursā apgūst medicīnisko bioloģiju un ģenētiku.

Medicīnas fakultātes, Stomatoloģijas fakultātes un Starptautiskās studiju nodaļas studenti 2. kursā apgūst medicīnisko parazitoloģiju un medicīnisko ģenētiku.

Stomatoloģijas fakultātes un Starptautiskās studiju nodaļas studenti 2. kursā apgūst Kraniofaciālo ģenētiku.

2007./08. akadēmiskajā gadā bioloģijas pamatus sāka apgūt Komunikācijas fakultātes psiholoģijas studenti.

Katedras darbinieki

A-E

Āboliņš Leons (1895.17.04.)

Biologs, LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns, lasījis bioloģijas kursu mediķiem.

Adelheims Romans (1881.02.08. Tallinā – 1938.07.11. Rīgā)

1920. gada 27. septembrī patologanatoms Dr. Romans Adelheims (1881.02.08. Tallinā – 1938.07.11. Rīgā) sāk lasīt lekcijas mikrobioloģijā Rīgas 1. pilsētas slimnīcas telpās, kā arī laboratorijas darbos veic bakterioloģiskus izmeklējumus, kas tiek uzskatīts par Mikrobioloģijas katedras pirmsākumiem.

Dažus mēnešus vēlāk, 1921. gada 7. janvārī, LU Medicīnas fakultātes vadības uzdevumā docenta vietas izpildītājs R. Adelheims Rīgas 1. pilsētas slimnīcas teritorijā XII barakā izveido medicīniskās bakterioloģijas kabinetu, kas tiek nosaukts par Medicīnas Mikrobioloģijas institūtu. Šajā laikā ievērojami pieaug mikrobioloģijas nozīme. Lekcijas mikrobioloģijā līdz 1922. gada beigām lasa doc. v. i., kopš 1925. gada profesors R. Adelheims. Studenti praktiskajos darbos iepazīstas ar mikroorganismu morfoloģiju un mikrobioloģisko un seroloģisko metodiku, bet darbs ir apgrūtināts, jo inventārs un mācību līdzekļi ir ierobežotā daudzumā.

1922. gada vasaras brīvlaikā R. Adelheims strādā Tībingas patoloģiskā institūtā un ar saviem pētījumu rezultātiem piedalās mikrobioloģijas kongresā Vircburgā. Profesors R. Adelheims apstrādā un publicē kara laikā sakrāto materiālu par indīgo gāzu iedarbību uz cilvēka organismu, seko infekcijas slimību izplatībai mūsu valstī, sevišķu vērību pievērzdams dizentērijas, vēdertīfa un izsitumu tīfa izplatībai.

Astašova Gundega (1942.26.05.)

Beigusi LVU 1973. g. – bioloģijas un ķīmijas skolotāja, sākusi darbu katedrā 1974. g., asistenta v. i.

Bāra Jolanta (1971.09.04. Rīgā)

Beigusi LU Bioloģijas fakultāti (1995.), AML Bioloģijas katedras asistente (1996–1999).

Bērziņa Velta (1904.22.10. Rīgā – 1990.05.01. Rīgā)

1954. gadā Velta Bērziņa kļūst par katedras vadītāju un vada katedru līdz 1975. gadam. 1951. gadā V. Bērziņu ievēlē par docenti, 1959. gadā aizstāv doktora disertāciju un 1961. gadā viņu ievēlē par profesori.

Profesores V. Bērziņas vadībā katedras zinātniskā darbība ir saistīta ar toksikoinfekciju atipisko ierosinātāju pētījumiem, difterijas imunitātes pētījumiem. Pētīti arī dažādu faktoru (vitamīnu, paaugstinātas un pazeminātas temperatūras, medikamentu) ietekme uz organisma nespecifiskās aizsardzības mehānismiem. Profesores V. Bērziņas vadībā aizstāvētas vairākas disertācijas.

