Sociālā antropoloģija

Īsumā par programmu

Studiju virziens:
socioloģija, politoloģija un antropoloģija

2. cikla (Maģistra) studiju programma
akreditēta līdz 14.11.2030.

Iegūstamais grāds vai kvalifikācija:
maģistra grāds sociālajā antropoloģijā

Valoda: Latviešu

ECTS: 120

Lekciju norises vieta: Rīga

2 gadi

Tr., Pk.
17.00–21.00

Vietu skaits:
1 RSU finansētas
19 maksas

2700 EUR/gadā

Maģistra studiju programma Sociālā antropoloģija piedāvā padziļinātu izpratni par cilvēku sabiedrību, kultūras daudzveidību un sociālajiem procesiem mūsdienu pasaulē. Tā aicina domāt par cilvēku pieredzēm, vērtībām un uzvedības modeļiem dažādos kultūras, ekonomiskos un politiskos kontekstos — no ikdienas praksēm un rituāliem līdz globāliem jautājumiem par migrāciju, dzimti, vidi un veselību.

Programma ir piemērota studentiem, kuri vēlas izprast sabiedrību dziļāk, pētīt cilvēka uzvedības un kopienu dinamiku, kā arī izmantot antropoloģiskās zināšanas praksē – politikā, uzņēmējdarbībā, kultūras un sabiedrības attīstībā vai starptautiskās organizācijās.

Studijas apvieno teorētisko izpratni ar empīrisku pētījumu pieredzi, nodrošinot iespēju apgūt gan klasiskās, gan mūsdienu antropoloģijas pieejas, kā arī pielietot dažādas kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes. Programmas ietvaros studenti piedalās lauka pētījumos, etnogrāfiskajās ekspedīcijās un semināros, kā arī tiekas ar nozares profesionāļiem un vieslektoriem no Latvijas un ārvalstīm.

Programma tiek īstenota latviešu un angļu valodā, radot starptautisku un bilingvālu studiju vidi. Mācību grafiks ir elastīgs un piemērots strādājošiem studentiem — klātienes nodarbības parasti notiek trešdienu un piektdienu vakaros, taču atsevišķas lekcijas var tikt organizētas arī citos darba dienu vakaros vai sestdienās.

Uzņemšana programmā notiek divas reizes gadā — vasarā un ziemā, taču studijas sākas pavasara semestrī, februārī.

Studiju vide un metodes

Studiju saturs

1. studiju gads – pamati un klasiskās pieejas

Pirmajā gadā studenti iepazīst sociālās antropoloģijas pamattēmas un klasiskos pētījumus, kas veidojuši šīs disciplīnas teorētisko pamatu. Tiek aplūkoti cilvēku sociālās organizācijas principi, radniecības struktūras, reliģiskās prakses, kā arī kultūras izpausmes mūzikā, ēdienā un ikdienas dzīvē.

Galvenie kursi

Klasiskās antropoloģijas teorijas
Radniecības sistēmas
Reliģijas antropoloģija
Bērnības etnogrāfija
Vides antropoloģija
Urbānā antropoloģija
Politikas un ekonomikas antropoloģija
Mūsdienu antropoloģijas teorijas
Ēdiena antropoloģija
Medicīnas antropoloģija
Reģionālās studijas (Etnogrāfija I–II)
Sociālantropoloģiskā ekspedīcija

Šajā posmā studenti apgūst prasmes analizēt kultūras, ekonomiskās un sociālās struktūras, kas veido cilvēku kopienas dažādos pasaules reģionos.

2. studiju gads – pētniecība, lauka darbs un teorētiskā padziļināšana

Otrajā gadā studenti pilnveido pētniecības un analītiskās prasmes, iedziļinoties specifiskās tēmās, piemēram, dzimtes un dzimuma studijās, vides un ekonomikas antropoloģijā, kā arī izzina etnogrāfiskā darba principus.

Galvenie kursi

Dzimte un dzimums
Etnogrāfiskā darba prakses principi
Kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes sociālajās zinātnēs
(Ne)redzamās prakses un aktuālās norises ekonomikā
Vides antropoloģija
Reģionālās studijas (Etnogrāfija III)
Pētniecības ietekme un komunikācija
Maģistra darba izstrādes metodiskais seminārs un aizstāvēšana

Otrā gada centrā ir individuālais pētījums un maģistra darba izstrāde, kuras laikā studenti pielieto apgūtās zināšanas un lauka pētījuma pieredzi, analizējot kādu konkrētu sociālantropoloģisku jautājumu.

Studiju vide un metodes

Studijas programmā Sociālā antropoloģija veidotas kā mijiedarbīgs, pētniecībā balstīts un intelektuāli intensīvs process, kas rosina domāt kritiski, analizēt sabiedrības procesus un skatīt pasauli no dažādām kultūras un sociālajām perspektīvām.

Studiju pamatā ir patstāvīgs darbs un klātienes nodarbības, kas notiek lekciju un semināru formā. Programma īpaši attīsta kritisko domāšanu, refleksijas spējas un prasmi skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski — tās ir būtiskas iemaņas jebkuram pētniekam vai analītiķim.

