Pārlekt uz galveno saturu

Īsumā par programmu

Studiju virziens:
informācijas un komunikācijas zinātnes
Doktora studiju programma
akreditēta līdz
Iegūstamais grāds:
komunikācijas zinātņu doktors
Valoda: Latviešu, Angļu
Apjoms kredītpunktos/ECTS: 120
Lekciju norises vieta: Rīga
3 gadi
Vietu skaits:
16 maksas
2000 EUR/gadā

Angļu valodā studējošajiem studiju maksa ir 3500 eiro gadā.

Programmas mērķis ir iespējot multimediju pētījumus Latvijā un iekļauties starptautiskajos akadēmiskajos un lietišķajos pētījumos šajā jomā, attīstīt metodoloģiski pamatotu bāzi komunikācijas kultūras pētniecības jomā, atbalstot Austrumeiropas sabiedrību sociālās komunikācijas izpēti. Programma sekmē kultūras jēdziena plašāku izpratni Letonikas pētījumu ietvaros, analizējot komunikācijas vēstījumu veidošanas, izplatīšanas un interpretācijas prakses.

Programmas uzdevumi

Doktora studiju programmas uzdevums ir nodrošināt doktorantiem iespēju studiju laikā apgūt studiju programmu un iegūt doktora grādu komunikācijas zinātnē ar grādam atbilstošām profesionālajām, akadēmiskajām un praktiskajām prasmēm.

Studiju laikā doktorantiem attīstīt šādas prasmes:

  • īstenot nozīmīgus oriģinālus zinātniskus pētījumus, pielietojot mūsdienīgās empīrisko datu vākšanas un apstrādes metodoloģijas;
  • apkopot un interpretēt iegūtos rezultātus klasiskajās un modernajās teorētiskajās paradigmās;
  • prezentēt tos konferenču referātos un zinātniskajās publikācijās.

Programmas saturs

Obligātā zinātniski pētnieciskā daļa

Doktoranta patstāvīgi veiktu oriģinālu zinātnisku pētījumu, piedalīšanos konferencēs, publikāciju sagatavošanu un publicēšanu. Zinātniski pētniecisko darbu doktorants veic sadarbībā ar promocijas darba vadītāju viņa uzraudzībā

Obligātā izglītības daļa
  • Zinātniskā darba metodoloģija
  • Kvantitatīvās pētniecības metodoloģija
  • Kvalitatīvās pētniecības metodoloģija
  • Doktorantu semināri
  • Promocijas eksāmens specialitātē
  • Promocijas eksāmens svešvalodā
  • Zināšanu izplatīšana
Brīvās izvēles daļa (jāizvēlas trīs studiju kursi)
  • Multimodālie vēstījumi
  • Komunikācijas psiholoģija
  • Tīkla sabiedrības
  • Statisks attēls
  • Komunikācijas ētika
  • Komunikācijas tiesības
  • Publisko intelektuāļu komunikācija
  • Mediju auditorijas
  • Komunikācijas prakšu antropoloģija
  • Vieslektora kurss
  • Kursi citās RSU programmās

Prof. Sergejs Kruks

„Uzlabot komunikāciju”, „veicināt piederību kultūras telpai”, „attīstīt valsts komunikāciju ar iedzīvotājiem interneta vidē”, „sekmēt mediju pratību” – politikas dokumentos šie vārdi kalpo par universāliem problēmu risināšanas līdzekļiem.
Mūsu doktoranti savos promociju darbos meklē cēloņsakarības starp komunikāciju, kultūru, politiku, ekonomiku un arī medicīnu. Taču komunikācijas zinātne nav saistīta tikai ar politiku – tā ir arī spēle, atpūta, emocijas.
Aicinām jaunus doktorantus paplašināt komunikācijas pētniecības lauku, analizējot datorspēles, saziņu sociālajos medijos, teātra semiotiku, dažādu sociāli demogrāfisko grupu ikdienišķās saziņas prakses un kultūru. Publiskās komunikācijas un politiskā diskursa pētniecībā ir pieejams jauns pētniecības resurss – RSU Komunikācijas fakultātes un LU Mākslīgā intelekta laboratorijas izstrādātais Saeimas debašu korpuss. Šobrīd mēs veidojam arī starpkaru Latvijas Republikas Saeimu sēžu korpusu, un jūs varēsiet piedalīties šajā darbā, pētot vēsturisko diskursu.