Blumberga Mirdza (1915.01.03. Ļeņingradā – 1974. Rīgā)

Mirdza Blumberga Mikrobioloģijas katedrā strādā no 1945. līdz 1974. gadam. 1952. gadā aizstāv disertāciju un iegūst bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1964. gadā viņu ievēlē par docenti. Galvenie pētījumi par uztura ietekmi uz organisma nespecifiskiem aizsardzības faktoriem.

Brāzma Diāna (dz. Rinkuža 1957.29.09. Rīgā)

Sāk strādāt Mikrobioloģijas katedrā par vecāko laboranti (1982.–1983.), asistenti (1983.–1993.) un lektori (1993.–1998.). D. Brāzma veikusi pētījumus par imūnkompetentajām šūnām, ir izstrādājusi mācību programmu orālajā mikrobioloģijā, ir līdzautore monogrāfijai par mikroorganismu un vīrusu fizioloģiju un īpašībām. Kopš 1998. gada savu pētniecisko darbību turpina Lielbritānijā, Londonā Molekulārās citoģenētikas laboratorijā un veic DNS analīzes pētījumus.

Dārziņš Egons (1894.24.10. Bauskas apr. Bārbeles pag. „Līplantos” – 1966.13.08. Minesotas štatā, Anokā, ASV).

Mikrobioloģijas katedras dibinātājs, kurš katedru vada līdz 1944. gadam. Egons Dārziņš par subasistentu mikrobioloģijā strādā jau no 1921. gada. 1928. gadā viņš tiek ievēlēts par asistentu, 1930. gadā par privātdocentu un 1941. gadā par profesoru. Viņš vairakkārt papildinājis zināšanas ārzemēs – L.Pastēra institūtā Parīzē pie ievērojamā mikrobiologa Kalmeta, Listēra institūtā Londonā, Frankfurtē pie Mainas un Kopenhāgenā. Apbalvots ar Atzinības krustu un Dānijas Daneborga ordeni. 1941. gadā profesors E. Dārziņš saņem Krišjāņa Barona balvu par 1934. gadā sarakstīto grāmatu „Zemmers, Kalniņš, Helmanis” Tuvojoties kara beigām 1944. gadā, viņš dodas emigrācijā. Emigrācijā Egons Dārziņš turpina strādāt par mikrobiologu Mārburgā un Brazīlijā. Kopš 1952. gada ASV Minesotas štatā, Anokas slimnīcas laboratorijas vadītājs. Pievērsies tuberkulozes pētījumiem, un 1958. gadā ASV publicēta viņa monogrāfija The Bacteriology of Tuberculosis.

Demidova Ārija (dz. Grietiņa, prec. Demidova, vēlāk Fišere; Ārija Elksne; 1928.07.02. Rīgā – 1984. 29.09. Rīgā, apbedīta Baltezera kapos)

Ārste, dzejniece. Beigusi RMI (1953), docētāja (1956–1965). LPSR Nop. bag. kultūras darbiniece (1975.), LPSR Valsts prēmija literatūrā (1976.).

Dundure Indra (1983.25.06. Tukumā)

Dabaszinātņu bakalaura grāds 2004. g. (LU Bioloģijas fakultāte), RSU Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras asistente (2004–2006)

F-K

Fērmanis Ernsts Frīdrihs Aleksandrs (1872.03.03. Pēterburgā – 1947.07.10. Groshansdorfā, Vācijā)

Sākot ar 1929. gadu, mikrobioloģiju docē Higiēnas institūtā (Kronvalda bulvārī 9), apvienotās Higiēnas un mikrobioloģijas katedras Mikrobioloģijas nodaļā, ko vada profesors Ernsts Frīdrihs Aleksandrs Fērmanis. Viņš apvienoto Higiēnas un mikrobioloģijas katedru vada līdz 1939. gadam, kad izceļo uz Vāciju. Dr. E. Fērmanis un katedras darbinieki nodarbojas ar darba un ūdens higiēnas jautājumiem, pēta Daugavas ūdens sastāvu, pievēršas tuberkulozes un vēdertīfa apkarošanai Latvijā.