Mācību process apvieno lekcijas, seminārus, etnogrāfiskās ekspedīcijas, diskusijas, filmu analīzes un gadījumu izpēti (case studies). Studentiem notiek vieslekcijas ar pētniekiem, muzeju un kultūras institūciju pārstāvjiem, NVO un starptautisko organizāciju ekspertiem, kas sniedz iespēju iepazīt antropoloģijas praksi un aktuālos pētījumus dažādās nozarēs.

Studiju vide ir atvērta, starpdisciplināra un starptautiska, veicinot akadēmisko izaugsmi un sadarbību starp studentiem ar dažādu pieredzi un interesēm. Programma paredz aktīvu studentu iesaisti studiju procesā — tiek sagaidīts nopietns ieguldījums diskusijās, pētniecībā un lasīšanā, jo antropoloģijas apguve prasa plašu literatūras studēšanu, refleksiju un intensīvu analītisku darbu.

Studentiem ir iespēja piedalīties RSU studentu starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kurā viņi var prezentēt savus pētījumus, iegūt akadēmisko pieredzi un veidot kontaktus ar jaunajiem pētniekiem no Latvijas un ārvalstīm. Tāpat katru gadu tiek rīkotas vasaras skolas, publiskās lekcijas un diskusijas, kas paplašina studiju pieredzi un ļauj studentiem aktīvi iesaistīties akadēmiskajā vidē.

Studējošie augstu novērtē neformālo un atbalstošo gaisotni, kas valda gan studiju procesā, gan dažādos kopīgos pasākumos. Tā ir intelektuāli izaicinoša un iedvesmojoša vide, kurā studenti mācās ne tikai par cilvēkiem, bet arī no cilvēkiem — pētot, novērojot un izprotot sabiedrību tās daudzveidībā.

Studiju norises vieta

Sociālo zinātņu fakultāte Kuldīgas ielā 9c (Āgenskalns)

Apgūstamie studiju kursi

1. semestris
Kategorija	Kursa kods	Studiju kursa nosaukums	Īstenotājs	Kursa vadītājs	ECTS
B	KSK_141	Bērnības etnogrāfija	Sociālo zinātņu fakultāte	Karīna Vasiļevska-Dāsa	3
B	KSK_243	Ievads daudzsugu etnogrāfijā	Sociālo zinātņu fakultāte	Agnese Bankovska	3
A	KSK_120	Klasiskās antropoloģijas teorijas	Sociālo zinātņu fakultāte	Agita Lūse	6
B	KSK_171	Mūzika un klusēšana	Sociālo zinātņu fakultāte	Klāvs Sedlenieks	3
B	AURK_062	Pirmā palīdzība un civilā aizsardzība	Anestezioloģijas, reanimatoloģijas un klīnisko simulāciju katedra	Oļegs Sabeļņikovs	3
A	KSK_024	Radniecības sistēmas	Sociālo zinātņu fakultāte	Klāvs Sedlenieks	6
B	SZF_107	Reģionālās studijas (etnogrāfija) I	Sociālo zinātņu fakultāte	Agita Lūse	6
A	KSK_044	Reliģijas antropoloģija	Sociālo zinātņu fakultāte	Michael Francis Strmiska	6
B	KSK_076	Urbānā antropoloģija	Sociālo zinātņu fakultāte	Matīss Šteinerts	3
B	KSK_242	Vides antropoloģija	Sociālo zinātņu fakultāte	Agnese Bankovska	3

3. semestris
Kategorija	Kursa kods	Studiju kursa nosaukums	Īstenotājs	Kursa vadītājs	ECTS
B	KF_002	(Ne)Redzamās prakses un aktuālās norises ekonomikā	Sociālo zinātņu fakultāte	Andris Saulītis	3
B	KSK_002	Antropoloģijas izpētes metodes	Sociālo zinātņu fakultāte	Diāna Kiščenko	6
A	KSK_047	Dzimte un dzimums	Sociālo zinātņu fakultāte	Diāna Kiščenko	6
A	KSK_084	Etnogrāfiskā darba prakses principi	Sociālo zinātņu fakultāte	Diāna Kiščenko	3
B	KSK_243	Ievads daudzsugu etnogrāfijā	Sociālo zinātņu fakultāte	Agnese Bankovska	3
B	KSK_116	Kā saprast ārprātu	Sociālo zinātņu fakultāte	Agita Lūse	3
A	SZF_199	Kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes sociālajās zinātnēs	Sociālo zinātņu fakultāte	Toms Rātfelders	6
A	SZF_204	Maģistra darba izstrādes metodiskais seminārs un tēmas pieteikuma aizstāvēšana	Sociālo zinātņu fakultāte	Lidija Juļa	3
B	AURK_062	Pirmā palīdzība un civilā aizsardzība	Anestezioloģijas, reanimatoloģijas un klīnisko simulāciju katedra	Oļegs Sabeļņikovs	3
B	SZF_109	Reģionālās studijas (etnogrāfija) III	Sociālo zinātņu fakultāte	Ieva Puzo	6
B	KSK_056	Sajūtu antropoloģija	Sociālo zinātņu fakultāte	Klāvs Sedlenieks	3
B	KSK_242	Vides antropoloģija	Sociālo zinātņu fakultāte	Agnese Bankovska	3

Karjeras iespējas

Studijas programmā Sociālā antropoloģija sniedz dziļu izpratni par cilvēku sabiedrību, kultūras un sociālās uzvedības likumsakarībām, kas paver plašas iespējas profesionālajā jomā. Iegūtās zināšanas un prasmes ļauj strādāt dažādās nozarēs – no pētniecības un valsts pārvaldes līdz starptautiskajām organizācijām un privātajam sektoram.