Prof. Sergejs Kruks, studiju programmas vadītājs

RSU akadēmiskās struktūrvienības aicina doktorantus izstrādāt šādas promocijas darba tēmas:

Mazo un vidējo uzņēmumu reprezentācija Saeimas debatēs

Promocijas darba vadītājs: prof. Sergejs Kruks

E-pasts, uz kuru rakstot, var saņemt informāciju par piedāvāto promocijas darba tēmu: Sergejs[pnkts]Kruksatrsu[pnkts]lv

Pētījuma būtība: Analizēt 5.–13. Saeimas korpusu, lai noskaidrotu MVU vietu politiskajā dienaskārtībā, tās diahroniskās izmaiņas;noskaidrot politisko partiju diskursīvās taktikas un argumentāciju.

Īss konteksts: Neoliberālisma ietekmē MVU pazuda no politiskās dienaskārtības. Jānoskaidro politisko partiju ideoloģijas attiecībā uz MVU.

Starpmediju dienaskārtība

Promocijas darba vadītājs: prof. Sergejs Kruks

E-pasts, uz kuru rakstot, var saņemt informāciju par piedāvāto promocijas darba tēmu: Sergejs[pnkts]Kruksatrsu[pnkts]lv

Pētījuma būtība: Izvērtēt valsts un korporāciju preses relīžu ietekmi uz nacionālo ziņu dienaskārtību ziņu aģentūrā LETA un izlasītajos medijos. Noskaidrot ziņu atlases kritērijus redakcijās.

Īss konteksts: Esošie pētījumi par dažādiem medijiem un laikposmiem apliecina elites avotu dominēšanu mediju dienaskārtības un rāmējumu noteikšanā.

Mediju redakciju darba rutīna

Promocijas darba vadītājs: prof. Sergejs Kruks

E-pasts, uz kuru rakstot, var saņemt informāciju par piedāvāto promocijas darba tēmu: Sergejs[pnkts]Kruksatrsu[pnkts]lv

Pētījuma būtība: Noskaidrot atalasīto mediju redakciju uzbūvi, redakcionālās politikas veidošanas principus, lēmumu pieņemšanas mehānismus, lai izvērtētu priekšstatus par publiskās sfēras funkcionēšanu demokrātijā.

Īss konteksts: Aptauju dati uzrāda auditorijas neapmierinātību ar mediju satura kvalitāti. Par zemas kvalitātes skaidrojošajiem faktoriem parasti kalpo līdzekļu trūkums un īpašnieku ietekme. Šajā pētījumā jānoskaidro žurnālistu darba rutinās un viņu sociālos priekšstatus par publiskās komunikācijas funkcionēšanu demokrātijā.

Mazo un vidējo uzņēmumu reprezentācija medijos

Promocijas darba vadītājs: prof. Sergejs Kruks

E-pasts, uz kuru rakstot, var saņemt informāciju par piedāvāto promocijas darba tēmu: Sergejs[pnkts]Kruksatrsu[pnkts]lv

Pētījuma būtība: Analizēt atlasīto mediju saturu diahronijā, lai noskaidrotu MVU publisko reprezentāciju. Modelēt mediju un uzņēmēju diskursīvās taktikas, izvērtēt publiskās sfēras funkcionēšanu.

Īss konteksts: Esošie pētījumi apliecina tendenciozo MVU reprezentāciju medijos; apspriežot ekonomikas politiku kā racionālie diskusijas dalībnieki tiek parādīti lielo uzņēmumu runas personas. MVU pārstāvju institucionālā izslēgšana no publiskā diskursa veicina mītu par pilsoņu politisko pasivitāti.

 

Programmas vadītājs

Kontaktinformācija