Gērke Pēteris (1904.29.06. Minskas guberņā – 1985.14.05. Rīgā, apbedīts Meža kapos)

Histologs, med. zin. doktors (1936.), prof. (1937.), LPSR ZA īstenais loceklis (1951.), beidzis Baltkrievijas univ. (1927.), docētājs (1953 – 1972), RMI Bioloģijas un parazitoloģijas kat. vad. (1953–1972). Apbalvots ar PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni. Paula Stradiņa balva (1984.), Latvijas Medicīnas vēsturnieku zinātniskās biedrības priekšsēdētājs (1959–1981). No 1951. g. vada Latvijas Eksperimentālās un Klīniskās medicīnas Institūtu (LEKMI) līdz 1985.g., bet šī institūta morfoloģijas laboratoriju – līdz 1975. g.

P. Gērke pētījis zīdītāju orgānu filoģenēzes un histoģenēzes jautājumus (krievu valodā – 1955., otrs izdevums – 1957., tulkojums latviešu valodā – 1957.). Viņš publicējis darbus arī medicīnas vēsturē. Par tiem viņam piešķirta Paula Stradiņa balva. U. Krūmiņa pētījusi virsnieru dziedzera salīdzinošo morfoloģiju un histoloģiju, E. Leimane – redzes nerva krustojuma veidošanos ontoģenēzē, H. Legante pētījusi nervus accesorius morfoloģiju.

Grante Herta (1923.16.09. Jēkabpilī)

Herta Grante ārste stomatoloģe, mikrobioloģijas katedrā strādā no 1954. līdz 1993. gadam, asistente (1954.–1969.), vecākā pasniedzēja (1969.–1991.), lektore (1991.–1993.), vec. labor. (1993.–1999.). Viņa pētījusi paaugstinātas ārējās temperatūras ietekmi uz organisma dabiskajiem aizsargfaktoriem. 1965. gadā aizstāv disertāciju un iegūst medicīnas zinātņu kandidāta grādu. No 1967. gada strādā par vecāko pasniedzēju.

Karlsone Ilgona (1921.09.07. Maskavā – 1957.11.11. Rīgā)

Ilgona Karlsone pētījusi askorbīnskābes ietekmi uz stafilokoku infekciju un pazeminātas temperatūras ietekmi uz organisma nespecifiskās rezistences faktoriem. I. Karlsone Mikrobioloģijas katedrā strādā par asistenti no 1949. līdz 1957. gadam.

Kirhenšteins Augusts (1872.18.09. Mazsalacā – 1963.03.11. Rīgā)

Pēc pārtraukuma Otrā pasaules kara laikā Mikrobioloģijas katedra uzsāk darbu jau 1944./1945. mācību gadā. Par tās vadītāju no 1945. līdz 1953. gadam kļūst A. Kirhenšteins, kurš jau kopš Serumstacijas (1923.–1952.) dibināšanas 1923. gadā veicis pētniecisko darbu par piensaimniecības bakterioloģijas un mājlopu sērgu jautājumiem.

A. Kirhenšteins beidzis Tērbatas Veterināro institūtu. Viņam piešķirts agronomijas doktora grāds (1923.), bioloģijas zinātņu doktora grāds (1945.), LPSR ZA akadēmiķis (1946.). Bijis Latvijas Universitātes docētājs (1919.–1941.), dibinājis Mikrobioloģijas institūtu (1946.) uz Latvijas Valsts Universitātes Serumstacijas bāzes. 1964. gadā Mikrobioloģijas institūts nosaukts A. Kirhenšteina vārdā.

Vienlaikus ar darbu Mikrobioloģijas katedrā akadēmiķis A. Kirhenšteins ir LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs (1940.–1952.), PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieks (1941.–1952.), Latvijas Kompartijas Centrālkomitejas loceklis (1949.–1963.), apbalvots ar sešiem Ļeņina ordeņiem, Francijas Goda Leģiona kavalieris, tādēļ Mikrobioloģijas katedras faktiskā vadītāja bija no Krievijas atbraukusī mikrobioloģe Velta Bērziņa (1904.22.10. Rīgā – 1990.05.01. Rīgā), kura katedrā sāk strādāt 1945. gadā.