Programmas absolventi spēj analizēt sabiedrības procesus, veikt kvalitatīvus pētījumus un sniegt konsultācijas, balstoties uz empīrisku un kultūrsensitīvu pieeju. Pēc studiju beigšanas iespējams veikt akadēmisko darbu, iesaistīties pētniecībā vai kļūt par ekspertiem un konsultantiem, kas palīdz izprast cilvēku uzvedību, kopienu attiecības un sabiedrības attīstības tendences.

Antropologi ir pieprasīti speciālisti gan nevalstiskajās, gan biznesa organizācijās, kur viņu prasme analizēt cilvēku rīcību, vajadzības un vērtības tiek izmantota sabiedrisko attiecību, komunikācijas, kultūras, inovāciju un projektu vadības jomās.

Absolventi strādā:

pētniecības institūtos un universitātēs – veicot akadēmiskos pētījumus un docējot;
valsts un pašvaldību iestādēs – sabiedrības attīstības, integrācijas un kultūrpolitikas jomās;
nevalstiskajās un starptautiskajās organizācijās – cilvēktiesību, veselības, vides un izglītības programmās;
privātajā sektorā – tirgus izpētē, stratēģiskajā konsultēšanā, organizāciju attīstībā un starpkultūru komunikācijā.

Daudzi absolventi turpina doktorantūras studijas Latvijā vai ārvalstīs, paplašinot pētniecisko kompetenci un piedaloties starptautiskos akadēmiskos projektos.

Sociālā antropoloģija ir disciplīna, kas attīsta spēju redzēt pasauli caur cilvēku pieredzes prizmu un izmantot šo skatījumu, lai radītu risinājumus sabiedrības izaicinājumiem.

Sociālās antropoloģijas studijas lauž mītus un ārstē no daudziem pašsaprotamiem pieņēmumiem

Uzņemšanas prasības

Obligātās prasības

Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība valsts akreditētā studiju programmā (izņemot īsās profesionālās programmas)
Argumentēta eseja

Par to, kas ir argumentēta eseja, varat uzzināt šeit. Tiek piedāvāti divi varianti, par ko rakstīt argumentēto eseju:

Eseja par iespējamo maģistra darba tematu, izvirzot jautājumu, ko, pēc reflektantu domām, būtu svarīgi aplūkot antropoloģiskā rakursā.
Eseja, kurai pamatā būtu kāda antropoloģiska problēma, ko reflektants saskatījis šajā izdevumā: Ēriksens, Tomass Hillans. 2010. Saknes un pēdas. Rīga: Zvaigzne ABC.

Vēlamais esejas apjoms: 1100–1300 vārdu (3–4 lapaspuses Times New Roman ar intervālu 1,5).

Būtiski ir apzināties, ka uzņemšanas komisija pēc šīs esejas spriedīs par reflektanta spējām, domāšanas veidu un piemērotību šai studiju programmai. Uzņemšanas komisija ņem vērā, ka daudziem reflektantiem nav priekšzināšanu antropoloģijā. Komisija vērtēs ne tikai paustās zināšanas vai interešu loku, bet galvenokārt argumentācijas spējas un māku izpaust savu domu rakstiski. Mācību laikā studenti apgūst daudz jaunu zināšanu, tāpēc šī eseja nav uzskatāma par galējo apņemšanos izstrādāt maģistra darbu tieši par šo tematu – tas vēlāk var tikt mainīts.

Intervija latviešu un angļu valodā

Intervijā reflektants tiek iztaujāts par motivāciju, iepriekšējo pieredzi un gatavību studiju darbam.

Dokumenti, kas jāiesniedz

Jāaizpilda pieteikums elektroniskajā Uzņemšanas sistēmā https://uznemsana.rsu.lv un jāpievieno sekojoši dokumentu elektroniskie faili / datnes:
Pase (datu lapa) vai personas apliecība (eID abas puses)
Fotogrāfija (studējošā apliecībai)
Bakalaura diploms un diploma pielikums
Argumentēta eseja
Dokuments, kas apliecina dokumentu reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu
Ja kādā no iesniedzamajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds un / vai vārds un / vai personas kods nekā pasē, tad jāuzrāda arī dokuments, kas apliecina personas datu maiņu
Ja reflektants izglītības dokumentu vai akadēmisko grādu ir ieguvis ārvalstīs (izņemot Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā vai Nīderlandē), iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai akadēmiskajam grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds

Vērtēšanas kritēriji