Neskatoties uz savu aizņemtību, profesors A. Kirhenšteins mēdz studentiem nolasīt arī dažas lekcijas, kurās plaši izklāsta savus uzskatus par vitamīnu, īpaši C vitamīna nozīmi infekcijas slimību profilaksē, bet pavisam maz pievēršas mikrobioloģijai. Leģendāras bija profesora A. Kirhenšteina saviesīgās aktivitātes, piemēram, studentu zinātniskā pulciņa sēdes viņš rīko savās mājās, neiztrūkstoši ierodas studentu izlaiduma sarīkojumos, kur pie viesību galda allaž demonstrē savu tā saukto „kroņa numuru”, meistarīgi nodiriģējot „Pūt, vējiņi!”.

Akadēmiķis A. Kirhenšteins pievērsies pētījumiem par baktēriju attīstību un struktūru, infekciju slimību apkarošanu un imunitātes problēmām, makroorganismu un mikroorganismu mijiedarbību, vitaminoloģiju un racionāla uztura problēmām. 1954. gadā saņēmis N. Gamalejas prēmiju par monogrāfiju „Mikrobioloģijas un imunoloģijas problēmas.”

Kļimenko Vasilijs (1868.01.04. Odesā – 1941.19.10. Rīgā)

1922. gada beigās Mikrobioloģijas katedras vadību pārņem terapeits, infekcionists profesors Vasilijs Kļimenko. Viņš Mikrobioloģijas lekcijas lasa krievu valodā un sevišķu vērību pievērš infekcijas slimību epidemioloģijai. Mikrobioloģijas lekciju kursu tajā laikā klausās ne tikai mediķi, bet arī zobārstniecības un farmācijas studenti.

Knauere Vita (dz. 1969. g.)

RSU Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras asistente (1995.–1996.).

Korņejeva Liene (dzim. Krūmiņa, 1979. g.)

RSU Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras asistente (kopš 2003. g.).

Kreile Madara (1984. g.)

Beigusi RSU Medicīnas fakultāti (2008.), ārsta grāds, asistente (kopš 2009. g.).

Kroiča Juta (1956.25.03. Baldonē)

Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas 1981. gadā darbu Mikrobioloģijas katedrā uzsāk asistente Juta Kroiča, kura vēlāk (1996.) kļūst par Mikrobioloģijas katedras vadītāju. 1981. gada rudenī Dr. J. Kroiča uzsāk studijas aspirantūrā Maskavā, Vissavienības ZA Virusoloģijas institūtā, un viņas zinātniskais darbs saistīts ar herpesvīrusu ķīmioterapiju.

Promocijas darbu J. Kroiča aizstāv 1986. gadā. Pēc studijām aspirantūrā 1985. gadā turpina darbu Mikrobioloģijas katedrā, tiek ievēlēta par docenti (1993.), asoc. profesori (1998.) un profesori (2004.).

Profesore J. Kroiča ir vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autore, iesaistīta daudzu zinātnisko projektu pētījumos – infekcija ginekoloģijā, mutes mikrobioloģijas pētījumos, Latvijā sintezētu biomateriālu mikrobioloģiskajā izpētē un dermatofītu pētījumos. Akadēmiskajā darbā profesore J. Kroiča ir izstrādājusi programmas mikrobioloģijā dažādu fakultāšu studentiem. Par ieguldījumu pētnieciskajā un akadēmiskajā darbā Amerikas mikrobiologu asociācija izvirzīja profesori J. Kroiču prestižā Morrison Rogosa apbalvojuma saņemšanai, un 2008. gadā viņa kļuva par šīs prēmijas laureāti.

Profesore ir vairāku profesionālo asociāciju biedre – Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijas (1995.), Latvijas Imunologu asociācijas (1998.), Eiropas klīniskās mikrobioloģijas un infekciju slimību asociācijas (1997.) un Amerikas mikrobiologu asociācijas (2007.). 2009. gadā profesore J. Kroiča saņēma vēl vienu nozīmīgu Amerikas mikrobiologu asociācijas prēmiju, kas ļāva papildināt zināšanas un praktizēt Kolorādo universitātē ASV.

Profesore J. Kroiča paralēli darbam Mikrobioloģijas katedrā kopš 1992. gada ievēlēta par Starptautisko studiju nodaļas dekāni un 2008. gadā kļuva par RSU Akadēmisko un starptautisko sakaru departamenta direktori un turpināja Rīgas Stradiņa universitātes internacionalizācijas procesu. Ir RSU Senāta locekle, Teorētiskās medicīnas nozares promocijas padomes locekle.

Krūmiņa Astrīda (1940.25.12. Rīgā)

Beigusi RMI (1964), bioloģe, Dr. biol. habil. (1990.), prof. (1991.), katedras vad. (1978.–2006.), docētāja (kopš 1978. g.).

A. Krūmiņas bioloģijas zinātņu doktora disertācija „Cilvēka hromosomu heterohromatisko rajonu polimorfisms” aizstāvēta 1989. PSRS MZA Medicīniskās ģenētikas institūtā (Maskava). 1992. gadā habilitētā bioloģijas doktora zinātniskais grāds nostrificēts. No 1992. līdz 2006. gadam sešu LZP finansētu zinātnisko pētījumu projektu vadība. Viena starptautiski finansēta projekta (Latvija, Lietuva, Taivāna, 2003.–2006.) Latvijā veikto pētījumu koordinācija. Galvenie zinātnisko pētījumu virzieni: cilvēka citoģenētika, monogēnās slimības, latviešu etnoģenēzes molekulāri – ģenētiska izpēte.

Krūmiņa Ursula (Vilde, 1916.20.02. Tallinā – 2005. Rīgā)

Beigusi LU (1939.) bioloģe, biol. zin. kand. (1960.), doc. (1964.), RMI Bioloģijas katedras vad. (1972.–1978.), docētāja (1946.–1978.).

Kuzņevova Valentīna (1939.23.04. Leņingradā)

Docente Valentīna Kuzņecova Mikrobioloģijas katedrā strādā kopš 1981. gada, kad tiek pieņemta darbā par asistenti (1981–1990), no 1990. gada par docenta vietas izpildītāju, kopš 2003. gada par docenti. 1972. gadā aizstāv disertāciju un iegūst medicīnas zinātņu kandidāta grādu.

Ir sertificēta mikrobioloģe un Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijas biedre (2000.). Docente V. Kuzņecova ir izstrādājusi kosmētikas līdzekļu mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodiku. No 1996. gada kā vadošais pētnieks ir piedalījusies Latvijā, rūpnīcas „Dzintars”, kā arī Latvijā importēto kosmētikas līdzekļu mikrobioloģiskajā izvērtēšanā un sertifikācijā. Kopš 2006. gada docente V. Kuzņecova piedalās hospitālo infekciju ierosinātāju izpētē un gaisa mikrofloras izmeklēšanā un piesārņojuma līmeņa analīzē.

L-R

Lāce Baiba (dzimusi Mališeva, 1974. g.)

RSU Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras asistente (kopš 1998.), Cilvēka molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja (kopš 2001.), katedras vadītāja (kopš 2006.) docente.

Legante Herta (1921.19.11. Staiceles ciemā, Alejas raj.)

Bioloģe, beigusi LU Bioloģijas fakultāti (1950.), medicīnas zinātņu kandidāte (1971.), RMI Cilvēka normālās anatomijas katedras asistente (1953.–1960.), aspirante (1960.–1963.), vec. lab. (1963.–1964.), RMI Bioloģijas katedras vecākā laborante (1964.–1970), asist. (1970.–1977).

Leimane Ērika (1913.10.07.)

Bioloģe, biol. zin. kand. (1964.), RMI Bioloģijas kat. asistente (1951.–1976.).

Mičule Ieva (dzimusi Tamane, 1979. g.)

RSU Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras asistente (2003.–2004.).

Miķelsone Vija (1919.10.07. Madonas raj.)

Bioloģe, biol. zin. kand. (1964.).

Nagle Erika (1947.05.07. Višķu pag.)

Bbeigusi LU (1970), bioloģe, Dr. biol. (1976.), docente (1990.), docētāja (kopš 1990.), asociētā profesore (2006.).

Piekuse Linda (1983. g.)

Beigusi RSU Medicīnas fakultāti (2008.), ārsta grāds, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja, asistente (kopš 2009. g).

Priedniece Erna (1924.17.07. Rīgā)

E. Priedniece katedrā strādā no 1952. līdz 1985. gadam. Viņa pievērsusies pētījumiem par nespecifisku antigēnu ietekmi uz infekcijas alerģiju. 1966. gadā viņa aizstāv disertāciju un iegūst medicīnas zinātņu kandidāta grādu. No 1970. gada strādā par vecāko pasniedzēju.

Puzuka Agrita (1980. g. Rīgā)

Dabaszinātņu maģistra grāds 2004. (LU Bioloģijas katedra), doktorantūras studijas RSU (kopš 2004.) par tēmu: “Y hromosomas molekulārā polimorfisma pētījumi vīrieša reproduktīvās patoloģijas atklāšanai un populācijas raksturošanai”. RSU Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras vec. laborante (2002.–2003.), asistente (2003.), lektore.

Reinis Aigars (1972.24.03. Rīgā)

Dr. Aigars Reinis Mikrobioloģijas katedrā sāka strādāt 1998. gadā, kad tika pieņemts darbā par asistentu, par lektoru (1999). A. Reinis studējis doktorantūrā RSU (2004–2007) Biomateriālu mikrobiālā kontaminācija – tās cēloņi un sekas in vitro un in vivo pētījumos. Viņa turpmākā zinātniskā darbība veltīta biomateriālu pētījumiem. Piedalījies arī doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības projektos.

Rešetņikovs Aleksandrs (1947.02.08. Karaganda, Kazahija)

Biologs. Beidzis LU Bioloģijas fakultāti 1972. g. RMI Bioloģijas katedras asistents 1978. – 1886. g., vēlāk RMI Informatīvās skaitļošanas centra vadītājs (1989.–1990.).

Rostoka Dagnija (1974.12.04. Rīgā)

Darbu Mikrobioloģijas katedrā 1999. gadā sāk stomatoloģe Dagnija Rostoka. Pēc Stomatoloģijas fakultātes absolvēšanas 1997. gadā viņa uzsāk studijas doktorantūrā Orālās patoloģijas katedrā (1997–2000), kur prof. G. Pakalna vadībā pievērsās promocijas darba Halitozes diagnostika un ārstēšana izstrādei. Mikrobioloģijas katedrā Dr. Rostoka kļūst par studiju programmas Orālā mikrobioloģija vadītāju. Turpmākie D. Rostokas pētījumu virzieni un zinātniskās publikācijas saistītas ar kvantitatīvu kariogēno mikroorganismu diagnostiku, orālo sēnīšu adherences spējām uz dažādu biomateriālu virsmām un orālo anaerobo mikroorganismu diagnostiku dažādās mutes dobuma bioplēvēs, kas saistītas ar nepatīkamu elpu. Zinātniskā darba Halitozes diagnostika un ārstēšana izstrāde turpinājās RSU Mikrobioloģijas katedrā profesores J. Kroičas vadībā.

S-Z

Safronova Zoja (1914.24.11.)

Bioloģe, pedag. zin. kand. (1959.), RMI Bioloģijas kat. asistente (1952.–1958.).

Strepmane Ilze (1946.17.06. Ogres raj. Ikšķiles c. „Kugās”)

Mikrobioloģe Ilze Strepmane Mikrobioloģijas katedrā sāk strādāt 1991. gadā par vecāko laboranti, asistenti (1997), 1999. gadā ievēlēta par lektori. Paralēli mācību darbam I. Strepmane veikusi pētniecisko darbu augstskolu pedagoģijā, Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā (1996), LU studējusi doktorantūrā (1999– 2002) Pedagoģijas studiju programmā, veicot pētniecisko darbu „Profesionālā virzība kā pamats profesionālās kompetences attīstībai medicīnas augstskolā”. Pedagoģijā veikto pētniecisko darbu rezultāti apkopoti 22 publikācijās.

Tretjuka Olga (1951.02.08. Preiļu raj. Galēnu ciemā)

Bioķīmiķe. Beigusi LU Ķīmijas fakultāti 1974. g. RMI Farmācijas katedras laborante (1973.–1975.). PSRS Zinātņu akadēmijas molekulārās bioloģijas institūta aspirante (1975.–1978.). Bioloģijas zinātņu kandidāte (1980.). Dr. biol. grāds iegūts 1992. gadā. RMI Centrālās Zinātniski pētnieciskās laboratorijas leikozoloģijas jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1978.–1986.). Bioloģijas katedras asistente (1986.–1993.), lektore (1994.–1995.).

Vētra Nikolajs (1897.-1955. g.)

Institūta asistents Dr. Nikolajs Vētra sāk strādāt Mikrobioloģijas katedrā no 1922. līdz 1928. gadam un pēta tuberkulozes agrīnās diagnostikas jautājumus. 1924. gadā viņš veic pētījumu vēdertīfa epidemioloģijā un nēsātāju izvērtēšanā.

Voskoboiņika Nadežda (1950.27.03. Rīgā)

Bioloģe. Beigusi LU Bioloģijas fakultāti 1974. g. Bioloģijas zinātņu kandidāte 1983. g. RMI Bioloģijas katedras asistente 1977.–1984.g., docente 1984.–1994. g.

Zālīte Maija (1953.23.05. Rīgā)

Ārste pediatre, asistente (1978.–1981.).

Zinčenko Ludmila (1939.25.11. Kazahijā)

Beigusi Taškentas Med. inst. (1963.), sanitārā ārste, Dr. biol. (1976.), docente (kopš 1974.), asociētā profesore (2008.).

Zvirgzda-Zvirgzdiņa Ārija (1933.18.08. Kuldīgā)

Bioloģe Ārija Zvirgzda-Zvirgzdiņa mikrobioloģijas katedrā strādā kā asistente no 1962. līdz 1984. gadam, kā docente no 1984. līdz 1995. gadam. 1974. gadā aizstāv disertāciju un iegūst bioloģijas zinātņu kandidāta grādu.

Žiļēviča Aija (1940.14.05. Rīgā)

No 1974. gada Mikrobioloģijas katedrā darbu uzsāk docente Aija Žiļēviča, kura 1980. gadā aizstāv doktora disertāciju, 1982. gadā tiek ievēlēta par profesori un no 1975. līdz 1996. gadam vada Mikrobioloģijas katedru.

Viņas zinātnisko interešu loks ir saistīts ar onkovirusoloģijas, imunoloģijas un klīniskās mikrobioloģijas pētījumiem. A. Žiļēviča ir vairāk nekā 155 zinātnisko darbu publikāciju un trīs monogrāfiju autore. 1997. gadā profesore A. Žiļēviča pārtrauc darbu Mikrobioloģijas katedrā un turpināja docēt LU Medicīnas fakultātē.

Zinātniskās tēmas

  • Staphylococcus epidermidis un Pseudomonas aeruginosa adhēzijas un kolonizācijas intesitāte uz oriģināli sintezētu biomateriālu virsmas in vitro un in vivo apstākļos
  • Biomateriālu retaineru arn antibiotiskām vielām entimikrobās efektivitātes noteikšana in vitro un in vivo
  • Maksts mikroflorā esošo mikroorganismu DNS noteikšana
  • Halitozi izsaucošo mikroorganismu noteikšana mutes florā

Noderīgas saites

Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekcijas slimību asociācija

Amerikas Mikrobiologu asociācija

Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs