Psiholoģijas virziena docētāju un pētnieku publikācijas

Katedras profils RSU zinātnes portālā PURE

Pētījumu programmas

Projekti

The Role of Motor Reserve in Cognitive Dysfunction in Older Adults (5.04.22.–4.04.23.)

Projekta vadītājs: Ainārs Stepens
Dalībnieki: Ardis Platkājis, Voldemārs Arnis, Ingūna Griškēviča, Kristīne Šneidere, Zane Ulmane, Gatis Upesleja, Nauris Zdanovskis

Support for involving doctoral students in scientific research and studies (1.04.21.–30.11.23.)

Projekta vadītājs: Santa Bartuševiča
Dalībnieki: Kristīne Šneidere, Liene Sīle, Andrejs Lifšics, Baiba Līcīte, Nauris Zdanovskis, Olga Kiseļova, Lība Sokolovska, Vineta Viktorija Vinogradova, Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane, Sintija Miļuna, Guna Semjonova, Dana Kigitoviča, Solvita Kļaviņa-Makrecka, Monta Madelāne, Andrejs Šitovs, Aneka Kļaviņa, Alise Balcere, Ieva Vanaga, Svetlana Lakiša, Mārcis Grinciuns, Krista Mieze, Egija Berga-Švītiņa, Aija Leidere-Reine, Madara Dzudzilo, Melita Vidējā
Plašāka informācija

Reducing study programme fragmentation and promoting study internationalisation at Rīga Stradiņš University (1.05.19.–30.11.23.)

Projekta vadītājs: Dagnija Briede
Dalībnieki: Kristīne Mārtinsone u. c.
Plašāka informācija

Capacity Building of Rīga Stradiņš University Academic Staff (1.01.19.–31.12.22.)

Projekta vadītājs: Ieva Leiņa
Dalībnieki: Raimonds Strods, Ieva Šterna, Anne Mari Juppo, Katharina Margareta Stibrant-Sunnerhagen, Mariana Mateeva Petrova, Baiba Pumpiņa, Dace Medne, Sergejs Babikovs, Jānis Vētra, Rūdolfs Cešeiko, Renāta Klagiša, Laura Šāberte, Sergio Andres Uribe-Espinosa, Dace Medne, Olav Goetz, Rudīte Koka, Elīna Millere, Kristaps Jurjāns, Viktoras Justickis, Roberts Leibuss
Plašāka informācija

Improvement of the management process and study content modernisation at Rīga Stradiņš University (1.12.18.–30.11.23.)

Projekta vadītājs: Mārtiņš Menniks
Dalībnieki: Zane Krieķe, Baiba Pumpiņa, Elīna Akmane, Indra Majore-Dūšele, Jana Duhovska, Inese Paiča, Aira Aija Krūmiņa, Kristine Martinsone, u.c.
Plašāka informācija

Modifiable Bio and Life-Style Markers in Predicting Cognitive Decline (MOBILE-COG) (26.07.2021.–25.07.2022.)

Projekta vadītājs: Ainārs Stepens
Dalībnieki: Ardis Platkājis, Voldemārs Arnis, Ingūna Griškēviča, Kristīne Šneidere, Zane Ulmane, Gatis Upesleja, Nauris Zdanovskis, Evita Ozoliņa, Anete Šneidere-Šustiņa, Arta Katkeviča
Plašāka informācija

VPP Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā, INTERFRAME-LV (Projekta nr. VPP-IZM-2018/1-0005). (05.12.2018.–30.06.2022.)

Projekta vadītāja: Baiba Rivža
Laborante: Sanita Šuriņa
Projektu realizē:

Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Latvijas Universitāte
Agroresursu un ekonomikas institūts
Rīgas Stradiņa universitāte

CA20104 – Network on evidence-based physical activity in old age (25.10.2021.–24.10.2025.)

Projekta vadītājs: Michael Brach (Minsteres Universitāte)
Iesaistīti pārstāvji no 31 valsts.
Grantu piešķiršanas koordinatore: Kristīne Šneidere

COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana. (01.07.2020.–31.03.2021.)

Projekta vadītāja: asoc.prof. Anda Ķīvīte-Urtāne
Izpildītāji: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone, Mg. sc. sal. Sanita Šuriņa, Dr. psych. Jeļena Koļesņikova, Mg. sc. sal. Inese Paiča

Plašāka informācija

Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, un ar to saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā COVID-19 pandēmijas laikā un pēc tās, virzieni situācijas menedžmentam nākotnē (01.07.2020.–31.03.2021.)

Apakšprojekta vadītāja: prof. Elmārs Rancāns
Apakšprojekta komanda: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone, Dr. psych. Jeļena Koļesņikova, Mg. sc. sal. Sanita Šuriņa, Mg. sc. sal. Inese Paiča

Projekta mērķis ir novērtēt psihiskās veselības un psihiskās izturības stāvokli un asociētos faktorus COVID-19 epidēmijas laikā un pēc tās.

2021. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projekta nr. KC-PI-2020/18 Klīniskais personības tests

Projekta vadītājs: A. Stepens
Eksperti: Dr. psych. V. Perepjolkina un J. Koļesņikova

Projekta mērķis ir izstrādāt Latvijas klīniskā personības testa krievu valodas versiju.

Pētījums par psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatība Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (Nr. VM 2018/32/ESF) ESF projekta Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros (2020–2021)

Projekta vadītājs: Dr. med. Elmārs Rancāns
Galvenie izpildītāji: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone, Dr. psych. Viktorija Perepjolkina, Dr. psych. Jeļena Koļesņikova, MD Jeļena Vinogrādova

Latvijā ir pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskajiem traucējumiem. Tomēr tajos nav aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Līdz ar to aktuāli būtu veikt reprezentatīvu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijas pētījumu, kurā būtu pieejama niansēta un izsmeļoša informācija par psihiskajiem traucējumiem, kā arī pētījumā iegūtā informācija būtu salīdzināma ar iepriekš iegūto informāciju, kas varētu palīdzēt esošās psihiskās veselības situācijas apzināšanā un līdzšinējā psihiskās veselības rīcībpolitikas aktivitāšu izvērtēšanā.

Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Mūsdienu sabiedrības veselības politikā kā viena no prioritātēm ir izvirzīta tieši iedzīvotāju psihiskās veselības aizsardzība un veicināšana.

Valsts pētījumu programma. (2018–2021). "Latvijas valsts un sabiedrības attīstības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā" (NRP Challenges and solutions of Latvian State and Society in an International Framework (INTERFRAME-LV))

Vadošā pētniece: Prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone
Projekta vadītājs: Prof. Dr. sc. inf. Sergejs Kruks

2014–2020

ESF projekts Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai (2016)
RIIMC projekts Mācību pakalpojumu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programmu apguve (2015)
IZM projekta Veselības jautājumu apguve profesionālā vidējā un arodizglītībā (B programma) (2014–2015)
Atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstība Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos, veicinot trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos Latvijā (2020)
Eiropas Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras Erasmus+ programmas Action Grant 2016 – Support to the European Quality Assurance in Vocational Education and Training National Reference Points (EQAVET) finansētā projekta nr. 586500-EPP-1-2017-1-LV-EPPKA3-EQAVET-NRP (2018–2019)
2020. ERAF 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Palielināt privātā sektora investīcijas P&A 1.2.1.2. pasākums Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, projekts Klīniskais personības tests
Valsts pētījumu programma (Nr. VPP-COVID-2020/1-0013) Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (1.07.2020.–31.12.2020.)
Riska uztvere un veselības uzvedība pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma kontekstā (EUCLID-Project Risk perceptions & behavior in the context of the current Coronavirus outbreak) (2020)
COVID-19 IMPACT (Pārvarēšanas mehānismi un uzvedība saistībā ar COVID-19) (04.2020.–08.2020.)
Latvijas Aizsardzības ministrijas, RSU, RTU projekts Datorizētas indivīda personības novērtēšanas sistēmas izstrāde (2017–2020)

Valsts pētījumu programmas EKOSOC_5.2.5. Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā ietvaros līdztekus citiem konceptiem no psiholoģijas perspektīvas tika pētīta individuālā anomija un vērtības

Vadošās pētnieces psiholoģijas blokā: doc. Jeļena Ļevina un prof. Kristīne Mārtinsone
Projekta vadītājs: prof. Sergejs Kruks

Sākotnēji tika izstrādāts un empīriski pārbaudīts integratīvais multidimensionālais individuālās anomijas modelis, saskaņā ar kuru individuālā anomija ir individuāli psiholoģiskais stāvoklis, kuru raksturo trīs dimensijas. (1) Normu neesamība – subjektīvi uztverts sabiedriskās kārtības sabrukums. Šajā dimensijā ietilpst divas apakšskalas: normu un paradumu pārkāpšana un sociālā neuzticēšanās. (2) Sociālā izolācija – kopības izjūtas zaudēšana, atsvešinātības un vientulības izjūta, ko veido divas apakšskalas: atsvešināšanās no citiem un kulturālā izolācija. (3) Bezjēdzība – mērķu neesamība, kas savukārt satur mērķu neskaidrības un vispārējās bezjēdzības izjūtas skalas.

Pētījumu sērijās tika izmantoti gan sekundārie dati no Eiropas Dzīves kvalitātes apsekojuma (European Quality of Life Survey, 2012) un no Eiropas vērtību pētījuma (European Values Study, EVS, 2008), gan primārie dati, kas iegūti izmantojot Individuālās anomijas aptauju (Ļevina, Mārtinsone, 2016, 2017), kuru veido 24 apgalvojumus. Ir pārbaudīta aptaujas faktoriālā struktūra un noteikti aptaujas skalu iekšējās saskaņotības rādītāji (Kronbaha alfas koeficienti variē no 0,73 līdz 0,86).

Šobrīd ir aplūkotas Latvijas iedzīvotāju individuālās anomijas vecuma un dzimumatšķirības, saistība ar patoloģiskajām personības iezīmēm, vērtībām, subjektīvo labklājību, iesaistīšanos sociālajās aktivitātēs u.c. Pētījumu programmā plaši tiek iesaistīti arī RSU studējošie.

Individuālās anomijas aptaujas aprobācija notiek angļu, vācu, krievu, lietuviešu valodā, tā tiek tulkota ivritā un arābu valodā, lai veiktu starpkultūru pētījumus.

Publikācijas

Raksti

Mārtinsone, K., Ļevina, J., Navaitis, G., & Caica, D. (in review). Connections between anomia and subjective well-being in population in Latvia and Lithuania. International conference on lifelong education and leadership. Conference proceedings

Ļevina, J., Perejolkina, V., Mārtinsone, K., Mihailova, S., & Koļesnikova, J. (in press). The relationship between anomia and maladaptive personality traits. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare”

Lazdiņš, K., & Mārtinsone, K. (in press). Prediction for driving behaviour in connection with socio-demographic characteristics and individual value system. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare”

Ļevina, J., & Mārtinsone, K. (2017). Psychometric properties of the Anomia Questionnaire (AQ). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, Vol. 1, 580-590

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Kamerāde, D. (2016). A Model of Anomia in the Baltic States. The International Journal of Interdisciplinary Civic and Political Studies, 11 (3), 1 - 12. doi:10.18848/2327-0047/CGP

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Klince, K. (2016). Relations between anomia and values of the inhabitants of the Baltic states. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, Vol. 1, 431 – 446. doi: 10.17770/sie2016vol1.1518

Levina, J., Martinsone, K., Kamerade, D. (2015). Anomia as a factor predicting subjective well-being”, Медицинская психология в России, 3(32). http://www.mprj.ru/archiv_ global/2015_3_32/nomer07.php/

Nodaļa kolektīvajā monogrāfijā

Ļevina, J., & Mārtinsone, K. (in press). Anomia, social participation and subjective well-being: A psychological perspective.

Tēzes

Ļevina, J., Mārtinsone, K., Navaitis, G. un Caica, D. (2017). Individuālā anomija kā subjektīvo labklājību prognozējošais faktors Latvijas un Lietuvas populācijā. 2017. gada RSU zinātniskās konferences tēzes, 371. lpp. Iegūts no

Martinsone, K., Navaitis, G., Levina, J., & Caica, D. (2017). Anomia as a factor predicting subjective well-being in Latvian and Lithuanian populations. Paper presented at 9th European IACCP Conference – From a Cross-Cultural Perspective: Conflicts and Cooperation in Shaping the Future of Europe, Warshaw, Poland. Iegūts no https://iaccp2017swps.files.wordpress.com/2016/11/16-vii-scientific-program-with-changes.pdf

Mārtinsone, K., Ļevina, J., Navaitis, G., & Caica, D. (2017). Connections between anomia and subjective well-being in population in Latvia and Lithuania. Paper presented at the International conference on lifelong education and leadership. Porto, Portugal.

Boļšakova, S., & Mārtinsone, K. (2016). The relation between anomia, subjective well-being and volunteering in Latvian population. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Social Sciences, 20. Iegūts no http://www.rsu.lv/eng/images/isc2016_social_ abstracts.pdf

Klince, K., & Ļevina, J. (2016). Relation between values and anomia of the inhabitants of Latvia. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Social Sciences, 22. Iegūts no http://www.rsu.lv/eng/images/isc2016_social_ abstracts.pdf

Lazdiņš, K. J., & Mārtinsone, K. (2016). Individual values, individual anomie and driving behavior relationship. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Health Sciences, 226. Iegūts no http://www.rsu.lv/eng/images/isc2016_health_ abstracts.pdf

Levina, J., Martinsone, K., & Kamerade, D. (2016). The relationship between anomia and participation of Latvian inhabitants in social activities. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare”, 30

Ļevina, J., Mārtinsone, K. un Klince, K. (2016). Latvijas iedzīvotāju vērtību un individuālās anomijas saistība. Rīgas Stradiņa universitāte. 2016.gada zinātniskā konference: Tēzes, 287. lpp. Iegūts no

Lapiņa, L., Ļevina, J., & Mārtinsone, K. (2015). Psychometric properties of anomia scales for Latvian population. Riga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences” 2015. Abstracts of Social Sciences, 36. Iegūts no http://www.rsu.lv/eng/images/isc2015_social_ abstracts.pdf

Ļevina J., Mārtinsone K., Kamerāde K. (2015a). Individuālā anomija kā sabiedrības politisko, tiesisko, ekonomisko pārmaiņu indikators: tās psiholoģiskās sekas. Starptautiskā zinātniskā konference "Drošības nostiprināšanas aktuālās problēmas: politiskie, sociālie, tiesiskie aspekti'' (Rīgā 2015. gada 23. aprīlī). Programma un tēzes. International Scientific Conference "Topical Problems of Security Reinforcement: Political, Social, Legal Aspects" (Riga, April 23, 2015): Programme and Abstracts, 94.–96.lpp.

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Kamerāde, D. (2015b). Individuālās anomijas modeļi Latvijas populācijā. Rīgas Stradiņa universitāte. 2015.gada zinātniskā konference: Tēzes, 375.lpp. Iegūts no

Levina, J., Martinsone, K., Kolesnikova, J., & Perepjolkina, V. (2014). Possibilities of research of anomie in Latvian society. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference „Society. Health. Welfare": Abstracts, 39. Rīga: RSU

Pētījumā iesaistītie studenti un viņu darbi

Bartuševiča, N. (2017). Personības iezīmju saistība ar individuālo anomiju. Kursa darbs I. Rīga: RSU

Bērzāja, L. A. (2016). Individuālās anomijas un Latvijas klīniskā personības testa rādītāju sakarības studentiem. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Bērzāja, L. A. (2017). Individuālās anomijas, kontroles lokusa un ticības pārdabiskajam saistība Lielbritānijas studentiem. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Boļšakova, S. (2015). Anomijas, subjektīvās labklājības un brīvprātīgā darba sakarības Latvijas iedzīvotājiem. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Boļšakova, S. (2016). Individuālās anomijas, subjektīvās labklājības un brīvprātīgā darba salīdzinājums Eiropas valstīs. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Caica, D. (2017). Individuālās anomijas saistība ar subjektīvo labklājību Latvijas un Lietuvas populācijā. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Dakars, D. (2017). Individuālās anomijas pētījumu pārskats Latvijā. Kursa darbs I. Rīga: RSU

Gurdziela, D. (2017). Individuālās anomijas, kontroles lokusa un ticības pārdabiskajam saistība Krievijas studentiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Klince, K. (2016). Individuālās anomijas un vērtību saistība Baltijas iedzīvotājiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Lapiņa, L. (2015). Individuālās anomijas saistība ar iesaistīšanos sociālajās aktivitātēs Latvijas iedzīvotājiem. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Lapiņa, L. (2017). Individuālās anomijas, kontroles lokusa un ticības pārdabiskajam saistība Latvijas un Lietuvas studentiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Liberte, L. (2015). Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi un individuālā anomija. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Muižarāja, I. (2016). Individuālā anomija un depresija studentiem. Kursa darbs I. Rīga: RSU

Muižarāja, I. (2017). Individuālā anomija un pārmaiņu pieredze. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Pavainis, G. (2017). Individuālā anomija un tās saistība ar sociāli ekonomisko statusu. Kursa darbs I. Rīga: RSU

Romanovs, V. (2015). Latvijas iedzīvotāju individuālā anomija un subjektīvā labklājība. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Romanovs, V. (2014). Apmierinātība ar dzīvi un anomija, Latvijas iedzīvotāju vērtējumā. Kursa darbs. Rīga: RSU

Romanovs, V. (2016). Baltijas valstu iedzīvotāju individuālā anomija un subjektīvā labklājība. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Sarmule, E. (2017). Iedzīvotāju individuālā anomija Baltijas valstīs. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Sarmule, E. (2017). “Latvijas individuālās anomijas aptaujas” skalu psihometriskie rādītāji Latvijas studentu izlasē. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Zīberte, I. (2017). Individuālā anomija, lokusa kontrole un ticība pārdabiskajam Vācijas studentiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Ulmane, Z. (2017). Aerobās slodzes saistība ar personības iezīmēm senioriem ar dažādu fiziskās aktivitātes līmeni. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Vanaga, A. (2017). Aerobo darbspēju un to ietekmējošo faktoru izvērtējums cilvēkiem vecumā no 65 gadiem. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Valsts pētījumu programma Biomedicīna sabiedrības veselībai apakšprojekta Nr. 5.8.2. Kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana

Ilgtermiņa regulāras aerobās slodzes ietekme uz kognitīvajiem procesiem – Latvijas sadaļa starptautiskajam pētniecības un sadarbības projektam Establishing the Net Attainable Benefits for Long-term Exercise (ENABLE)

Rezultātu apraksts

2014.–2017. gadā Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE V.P.P. 5.8.2. Kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana ietvaros tika pētīta ilgtermiņa aerobās slodzes ietekmi uz kognitīvajiem procesiem.

Vadošie pētnieki: asoc. prof., dr. biol. Voldemārs Arnis, lekt., dr. psych. Jeļena Harlamova
Pētniece: mg. psych. Kristīne Šneidere
Projekta vadītājs: dr. med. Ainārs Stepens

Pētījuma ietvaros senioru izlasē tiek aplūkota ilgtermiņa regulāras ilguma aerobās fiziskās slodzes ietekme uz kognitīvajiem procesiem.

Pētījumā ir iesaistīti seniori vecumā no 65 gadiem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, kam nav diagnosticētas būtiskas sirds un asinsvadu, metabolas, plaušu un elpceļu, reimatoloģiskas, noritošas onkoloģiskas, psihiskas un citas hroniskas saslimšanas, kas ierobežo fizisko aktivitāti vai kuru dēļ nevar veikt pētījumā paredzētās aktivitātes. Dalībnieku rekrutēšana norit ar sabiedrisko organizāciju un masu mediju starpniecību.

Pētījuma process norit divos posmos. Pirmajā posmā tiek veikta padziļināta kognitīvo procesu izpēte (atmiņa, uzmanība, vispārējais kognitīvo spēju skrīnings), veikts sirds slodzes tests un galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Otrajā posmā tiek veikta personības iezīmju un emocionālā stāvokļa izvērtēšana, dzīves stila paradumu izvērtēšana, kā arī noteiktas aerobās darbspējas RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā.

Šobrīd ir veikta kognitīvo procesu, galvas smadzeņu struktūras un aerobo darbspēju izvērtēšana vairāk nekā 50 cilvēkiem. Pētījuma projekta paplašīnāšanai, norit pārrunas ar Saseksas universitātes Psiholoģijas skolu (University of Sussex, School of Psychology) par tālāku sadarbību. Pētījuma programmā ir iesaistīti RSU studējošie no dažādām struktūrvienībām.

Publikācijas

Raksti

Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., Mintāle, I., Kupčs, K., & Stepens, A. (in press). Impact of different physical activities on executive function. Conference proceedings “Society. Health. Welfare.”

Tēzes

Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., Ulmane, Z., & Stepens, A. (2017). Impact of regular aerobic activities on cognitive processes in seniors. Paper presented at the 31st Conference of the EHPS: Innovative Ideas in Health Psychology, Padova, Italy

Ulmane, Z., Harlamova, J., Voldemārs, A., Šneidere, K., & Stepens, A. (2017). The relationship between aerobic load and personality traits in seniors with different physical activity experience. Paper presented at the 31st Conference of the EHPS: Innovative Ideas in Health Psychology, Padova, Italy

Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., & Stepens, A. (2017). Impact of long-term regular aerobic physical activities un executive functions in seniors. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Health Sciences, 198. Iegūts no http://www.rsu.lv/eng/images/isc2017_health_abstracts.pdf

Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., Ulmane, Z., Mintāle, I., Kupčs, K., & Stepens, A. (2016). Impact of different aerobic activities on executive functioning. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare” Living in the World of Diversity: Social Transformations. Innovations. Solutions (Rīga, 23–25 November 2016): Abstracts, 110

Šneidere, K., Ulmane, Z., Harlamova, J., Arnis, V., Mintāle, I., Kupčs, K., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2016). Impact of long-term aerobic physical activities on cognitive functioning: evaluation of the pilot study. Symposium of the International Council of Physical Activity and Fitness Research (ICPAFR) "Physical Activity and Fitness: Challenges and New Perspectives". Book of Abstracts, 23. Iegūts no https://drive.google.com/file/d/0B-q8xKm8AR2_UnY 5U0dPeE9 UNEE/view

Šneidere, K., Harlamova, J., Perepjolkina, V., Arnis, V., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2015). Establishing the net attainable benefits of long-term exercise - Latvian version (ENABLE-LV). The International Scientific Symposium 3-Dimensional Effect of Physical Activity in Old Age – Physical, Mental & Emotional. Book of Abstracts, 35. Iegūts no http://www.lsu.lt/sites/default/files/dokuumentai/simpoziumas_book.pdf

Pētījumā iesaistīto RSU studentu darbi

Šneidere, K. (2017). Aerobo fizisko aktivitāšu ietekme uz kognitīvajiem procesiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE sabiedrības veselībai apakšprojekta Nr. 5.8.2. Jaunas tehnoloģijas „Latvijas klīniskais personības tests (LKPT)” izstrāde un pārnese tautsaimniecībā ietvaros tika izstrādāts Latvijas klīniskais personības tests

Vadošās pētnieces: prof. Kristīne Mārtinsone, doc. Jeļena Koļesņikova, doc. Viktorija Perepjolkina
Projekta vadītājs: dr. med. Ainārs Stepens

Valsts pētījumu programmas apakšprojekta Nr. 5.8.2. ietvaros ir izstrādāts LKPT, kas ir veidots kā pašnovērtējuma (jeb pašraksturojuma, angļu val. – self-report) daudzpantu un daudzskalu (angļu val. – multi item multi scale personality inventory) tests, kas balstās uz integratīvu modeli, jo apvieno sevī kompleksu pieeju indivīda psihisko stāvokļu, personības raksturojumu un psihosociālās funkcionēšanas aspektu novērtēšanai.

LKPT mērķis ir palīdzēt profesionāļiem daudzpusīgi novērtēt indivīda psihisko stāvokli, viņa emocionālās un sociālās adaptācijas grūtības, sevis un citu cilvēku uztveri, emocionālo reakciju un uzvedības (patoloģiskās) īpatnības/iezīmes, t.i., labāk izprast daudzveidīgos personības raksturojumus un tiem potenciāli atbilstošās uzvedības tendences.

Izmantojot jaukto deduktīvi-induktīvo pieeju (t.i. balstoties uz sākotnēji definēto teorētisko personības iezīmju modeli un psihometrisko analīzi, tai skatā uz izpētošās faktoru analīzes rezultātiem) ir izstrādātas personības iezīmju skalas; izmantojot uz kritēriju balstīto un kombinējot teorētisko un empīrisko pieeju ir izstrādātas klīniskās skalas un funkcionēšanas skalas, ka arī validitātes skalas.

LKPT sastāv no 322 apgalvojumiem. LKPT saīsinātā versija – 220 apgalvojumi. tiek lietota Likerta skala, kur atbildes varianti ir: 0 = “pilnībā piekrītu” līdz 3 = “pilnībā nepiekrītu”.

LKPT struktūra

33 personības iezīmju skalas, apvienotas 7 personības iezīmju dimensijās

Agresivitāte

Bezatbildība

Neapdomība

Riskanta uzvedība

Dominēšana

Augstprātība

Uzmanību meklējoša uzvedība

Manipulatīva uzvedība

Neiejutība

Melīgums

Nesavaldība

Emocionālā stabilitāte

Emocionālā labilitāte

Depresivitāte

Trauksmainība

Neatlaidības trūkums

Neuzticēsānās

Ievainojamība

Pakļaujamība

Neizlēmīgums

Separācijas trauksme

Ierobežota emocionalitāte

Noslēgtība

Izvairīšanās no tuvām attiecībām

Uztveres dīvainības

Nosliece uz disociāciju

Ekscentrisms

Aizdomīgums

9 klīniskās skalas

Depresijas simptomi

Somatiskie simptomi

Posttraumatiska stresa sindroma simptomi

Ģeneralizētas trauksmes simptomi

Sociālās trauksmes simptomi

Panikas lēkmju simptomi

Ar alkohola lietošanu saistītās problēmas

Ar narkotiku lietošanu saistītās problēmas

Psihotisko traucējumu simptomi

5 funkcionēšanas skalas

Miega problēmas

Psihomotorā kavēšana un apgrūtinātā kognitīvo procesu funkcionēšana

Enerģijas līmenis

Uzmanības noturības problēmas

Saziņas problēmas

3 papildu skalas

Uztvertais sociālais atbalsts

Intensīvās un ambivalentas interpresonālās attiecības

Mazvertības izjūta

Hroniskā stresa simptomi

Domas par pašnavību

8 validitātes skalas

Kontroles jautājums

Atbilžu saskaņotības indekss

Simptomu pārspīlēšanas indekss, kas ietver sevī

psihotisku traucējumu simptomu pārspīlēšanas indeksu;
garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistīto traucējumu simptomu pārspīlēšanas indeksu;

Melu skala

Sociāli vēlamo atbilžu indekss

Ideāla sabiedrības locekļa tēla rādīšanas indekss

Psiholoģiski stipra un neatkarīga cilvēka tēla rādīšanas indekss

Publikācijas

Raksti

Ļevina, J., Perejolkina, V., Mārtinsone, K., Mihailova, S., & Koļesnikova, J. (in press). The relationship between anomia and maladaptive personality traits. Procedings of the 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare: Living in the World of Diversity: Social Transformations, Innovations, Solutions

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A., & Rancāns, E. (in press). Utility of Pathological Personality Traits in Predicting Suicidal Ideation in Civil, Military and Clinical Sample. NATO-CSO-HFM-272 Symposium On Military Suicide Prevention

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A. & Rancans, E. (2017). Criterion-based Validity of the Depression Scale of Latvian Clinical Personality Inventory. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, 1, 603-616

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Stepens, A. & Rancāns, E. (2016). The theoretical integrative model for the Latvian Clinical Personality Inventory. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 338–399. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2016vol1.1518

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Mārtinsone, K., un Stepens, A. (2016). Latvijas Klīniskā personības testa otrās sākotnējo apgalvojumu kopas izstrāde: integratīvās pieejas pielietošana. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 469–483. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2016vol1.1521

Rokasgrāmata

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Mārtinsone, K. un Stepens, A. (iesniegts izdošanai). Rokasgrāmata Latvijas Klīniskā personības testa tehniskajā rokasgrāmata. Rīga: RSU izdevniecība

Tēzes

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2017). The relationship between personality traits and alcohol consumption in the general population of Latvia. Paper presented at the 31st Conference of the EHPS: Innovative Ideas in Health Psychology, Padova, Italy

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). The relation of personality, smoking, and physical activity in the general population. European Health Psychology Society & BPS Division of Health Psychology Annual Conference 2016: "Behaviour Change: Making an Impact on Health and Health Services" (August, 23-27, 2016, Aberdeen, Scotland). Conference Abstracts, 505. Iegūts no http://ehps2016.org/files/EHPS2016_Abstracts_Book_08082016.pdf

Mārtinsone, K., Levina, J., Perepjolkina, & V., Bogdanova, I. (2016). Relations of Anomia and Maladaptive Personality Traits. 18th European Conference on Personality. Program Book. Abstracts – Poster Sessions, http://ecp18.psihologietm.ro/assets/program_-_abstracts_book_320_pages_july_20th_ 2016.pdf

Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Bogdanova, I., & Kolesnikova, J. (2016). A Closer Look at the Dimensions of Personality Pathology: Relation of Maladaptive and Adaptive Personality Traits. 18th European Conference on Personality. Program Book. Abstracts – Poster Sessions, 279. Iegūts no http://ecp18.psihologietm.ro/assets/program_-_abstracts_book_320_pages_july_20th _2016.pdf

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Martinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). Pathological personality traits in patients with schizophrenia spectrum disorders. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare: Living in the World of Diversity: Social Transformations. Innovations. Solutions”: Abstracts, 82

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J. Martinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). Development and Item-level Analysis of the Latvian Clinical Personality Inventory (LCPI v2.2). Poster presented at the International Test Commission Conference “Improving Policy and Practice: Opportunities and Challenges in an International Context”. Iegūts no http://itc2016.educ.ubc.ca/scientific-program/presentations/

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J. Martinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). Development of the Pathological Personality Trait Scales for the Latvian Clinical Personality Inventory (LCPI v2.2). Poster presented at the International Test Commission Conference “Improving Policy and Practice: Opportunities and Challenges in an International Context”. Iegūts no http://itc2016.educ.ubc.ca/scientific-program/presentations/

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A. un Rancāns, E. (2016). Latvijas Klīniskā personības testa izstrāde : no idejas līdz tās realizācijai. 2016.gada Zinātniskās konferences tēzes, 26. lpp.

Koļesņikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2015). Psychometric properties of the functioning scales for the Latvian clinical personality test (LCPT). Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 775-776.

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Martinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2015). Latvian Clinical Personality Test : development and validation of the preliminary version. European Psychiatry, 30, Suppl. 1.

Ošleja, A., Hofmane, A., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Ļevina, J., & Stepens, A. (2015). Relationship between depressive symptoms and functioning in a Latvian community sample. Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 798

Ozoliņa, Z., Hofmane, A., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Ļevina, J., & Stepens, A. (2015). Relationship between anxiety and some aspects of functioning in a Latvian community sample. Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 798–799

Pēča, K., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., & Stepens, A. (2015). Relationship between the substance use related disorders scale and aspects of functioning. Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 799

Pētījumā iesaistītie RSU studenti un viņu darbi

Bobrune, D. (2015). Latvijas klīniskā personības testa paranoīdālo personības traucējumu skalas izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Bogdanova, I. (2016). Saistība starp personības iezīmēm un patoloģiskiem personības iezīmēm, studentu izlasē. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Cīrule, L. (2017). Patoloģisko personības iezīmju saistība ar Es koncepciju. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Daņiļčenko, S. (2017). Latvijas Klīniskā personības testa latviešu versijas validitātes skalas "Ar stresu saistītu traucējumu simulēšana " izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Grundane, Ž. (2017). Patoloģiskās personības iezīmes kā psihosociālās adaptācijas reakciju prognozējošie faktori no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem pacientiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Hofmane, A. (2015). Latvijas klīniskā personības testa šizofrēnjas sākotnējās skalas izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Izašare, V. (2016). Depresijas, trauksmes, optimisma, izjustā sociālā atbalsta un līdzestības sakarības insulta pacientiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Jurjāne, A. (2015). Latvijas klīniskā personības testa funkcionēšanas skalas izveide un validizācija rehabilitācijā esošo pacientu izlasē. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Jēgere, L. (2015). Latvijas klīniskā personības testa funkcionēšanas skalas izveide un validizācija pacientiem ar psihiskiem traucējumiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Kupča, L. (2016). Depresijas, trauksmes, ēšanas uzvedības, ķermeņa tēla distresa un ķermeņa masas indeksa sakarības studentiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Krasnovska, D. (2017). Ieslodzījumā esošo cilvēku patoloģisko personības iezīmju specifika. Kursa darbs II. Rīga: RSU

Legzdiņš, N. (2016). Latvijas Klīniskā personības testa somatisko simptomu skalas validizācija. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Ošleja, A. (2015). Latvijas klīniskā personības testa depresijas sākotnējās skalas izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Ozoliņa, Z. (2015.) Latvijas klīniskā personības testa trauksmes sākotnējās skalas izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Pēča, K. (2015). Latvijas klīniskā personības testa atkarības skalas izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Petroviča, S. (2017). Vērtību saistība ar patoloģiskajām personības iezīmēm palīdzošo profesiju pārstāvjiem. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Pizāne, I (2016). Medikamentozas līdzestības saistība ar psihisko traucējumu simptomu, pacientu grupā ar šizotipiskiem traucējumiem. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Plūme, I. (2016). Uz mākslu balstītā izvērtēšanas instrumenta „Sejas stimulu novērtējums” saistība ar personības traucējumu rādītājiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Reinfelde, I. (2015). Latvijas klīniskā personības testa antisociālas personības traucējumu skalas izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Skrastiņa, R. (2017). Patoloģisku personības iezīmju saistība ar sociālo problēmu risināšanas veidiem ilgstošiem bezdarbniekiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Stoļarova, M. (2016). Mākslā balstītā izvērtēšana instrumenta "Tilta zīmējums" adaptācija Latvijā un raksturīgās iezīmes tā pielietošanā ar depresijas pacientiem. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Tininis A. (2017). Saistība starp patoloģiskām personības iezīmēm un autentiskumu latviski runājošo pieaugušo Latvijas iedzīvotāju izlasē. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Ungurjane, E. (2016). Psihotisko traucējumu simptomu saistība ar sociālo atbalstu pacientu grupa ar šizofrēniju. Bakalaura darbs. Rīga: RSU

Važa, V. (2017). Latvijas Klīniskā personības testa latviešu versijas validitātes skalas “Psihotisku traucējumu simptomu simulēšana” izveide. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Veitnere, Z. (2016). Zīmējumu sērijas specifiskās iezīmes šizofrēnijas pacientiem ar dažādu slimības norises gaitu. Maģistra darbs. Rīga: RSU

Publikācijas un tēzes

Šeit apkopotas publikācijas un tēzes, kuru autori vai līdzautori ir gan RSU psiholoģijas virziena docētāji, gan studenti, doktoranti un absolventi.

Publikācijas

2022

Vrublevska, J., Perepjolkina, V., Martinsone, K., Kolesnikova, J., Krone, I., Smirnova, D., Fountoulakis, K. N., & Rancans, E. (2022). Determinants of Anxiety in the General Latvian Population During the COVID-19 State of Emergency. Frontiers in Public Health, 10, [854812]. https://doi.org/10.3389/fpubh.2022.854812
Griškēviča, I., Julia Elisa, J. E. K., Koļesņikova, J., Trups-Kalne, I., Koller, J. E., Villinger, K., & Lages, N. C. (Accepted/In press). Individual and collective protective responses during the early phase of the COVID-19 pandemic in 10 different countries: Results from the EUCLID online-survey. International Journal of Infectious Diseases, [THEIJID-D-21-03421]
Akmane, E., Martinsone, K., Krieke, Z., Ricou, M., & Marina, S. (2022). The goal of psychological intervention and performed functions of psychologists as an aspect of the professional identity ofpsychologists: Latvian sample. In L. Vilka, & J. Vike (Eds.), 8th International Multidisciplinary Research Conference SOCIETY. HEALTH. WELFARE (Vol. 131, pp. 03006). [03006] (SHS Web of Conferences). EDP Sciences. https://doi.org/10.1051/shsconf/202213103006

2021

Neto, D. D., da Silva, A. N., Roberto, M. S., Lubenko, J., & Constantinou, M. (2021). Illness Perceptions of COVID-19 in Europe: Predictors, Impacts and Temporal Evolution. Frontiers in Psychology. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2021.640955

Danilov, I. Val; Mihailova, S. (2021). Intentionality vs Chaos: Brain Connectivity through Emotions and Cooperation Levels beyond Sensory Modalities.

Kristiņa-Everte, I., Paiča, I., & Mārtinsone, K. (2021). Emociju regulācijas prasmju aptaujas adaptācija latviešu valodā. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 146-158. DOI: https://doi.org/10.17770/sie2021vol7.6227

Chong, Y. Y., Chien, W. T., Lamnisos, D., Lubenko, J., Presti, G., Squatrito, V., & Constantinou, M. (2021). Patterns of Psychological Responses Among the Public During The Early Phase Of COVID-19: A Cross-Regional Analysis. International Journal of Environmental Research and Public Health. https://doi.org/10.3390/ijerph18084143

Majore-Dusele, I., Karkou, V., & Millere, I. (2021). The Development of Mindful-Based Dance Movement Therapy Intervention for Chronic Pain: A Pilot Study With Chronic Headache Patients. Frontiers in Psychology, 12.

Šuriņa, S., Mārtinsone, K., Perepjolkina,V., Koļesņikova, J., Vainik, U., Ruža, A., Vrublevska, J., Smirnova, D., Fountoulakis, K.N., & Rancāns, E. (2021). Factors related to COVID-19 preventive behaviors: A Structural Equation Model, Frontiers, Health Psychology. doi: 10.3389/fpsyg.2021.676521

Griškēviča, I. (2021). Mūsdienu komunikācijas paradumu maiņa starp skolēniem un skolotājiem dažādās paaudzē. In: Pedagoģija: teorija un prakse X. Izglītības kvalitātes dimensijas zināšanu sabiedrībā. Pedagoģiskās pieredzes inovācijas kompetenču pieejas īstenošanā. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja: LiePA, Liepājas Universitāte. ISSN 1407-9143 (iespiests); ISSN 2661-5568 (digitāls) https://doi.org/10.37384/PTP.2021.10.024

Griskevica, I., Iltners, M. (2021). Relationship between academic self-efficacy and cognitive load for students in distance learning. Education. Innovation.Diversity. Vol.1, No.2, 31-40 pp.: https://doi.org/10.17770/eid2021.1.542

Kristiņa-Everte, I., Paiča, I., & Mārtinsone, K. (2021). Reliability and validity of the latvian version of the emotion regulation skills questionnaire. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, May 28th-29th, 2021. 146-158

Dubiņins, K. & Mārtinsone, K. (2021). Use of Information Technologies in Supervision Remote Practice: Data Security. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume V, May 28th-29th, 2021. 318-329

Trups-Kalne, I., Perepjolkina, V., Lietaviete, I. (2021). Neirotisms un negatīvā reliģiskā problēmu pārvarēšana: dieva tēls un reliģi ozitāte kā saistību mediējošie un moderējošie faktori (Neuroticism and negative religious coping: the mediating and moderating roles of religiosity and the image of god). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 28 th-29th, 2021, 189-204. https://doi.org/10.17770/sie2021vol7.6401

Bundzena-Ervika, A., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Ruža, A., Koļesņikova, J, Rancāns, E. (2021). Relationship between psychological resilience and self-care strategies of healthcare professionals during covid-19 pandemic in Latvia. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 28 th-29th, 2021, 24-38. https://doi.org/10.17770/sie2021vol7.6258

Upesleja, G. Perepjolkina, V. (2021). Latvijas iedzīvotāju sociālo un psiholoģisko rādītāju saistība ar grūtībām pielāgoties ārkārtas stāvoklim Covid-19 pandēmijas laikā (Relationship between social and psychological indicators and the difficulty to adapt to the state of emergency of the Latvian inhabitants during the COVID-19 pandemic). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 28 th-29th, 2021. 205-216. https://doi.org/10.17770/sie2021vol7.6178

Akmane, E., Mārtinsone, K., Krieķe, Z., Perepjolkina, V. Drunka, A., Kolmane, A. (2021). Psiholoģiskās palīdzības sniedzēju profesionālās identitātes aptauja: attīstība un validēšana (Professional identity questionnaire for psychological help providers: development and validation). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 28 th-29th, 2021. 13-23. https://doi.org/10.17770/sie2021vol7.6444

Dudkina, A., Perepjolkina, V. (2021). Stresa simptomu skalas izstrāde un sakotnēja validācija (Development and initial validation of the Stress Symptoms Scale). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 28 th-29th, 2021. 67-85. https://doi.org/10.17770/sie2021vol7.6426

Šneidere-Šustiņa, A., Šneidere, K., Dowell, N., & Stepens, A. (in press). Relationship between cognitive reserve, motor reserve and thalamus volumetry in older adults. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference.

Šuriņa, S., Perepjolkina, V., Martinsone, K., Vainik, U., Ruza, A., Vrublevska, J., Smirnova, D., Rancans, E., Kolesnikova, J., & Fountoulakis, K. N. (2021). Factors related to COVID-19 preventive behaviors: A Structural Equation Model. Front. Psychol. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2021.676521

2020

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Gloster, A. T., Lamnisos, D., Lubenko, J., Presti, G., Squatrito, V., Constantinou, M., & Karekla, M. (2020). Impact of COVID-19 pandemic on mental health: An international study. PloS one, 15(12), e0244809.

Koļesņikova, J., Perepjolkina, V., Sudraba, V., Mārtinsone, K., Stepens, A. (2020). Relationship Between Personality Disorders Scales, Pathological Personality Traits, and Six Domains of Functioning in Sample With Alcohol Use Disorder. Frontiers in Psychiatry, 11 (498). https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyt.2020.004…

Šneidere, K., Mondini, S., & Stepens, A. (2020). Role of EEG in Measuring Cognitive Reserve: A Rapid Review. Frontiers in Aging Neuroscience, 12, 249.

Ulmane, Z., Upesleja, G., Šneidere, K., & Stepens, A. (2020). Changes in the daily activities of the Latvian population over the last 30 years. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, Vol.6., 411 - 420.

Akmane, E., Mārtinsone, K., & Krieķe, Z. (2020). Instruments for Measuring the Professional Identity of Psychological Help Providers: Rapid Literature Review. Education. Innovation. Diversity, 1(1), 6-15.

Trups-Kalne, I., Perepjolkina, V., Lietaviete, I. (2020). Reliģiskās problēmu pārvarēšanas saistība ar personības iezīmēm, dieva tēla uztveri un reliģiozitāti Latvijas Romas katoļu izlasē [Relationship between Personality Traits, God’s Image, Religiosity and Religious Coping in Latvian Roman Catholic Adults’ Sample]. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, May 22th-23th, 2020. 187-204. http://dx.doi.org/10.17770/sie2020vol7.5057

Mihailova, S., Perepjolkina, V. (2020). Krieviski runājošo vidusskolēnu vērtību konfliktu salīdzinājums baltijas valstīs [Comparison of Russian-speaking Secondary School Students’ Value Conflicts in the Baltic States]. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, May 22th-23th, 2020. 118-135. http://dx.doi.org/10.17770/sie2020vol7.5129

Danilov I., Mihailova S. (2020). The Model of Hierarchical Complexity in Social Interaction: Review of Studies Relevant to Social Behavior Linking Physics to Social Sciences // Behavioral Development, a journal of the American Psychological Associationhttps://www.editorialmanager.com/bdb/default.aspx. In review

Danilov I., Mihailova S. Ontogenesis of Social Interaction: Review of Studies Relevant to the Fetal Social Behavior // The 42nd Annual Virtual Meeting of the Cognitive Science Society (USA) 2020. https://cognitivesciencesociety.org/cogsci-2020 Abstract was accepted.

Danilov I., Mihailova S. (2020). Social interaction bridging Psychology and Physics. Towards the theory of mind: review on recent studies // The International Conference on Neuro Science & Brain Disorders (NBD 2020), 2020. https://www.neurology-conferences.hazelgroup.org/. The virtual session will take place at June 18-20, 2020. The abstract was accepted.

Danilov I., Mihailova S. (2020). The development of emotions: Review studies on social behavior in infants with visual impairment. Abstract book of The ECLSS conference, Antalya, Turkey. https://eclss.org/antalya/conference-registration/. https://www.academia.edu/44370884/Abstract_book_2020_Antaly…

Mihailova S., Perepjolkina V. (2020). Krieviski runājušo vidusskolēnu vērtību konfliktu salīdzinājums Baltijas valstīs // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – VII daļa. –RA izdevniecība, 2020. – 118. – 135.lpp.

Danilov, I. Val., & Mihailova, S. (2021). Social interaction bridging Psychology and Physics. Towards the theory of mind: review on recent studies. Presentation and abstract The International Conference on NeuroScience & Brain Disorders (NBD 2020). Due to COVID-2019 was post-pound to Prague, Czech Republic from June 14-16, 2021.
https://www.neurology-conferences.hazelgroup.org/2021/index…

Griskevica, I. (2020). The Psychological Impact of Changing Habits in Contemporary Communication on Education Processes. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 43-50. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/4813/4597

Krieķe, Z., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V. (2020). The Mediation Effect of Self-Esteem on The Relationship Between Personality Traits and Collective Self-Esteem in The Sample of Latvian Arts Therapists. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 108-117. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5018/4603

Paiča, I., Mārtinsone, K., Taube, M. (2020). Emotion Regulation Difficulties in Depression. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 145-154. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/4850/4606

Šneidere, K., Ozoliņa, Z., Stepens, A. (2020). Work-Related Cognitive Reserve Predicts Cognitive Functioning and Depression in Older Adults. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 168-176. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5116/4608

Šuriņa, S., Mārtinsone, K. (2020). Conceptualization of Social Capital in Cross-Sectional Design Studies: Rapid Review of Literature. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 177-186. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/4973/4609

Ulmane, Z., Šneidere, K., Upesleja, G., Stepens, A. (2020). Differences of The Latvian Population Perceptions and Memoriesof The Daily Activities Over 30 Years. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VI, 411-420. http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/5122/4791

Pipere A., Mārtinsone K., Regzdiņa-Pelēķe L., Grišķeviča I. (2020). Sailing Across the Atlantic: An Exploration of the Psychological Experience Using Arts-Based Research. Front. Psychol. 11:572028. doi: 10.3389/fpsyg.2020.572028

Duhovska, J., Millere, I. (2020). Expressive Therapies Continuum-Informed Evaluation of Three Resource-Oriented Receptive and Active Music Therapy Techniques in Cancer Patients in Psychosocial Rehabilitation Programme. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 34-32. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5115/4596

Pastare, A., Krumina, A.A., Karulis, M. (2020). Corpus Analysis of High School Learners’ Research Papers in Health Science (2016-2019). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, III, 424-436. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5143/4563

Zande, Z., Šuriņa, S. (2020). Dance And Movement Therapy: A Mixed-Methods SystematicReview. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 215-225. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5076/4612

Šneidere, K., Ozoliņa, Z., & Stepens, A. (2020). Work-related cognitive reserve predicts depression and cognitive functioning in non-demented older adult sample. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference.

Kāpiņa L. & Mārtinsone K. (2020). Self-assessment of professional competency of supervisors of Latvia. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, V, 121-139. http://dx.doi.org/10.17770/sie2020vol5.4908 http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/4908/4688

Angena A. & Mārtinsone K. (2020). Self-assessment of the importance and attainability of supervisors’ ethical competence in Latvia. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, V, 19-34. http://dx.doi.org/10.17770/sie2020vol5.4926 http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/4926/4680

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Mārtinsone, K., un Šneidere, K. (Zin. red.); K.Mārtinsone, V. Perepjolkina, J. Ļubenko, J.Koļesņikova, J. I. Mihailovs, S.Šuriņa, S.Siliniece, J. Duhovska, I. Paiča, K.Šneidere, B.Purvlīce, B. Pumpiņa, L.Regzdiņa. (2020). Metodiskie norādījumi maģistra darbu izstrādei RSU psiholoģijas, mākslu terapijas un supervīzjas studiju programmās. Trešais, atjaunotais izdevums. RSU, 2020. 101lpp. doi:10.25143/ISBN-978-9934-563-61-4_IPD-27

2019

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Zuitiņš, J., Pipere, A., Sudraba, V. (2019). Interpretative phenomenological analysis to explore fathers’ experience with a child in palliative care, 163-174. http://dx.doi.org/10.17770/sie2019vol7.3720

Ulmane, Z., Šneidere, K., Stepens, A. (2019). Development of retrospective life-long physical activity questionnaire: first stage, 153-162. http://dx.doi.org/10.17770/sie2019vol7.3701

Danilov I., Mihailova S. Social Interaction Shapes Infants’ Earliest Links Between Language and Cognition // Sociālo Zinātņu Vēstnesis. – 2019. – Nr.2 (29). – p.145 – 157. ISSN 1691-1881, eISSN 2592-8562. https://du.lv/socialo-zinatnu-vestnesis-2019-2/ ERIC Number: ED605732 // https://eric.ed.gov/?q=Mihailova+Sandra&id=ED605732

Danilov I., Mihailova S., Perepjolkina V. Unconscious Social Interaction, Coherent Intelligence in Learning. ICERI 2019. Proceedings of the conference ICERI 2019 (https://library.iated.org/view/DANILOV2019UNC)

Danilov I., Mihailova S., Perepjolkina V. Interdisciplinary Review on 6 Concepts Relevant to Non-Perceptual Social Interaction. 8TH INTERNATIONAL CONFERENCE ON CENTRAL NERVOUS SYSTEM // Journal of Clinical Review & Case Reports, 2019: https://www.opastonline.com/current-issue-jcrc/

Bortaščenoks, R., Purvlīce, B., Mārtinsone, K., Rancāns, E., Mihailovs, I. J., & Urtāne, A. Ķ. –. (2019). Psychological Help In Latvia – Regulatory Framework. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, 7, 21. Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/333251601_PSYCHOLO…

Griškēviča, I. (2019). The psychological impact of changing habits in contemporary communication on education processes. 5th International Conference on Lifelong Education and Leadership for All Conference Book, Vol 19, pp 161-165. Iegūts no: https://www.iclel.com/iclel-19-publications

Jokste, I., & Koļesņikova, J. (2019). The relationship between perfectionism and high intellectual abilities. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Iegūts no: https://www.researchgate.net/publication/333259023_THE_RELA…

Perepjolkina, V., Ļubenko, J., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2019). Incremental Role of Pathological Personality Traits in the Prediction of Suicidal Ideation in General and Psychiatric Inpatient Sample. In Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B. Natural, Exact, and Applied Sciences. (Vol. 73, No. 4, pp. 356-363). Iegūts no https://content.sciendo.com/view/journals/prolas/73/4/artic…

Šneidere, K., Alruwais, N., Dowell, N., Arnis, V., Harlamova, J., Kupčs, K., … Stepens, A. (2019). Differences in long and short-term memory performance and brain matter integrity in seniors with different physical activity experience. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B. Natural, Exact, and Applied Sciences, 73(2), 158 – 163. Iegūts no: https://content.sciendo.com/view/journals/prolas/73/2/artic…

Ulmane, Z., Šneidere, K., & Stepens, A. (2019). Development of life-long physical activity questionnaire: possibilities in retrospective assessment. Proceedings of the International Scientific Conference Society. Integration. Education. Vol.7., 153 – 162. Iegūts no: http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3701/3729

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Deklava, L., Ļubenko, J. (2019). Stresa un veselības savstarpējā saistība. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 180-193). Rīga: RSU.

Duhovska, J. (2019). Psiholoģiskā palīdzība onkoloģisko slimību gadījumā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 264-268). Rīga: RSU.

Dzilna, S., Mārtinsone, K. (2019). Uzskati par psihes saistību ar veselību un slimību un to saistība dažādos vēstures periodos. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zina.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 24-27). Rīga: RSU.

Kalvāns, Ē., Čukurs, E. (2019). Sociālās organizācijas, darbs un veselība. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 76-79). Rīga: RSU.

Kalvāns, Ē., Mārtinsone, K. (2019). Sociālekonomiskais statuss un veselība. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 79-82). Rīga: RSU.

Koļesņikova, J. (2019). Stresa pārvarēšana, regulācija un vadība. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 177-179). Rīga: RSU.

Koļesņikova, J., Freimane, G., Kalvāns, Ē. (2019). Sociālais atbalsts, tā ietekme uz veselību. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 84-89). Rīga: RSU.

Koļesņikova, J., Sudraba, V. (2019). Dzīves notikumu pieeja stresa pētniecībā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 173-174). Rīga: RSU.

Koļesņikova, J., Sudraba, V. (2019). Stresa jēdziens un tā attīstība. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 166-168). Rīga: RSU.

Koļesņikova, J., Sudraba, V. (2019). Transakciju pieeja stresa pētniecībā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 174-177). Rīga: RSU.

Krūmiņa, A. A., Mihailovs, I.J., Mārtinsone, K. (2019). Pacientu izglītošana un izglītošanās. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 116-126). Rīga: RSU.

Ļubenko, J. (2019). Psiholoģiskā palīdzība tīmeklī: tiešsaistes konsultēšana un tīmekļa intervences. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 313-323). Rīga: RSU.

Majore-Dūšele, I., Regzdiņa, L. (2019). Stresa regulācijas metodes. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 193-203). Rīga: RSU.

Mārtinsone K. (2019). Veselības psiholoģija. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: https://enciklopedija.lv/skirklis/4630-veselības-psiholoģija

Mārtinsone, K., Freimane, G. (2019). Biomedicīniskā, psihosomatiskā un biheiviorālā pieeja veselībai un slimībai. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zina.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 34-36). Rīga: RSU.

Mārtinsone, K., Freimane, G. (2019). Biopsihosociālā pieeja – veselības psiholoģijas konceptuālais pamats. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zina.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 36-37). Rīga: RSU.

Mārtinsone, K., Freimane, G. (2019). Biopsihosociālā pieeja veselības psiholoģijā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 41-42). Rīga: RSU.

Mārtinsone, K., Freimane, G. (2019). Biopsihosociālās pieejas izveide un skaidrojums. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 37-40). Rīga: RSU.

Mārtinsone, K., Freimane, G. (2019). Vispārīgs veselības psiholoģijas raksturojums. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 49-56). Rīga: RSU.

Mihailova, S. (2019). Latvijas vidusskolēnu aktuālās terminālās vērtības no 1998. līdz 2018. gadam. Sabiedrība un kultūra rakstu krājums XXI, 238.-250.lpp. Iegūts no: https://www.liepu.lv/uploads/dokumenti/konferences/Sabiedri…

Mihailova, S., Lielā, M., Mārtinsone, K.D., Sudraba, V. (2019). Psihoneiroimunoloģija. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 306-313). Rīga: RSU.

Mihailova, S., Mārtinsone, K.D., Sudraba, V. (2019). Sāpes, to novērtēšana un kontroles metodes. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 239-253). Rīga: RSU.

Paiča, I., Mārtinsone, K., & Taube, M. (2019). Which emotion regulation skills should be developed primarily for patients with depression in psychological treatment? First official European Congress on Clinical Psychology and Psychological Treatment of EACLIPT, October 31st. to 2nd of November, 2019.

Paičs, I., Mārtinsone, K. (2019). Pašpalīdzības prakšu izmantošanas iespējas psiholoģiskā atbalsta sniegšanā. Daugavpils universitātes sociālo zinātņu fakultātes starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājums. Starptautiskās zinātniskās konferences “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2018”. IV daļa, Psiholoģijas aktualitātes, 2018.gada 12.-13.oktobris.

Sudraba, V., Koļesņikova, J. (2019). Stresa fizioloģiskais pamats. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 168-173). Rīga: RSU.

Šneidere, K. (2019). Psiholoģiskā palīdzība kardiovaskulāro slimību gadījumā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 269-273). Rīga: RSU.

Šneidere, K. (2019). Psiholoģiskā palīdzība muguras smadzeņu bojājumu gadījumā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 273-275). Rīga: RSU.

Šneidere, K. (2019). Psiholoģiskā palīdzība neirorehabilitācijā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (zin.red.), Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva (pp. 280-290). Rīga: RSU.

Terehova, R., Svence, G. (2019). Psihosociālās intervences demences pacientiem sociālās aprūpes iestādē: Atmiņu programmas efektivitāte. Daugavpils universitātes sociālo zinātņu fakultātes starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājums. Starptautiskās zinātniskās konferences “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2018”. IV daļa, Psiholoģijas aktualitātes, 2018.gada 12.-13.oktobris.

Perepjolkina V. Personības iezīmju un veselības saistība (4.1. nodaļa, lpp. 130-139) kolektīvajā monogrāfijā: Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciiplinārā persperktīva. K. Mārtinsones un V. Sudrabas redakcijā. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2019. – 240 lpp. ISBN 978-9934-563-52-2

2018

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Majore-Dūšele, I., Paiča, I., Mārtinsone, K., & Millere, I. (2018, May). Apzinātībā balstīto intervenču raksturojums dažādām pacientu grupām–literatūras apskats. In Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII (Vol. 140, p. 152).

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Lubenko, J., & Stepens, A. (2018). Pathological personality traits among patients with Alcohol Use Disorder: Assessment of comorbidity of personality pathology and alcohol dependence. Heroin addiction and related clinical problems, 20, 65.

Ļubenko, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Stepens, A. (2018). Domu par pašnāvību saistība ar depresijas simptomu izteiktības pakāpi un personības iezīmēm senioriem: pilotpētījuma rezultāti. Society. Integration. Education. Proceedings of the international scientific conference. Volume VII, May 25th -26th, 2018. 129-139. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. http://dx.doi.org/10.17770/sie2018vol1.3273

Mihailovs I.J., Krūmiņa A.A. (2018). Vai otrgadniecība ir efektīva Latvijas pamatizglītībā. // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – II daļa. – Rēzekne: RA izdevniecība, 332-341. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3149

Krūmiņa A.A. (2018). Dizaina domāšana pedagoģijas kontekstā. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – II daļa. – Rēzekne: RA izdevniecība, 423-434. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3300

Duhovska, J., Bergs Lusebrink, V., & Mārtinsone, K. (2018). Assessment and therapeutic application of the Expressive Therapies Continuum in music therapy: The case of Anna with cancer-related depression. In A. Zubala, & V. Karkou. Arts therapies in the treatment of depression. (pp.241-255). London: Routledge.

Ivzāns, I., Mihailova S. (2018). Association between pathological personality traits and defense mechanisms in healthy sample: apilot study results. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, Vol VII (pp 72-83). Iegūts no: https://www.semanticscholar.org/paper/ASSOCIATION-BETWEEN-P…

Lazdiņš, K., & Mārtinsone, K. (2018). Prediction for driving behaviour in connection with socio-demographic characteristics and individual value system. Conference proceedings “Society. Health. Welfare”. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2018/0…

Levina, J., Perepjolkina, V., Martinsone, K., Mihailova, S., Kolesnikova, J. (2018). Relations Between Anomia and Maladaptive Personality Traits. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference „Society. Health. Welfare” (pp 1-19). Iegūts no: https://www.researchgate.net/publication/322826695_The_rela…

Ļevina, J., & Mārtinsone, K. (2018). Anomia, Social Participation and Subjective Well-being: a Psychological Perspective. In S. Kruk (ed.) Pluralism Anxiety. Acting Socially in Latvia. (67-90p). Riga: RSU.

Ļevina, J., Mārtinsone, K., Mihailova, S. & Sokola-Nazarenko, M. (2018). Students’ Social Activities, Values, Meaningfulness of Life and Self-Confidence. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 115-128. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3444

Ļevina, J., Mārtinsone, K., Mihailova, S., Sokola-Nazarenko, M. (2018). Student’s social activities, values, meaningfulness of life and self-confidence. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, Vol VII (pp 115-128). Iegūts no: http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3444/3215

Ļevina, J., Perejolkina, V., Mārtinsone, K., Mihailova, S., & Koļesņikova, J. (2018). The relationship between anomia and maladaptive personality traits. Conference proceedings “Society. Health. Welfare.”. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2018/0…

Ļubenko, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Rancāns, E., & Stepens, A. (2018). The Relationship between Suicide Ideation, Depressive Symptoms and Personality Traits in Elderly: Pilot Study Results. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 129-139. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3273/3216

Majore-Dūšele, I., Paiča, I., Mārtinsone, K., & Millere, I. (2018). Characteristics of mindfulness based interventions for different patient groups – literature review. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 140-152. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3298/3217

Mihailovs, I. J. & Krūmiņa, A. A. (2018). Is the repeat a year practice effective in Latvian basic education? Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume II, Psychology, May 25th–26th, 2018, 332-341. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3149/3024

Paičs, I., Mārtinsone, K., & Ļubenko, J. (2018). Self-help practices: literature review. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 196-207. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3435/3222

Purvlīce, B., Mārtinsone, K., Pipere, A., & Bortaščenoks, R. (2018). Identity of Professional Groups Providing Psychological Help: a Literature Review. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 229-239. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3296/3225

Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., Ulmane, Z., Mintale, I., Kupcs, K., & Stepens, A. (2018). Impact of different physical activities on executive functioning. Conference proceedings “Society. Health. Welfare.”. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2018/0…

Šneidere, K., Montemurro, S., Mondini, S., Harlamova, J., Ulmane, Z., & Stepens, A. (2018, May). Cognitive Reserve and Cognitive Performance in Healthy Latvian Seniors. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 261-269. Iegūts no http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/3221/3228

Terehova, R. (2018). Psychological needs of dementia patients in social care institution: a qualitative study. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 25th–26th, 2018, 270-279. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3429/3229

Trups-Kalne, I. (2018). Psychological Aspects of Moral Development: History and Recent Studies. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 280-290. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3400/3230

Zuitiņš, J., Pipere, A., & Sudraba, V. (2018). Choosing the Phenomenological Approach to Explore a Lived Experience: Metodological Comparison. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 307-319. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/3240/3232

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Brice, M., Koļesņikova, J. (2018). Psihologa atzinums. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 188-195). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

Dāvidsone, G., Bortaščenoks, R., Koļesņikova, J. (2018). Psihologa profesijas būtība, profesionālās darbības raksturojums. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 42-49). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

Dāvidsone, G., Koļesņikova, J. (2018). Psihologa profesionālās darbības jomas. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 117-130). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

Griskevica, I. (2018). Education and Decline of Cognitive Abilities in Late Adulthood. 4th International Conference on Lifelong Education and Leadership for All. ICLEL 2018 Conference Proceeding Book, pp.43 -47, ISBN: 978-605-66495-3-0, Online Publication: 28th December, 2018 ICLEL Publication: ICLEL Conferences Sakarya University Faculty of Education. Iegūts no https://docs.wixstatic.com/ugd/d546b1_838b960259e448e79c90c…

Krumina A. A. (2018). Design Thinking as a Method in Education. Методика преподавания химических и экологических дисциплин: сборник научных статей Международной научно-методической конференции; Брест, 2017, 68-71.

Leja, V., Dāvidsone G., Koļesņikova, J. (2018). Pasūtītāja un psihologa darba devēja tiesības un pienākumi. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 230-233). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

Mārtinsone, K. (2018). Psihologu profesionālās organizācijas Latvijā. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 54-70). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

Mārtinsone, K. un Mihailovs, I.J. (2018). Psihologa izglītības sistēma Latvijā. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 25-41). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

Mihailova S. (2018). Komunikācijas psiholoģija. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: https://enciklopedija.lv/skirklis/1107-komunikācijas-psihol…

Mihailovs I. J. & Krūmiņa A. A. (2018). Otrgadniecība Latvijas izglītības iestādēs: situācija un risinājumu meklējumi. Daugavpils Universitāte 12.starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2017” Rakstu krājums, 2018, I daļa 36-43 Socioloģijas aktualitātes. Iegūts no http://humanitiessocial.lv/wp-content/uploads/2018/05/SZF-k…

Smirnova, G., Paleja, I., Koļesņikova, J. (2018). Psihologa pienākumi. No K. Mārtinsone, B. Girgensone (zin.red.), Psihologu profesionālā darbība Latvijā: saturs, organizācija, regulējums. Psihologu likuma komentāri. (pp. 196-204). Rīga: Tiesu namu aģentūra.

2017

Datubāzēs iekļautie recenzētie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Griskevica, I., (2017). Psychological Traits in Teacher and Pupil Mutual Communication. 3rd International conference on lifelong learning and leadership for all (iclel 2017), 333-339.

Cauna, E., & Vende-Kotova, K. (2017). An exploration of the application of touch in dance movement psychotherapy. Essentials of Dance Movement Psychotherapy, 99–111. https://doi.org/ 10.4324/9781315452852-7

Ivzāns I., Mihailova S. (2017). Relationship Between Pathological Personality Traits and Defense Mechanisms in The Community Sample of Russian-Speaking Adult Inhabitants of Latvia // Acta Psychopathologicahttp://psychopathology.imedpub.com/relationship-between-pat…

Krūmiņa A.A. (2017). Informācijas strukturēšanas un vizualizācijas loma studējošo profesionālās lietpratības attīstīšanā. RSU Zinātniskie Raksti 2015.gada sociālo zinātņu nozares pētnieciskā darba publikācijas. Pedagoģija. Tiesības, 20.-30.

Krūmiņa A.A., Mihailovs I.J. (2017). Pedagoģiskā komponente veselības psihologa profesionālajā kompetencē. // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – II daļa. – Rēzekne: RA izdevniecība, 108-119. (Thomson Reuters). file:///C:/Users/Aira/Downloads/2431-3455-1-PB%20(1).pdf

Mihailovs I.J., Krūmiņa A.A. (2017). Pedagoga atbildības problēmjautājumi Latvijā. Daugavpils Universitāte 11.starptautiskā zinātniskā konference „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2016” Rakstu krājums, II daļa Valsts un tiesību aktuālās problēmas. 103.-110. http://rzblx1.uni-regensburg.de/ezeit/searchres.phtml?bibid… (Electronic Journals Library of University of Regensburg).

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A. & Rancans, E. (2017). Criterion-based validity of the Depression scale of Latvian clinical personality inventory. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume I, May 26th-27th (Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 2017. gada 26-27 maijs. I daļa), 603-616. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RA izdevniecība. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2017vol1.2351 (Full text: http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/2351/2333 ). ISSN 1691-5887. (Indexed in: Thomson Reuters; Web of Science)

Elsiņa, I, Perepjolkina, V. (2017). Sociāli emocionālās kompetences integratīvā modeļa izveides pamatojums (The justification of development of integrative model of social emotional competence). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume I, May 26th-27th (Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 2017. gada 26-27 maijs. I daļa), 513-523. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RA izdevniecība. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2017vol1.2305 (Full text: http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/2305/2324 ). ISSN 1691-5887. (Indexed in: Thomson Reuters; Web of Science)

Šneidere, K., Harlamova, J., Ulmane, Z., Arnis, V., Vanaga, A., & Stepens, A. (2017). Relationship between involvement in long-term regular physical activity and memory: preliminary results. Baltic Journal of Sport and Health Sciences, 4(107),23 – 27.

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Upmale, A., Perepjolkina V., Dimsone, K., Meistere-Peltonena, K., Ruttule, L, Skara, K., Danilāne, L., Bergs-Lusebrinka, V. Mākslinieciskās ekspresijas pakāpenisko līmeņu (MEPL) izvērtēšanas metodes rokasgrāmata. Pašizdevums. – 43 lpp.

Perepjolkina V., Mārtinsone, K. (Zin. red.). (2015). Metodiskie norādījumi maģistra darbu izstrādei RSU veselības psiholoģijas un supervīzijas studiju programmām. RSU: Rīga. - 96 lpp. ISBN 978-9984-793-70-2

Mārtinsone, K., Ļevina, J., Navaitis, G., & Caica, D. (2017). Relations Between Anomia and Subjective Well-Being in Population in Latvia and Lithuania. 3rd International Conference on Lifelong Education and Leadership. Conference Proceedings, 653-660. Iegūts no https://docs.wixstatic.com/ugd/d546b1_6b1ca0bb948944b4ac0c5…

2016

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Akmane, E. & Mārtinsone, K. (2016). The initial stage of the professional identity development of an arts therapist: The example of Latvia. An Interdisciplinary Journal of Music Therapy | Special Issue 8 (1). http://approaches.gr/wp-content/uploads/2016/05/2-Approache…

Griskevica, I. (2016). The Relationship among Verbal Ability and Demographic Factors in Latvia. In Laiviniece D. (Ed.), Language Acquisition: Problems and Perspectives, Part III: Research and Literacy, (pp. 122-134), Cambridge Scholars Publishing.

Mihailovs I.J., Krūmiņa A.A. (2016). Skolu autonomija kā izglītības attīstības priekšnoteikums. Daugavpils Universitāte 10. starptautiskās zinātniskās konferences “Sociālās zinātnes reģionālai attīstībai 2015”, rakstu krājums, I daļa Socioloģijas aktualitātes, 45.-54. http://humanitiessocial.lv/wp-content/uploads/2016/06/SZF-k…

Mihailovs I.J., Krūmiņa A.A.(2016). Vispārējās izglītības programmu izstrādes un licencēšanas tendences Latvijā // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – II daļa. – Rēzekne: RA izdevniecība, 196.-207.

Krūmiņa, A.A., Lubenko, J. (2016). Web-based intervention for developing long-term health literacy of individuals: Advantages and limitations. JTEFS, Vol.18, Nr.1, 69-83.

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Stepens, A., & Rancāns, E. (2016). The theoretical integrative model for the Latvian Clinical Personality Inventory. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 27th–28th, 2016, Volume I, 388–398. Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/1518/1665

Levina, J., Martinsone, K., & Kamerade, D. (2016). The relationship between anomie and participation of Latvian inhabitants in social activities. SHS Web of Conferences Proceedings. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Vol. 30. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2016/0…

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Kamerāde, D. (2016). A Model of Anomia in the Baltic States. The International Journal of Interdisciplinary Civic and Political Studies, 11(3), 1–12. doi:10.18848/2327-0047/CGP Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/309609748_A_Model_…

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Kamerāde, D. (2016). The relationship between anomie and participation of Latvian inhabitants in social activities. SHS Web of Conference Proceedings, 5th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare, 1–17. doi:0.1051/shsconf/20163000038 Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2016/0…

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Klince, K. (2016). Relations between anomia and values of the inhabitants of the Baltic states. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 27th-28th, 2016, Volume I, 431–446. doi:10.17770/sie2016vol1.1518 Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/303556873_RELATION…

Mihailova, S. (2016). Nabadzība un pārticība Vidzemes pedagogu skatījumā. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 27th-28th, 2016, Volume I,447–457. DOI: http://dx.doi.org/10.17770/sie2016vol1.1526 Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/1526/1671

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Mārtinsone, K. un Stepens, A. (2016). Latvijas Klīniskā personības testa otrās sākotnējo apgalvojumu kopas izstrāde: integratīvās pieejas pielietošana. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 27th-28th, 2016, Volume I, 469–482. doi: http://dx.doi.org/10.17770/sie2016vol1.1521 Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/1521/1673

Simkuva, H., Purins, A., Mihailova, S., & Mihailovs, I. J. (2016). Optimization of work and rest hours for navigation officers on the ship. SHS Web of Conferences Proceedings. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Vol. 30, 4-8. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2016/0…

Tretjakova, I., & Mihailova, S. (2016). Childhood emotional experience within the family relation to the current partnership and the desire to have children. SHS Web of Conferences Proceedings. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Vol. 30, 1-10. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2016/0…

Николаева, Е. И. и Мартинсоне, К. Э. (2015). Психофизиологические основания психосоматических изменений (обзор исследований). Психология образованияв поликультурном пространстве. Том 2 (30), 53 - 63. Елец: Елецкий государственный университет им. И.А. Бунина. Iegūts no http://www.elsu.ru/journal/issues/91/articles/1314/

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Bite, I. un Majore-Dūšele, I. (2016). Kognitīvi biheiviorālās terapijas trešais vilnis. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (373.–398. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Duhovska, J., Mārtinsone, K. (sast.), (2016). Mākslu terapijas izglītības desmit gadi Rīgas Stradiņa Universitātē: No ieceres līdz profesijai. (183. lpp.). Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte.

Dzilna, S. un Mārtinsone, K. (2016). Veselības jēdziens dažu filosofijas paradigmu kontekstā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (33.–41. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Harlamova, J. (2016). Psiholoģiskā krīze un psihiskā trauma veselības psiholoģijas kontekstā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (147.–152. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Kamerāde, D. un Mārtinsone, K. (2016). Pētījuma process. No K. Mārtinsone, A. Pipere un D. Kamerāde (red.), Pētniecība: teorija un prakse (418.–437. lpp). Rīga: RaKa.

Koļesņikova, J. (2016). Stresa fizioloģija. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (64.–65.lpp.). Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte.

Koļesņikova, J. (2016). Stresa psiholoģiskais novērtējums. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (65.–67.lpp.). Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte.

Koļesņikova, J. (2016). Stresa teorijas. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (61.–64.lpp.). Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte.

Koļesņikova, J. (2016). Vizuālās datu ieguves metodes. No K. Mārtinsone, A. Pipere un D. Kamerāde (red.), Pētniecība: teorija un prakse (264.–271.lpp.). Rīga: RaKa.

Koļesņikova, J. un Freimane, G. (2016). Sociālais atbalsts. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (48.–51. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Koļesņikova, J. un Majore-Dūšele, I. (2016). Stresa pārvarēšana. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (79.–84.lpp.). Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte.

Krūmiņa, A. A., Mihailovs, J. I. un Mārtinsone, K. (2016). Pacientu izglītošana. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (170.–178. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Lejiņa, L., Mārtinsone, K., & Ļevina, J. (2016). The cultural dimensions and the usage of Internet in post-soviet countries [Культурные измерения и использование интернета в пост-советских странах]. Белгородского , B. C., Кащеева, O. B., Зотова, B. B., Антоненко, И.В. (ред.), Гуманитарные основания социального прогресса: Россия и современность. Часть 4, c. 182–188. Iegūts no http://www.mgudt.ru/naukan/nti/nkpbMGUDT/index.aspx

Ļevina, J. un Hofmane, A. (2016). Veselības uzvedības teorijas, modeļi un to izmantošana. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (93.–130. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Majore-Dūšele, I. (2016). Ētiskie apsvērumi konsultēšanā un psihoterapijā. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (37.–51. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Majore-Dūšele, I. un Mārtinsone, K. (2016). Konsultanta un psihoterapeita personība. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (52.–64. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Mārtinsone, K. (2016). Zinātne un pētniecība: jautājumi ievirzei. No K. Mārtinsone, A. Pipere un D. Kamerāde (red.), Pētniecība: teorija un prakse (25.–43. lpp). Rīga: RaKa.

Mārtinsone, K. un Majore-Dūšele, I. (2016). Supervīzija profesionālajā darbībā. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (65.–76. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Mārtinsone, K., Freimane, G. un Mihailovs, I. J. (2016). Ievads veselības psiholoģijā. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (15.–26. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Mihailova, S. (2016). Uz klientu centrētā psihoterapija. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (196.–220. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Mihailova, S. un Ošleja, A. (2016). Sāpju mērīšana, menedžments un pārvarēšanas sekmēšana. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (181.–192. lpp.). Rīga: RSU izdevniecība.

Perepjolkina, V. un Čukurs, E. (2016). Psihoterapijas efektivitāte. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (513.–541. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Pipere, A., Vende, K. un Kamerāde, D. (2016). Gadījuma analīze. No K. Mārtinsone, A. Pipere, D. Kamerāde (red.), Pētniecība: teorija un prakse (464.–488. lpp). Rīga: RaKa.

Pīlēna, A. un Mihailova, S. (2016). Psihoorganiskā analīze. No I. Bite, K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse (267.–294. lpp). Rīga: Zvaigzne ABC.

Sileniece, S. un Mārtinsone, K. (2016). Sistemātiskie pārskati. No K. Mārtinsone, A. Pipere, D. Kamerāde (red.), Pētniecība: teorija un prakse (478.–493. lpp). Rīga: RaKa.

Upmale, A. un Ozoliņa, Z. (2016). Pacients un slimība: slimības simptomu uztvere un interpretācija, slimības reprezentācija. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (144.–149. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Upmale, A., Ozoliņa, Z., Krūmiņa A. A. un Mihailovs I. J. (2016). Komunikācija veselības aprūpes vidē. No K. Mārtinsone un V. Sudraba (red.), Veselības psiholoģija (155.–170. lpp). Rīga: RSU izdevniecība.

Perepjolkina V. Personības iezīmju saistība ar veselību (5.1. nodaļa, lpp. 131-142) kolektīvajā monogrāfijā: Veselības psiholoģija. K. Mārtinsones un V. Sudrabas redakcijā. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2016. – 240 lpp. ISBN 978-9984-793-89-4

Kamerāde D., Kristapsone S., Perepjolkina V. Izlases veidošana kvantitatīvā pētījumā (4.1. nodaļa, lpp. 292-308) kolektīvajā monogrāfijā: Pētniecība: teorija un prakse. K. Mārtinsones un D. Kamerādes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Izdevniecība RaKa, 2016. – 546 lpp. ISBN 978-9984-46-355-1

Perepjolkina V. un Čukurs E. Psihoterapijas efektivitāte (7. nodaļa, 561 – 591). Kolektīvajā monografijā: Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse. I. Bites, K. Mārtinsones un V. Sudrabas redakcijā. Rīga: Zvaigzne ABS, 2016. – 624 lpp. ISBN 978-9934-0-6247-6

Perepjolkina V. Statistiskā pieeja konsultēšanas un psihoterapijas iznākuma klīniskās nozīmības novērtēšanā (Pielikums, lpp. 592 – 603). Kolektīvajā monografijā: Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse. I. Bites, K. Mārtinsones un V. Sudrabas redakcijā. Rīga: Zvaigzne ABS, 2016. – 624 lpp. ISBN 978-9934-0-6247-6

2015

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Zande, D., Brice, M., Harlamova, J., Sebre, S. & Cukurs, E. (2015). Symptoms of Perinatal Depression and Perceived Social Support in Women: Longitudinal Study. 45th Annual EABCT Congress. August 31- September 3, 2015. Jerusalem, Israel.

Hofmane, A., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., & Koļesnikova, J. (2015). Schizophrenia through the lens of functional status: biopsychosocial approach. Medical psychology in Russia, 6 (35). Iegūts no http://www.mprj.ru/archiv_global/2015_6_35/nomer09.php

Levina, J., Martinsone, K., & Kamerade, D. (2015). Anomia as a factor predicting subjective well-being. Med. psihol. Ross, 3(32), 3. Iegūts no http://www.mprj.ru/archiv_global/2015_3_32/nomer07.php

Ļevina, J., Mārtinsone, K., & Kamerāde, D. (2015). Sex and Age Differences in Levels of Anomia of Latvian Inhabitants. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 22nd–23rd, 2015, Volume III, 567-576. doi: 10.17770/sie2015vol3.475 Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/475/532

Martinsone, K. (2015). Annual Report – Latvia. The European Health Psychologist, 17(4), 227–229. Iegūts no https://ehps.net/ehp/index.php/contents/article/view/807/pd…

Mārtinsone K., Mihailova S., & Kamerāde D. (2015). Characteristics of personal value-meaning systems of Latvian youths in 1998, 2005, 2010 and 2015: a comperative study. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 22nd–23rd, 2015, Volume III, 577–587. doi: http://dx.doi.org/10.17770/sie2015vol3.476 Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/476/533

Левина, Е., Мартинсоне, К., Камераде, Д. (2015). Индивидуальная аномия как фактор, прогнозирующий субъективное благополучие. Медицинская психология в России: электрон. науч. журн., 3(32). Iegūts no http://www.mprj.ru/archiv_global/2015_3_32/nomer07.php

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Brūdere-Ruska, S. un Perepjolkina, V. (2015). M. Makkalova izveidotās Ar pāridarījumu saistītas starppersonu motivācijas aptaujas (TRIM-18) adaptācija Latvijā (Adaption of M. McCullough’s Transgression-Related Interpersonal Motivations Inventory (TRIM-18) in Latvian). Latvijas Universitātes raksti 801. Psiholoģija, 140-158. Rīga: LU. Iegūts no http://www.lu.lv/apgads/izdevumi/lu-raksti-pdf/801-sejums/

Čukurs, E. (2015). Intelekts. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi (216.–233. lpp). Rīga: Zvaigzne ABC.

Čukurs, E. (2015). Kreativitāte. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi (237.–254. lpp). Rīga: Zvaigzne ABC.

Čukurs, E. un Hofmane, A. (2015). Psihiskie procesi. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi (127.–167. lpp). Rīga: Zvaigzne ABC.

Dragūns, J. un Mārtinsone, K. (2015). Psiholoģija un kultūra. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.). Psiholoģija 2. Personība, grupa, sabiedrība, kultūra (245.–287.lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Harlamova, J., Zdanovskis, N., Čukurs, E., Kostiks, A. un Krūmiņa, G. (2015). Galvas smadzeņu normālās un patoloģiskās novecošanās izpausmes. Zinātniskie raksti: 2015.g. medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas, 195-203. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/2015_m…

Ļevina, J., Škuškovnika, D. un Eņģele, I. (2015). Indivīds, grupa un sabiedrība. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 2. Personība, grupa, sabiedrība, kultūra (77.–170. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Mihailova, S. (2015). Emocijas. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi (237.–254. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Mihailova, S. un Mārtinsone, K. (2015). Motivācija. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi (197.–215. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Miltuze, A. un Mārtinsone, K. (2015). Ievads psiholoģijā. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 1. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi (23.–64. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Perepjolkina, V., Ludāne, M., Mārtinsone, K. un Mihailova, S. (2015). Personība. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 2. Personība, grupa, sabiedrība, kultūra (9.–76. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Radziņš, R. un Perepjolkina, V. (2015). Piedošanas saistība ar stresu un fizisko veselību. X Starptautiskās Jauno zinātnieku konferences (2014) rakstu krājums, 79–87. Iegūts no http://www.rpiva.lv/pdf/JZK_X.pdf

Stokenberga, I., Freimane, G., Sudraba, V. un Bite, I. (2015). Veselība un slimība psiholoģijā. No K. Mārtinsone un A. Miltuze (red.), Psiholoģija 2. Personība, grupa, sabiedrība, kultūra (9.–76. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Tretjakova, I. un Mihailova, S. (2015). Bērnības emocionālā pieredze ģimenē saistībā ar pašreizējām partnerattiecībām un vēlmi rādīt pēcnācējus. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautiskās zinātniskās konferences „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2014” materiāli. IV daļa. Psiholoģijas aktualitātes, 88.–108.lpp.

Trups-Kalne, I., Dimdiņš, Ģ. un Perepjolkina, V. (2015). Sociālā konservatīvisma skalas latviešu valodā izveide un validitātes pārbaude. Latvijas Universitātes raksti, 801. Psiholoģija, 7.–34. lpp. Iegūts no http://www.lu.lv/apgads/izdevumi/lu-raksti-pdf/801-sejums/

Brūdere-Ruska S. un Perepjolkina V. Piedošanas jēdziens mūsdienu psiholoģijā. M. Makkalova izveidotās Ar pāridarījumu saistītas starppersonu motivācijas aptaujas (TRIM) adaptācija Latvijā. Saarbrücken: GlobeEdit, 2015. – 113 lpp. ISBN: 978-3-639-73059-3

Perepjolkina V., Ludāne M., Mārtinsone K., un Mihailova S. Personības teorijas (11. nodaļa, lpp. 9-76.) Kolektīvajā monografijā: PSIHOLOĢIJA 2. Personība, grupa, sabiedrība, kultūra. K. Mārtinsones un A. Miltuzes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Zvaigzne ABC. ISBN 978-9934-0-4059-7

2014

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Мартинсоне K., Михайловa C., Михайлов И.Я. Компетенция супервизора и разввитие образования супервизоров в Латвийской республике // Психология образования в поликультурном пространстве. – 2014. – т.1 (25). – с.5 – 10.

Skuskovnika, D., Tiltina-Kapele, I., Perepjolkina, V., & Voita D. (2014). Possibilities of enhancing students’ well-being: Evaluation of the effectiveness of integrative teaching system. 4th International Interdisciplinary Scientific Conference „Society, Health, Welfare” 2012 Riga, November 22-23, pp.00041-p.1. – 00041-p.9. Riga: Riga Stradiņš University. Published by EDP Sciences, 2014, SHS Web of Conferences 10, 00041 (2014), DOI:10.1051/shsconf/20141000041, Pieejams: http://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2014/07…

Lazdiņš, K. J., & Mārtinsone, K. (2014). Driving agression and driving behavior differences between different power car owners. III Международной научно-практической конференции “Человек и Транспорт. Эффективность. Безопасность. Эргономика”. Материалы III Международной научно-практической конференции, 306 – 309. http://psy.url.ph/publications/humanandtransport2014.pdf

Martinsone, K. (2014) Annual Report - Latvia. The European Health Psychologist, 16 (6), 276–280. Iegūts no http://www.ehps.net/ehp/ index.php/contents/article/viewFile/77/pdf_27

Mihailova, S., & Tretjakova, I. (2014). Monetary and marital satisfication as factors facilitating birth-rate in Latvian families. SHS Web of Conferences, 4th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare, 1–10. Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2014/0…

Millere, A., Pūce, A., Millere, E., Zumente, Z., Caune, L., Sudraba, V., ... & Millere, I. (2014). Analysis of the dynamics of treatment motivation and stress coping of substance use disorders patients in Minnesota Program of Latvia. International Journal of Collaborative Research on Internal Medicine & Public Health, 6(7), 216–225. Iegūts no http://www.iomcworld.com/ijcrimph/files/v06-n07-05.pdf

Millere, A., Pūce, A., Millere, E., Zumente, Z., Sudraba, V., Deklava, L., ... & Vagale, A. (2014). Treatment motivation factor analysis of patients with substance use disorders in Latvia. Procedia-Social and Behavioral Sciences, 159, 298–302. doi: https://doi.org/10.1016/j.sbspro.2014.12.376 Iegūts no https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S18770428…

Skuskovnika, D., Perepjolkina, V., Tiltina-Kapele, I., & Voita, D. (2014). Possibilities of enhancing school students' well-being: Evaluation of the effectiveness of integrative teaching programme. SHS Web of Conferences, 4th International Interdisciplinary Scientific Conference Society, Health, Welfare, 1–9. doi: 10.1051/shsconf/20141000041 Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/273432816_Possibil…

Sudraba, V., Martinsone, K., & Arnis, V. (2014). Changes of indicators of social intelligence for substance use disorders patients: before Minnesota program, after program treatment and six months later. SHS Web of Conferences, 4th International Interdisciplinary Scientific Conference Society, Health, Welfare, 1–7. doi: dx.doi.org/10.1051/shsconf/20141000045 Iegūts no https://www.shs-conferences.org/articles/shsconf/pdf/2014/0…

Sudraba, V., Millere, A., Pūce, A., Millere, E., Zumente, Z., Deklava, L., ... & Vagale, A. (2014). Stress coping of patients with substance use disorder in Latvia. Procedia-Social and Behavioral Sciences, 159, 303–308. doi: https://doi.org/10.1016/j.sbspro.2014.12.377 Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/272172164_Stress_C…

Мартинсоне, К., Фреймане, Г., и Колесникова, Е. (2014). Психология здоровья в Латвии в контексте современных европейских исследований. Медицинская психология в России, 5 (28). Iegūts no http://www.mprj.ru/archiv_global/2014_5_28/nomer/nomer05.php

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Ciganovska, S., Veide-Nedviga, L. un Mārtinsone, K. (2014). Mākslas terapijas formālo elementu skala, tās pielietojums dažādās klientu/pacientu grupās. No K. Mārtinsone un E. Krevica (sast.), Mākslu terapija dažādām pacientu grupām (238.–245.lpp.). Rīga: RSU.

Čukurs, E. (2014). Psihoterapeitu raksturojums par psihoterapeita kreativitātes un personības iezīmju saistību ar psihoterapijas efektivitāti: kvalitatīva analīze. Latvijas Universitātes raksti, 801. Psiholoģija, 49.–65. lpp. Iegūts no http://www.lu.lv/apgads/izdevumi/lu-raksti-pdf/801-sejums/

Dzene, D., Dakse, E. un Mārtinsone, K. (2014). Zīmējumu sērijas skalas adaptācijas pirmais posms Latvijā. No K. Mārtinsone un E. Krevica (sast.), Mākslu terapija dažādām pacientu grupām (222.–237.lpp.). Rīga: RSU.

Dzilna-Šilova, I., Mārtinsone, K., Upmale, A. (2014). Mākslas ekspresijas pakāpenisko līmeņu modelis mākslas terapijā uz mākslu balstītas izvērtēšanas procesā. Piemērs ar vardarbībā cietušiem bērniem. No K. Mārtinsone un E. Krevica (sast.), Mākslu terapija dažādām pacientu grupām (259.–289.lpp.). Rīga: RSU.

Harlamova, J. un Sebre, S. (2014). Pēctraumas stresa traucējumu, panikas lēkmju izpausmju un negatīvo pārliecību atšķirības atkarībā no pārciestās traumas veida. 4. Starptautiskā zinātņu konference "Aktualitātes veselības aprūpes izglītības pilnveidē: mūsdienas un nākotne": rakstu krājums, 44.–54.lpp.

Mārtinsone K., Mihailova S. un Mihailovs I. J. (2014). Mākslu terapija un psiholoģija: robežas un krustpunkti. No K. Mārtinsone un E. Krevica (sast.), Mākslu terapija dažādām klientu/pacientu grupām (94.–99. lpp.). Rīga: RSU izdevniecība.

Mārtinsone, K., Freimane, G. un Mihailova, S. (2014). Veselības psiholoģija Latvijā: izaicinājumi, to risināšanas iespējas un ieguvums sabiedrībai. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums XVI (262.–269. lpp.). Liepāja: LiePA.

Sudraba, V. un Mārtinsone, K. (2014). Narkoloģisko pacientu sociālā intelekta rādītāji. RSU Zinātniskie raksti: 2013.g. medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas: Internā medicīna. Ķirurģija. Medicīnas bāzes zinātnes, 345. – 351. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/2013_m…

Šķone, N. un Mārtinsone, K. (2014). Uz mākslu balstītā iz/novērtēšana instrumenta „Putna ligzdas zīmējums” adaptācijas Latvijā pirmais posms. No K. Mārtinsone un E. Krevica (sast.), Mākslu terapija dažādām pacientu grupām (246.–258.lpp.). Rīga: RSU.

Mārtinsone K., Mihailovs I.J., Mihailova S. Supervīzija mākslu terapijas izglītības un pakalpojumu attīstībai Latvijā // Mākslu terapija dažādām klientu / pacientu grupām. – Rīga: RSU, 2014. – 87. – 93.lpp.

Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailovs I.J. Supervizora kompetence un profesionālā darbība: pilotpētījuma rezultāti // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – 1.daļa. – Rēzekne: RA izdevniecība, 2014. – 192. – 199.lpp.

Mihailova S. Dance movement therapy in Latvia. – Rīga: Drukatava, 2014. – 67p.

2013

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Mārtinsone, K., Dzilna-Šilova, I. Lusebrink, V.B., & Veide-Nedviga, L. (2013). The Expressive Therapies Continuum: an Integrative Systemic Approach to Visual Expression and its Historical Background. Medical psychology in Russia, 5 (22). Iegūts no http://medpsy.ru/mprj/archiv_global/2013_5_22/nomer/nomer10…

Mārtinsone, K., Freimane, G., Mihailova, S. un Mihailovs, I.J. (2013). Veselības psiholoģijas izveides pamatojums Latvijā. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference May 24th-25th, 2013, Volume II, 593.–602. lpp. doi: http://dx.doi.org/10.17770/sie2013vol2.614 Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/614/388

Pipere, A., Mārtinsone, K., Sebre, S., & Vorobjovs, A. (2013). Ārija Karpova and psychology in Latvia: Voices from past and present. International Journal of Business: Innovations, Psychology and Eonomics. Vol. 4., 1(6), 17–30. Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/272162318_Arija_Ka…

Мартинсоне, К., Дзилна-Шилова, И., и Лусебринк, В.Б. (2013). Модель последовательности уровней выражения с исторической точки зрения [Электронный ресурс]. Медицинская психология в России: электрон. науч. журн., 5 (22). Iegūts no http://mprj.ru

Навайтис, Г., Мартинсоне, К. (2013). Отношение к идеям «экономики частья» в Балтийских странах. Социальный психолог, 2, (26), 74–83. Iegūts no https://mruni.pure.elsevier.com/en/publications/отношение-к…

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Mārtinsone, K. un Majore-Dūšele, I. (2013). Psihes un ķermeņa attiecības: daži jautājumi ievirzei. No S. Mihailova (sast.), Deja. Kustība. Ķermenis (13- 31.lpp.). Rīga: Drukātava.

Navaitis, G., Martinsone, K., Labutis, G. (2013). The Approach towards the Economy of Happiness in the Baltic States. Outlines of Social Innovations in Lithuania (pp. 196–208). Kocani: ESI Publishing

Perepjolkina, V., Reņģe, V. (2013). Latvijas Personības aptauja (LPA-v3). Testa rokasgrāmata. Rīga – 60 lpp. [Nepublicēts izdevums]

Perepjolkina, V., Reņģe, V. (2013). Latvijas Personības aptauja (LPA-v3). Normu tabulas. Rīga – 40 lpp. [Nepublicēts izdevums]

2012

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Čukurs, E. & Sebre, S. (2012). Psychotherapist’s creativity and openness to experience: quantitative and qualitative analysis. International Journal of Psycholgy, 47, ICP 2012

Sebre, S. & Čukurs, E. (2012). Resilience in relation to creativity, openness to experience and emotional support. International Journal of Psychology, 47, ICP 2012 supplement, 630

Meekums, Vaverniece, Majore-Dusele, & Rasnacs. (2012). Dance movement therapy for obese women with emotional eating: A controlled pilot study. The Arts in Psychotherapy, 39(2), 126-133.

Lusebrink, V. B., Martinsone, K., Dzilna-Silova, I. (2012). The Expressive Therapies Continuum (ETC): Interdisciplinary bases of the ETC. International Journal of Art Therapy, 75-85. doi:10.1080/17454832.2012.713370 Iegūts no https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/17454832.2012.7…

Mihailova, S. (2012). Monetāro attiecību specifika vidusskolēnu vidū mazākumtautību skolā. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference May 25th-26th, 2012, Volume I, 117–131. doi: http://dx.doi.org/10.17770/sie2012vol1.28 Iegūts no http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/28/29

Sudraba, V., Martinsone, K., Millere, I., & Rancans, E. (2012). Social intelligence for substance use disorders patients. Psychology & Health, 27, 334–335. doi: 10.1080/08870446.2012.707817 Iegūts no https://www.researchgate.net/publication/233978852_Social_i…

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Mārtinsone, K. (2012). Ievads. No K. Mārtinsone (sast.), Psiholoģija Latvijā: psihologi, izglītība, profesionālā darbība: rakstu krājums (7.–15. lpp.). Rīga: RaKa.

Mihailova, S. (2012). Izpratne par naudu latviešu sabiedrībā: psiholoģisks skatījums. Starptautiskās zinātniskās konferences "Eiropas integrācijas sociālā un ekonomiskā dimensija : problēmas, risinājumi, perspektīvas" materiāli, 4. daļa: Psiholoģijas aktualitātes, 55.–64.lpp. Iegūts no https://du.lv/wp-content/uploads/2016/01/Eiropas_integracij…

Mihailova, S. (2012). Nabadzība un pārticība dažādu specialitāšu Latvijas studenšu skatījumā. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums XIV (385.–393. lpp). Liepāja: LiePA.

Mihailova, S. (2012). Rīgas Stradiņa universitāte. No K. Mārtinsone (sast.), Psiholoģija Latvijā: psihologi, izglītība, profesionālā darbība: rakstu krājums (290.–303. lpp.). Rīga: RaKa.

Mihailova, S. un Meikšāne, Dz. (2012). Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola. No K. Mārtinsone (sast.), Psiholoģija Latvijā: psihologi, izglītība, profesionālā darbība (303.–208. lpp.). Rīga: RaKa.

Sudraba, V., Martinsone, K. (2012). Social intelligence indicators for addiction disorder patients. 7th Annual International Scientific Conference „New Dimensions in the development of Society”. Proceedings, 201–214. Iegūts no http://llufb.llu.lv/conference/new-dimensions-develop/2011/…

2011

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Vende, K. & Čukurs, E. (2011). A pilot study: level of nonverbal attunement between mother and children with secure and insecure attachment style. 11th European Conference on Psychological Assessment: Book of Programme – Abstracts, 175

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Čukurs, E. (2011). Vēsturisks pārskats par kreativitātes un psihoterapijas efektivitātes jēdzienu izpēti. Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās konferences rakstu krājums, 721–728. Iegūts no https://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/zinat…

Čukurs, E. un Vende, K. (2011). Kreativitāti veicinošie un kavējošie faktori bērna un vecāku attiecībās. Latvijas Universitātes raksti, 774. Psiholoģija, 6.–16. lpp. Iegūts no https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PD…

Mārtinsone, K. (2011). Ievada vietā. No K. Mārtinsone (sast.). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes (5.–9. lpp.). Rīga: RaKa.

Mārtinsone, K. (2011). Zinātne un pētniecība: jautājumi ievirzei. No K. Mārtinsone (sast.). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes (14.–32. lpp.). Rīga: RaKa.

Mārtinsone, K., Kristapsone, S. un Zakriževska, M. (2011). Literatūras apskata izveide. No K. Mārtinsone (sast.). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes (140.–156. lpp.). Rīga: RaKa.

Mārtinsone, K., Zakriževska, M. un Kamerāde, D. (2011). Pētījuma plānošana. No K. Mārtinsone (sast.). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes (131.–139. lpp.). Rīga: RaKa.

Mihailova, S., & Mihailovs, I.J. (2011). Discipline and study delays in Latvia’s schools: solution opportunities of legal and psychological problems. No E. Jermolajeva (Ed.), Regional review. Research papers. Nr. 7 (80–112). Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”.

2010

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Čukurs, E. & Austers, I. (2010). The influence of humor on creativity. 20th Anniversary Conference of the Estonian Association for Cognitive and Behaviour Therapy: Abstracts, 44

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Mihailova, S. (2010). Adiktīvā uzvedība kā iespējamais diskriminācijas pamats. Zinātniskie raksti: 2009.g. sociālo zinātņu nozares pētnieciskā darba publikācijas, 159.–165.lpp.

Mihailova, S. un Mihailovs, I.J. (2010). Atbalsts sociālā riska ģimenēm: NVO darbības pieredzes analīze. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums XII (485.–490. lpp.). Liepāja: LiePA.

Omārova, S. (2010). Eidžisma cēloņi un izpausmes Latvijā. Zinātniskie raksti: 2010. g. sociālo zinātņu pētnieciskā darba publikācijas, 53.–58. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Мартинсоне, К. и Михайловс, И. Я. (2010). Терапия искусством: интегративно-эклектический подход. Методология современной психологии. В. В. Козлова. и В. Ф. Академический сборник научных статей. В.1. Под ред., Петренко (c. 103–122). Москва: МАПН, ЯрГУ, ЛКИСА РАН.

Михайлова, С. (2010). Сотрудничество как ценность: сравнительная оценка латвийской молодёжи в 1998 и 2009 году. Partnerstwo i wspolpraca a kryzys gospodarczo-spoleczny w Europie srodkowej i wschodniej. c.607–615.

2009

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Jirgena, S. (2009). Rakstura iezīmes un adiktīvas uzvedības izvēle. Psiholoģijas, biznesa un sabiedrības sociālās sfēras aktuālās problēmas: teorija un prakse: starptautiskais zinātnisko darbu krājums (71.–78. lpp.). Rīga: Psiholoģijas augstskola.

Mārtinsone, K. (2009). Psiholoģijas un psihoterapijas virzieni: izveides konteksts un idejas. No K. Mārtinsone (sast.). Mākslas terapija teorija un prakse (144.–193. lpp.). Rīga: Drukātava.

Mihailova, S. un Mihailovs I.J. (2009). Sociālais atbalsts bērniem: NVO darbības pieredzes analīze. Zinātniskie raksti: 2008. g. sociālo zinātņu pētnieciskā darba publikācijas, 68.–74.lpp.

Omārova, S. (2009). Psihosociālie darba riski kolektīvos – mobings, bosings un seksuālā aizskaršana. Zinātniskie raksti: 2008. g. sociālo zinātņu pētnieciskā darba publikācijas, 186.–191. lpp.

Гайдарова, Л. и Михайлова, С. (2009). О некоторых психолого-педагогических проблемах обучения взрослых. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums XI (411.–417. lpp). Liepāja: LiePA.

Йиргена, С. (2009). Черты характера и выбор адиктивного поведения. Psiholoģijas, biznesa un sabiedrības sociālās sfēras aktuālās problēmas: teorija un prakse, c. 71–78.

2008

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Jirgena, S. un Mihailovs, I. J. (2008). Sociālā riska ģimeņu dzīves scenārijs. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums X (48.–55. lpp). Liepāja: LiePA.

Mārtinsone, K., Jirgena, S., Zakriževska, M. un Mihailovs, I. J. (2008). Sociālie priekšstati par mākslas terapiju. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums X (65.–72. lpp.). Liepāja: LiePA.

Omārova, S. (2008). Diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes izpausmes Latvijas darba tirgū: darba ņēmēju aptaujas rezultāti. Zinātniskie raksti: 2007. g. sociālo zinātņu pētnieciskā darba publikācijas, 74.–78. lpp.

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Мартинсоне К.Э. и Карпова А.К. (2008). Интерпретация психологии в социокультурных взаимосвязях. Методология и история психологии, 3(1), 28–40. Iegūts no http://mhp-journal.ru/upload/2008_v3_n1/2008_v3_n1_04.pdf

2007

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Jirgena, S. (2007). Pašizjūtas izpēte: jauniešu salīdzinošais vērtējums 1998. un 2005. gadā. Starptautiskā zinātniskā konference “Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos, 257.–267. lpp.

Jirgena, S. (2007). Pašizjūtas izpēte: jauniešu salīdzinošais vērtējums 1998. un 2005.gadā. Proceedings International Scientific Conference “New Dimension in the Development of Society”, 138.–144.lpp.

Jirgena, S. un Mārtinsone, K. (2007). Vērtību hierarhija: jauniešu salīdzinošais vērtējums 1998. un 2005.gadā. No A. Medveckis (sast.), Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums IX (112.–119. lpp.). Liepāja: Liepa.

Ludane, M., & Mārtinsone K. (2007). Relation of God Image Perception to Crisis Appraisal among Individuals Belonging and not Belonging to Different Religious Denominations. Baltic Journal of Psychology, 8(1), 57–67. Iegūts no https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PD…

Mihailova, S. (2007). Macho girl – sievišķība kā patēriņa motivācija. No D. Hanovs (red.), Ceļojums ar citādo: subkultūras pilsētas vidē (85.–96. lpp). Rīga: Dialogi.

Omārova, S. (2007). Jauniešu identitātes veidošanās Latvijā globālā kontekstā: 2005. gada vidusskolēnu aptaujas rezultāti. Zinātniskie raksti: 2006. g. sociālo zinātņu pētnieciskā darba publikācijas, 66.–71. lpp.

Йиргена, C. (2007). Черты характера и выбор аддиктивного поведения. Актуальные проблемы психологии, бизнеса и социальной сферы общества: теория и практика, c. 133–138.

Йиргена, C. и Михайлов, И. Я. (2007). Динамика ценностных ориентаций в структуре личностных характеристик молодёжи Латвии. Межкультурная коммуникация: концепты и модели поведения, с. 191–195.

Йиргена, С. (2007). Динамика ценностых ориентаций в структуре личностных характеристик молодежи Латвии. Материалы Международной научной конференции "Межкультурная коммуникация: концепты и модели поведения", с. 191–195.

Tēzes

2021

Valberga-Porozova, M., Majore-Dūšele, I., Millere, I. (26.03.2021). Mindful-based dance movement therapy for emotion regulation skills development on patients with chronic low back pain. Rīga Stradiņš University International Multidisciplinary Research Conference. Society.Health. Welfare. Poster. Abstracts, pp.198.

Krizska – Popova, D., Majore-Dūšele, I. (26.03.20121.) Mindfulness-based dance movement therapy for fear-avoidance beliefs reduction in patients with chronic musculoskeletal pain. Rīga Stradiņš University International Multidisciplinary Research Conference. Society.Health. Welfare. Poster.Abstracts, pp.199.

Majore-Dūšele, Karkou, V., Millere, I. (26.03.2021). Mindful-based Dance Movement Therapy for depression and anxiety reduction for chronic pain patients. Rīga Stradiņš University International Multidisciplinary Research Conference Society.Health. Welfare. Verbal presentation. Abstracts, pp.197.

Rancāns, E., Vrubļevska, J., Mārtinsone K., Perepjolkina V., Koļesņikova J. (2021.) Latvijas iedzīvotāju psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība ārkārtējā stāvokļa laikā saistībā ar COVID-19 pandēmiju. “Zinātnieku brokastis RSU” 2021. gada 3. martā. https://www.rsu.lv/petnieciba/zinatnieku-brokastis

Zarina, I., Krumina A.A. (2021.) Level of technophobia among students. RSU International Research conference «University Teaching and Learning» 24.-26.03.2021.

Šuriņa, S., Mārtinsone, K. (2021). The sense of belonging, of public and private sector employees, during the COVID-19 crisis. PLACES / Psychological help: a crossdisciplinary perspective.

Bundzena-Ervika, A., Perepjolkina, V., Mārtnsone, K., (2021). Comparison of Psychological Resilienfe of Different Groups in Society During COVID-19 Pandemic in Latvia. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Societey. Health. Welfare.”. 2021, 24 -26 March, pp. 146. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Perepjolkina, V.,Mārtinsone, K., (2021). Development and Psychometric Preliminary Validation of the Psychologial Resilience scale. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Societey. Health. Welfare.”. 2021, 24 -26 March, pp. 135. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Šneidere, K., Šneidere – Šustiņa, A., & Stepens, A. (2021). Relationship between cognitive reserve, physical activity, hippocampal volume and working memory in older adults EGREPA Conference 2021: Active aging - new challenges and new opportunities. Book of Abstracts, pp. 80.

Šneidere, K., Šneidere-Šustiņa, A., & Stepens, A. (2021). Relationship between motor reserve, thalamus volume, working memory and information processing speed in older adults. RSU Research week 2021: Knowledge for Use in Practice, Rīga, Latvia, pp. 220.

Danilov, I. Val; Mihailova, S.(2021) New Findings in Education: Primary Data Entry in Shaping Intentionality and Cognition. International Conference on Advanced Cognitive Technologies and Applications (COGNITIVE 2021) (13th, 2021) ERIC Number: ED612447 // https://eric.ed.gov/?q=Mihailova+Sandra&id=ED612447

Danilov, I. Val; Mihailova, S. (2021) Intentionality vs Chaos: Brain Connectivity through Emotions and Cooperation Levels beyond Sensory Modalities. Paper presented at the International Conference on Advanced Cognitive Technologies and Applications (COGNITIVE 2021) (13th, 2021) ERIC Number: ED612446 //https://eric.ed.gov/?q=Mihailova+Sandra&id=ED612446

Danilov, I.Val., & Mihailova, S. (in press). Knowledge Sharing through Social Interaction: Towards the Problem of Primary Data Entry. 11th Eurasian Conference on Language & Social Sciences which is held in Gjakova University, Kosovo.

Danilov, I.Val., & Mihailova, S. (in press Springer Nature) Shared Intentionality in Advanced Problem Based Learning: Deep Levels of Thinking in Coherent Intelligence. The conference FECS'21 - The 17th Int'l Conf on Frontiers in Education: Computer Science and Computer Engineering. Dates: 26-29 July, 2021. Springer Nature - Book Series: Transactions on Computational Science & Computational Intelligence

Danilov, I.Val., & Mihailova, S. (in press Springer Nature) Frontiers in Cognition for Education: Coherent Intelligence in e-Learning for Beginners Aged 1 to 3 years. The conference EEE'21 - The 20th Int'l Confirence on e-Learning, e-Business, Enterprise Information Systems, and e-Government. Dates: 26-29 July, 2021. Springer Nature - Book Series: Transactions on Computational Science & Computational Intelligence.

Surina, S., Martinsone, K., Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Ruža, A. (2021). Indicators of a preventive behaviour of the Latvian population and related factors, during the COVID-19 crisis. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”, 2021, 24 -26 March, pp. 15. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., (2021). Development and preliminary validation of the Psychological Resilience Scale. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”, 2021, 24 -26 March, pp. 135. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Ruža, A., Bundzene-Ervika, A., Mārtinsone, K., (2021). Development and psychometric properties of the Self-care Strategies Questionnaire. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”, 2021, 24 -26 March, pp. 136. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Perepjolkina, V., Koļesnikova, J., Paiča, I., Mārtinsone, K., (2021). The role of social problem solving and emotion regulation skills in predicting psychological resilience. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”, 2021, 24 -26 March, pp. 143. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Bundzena-Ervika, A., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., (2021). Comparison of psychological resilience of different groups of society during COVID-19 pandemic in Latvia. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”. 2021, 24 -26 March, pp. 146. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Šneidere, K. , Mihailova, S. Perepjolkina, V., Kolesnikova, J. Martinsone, K. (2021). Perceived changes in the frequency of emotional abuse before and during the first wave of COVID-19 pandemic. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”. 2021, 24 -26 March, pp. 148. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Paiča, I., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., (2021). Psychological resilience in time of COVID-19 crisis: emotion regulation as a protective factor. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”. 2021, 24 -26 March, pp. 150. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

Upesleja, G., Perepjolkina, V. (2021). Socio-psychological profile of Latvian inhabitants who did not comply with the COVID-19 epidemiological requirements. The 8th International Multidisciplinary Research Conference “Society. Health. Welfare.”. 2021, 24 -26 March, pp. 151. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/3647/1/SHW_…

2020

Danilov I., Mihailova S. (2020).Emotions in e-Learning: The Review Promotes Advanced Curriculum by Studying Social Interaction // The 6th International Conference on Lifelong Education and Leadership for All-ICLEL 2020 (July 13-16, 2020). International University of Sarajevo / Bosnia & Herzegovina

Duhovska, J., Millere, I. (2020). Expressive Therapies Continuum-Informed Evaluation of Three Resource-Oriented Receptive and Active Music Therapy Techniques in Cancer Patients in Psychosocial Rehabilitation Programme. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, VII, 34-32.
http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5115/4596

2019

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J, Mārtinsone, K., Stepens, A. (2019). Theoretical justification of Empirically Derived Dimensional Model of Personality Pathology Operationalised in Latvian Clinical Personality Inventory (LCPI). Rīga Stradiņš Universtity International Conference on Medical and Health Care Sciences “Knowledge For Use in Practice” (Riga, 1-3 April 2019): Abstracts. p.287. Rīga: RSU. ISBN 978-9934-563-29-4. Available on-line: http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

Danilov, I. Val., Mihailova, S., Perepjolkina, V. (2019). Uncounscious Social Interaction as the main Driver of Human Values Formation. Rīga Stradiņš Universtity International Interdisciplinary Conference on Social Sciences “PLACES” (Rīga, 2 April 2019): Abstracts. p.7. Riga: RSU. ISBN 978-9934-563-45-4. Available on-line: http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Pastare A., Krūmiņa A.A., Karulis M. (2019). Analysis and Evolution of Topics in the Con-text of Health Consciousness in Latvian High School Learner Scientific Research Confer-ences on Health Science in Period of 2012-2018. Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice, April 01-03.2019., pp.551.

Majore-Dūšele, I.,Millere, I., Karkou, V & Logina, I. (1.04.2019). Development of a Working Model in Mindfulness-Based Dance Movement Therapy (DMT) and Its Application for Chronic Pain Patients. Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice. Abstracts, pp 267.

Dreifelde, I. (2019). Self-Regulation Questionnaire (SRQ) Validation in Latvia. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, 83. http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Griškēviča, I. (2019). Psychological Impact of Changing Habits in Contemporary Society Communication on Socialisation Processes. Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice. Abstracts, pp 700. Iegūts no http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

Krieķe Z., Mārtinsone K., Purvlīce B. (2019). Individual and collective factors of Latvian arts therapists. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, pp 81. Iegūts no: http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Ļubenko, J., Ivzāns, I., Tzotzoli, P. (2019). Psychological and Demographic Characteristics of Students Participating in MePlusMe Project. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, pp 82. Iegūts no: http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Mārtinsone K., Purvlīce B., Bortaščenoks R., Zuitiņš J. (2019). Psychological help in Latvia: groups and identities. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, pp 80. Iegūts no: http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Miķelsone, L., Pipere, A., Sudraba, V. (2019). Critical Action Learning as a Method in Supervisors’ Professional Development. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, 83. http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Paiča, I., Mārtinsone, K. & Taube, M. (2019). Improvement of Emotion Regulation: Focus on the Psychological Care. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, pp 85. Iegūts no: http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Paiča, I., Taube, M. & Mārtinsone, K. (2019). Emotion regulation and depression. Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice. Abstracts, pp 307. Iegūts no http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

Paičs I., Mārtinsone K. (2019). Self-help practice as a form of individual psychological support. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences. Places. Abstracts, pp 84. Iegūts no: http://places-conference2019.rsu.lv/sites/default/files/doc…

Perepjolkina, V Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2019). Theoretical justification of the empirically derived dimensional model of personality pathology operationalised the Latvian Clinical Personality Inventory (LCPI). Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice. Abstracts, pp 287. Iegūts no http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

Pipere A., Mārtinsone K. (2019). Psychological practice in a context of social advancement: representations of graduate students. International Conference on Social and Education Sciences. Abstract Book, pp 7.

Serapinas, D., Serapiniene, A., Šimaitytė, P., Daugirdaitė, I., Martinsone, K., & Leliugiene, M.M. (2019). The impact of neuroeducational methods on telomere length dynamics. 49th Annual Conference of the International Society of Psychoneuroendocrinology. Abstracts, pp 33. Iegūts no: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S03064530…

Šneidere, K., Alruwais, N., Dowell, N., Harlamova, J.. Kupčs, K., Ulmane, Z. … Stepens, A. (2019). Physical activity predicts brain integrity in frontal and temporal white matter in healthy seniors, but not cognitive functioning. Poster presented at RSU Conference Knowledge for Use in Practice. Abstract Book, pp 288. Iegūts no: http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

Šneidere, K., Mārtinsone, K., Koķe, T. (2019). Reflection on Research Integration in Study Process: Case of Psychology Branch at Rīga Stradiņš University, Latvia. Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice. Abstracts, pp 541. Iegūts no http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

Terehova, R., Ļubenko, J. (2019). Relationship between Quality of Life and Perceived Social Support for Dementia Patients in Social Care Institution. Rīga Stradiņš University International Conference on Medical and Health Care Sciences. Knowledge for Use in Practice. Abstracts, pp 541. Iegūts no http://conference2019.rsu.lv/sites/default/files/documents/…

2018

Konferenču tēzes

Mihailova S., Perepjolkina V. Krievvolodīgo skolēnu vērtības: Baltijas valstu salīdiznājums // 2018.gada zinātniskā konference. Tēzes. –Rīgas Stradiņa universitāte, 2018. – 295.lpp.

Ivzāns I., Mihailova S. Association between pathological personality traits and defense mechanisms in healthy sample: apilot study results // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – VII daļa. –RA izdevniecība, 2018. – 72. – 83.lpp.

Ļevina J., Mārtinsone K., Mihailova S., Sokola-Nazarenko M. Student’s social activities, values, meaningfulness of life and self-confidence // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – VII daļa. –RA izdevniecība, 2018. – 115. – 128.lpp.

Ļevina J., Mārtinsone K., Mihailova S. Social Activities of Latvian Students Living in Cities and Countryside// 7th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare”: Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives: Abstracts. Rīga Stradiņš University, 2018 – p.117.

Beinerte, V., Mārtinsone, K., & Betsa, D. (2018). Uz mākslu balstīta izvērtēšanas instrumenta “Sejas stimulu novērtējums” saistība ar personības funkcionēšanas traucējumu rādītājiem. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 133. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Bortaščenoks, R., Mārtinsone, K., Rancāns, E., & Purvlīce, B. (2018). Psiholoģiskās palīdzības prakse sociālo priekšstatu pētījumos par psihiskās veselības aprūpi no 1997. līdz 2017. gadam. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 121. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Bortaščenoks, R., Millere, I., & Mārtinsone, K. (2018). Līdzestības jēdziena lietošana medicīniskajās publikācijās latviešu valodā un Latvijas normatīvajos aktos. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 139. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Bundzena-Ervika, A. (2018). Relationship Between Depression Symptoms and Involvement in Regular Physical Activities in Seniors Without Mental or Behavioral Disorders. RSU International Student Conference 2018. Health and Social Sciences. Abstract book. Health Sciences, 261. https://drive.google.com/file/d/1PR4Rqm_se_YRxG6tIGnIulm-31…

Bundzena-Ervika, A., Perepjolkina, V., Šneidere, K., Ulmane, Z., Harlamova, J., & Stepens, A. (2018). Relationship between Cognitive Processes, Physical Activity and Cognitive Reserve in Seniors. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 35. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Griskevica, I. (2018). Education and Decline of Cognitive Abilities in Late Adulthood. 4th International Conference on Lifelong Education and Leadership for All. ICLEL 2018 Abstract book, 3-5 July, 2018, pp 33. Iegūts no https://docs.wixstatic.com/ugd/d546b1_838b960259e448e79c90c…

Koļesņikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Sudraba, V., & Stepens, A. (2018). Latvijas Klīniskā personības testa kriteriālā validitāte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 287. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Levina, J., Martinsone K. & Mihailova S. (2018). Social activities of the Latvian students living in the cities and in the countryside. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 117. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Liepiņa, I., & Mārtinsone, K. (2018). Mākslas terapeitu profesionālās kompetences izvērtējums. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 121. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Majore-Dūšele, I. & Karkou V. (2018). A mindfulness approach to dance movement therapy – in between cognitive and embodied therapies: first results from grounded theory research. 3rd EADMT Conference. European Association Dance Movement Therapy & Greek Association for Dance Therapy. Crossing Borders and the In~Between DMT at the Leading Edge, 5th-7th October, 2018, pp 13. Iegūts no https://www.eadmt.com/doc/eadmt-pdf.pdf

Mihailova S., Pipcane, A. (2018). Comparison of Adolescent’s Values: Riga and Vidzeme Region. Conference “Society. Health. Welfare.” Abstracts, pp 89. Iegūts no: http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Muižarāja, I. (2018). Psychometric Properties Analysis of The Anomia Questionnaires. RSU International Student Conference 2018. Health and Social Sciences. Abstract book. Social Sciences, 18. https://drive.google.com/file/d/1XDWE_hbqcFicLgneBs5snOQXV6…

Paica, I., Taube, M., & Martinsone K. (2018). The difficulties and challenges of the psychological support providers employed in Latvian psychiatric clinics – the results of the pilot study. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 102. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Lubenko, J., & Stepens, A. (2018). Pathological personality traits among patients with alcohol use disorder: assessment of comorbidity of personality pathology and alcohol dependence. 2nd World Congress of the World Association on Dual Disorders. Abstracts, pp 40. Iegūts no https://www.europad.org/wadd/MaterialePDF/HARCP-2018-V20-Ns…

Reinfelde, I., & Kolesnikova, J. (2018). Children with Emotional and Behavioural Disorders: Pilot Study on Development of Parent Adherence Queationnaire. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 121. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Šneidere, K., Harlamova, J., Ulmane, Z., & Stepens A. (2018). First stage of adaptation of Cognitive Reserve Index questionnaire. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 137. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Šneidere, K., Mārtinsone, K., & Levina, J. (2018). Rīgas Stradiņa universitātes psiholoģijas virzienā studējošo aizstāvēto noslēguma darbu analīze par laikposmu no 2007. līdz 2017. gadam. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 274. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Terehova, R., & Lubenko, J. (2018). Experience of Caring for Dementia Patients in Social Care Institution: Qualitative Evidence. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 146. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Ulmane, Z., Šneidere, K., Bundzena-Ervika, A., & Stepens, A. (2018). Kumulatīvā aerobā slodze dzīves garumā: aptaujas izstrādes pirmais posms. Rīgas Stradiņa universitāte. 2018. gada zinātniskā konference (Rīgā, 2018. gada 22.–23. martā). Tēzes., 209. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Ulmane, Z., Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., & Stepens A. (2018). Relationship between personality traits and cognitive performance in healthy seniors. 7th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, pp 150. Iegūts no http://society-health-welfare.rsu.lv/pdf/abstracts.pdf

Ulmane, Z., Šneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., & Stepens, A. (2018). The relationship between personality traits in seniors with different aerobic physical activity experience. Conference Proceedings of the 60th International Scientific Conference of Daugavpils University. Abstracts, pp 142. Iegūts no https://dukonference.lv/files/978-9984-14-864-9_60_konf_kra…

2017

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Paipare M., Mihailova S. Trauma and Its Rehabilitation in Music Therapy Practice // 3 rd International Conference on Lifelong Education and Leadership for All ICLEL 2017. – Portugal, Porto: Polytechnic Institute of Porto, 2017. – p. 459–463.

Mihailovs I.J., Krūmiņa A.A. Otrgadniecība Latvijas izglītības iestādēs: situācija un ris-inājumu meklējums. Daugavpils Universitāte 12. starptautiskā zinātniskā konference „So-ciālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2017”, 2017. gada 20.–21. oktobris, 50.–51.lpp.

Ļevina, J., Mārtinsone, K., Navaitis, G. un Caica, D. (2017). Individuālā anomija kā subjektīvo labklājību prognozējošais faktors Latvijas un Lietuvas populācijā. RSU 2017.gada Zinātniskā konference, XIII sekcija. Tēzes, 371. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Mihailova, S. (2017). Studentu internetatkarība: 2011. un 2017. gads. RSU 2017.gada Zinātniskā konference, XIII sekcija. Tēzes, 350. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Plūme, I., Mārtinsone, K., & Betts, D. (2017). Uz mākslu balstīta izvērtēšanas instrumenta “Sejas stimulu novērtējums” saistība ar personības traucējumu rādītājiem. RSU 2017.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 156. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Griskevica, I. (2017). Psychological Traits in Teacher and Pupil Mutual Communication. ICLEL 2017. Abstract book, 41. Iegūts no https://docs.wixstatic.com/ugd/d546b1_9ccf427c6ef14b28b4c22…

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Martinsone, K., & Stepens, A. (2017). The relationship between personality traits and alcohol consumption in the general population of Latvia. 31st Conference of the EHPS: Innovative Ideas in Health Psychology. August 29 – September 2, Padova, Italy. Conference abstracts,187. Iegūts no http://ehps2017.org/wp-content/uploads/EHPS-2017-Abstracts-…

Lazdiņš, K., & Mārtinsone, K. (2017). Prediction for driving behaviour in connection with socio-demographic characteristics and individual value system. 6th International Interdisciplinary scientific conference. Society. Health. Welfare. Contemporary Social Dynamics and Welfare: Urban and Rural Development Perspectives. Abstracts, 63. https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Martinsone, K., Navaitis, G., Levina, J., & Caica, D. (2017). Anomia as a factor predicting subjective well-being in Latvian and Lithuanian populations. 9th European IACCP Conference From a cross – cultural perspective: conflict and cooperation in shaping the future of Europe. Program and the book of abstracts. Warshaw: SWPS University of social sciences and humanities, 48.

Mārtinsone, K., Ļevina, J., Navaitis, G., & Caica, D. (2017). Relations Between Anomia and Subjective Well-Being in Population in Latvia and Lithuania. 3rd International Conference on Lifelong Education and Leadership. ICLEL 2017. Abstract book, 77. Iegūts no https://docs.wixstatic.com/ugd/d546b1_9ccf427c6ef14b28b4c22…

Sneidere, K., Harlamova, J., Arnis, V., Ulmane, Z., Mintale, I., Kupcs, K., & Stepens, A. (2017). Impact of regular aerobic activities on cognitive processes in seniors. 31st Conference of the EHPS: Innovative Ideas in Health Psychology. August 29 – September 2, Padova, Italy. Conference abstracts , 524. Iegūts no http://ehps2017.org/wp-content/uploads/EHPS-2017-Abstracts-…

Ulmane, Z., Harlamova, J., Arnis, V., Sneidere, K., Mintale, I., Kupcs, K., & Stepens, A. (2017). The relationship between aerobic load ad personality traits in seniors with different physical activity experience. 31st Conference of the EHPS. Innovative Ideas in Health Psychology. Conference Abstracts. http://ehps2017.org/wp-content/uploads/EHPS-2017-Abstracts-…

2016

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Tretjakova I., Mihailova S. (2016). Childhood emotional experience within the family relation to the current partnership andr the desire to have children // SHS Web of Conferences Proceedings. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare.. – EDP Sciences, 2016. – 00003-p.1 – 00003-p.10.

Simkuva H., Purins A., Mihailova S., Mihailovs I.J. (2016). Organization of work and rest hours for navigation officers on the ship // SHS Web of Conferences Proceedings. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. – EDP Sciences, 2016. – 00004-p.1 – 00004-p.8.

Mihailovs I.J., Krūmiņa A.A. Izglītības iestāžu darbiniekiem noteiktie ierobežojumi un to piemērošana. Starptautiska konference “Mūsdienu sabiedrības jaunie izaicinājumi drošības nostiprināšanā: reālais stāvoklis un perspektīvas”, RSU Juridiskā fakultāte 2016.gada 20.aprīlis.

Krūmiņa A.A., Mihailovs I.J. Izglītības programmu izstrāde un īstenošana profesionālajā darbībā. RSU ikgadējās zinātniskās konferences tēžu krājums, 2016, 17.-18.marts., 328.lpp.

Krūmiņa A.A. Studējošo pašvērtējuma prasmes – pašregulējoša studiju procesa sastāvdaļa. RSU ikgadējās zinātniskās konferences tēžu krājums, 2016, 17.-18.marts, 329.lpp.

Boļšakova, S., & Mārtinsone, K. (2016). The relation between anomia, subjective well-being and volunteering in Latvian population. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Social Sciences, 20. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Harlamova, J., Čukurs, E., & Šneidere, K. (2016). Kognitīvo rezervju indeksa aptaujas latviešu valodas versijas aprobācija. RSU 2016.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 27. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Izašare, V., & Mārtinsone, K. (2016). Depression, anxiety and optimism relationships with social perceived support and adherence in cerebrovascular disease patients. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Health Sciences, 231. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Klince, K., & Ļevina, J. (2016). Relation between values and anomia of the inhabitants of Latvia. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Social Sciences, 22. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Koļesņikova, J., & Rudzīte, G. (2016). Latvijas Klīniskā personības testa izstrāde: no idejas līdz tās realizācijai. RSU 2016.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 25. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Kupča, L., & Mārtinsone, K. (2016). Depression, Anxiety, Eating Behaviors, Bmi and Body Image Distress Correlations Students. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Health Sciences, 227. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Kupča, L., & Mārtinsone, K. (2016). Depression, anxiety, eating behaviors, BMI and body image distress correlations students. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Health Sciences, 227. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Lazdiņš, K. J., & Mārtinsone, K. (2016). Individual values, individual anomie and driving behavior relationship. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Health Sciences, 226. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Lejiņa, L., & Mārtinsone, K. (2016). Relationship between cultural dimensions and individual usage of information and communication technology in different countries. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Social Sciences, 23. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Ļevina, J., Mārtinsone, K. un Klince, K. (2016). Latvijas iedzīvotāju vērtību un individuālās anomijas saistība. 2016. gada RSU zinātniskās konferences tēzes, 287. http://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20…

Mihailova, S. (2016). Latvijas jauniešu finanšu lietpratības psiholoģiskie aspekti. RSU 2016.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 281. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A., & Rancāns, E. (2016). Uzvedības pārmaiņu modeļa izmantošana e-intervencēs veselības psiholoģijā. RSU 2016.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 26. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Sokola, M., Mārtinsone, K., Mihailova, S., Ļevina, J., & Karsa, E. (2016). Values, self-attitude and purpose in life in 1998 and 2015: a longitudinal study. Rīga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences”: Abstract Book – Social Sciences, 24. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2016/health-abstracts-…

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Erdmane, A., Simkuva, H., Mihailova, S., & Mihailovs, I. J. (2016). Crosscultural Communication and Its Special Features in Multinational Ship Crew. SHS Web of Conferences Proceedings. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 36. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Kolesnikova, J. Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). The relation of personality, smoking, and physical activity in the general population. The European Health Psychology Society & BPS Division of Health Psychology Annual Conference 2016: "Behaviour Change: Making an Impact on Health and Health Services". Conference Abstracts, 505. Iegūts no http://ehps2016.org/files/EHPS2016_Abstracts_Book_ 08082016.pdf

Kolesnikova, J. Rudzite, G., Peca, K., & Zuravlova, O. (2016). Integrative theoretical model of e-interventions for Riga Stradins University (Latvia) students. The European Health Psychology Society & BPS Division of Health Psychology Annual Conference 2016: "Behaviour Change: Making an Impact on Health and Health Services". Conference Abstracts, 618. Iegūts no http://www.ehps.net/ehp/index.php/contents/article/view/1971

Kupca, L., & Martinsone, K. (2016). Prognosis of Students Eating Behavior. SHS Web of Conferences Proceedings. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 60. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Lazdins, J. K., & Martinsone, K. (2016). Prediction for Driving Behavior in Connection with Socio-demographic Characteristics and Individual Value System. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 63. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Levina, J., & Martinsone, K. (2016). The Relationship between Anomia, Well-being and Participation of Latvian Inhabitants in Social Activities. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 66. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Levina, J., Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Martinsone, K., & Mihailova, S. (2016). Different Predictions for Resources for Health: Relations between Anomia and Personality Traits. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 66. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Majore-Dusele, I., Uburge, I., & Priede, A. (2016). Development of Dance Movement Based Assessment Instruments and Results in DMT Work in Psychiatry. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 71. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Martinsone, K., Levina, J., Perepjolkina, V., & Bogdanova, I. (2016). Relations of anomia and maladaptive personality traits. 18th European Conference on Personality (ECP): Program Book, pp 267. Iegūts no http://ecp18.psihologietm.ro/assets/program__abstracts_book…

Martinsone, K., Perepjolkina, V., Bogdanova, I., & Kolesnikova, J. (2016). A closer look at the dimensions of personality pathology : relation of maladaptive and adaptive personality traits. 18th European Conference on Personality (ECP) (Timisoara, Romania, July 19-23, 2016) : Program Book / European Association of Personality Psychology (EAPP), pp 279. Iegūts no http://ecp18.psihologietm.ro/assets/program_-_abstracts_boo…

Navaitis, G., Labutis, G., & Martinsone, K. (2016). The Support of the Felicitary Policies. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 78. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Perepjolkina (2016). The Support of the Felicitary Policies. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. Abstracts, 78. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Martinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). Development and item-level analysis of the Latvian Clinical Personality Inventory (LCPI v2.2). 10th International Test Commission (ITC) Conference “Improving policy and practice: opportunities and challenges in an international context”, pp 1. Iegūts no http://itc2016.educ.ubc.ca/scientific-program/presentations/

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Martinsone, K., Stepens, A., & Rancans, E. (2016). Pathological personality traits in patients with schizophrenia spectrum disorders. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 82. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Petrovica, S., & Levina, J. (2016). Relations between Values and Burnout Syndrome among the Representatives of Helping Professions. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 84. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Rudzite, G., Martinsone, K., & Kolesnikova, J. (2016). E-health in Time Management in Rīga Stradiņš University Students: Preliminary Results. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 101. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Sneidere, K., Harlamova, J., Arnos, V., Ulmane, Z., Stepens, A., Mintale, I., & Kupcs, K. (2016). Impact of Different Physical Activities on Executive Functioning. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 110. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Sokola-Nazarenko, M., Martinsone, K., Mihailova, S., Levina, J., & Karsa, E. (2016). The dynamics of value system in 1998 and 2015: longitudinal research in Latvia. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 111. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Strazdina, E., & Upmale, A. (2016). Basic Principles of Visual Plastic Art Therapy in Medical Rehabilitation. 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 117. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

Vagale, A., & Millere, I. (2016). What Affects Beliefs about Health Behaviour? 6th International Interdisciplinary Scientific Conference “Society. Health. Welfare. Abstracts, 125. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zinas/Zinu%20pi…

2015

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Cukurs, E., Harlamova, J., Brice, M., Zande, D. & Sebre, S. (2015). Limiting Factors of Psychotherapists’ Creativity: A Qualitative Analysis. 45th Annual EABCT Congress. August 31- September 3, 2015. Jerusalem, Israel.

Cukurs, E., Harlamova, J., Brice, M., Zande, D. & Sebre, S. (2015). Differences in Personality Traits Among Psychotherapists of Various Branches: A Qualitative Analysis. 45th Annual EABCT Congress. August 31- September 3, 2015. Jerusalem, Israel.

Harlamova, J., Brice, M., Cukurs, E., Zande, D. & Sebre, S. (2015). Differences in Negative Cognitions, Depending on the Type of Trauma. 45th Annual EABCT Congress. August 31- September 3, 2015. Jerusalem, Israel.

Brice, M., Sebre, S., Harlamova, J., Zande, D. & Cukurs, E. (2015). Brief Cognitive-Behavioral Intervention for Reduction of Posttraumatic Stress Reactions of Parents of Prematurely Born Infant. 45th Annual EABCT Congress. Jerusalem, Israel.

Harlamova, Jeļena. Cognitive function in aging / J.Harlamova, E.Cukurs, A.Kostiks // Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Sect.B. - Vol.69, No.5 (2015), p.A3-A4. - Starptautiski citējamā izdevumā.

Duhovska, J., Mārtinsone, K., un Mihailovs, I. J. (2015). Veselības rekreācija slimību profilaksei, veselības veicināšanai un indivīda produktivitātes sekmēšanai. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 7. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Harlamova, J., Čukurs, E. un Kostiks, A. (2015). Kognitīvās funkcijas galvas smadzeņu normālās un patoloģiskās novecošanas kontekstā. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 20. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Harlamova, J., Zdanovskis, N., Čukurs, E. un Krūmiņa, G. (2015). Kognitīvās produktivitātes saistība ar hipokampa volumetriskajām izmaiņām. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 19. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Klince, K., & Mārtinsone, K. (2015). Gender differences in autobiographical memory. Riga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences” 2015. Abstracts of Social Sciences, 35. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2015/health-abstracts-…

Lazdiņš, K. J. un Mārtinsone, K. (2015). Autovadītāju agresijas un braukšanas uzvedības saistība ar personīgās automašīnas jaudu un virsbūves tipu. 2015. gada RSU zinātniskās konferences tēzes, 438. https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Ļevina, J., Mārtinsone, K. un Mihailova, S. (2015). Jauniešu vērtību dzimumatšķirības un specifika latviešu un krievu etnolingvistiskajās grupās. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, XXV sekcija. Tēzes, 374. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Mihailova, S. un Tretjakova, I. (2015). Emocionāli labvēlīgas vides nozīme partnerattiecību ilgtspējībai un pēcnācēju radīšanai. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, XXVI sekcija. Tēzes, 388. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., Koļesņikova, J., Stepens, A. un Rancāns, E. (2015). Latvijas Klīniskā personības testa apgalvojumu formulēšana : procedūra un rezultāti. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, XXIV sekcija. Tēzes, 353. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Rivža, N., un Mārtinsone, K. (2015). Silveres zīmējumu testa adaptācija Latvijā un tā pielietojums sākumskolas vecuma bērniem kognitīvo spēju izvērtēšanā. RSU 2015.gada Zinātniskā konference, I sekcija. Tēzes, 21. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Šneidere, K., & Mārtinsone, K. (2015). Adaptation of “Deese/Roediger-McDermott paradigm. Riga Stradiņš University International Student Conference “Health and Social Sciences” 2015. Abstracts of Social Sciences, 37. https://isc.rsu.lv/uploads/past-conf/2015/health-abstracts-…

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Hofmane, A., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., & Koļesnikova, J. (2015). Schizophrenia through the lens of functional status: biopsychosocial approach. Medical psychology in Russia, 6, 35. http://www.mprj.ru/archiv_global/2015_6_35/nomer09.php

Hofmane, A. Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Ļevina, J., Gómez-Benito, J., & Stepens, A. (2015). Relationship between psychotic symptoms and some aspects of functioning. Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 798. Iegūts no https://www.medicaljournals.se/jrm/content/issue/47-8

Koļesņikova, J., Perepjolkina, V., Mārtinsone, K., & Stepens, A. Psychometric properties of the functioning scales for the Latvian clinical personality test (LCPT). Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 775–776. Iegūts no https://www.medicaljournals.se/jrm/content/issue/47-8

Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Ļevina, J., & Stepens, A. (2015). Relationship between functioning and mental disorders in a sample of rehabilitation patients. Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 799. Iegūts no https://www.medicaljournals.se/jrm/content/issue/47-8

Mihailova, S. (2015). Iekšējā drošība – viens no būtiskiem drošības izjūtas faktoriem. Starptautiskā zinātniskā konference "Drošības nostiprināšanas aktuālās problēmas: politiskie, sociālie, tiesiskie aspekti": programma un tēzes, 53.-55.lpp. Iegūts no http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/bukleti/drosibas… tezes_ apr2015.pdf

Perepjolkina, V., Kolesnikova, J., Martinsone, K., & Stepens, A. (2015). Development and validation of the Latvian clinical personality test. 14th European Congress of Psychology "Linking technology and psychology: feeding the mind, energy for life”: Abstract Book, 2184.

Pēča, K., Mārtinsone, K., Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., & Stepens, A. Relationship between the substance use related disorders scale and aspects of functioning. Journal of Rehabilitation Medicine, 47 (8), 799. Iegūts no https://www.medicaljournals.se/jrm/content/issue/47-8

Šneidere, K., Harlamova, J., Perepjolkina, V., Arnis, V., Mārtinsone, K., & Stepens, A. (2015). Establishing the net attainable benefits of long-term exercise - Latvian version (ENABLE-LV). The International Scientific Symposium 3-Dimensional Effect of Physical Activity in Old Age – Physical, Mental & Emotional. Book of Abstracts, 35. http://www.lsu.lt/sites/default/files/dokuumentai/ simpoziumas_book.pdf

2014

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Михайлова С., Майоре-Душеле И., Вендэ К. Танцевально-двигательная терапия // Искусствотерапия. – Санкт-Петербург: Речь, 2014. – с. 241–272.

Mihailova S.. Tretjakova I. Monetary and marital satisfication as factors facilitating birth-rate un latvian families // SHS Web of Conferences Proceedings. 4rd International Interdisciplinary Scientific Conference Society. Health. Welfare. – EDP Sciences, 2014. – 00024-p.1 – 00031-p.10.

Čukurs, E. (2014). Psihoterapeitu domas par mākslas metožu un radošu pieeju pielietojumu psihoterapijas procesā. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 454. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Čukurs, E. (2014). Psihoterapeitu kreativitātes un personības iezīmju saistība ar psihoterapeitu klientu simptomu izmaiņām. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 458. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Dimante, L., & Čukurs, E. (2014). Vientulības saistība ar darba atmiņu cilvēkiem vecumā no 65–85 gadiem. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 455. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Hofmane, A. & Čukurs, E. (2014). Emocionālā intelekta saistība ar kreativitāti. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 457. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Koļesņikova, J. (2014). Sociālo problēmu risināšanas prasmes no narkotikām atkarīgiem cilvēkiem psihosociālā rehabilitācijā. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 453. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Mārtinsone, K., Mihailova, S. un Mihailovs, I. J. (2014). Supervizora kompetence un supervīzijas augstākās izglītības saturs. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 416. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Treilone, L., & Čukurs, E. (2014). Pozitīvo un negatīvo emociju saistība ar kreativitāti. RSU 2014.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 456. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Kolesnikova, J., Perepjolkina, V., Martinsone, K., & Stepens, A. (2014). Integrative approach used for the development of the theoretical concept of the new clinical multidimensional personality test. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference "Society. Health. Welfare" & 2nd Conference of Speech Therapists: Abstracts, 33.

Levina, J., Martinsone, K., Kolesnikova, J., Perepjolkina, V. (2014). Possibilities of research of anomie in Latvian society. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference "Society. Health. Welfare" & 2nd Conference of Speech Therapists: Abstracts, 39.

Mārtinsone, K., Mihailova, S. un Mihailovs, I. J. (2014). Supervīzija psiholoģijas izglītības un prakses sistēmā Latvijā. 9. starptautiskās zinātniskās konferences "Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2014" tēzes, 58.–60.lpp.

Mihailova, S. (2014). Psychologic aspects of monetary behaviour among Latvian youth. 5th International Interdisciplinary Scientific Conference "Society. Health. Welfare" & 2nd Conference of Speech Therapists: Abstracts, 43–44

2013

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Čaupale, R. un Mihailova, S. (2013). Vides psiholoģija - Latvijā maz pētīta veselības sistēmas sastāvdaļa. RSU 2013.gada Zinātniskā konference, II sekcija. Tēzes, 107. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Freimane, G., Mārtinsone, K., Rasa, I. un Pavliņa, I. (2013). Cukura diabēta pacientu pēdu pašaprūpes veselības uzvedības saistība ar pašefektivitāti, zināšanām par pēdu pašaprūpi un subjektīvās kontroles lokusu. RSU 2013.gada Zinātniskā konference, II sekcija. Tēzes, 107. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Mārtinsone, K. un Kupča, L. (2013). Pirmā kursa ārvalstu un Latvijas medicīnas studentu adaptācijas studiju videi. RSU 2013.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 387. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Mārtinsone, K. un Ošleja, A. (2013). Ārvalstu un Latvijas pirmā kursa medicīnas studentu kopinga stratēģiju atšķirības. RSU 2013.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 386. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Sudraba, V. un Mārtinsone, K. (2013). Narkoloģisko pacientu sociālais intelekts. RSU 2013.gada Zinātniskā konference, II sekcija. Tēzes, 118. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Upenieks, R., Mārtinsone, K. un Freimane, G. (2013). Veselības psiholoģija – veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. RSU 2013.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 434. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Čukurs, E., & Sebre, S. (2013). Psychotherapist's creativity, personality traits and effectiveness of psychotherapy. 2nd Annual International Conference on Cognitive and Behavioral Psychology: Proceedings, 160

Mārtinsone, K. un Mihailova, S. (2013). Veselības psiholoģija veselības aprūpes kontekstā. 4. Starptautiskā zinātņu konference "Aktualitātes veselības aprūpes izglītības pilnveidē: mūsdienas un nākotne": anotācijas, 15. lpp.

2012

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Majore-Dūšele, I. (2012). Apzinātības prakse kā pašaprūpes instruments psihologu un psihoterapeitu ikdienas darbā. 2. apvienotais Latvijas psihologu kongress: programma un tēzes, 10. lpp. Iegūts no https://du.lv/events/2-apvienotais-latvijas-psihologu-kongr…

Mārtinsone, K., Mihailova, S. un Mihailovs, I. J. (2012). Psiholoģija un mākslu terapija: mijiedarbība un robežas. RSU 2012.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 459. lpp.

Mārtinsone, K., Mihailova, S., Mihailovs, I.J. un Vētra, A. (2012). Mākslu terapijas un klīniskās psiholoģijas integrācija rehabilitācijas praksē. RSU 2012.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 458. lpp.

Vende, K. un Majore-Dūšele, I. (2012). Mentalizācijas un apzinātības jēdzieni: kopīgais un atšķirīgais. RSU 2012.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 457. lpp.

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Čukurs, E. & Sebre, S. (2012). Psychotherapist's creativity and openness to experience: quantitative and qualitative analysis. International Journal of Psycholgy, 47, ICP 2012 supplement, 79. Iegūts no http://repository.supsi.ch/2414/1/IJP%20Supplement%20Abstra…

Mihailova, S. (2012). Socio-economic aspect of poverty : Latvian educators' monetary representations. 4th International Interdisciplinary Scientific Conference "Society. Health. Welfare" & 1st Conference of Speech Therapists: Abstracts, 73–74.

Sebre, S., & Čukurs, E. (2012). Resilience in relation to creativity, openness to experience and emotional support. International Journal of Psychology, 47, ICP 2012 supplement, 630. Iegūts no http://repository.supsi.ch/2414/1/IJP%20Supplement%20Abstra…

2011

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Mihailova, S. un Rasnačs, O. (2011). Vērtību hierarhijas izpēte : Rīgas Stradiņa universitātes 1. kursa dažādu programmu studentu salīdzinošais vērtējums 2010. gadā. RSU 2011.gada Zinātniskā konference, VIII sekcija. Tēzes, 409. lpp. Iegūts no https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%2…

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Mihailova, S. (2011). Latviešu jaunatnes vērtību dinamika krīzes laikā. Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference "Krīze un tās pārvarēšanas iespējas" : programma un tēzes, 36.–37. lpp.

Mihailova, S. (2011). Nauda kā vērtība latviešu sabiedrībā : psiholoģisks skatījums. Starptautiskā zinatniskā konference "Eiropas integrācijas sociālā un ekonomiskā dimensija :problēmas, risinājumi, perspektīvas": Tēzes, 38. lpp.

Vende, K., & Čukurs, E. (2011). A pilot study: level of nonverbal attunement between mother and children with secure and insecure attachment style. 11th European Conference on Psychological Assessment: Book of Programme – Abstracts, 175

2010

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Mihailova, S. un Naumova, L. (2010). Deju un kustību terapijas ietekme uz ķermeņa tēla distresa izmaiņām krūts vēža slimniecēm rehabilitācijas periodā. RSU 2010.gada Zinātniskā konference. Tēzes, 324. lpp.

2009

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Lāce, T., Rungule, R., Omārova, S. un Laķe, A. (2009). Diskriminācija Latvijas darba tirgū: politiskie, tiesiskie, ekonomiskie un sociālie aspekti. RSU 2009.gada Zinātniskā konference. Tēzes, 265. lpp.

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Mihailova, S. (2009). Krīzes pārvarēšana un adikcijas. Starptautiskā zinātniskā konference “Drošības nostriprināšanas problēmas krīzes apstākļos”: programma un tēzes, 47. lpp.

2008

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Lāce, T., Omārova, S. un Rungule, R. (2008). Dažādu sociāli demogrāfisko grupu diskriminācijas riski Latvijas darba tirgū. RSU 2008.gada Zinātniskā konference. Tēzes, 265. lpp.

2007

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Jirgena, S. un Taala, A. (2007). Profesionālās ievirzes izglītības pieejamības un izglītības kvalitātes nozīme kultūras personības veidošanā. RSU 2007. gada Zinātniskā konference. Tēzes, 260. lpp.

Jirgena, S., Mihailovs, I. J. un Stankevičs, A. (2007). Studentu skaita dinamikas cēloņi Latvijā. RSU 2007. gada Zinātniskā konference. Tēzes, 257. lpp.

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Omārova, S. (2007). Psihosociālie riski darba kolektīvos – mobings, bosings un seksuālā aizskaršana. Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “Sabiedrība. veselība. Labklājība.”: programma, tēzes, kopsavilkumi, 61. lpp.

Grāmatas psiholoģijā un pētījumu metodoloģijā

Monogrāfijas un kolektīvās monogrāfijas

K. Mārtinsone (sast.) (2021). Pašpalīdzības un pašvadības iespēju arsenāls krīzes un transformāciju laikā: metodes ikvienam. Rīgas Stradiņa universitāte

Lejupielādēt grāmatu

A. A. Krūmiņa, I. J. Mihailovs (2020). Izglītības organizācijas pamatjautājumi un izglītošanās iespējas Latvijā. NordLynx

B. Pumpiņa (sast.) (2021). Supervīzija izglītības vidē. Rakstu krājums. Rīgas Stradiņa universitāte

Lejupielādēt grāmatu

K. Mārtinsone, A. Pipere (red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. Rīgas Stradiņa universitāte

S. Mihailova (sast.) (2020). Labestības spēks jeb grāmata par profesori Dzidru Meikšāni. NordLynx, 2020. – 86 lpp.

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A. (2020). Latvijas klīniskais personības tests: tehniskā rokasgrāmata. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte

Grāmatā Latvijas klīniskais personības tests: tehniskā rokasgrāmata sniegta informācija par Latvijas klīniskā personības testa struktūru, saturu, par testa izstrādes posmiem un testa skalu psihometriskajiem rādītājiem.

Rokasgrāmata ir paredzēta psihologiem un Latvijas klīniskā personības testa lietotājiem.

Mārtinsone, K. un Regzdiņa-Pelēķe, L. (sast.). (2020). Personība un psiholoģiskā palīdzība Latvijā: (paš)pieredzes stāsti. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 297 lpp.

Šis izdevums veidots no 55 Latvijā pazīstamu profesionāļu un jauno speciālistu, kas saistīti ar psiholoģisko palīdzību, personīgiem vēstījumiem un atziņām, kas gūtas, gan strādājot praktiski, gan veicot pētījumus, gan arī veidojot šīs prakses ietvaru un piedaloties topošo speciālistu izglītībā. Darba teorētiski metodoloģiskais ietvars veidots atbilstīgi metamodernisma pieejai. Vēstījumu tēmas ir saistītas ar katra pieredzi, profesionālo dzīvi, piederību plašākai sabiedrībai un nākotnes redzējumu, tādējādi, daudzbalsīgi un daudzpusīgi, caur personiskās pieredzes prizmu lūkojoties, tiek sniegts ieskats psiholoģiskās palīdzības prakses, pētniecības un studiju programmu veidošanās un attīstības raksturojumā mūsu valstī. Personīgos vēstījumus uzklausījuši un pierakstījuši studenti vai veidojuši paši stāstu autori. Grāmatā publicētas arī informantu īsbiogrāfijas, kurās iekļautas ziņas par viņu izglītību, nodarbošanos un nozīmīgākajiem darba dzīves pieturas punktiem, kā arī viņu dzīves atziņa vai moto, zīmējumi un vēlējumi lasītājiem.

Lejupielādēt grāmatu

Mārtinsone, K. un Pipere, A. (zin. red.). (2019). Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana. Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 311 lpp.

zin.rakst_.jpg Autoru kolektīvs ir izveidojis mūsdienīgu, plašu un ļoti nepieciešamu monogrāfiju, kurā tiek izskaidroti zinātniskās rakstīšanas mērķi un būtība, zinātnisko publikāciju veidi, saturs, recenzēšanas process, kā arī komunikācija ar zinātniskajiem žurnāliem. Grāmatā aplūkoti arī tādi jautājumi kā zinātniskās komunikācijas aspekti, zinātnes komercializācija un pētījumu rezultātu komercializācijas atbalsta struktūras. Jāatzīmē, ka monogrāfijā ir uzsvērta arī akadēmiskā godīguma nozīme gan informācijas ieguves un apstrādes procesā, gan rakstīšanas un rezultātu izplatīšanas procesā. Autoru kolektīvs ir apkopojis un sistematizējis plašu materiālu par zinātniskās rakstīšanas prasmju veidošanu un uzlabošanu, ko jau šobrīd izmanto un nākotnē izmantos gan tie, kas raksta savu pirmo zinātnisko publikāciju, gan arī zinātnieki ar pieredzi. Doktorantūras studentiem pirms promocijas darba aizstāvēšanas zinātniskā pētījumā gūtie rezultāti obligāti jāpublicē, tāpēc jaunā monogrāfija viņiem būs liels palīgs.

Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (zin. red.). (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 415 lpp.

Kolektīvajā monogrāfijā Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva aplūkoti daudzi būtiski veselības psiholoģijas pamatjautājumi. To veido deviņas nodaļas: pirmajā aprakstītas veselības koncepcijas vēsturiskā griezumā līdz pat mūsdienām un veselības psiholoģijas attīstība pasaulē un Latvijā; otrajā nodaļā aplūkots veselības un slimības sociālais konteksts; trešajā nodaļā sniegts ieskats par komunikācijas lomu veselības aprūpē; ceturtajā nodaļā atspoguļota indivīda dažādu personības raksturlielumu loma veselības nodrošināšanā un slimību uztverē; piektajā nodaļā izklāstīta stresa saistība ar veselību un slimībām; sestajā – sniegts ieskats veselības uzvedības teorijās, pārmaiņu posmos un procesos; septītajā – aprakstīta sāpju teorija, sāpju izraisītas problēmas un to mazināšanas veidi; astotā nodaļa veltīta hronisku, dzīvību apdraudošu un nespēju izraisošu slimību gadījumu aprakstam; devītajā nodaļā sniegts ieskats par veselības psiholoģijas nākotnes vīzijām, īpaši izceļot neiropsihoimunoloģijas lomu slimību izcelsmes un veselības nodrošināšanas jomā.

Grāmata būs noderīga psihologiem un veselības jomas speciālistiem, psiholoģijas un veselības aprūpes studentiem, dažādu jomu profesionāļiem un topošajiem speciālistiem, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar veselības saglabāšanas un slimību profilakses jautājumiem, stresa mazināšanu, pacientu, kam ir hroniskas slimības, veselības aprūpi, veselības uzvedības novērtēšanu un optimizēšanu, pacientu izglītošanu un komunikācijas uzlabošanu veselības aprūpes vidē.

Sudraba, V. un Mārtinsone, K. (2019). Grupu psiholoģiskā konsultēšana un psihoterapija 2. izdevums. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 183 lpp.

gramata-grupu-psihologiska-konsultesana-un-psihoterapija.jpg Grāmatā ir raksturotas konsultatīvās un terapeitiskās grupas, kas tiek veidotas un strādā dažādās vidēs un ar atšķirīgiem mērķiem. Tajā, balstoties uz aktuālo informāciju par grupu darba attīstības un darbības teorijām un jaunākajiem pētījumiem, ir aplūkoti būtiski grupu veidošanas, attīstības, dinamikas un procesa jautājumi. Pirmajā nodaļā uzmanība ir veltīta grupu daudzveidībai un darba priekšrocībām, grupas mērķu, uzdevumu, normu, noteikumu aprakstam, īpaši pievēršoties grupas dalībnieku atlasei un lomām grupā. Otrā nodaļa sniedz ieskatu grupas darba teorētiskajos aspektos. Trešā nodaļa ir veltīta grupas vadītāja personība, lomu un vadīšanas stilu aprakstam, kovadības lomai darbā ar grupu, profesionālajām kompetencēm un uzmanības virzībai grupā, kā arī tam, kā profesionālais darbs grupā ietekmē pašu grupas vadītāju. Ceturtajā nodaļā lasītājam ir iespēja iepazīt grupas procesu, vairāk uzzinot par grupas terapeitiskajiem faktoriem, terapeitiskajiem un antiterapeitiskajiem spēkiem, grupas attīstības teorijām, modeļiem un stadijām.

Grāmata būs noderīga dažādu jomu profesionāļiem un topošajiem speciālistiem, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar grupu vadīšanu.

Mārtinsone, K. un Freimane, G. (2019). Veselības psiholoģija – psiholoģijas zinātnes apakšnozare un profesionālās darbības joma. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2019. 66 lpp.

veselibas_psihologija_psihologijas_zinatnes_apaksnozare.jpg Šajā izdevumā īsi raksturota veselības psiholoģija – svarīga psiholoģijas zinātnes apakšnozare un psihologa profesionālās darbības joma. Laikā, kad veselību uzskatām par indivīdam un sabiedrībai ļoti nozīmīgu vērtību, darbā ietvertā informācija būs noderīga ne tikai psihologiem un psiholoģijas studentiem, bet arī tiem profesionāļiem, ar kuriem psihologi sadarbojas, strādājot monoprofesionāli vai multiprofesionālā / multidisciplinārā komandā, – speciālistiem, kuri praktizē ārstniecības un sociālās aprūpes dienestos, izglītības un sabiedrības veselību veicinošās iestādēs, valsts pārvaldē un īsteno attiecīgus projektus. Izdevums varētu būt saistošs arī tiem, kuri interesējas par psiholoģijas mūsdienu sasniegumiem un praktisko psihologa darbu.

Lejupielādēt grāmatu

Sudraba, V. un Mārtinsone, K. (2018). Grupu psiholoģiskā konsultēšana un psihoterapija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 176 lpp.

Grāmatā ir raksturotas konsultatīvās un terapeitiskās grupas, kas tiek veidotas un strādā dažādās vidēs un ar atšķirīgiem mērķiem. Tajā, balstoties uz aktuālāko informāciju par grupu darba attīstības un darbības teorijām un jaunākajiem pētījumiem, ir aplūkoti būtiski grupu veidošanas, attīstības, dinamikas un procesa jautājumi. Pirmajā nodaļā uzmanība ir veltīta grupu daudzveidībai un darba priekšrocībām, grupas mērķu, uzdevumu, normu, noteikumu aprakstam, īpaši pievēršoties grupas dalībnieku atlasei un lomām grupā. Otrā nodaļa sniedz ieskatu grupas darba ētiskajos aspektos. Trešā nodaļa ir veltīta grupas vadītāja personības, lomu un vadīšanas stilu aprakstam, profesionālajām kompetencēm un uzmanības virzībai grupā, kā arī tam, kā profesionālais darbs grupā ietekmē pašu grupas vadītāju. Ceturtajā nodaļā lasītājam ir iespēja iepazīt grupas procesu, vairāk uzzinot par grupas terapeitiskajiem faktoriem, grupas attīstības teorijām, modeļiem un stadijām.

Grāmata būs noderīga dažādu jomu profesionāļiem un topošajiem speciālistiem, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar grupu vadīšanu.

Pāvulēns, J., Mārtinsone, K. un Mihailova, S. (2018). Konsultatīvais atbalsts skolēniem. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 80 lpp.

Grāmatā aprakstīts uzvedības izmaiņu modelī pamatots konsultatīvais atbalsts, ko skolotāji un ikviens atbalsta komandas speciālists (psihologs, sociālais pedagogs, administrācijas pārstāvis u. c.) savas kompetences ietvaros var izmantot sarunās ar skolēniem (audzēkņiem), lai palīdzētu pārvarēt mācību un uzvedības problēmas. Grāmatā skaidroti uzvedības izmaiņu modeļa pamatprincipi un raksturots uzvedības maiņas process. Īpaši noderīga praktiskajā darbā ir nodaļa, kurā raksturotas iespējamās grūtības, problēmas, izaicinājumi un sniegti praktiski ieteikumi to pārvarēšanai. Plašais literatūras saraksts var kalpot kā orientieris tiem, kuri vēlas padziļināti apgūt šo pieeju un pilnveidot savas prasmes atsevišķu paņēmienu īstenošanā. Grāmatas noslēgumā pievienoti pielikumi, kurus var izmantot konsultatīvā atbalsta procesā, pēc nepieciešamības tos pilnveidojot, papildinot un uzlabojot, t. i., tieši pielāgojot atbalsta sniedzēju vajadzībām un profesionālās darbības specifikai.

Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (zin. red.). (2016). Veselības psiholoģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 240 lpp.

Kolektīvajā monogrāfijā aplūkoti būtiski veselības psiholoģijas pamatjautājumi, raksturotas sociālās vides un īpaši – sociālā atbalsta un veselības kopsakarības, aplūkota stresa un tā pārvarēšanas veidu saistība ar veselību un slimību.

Uzmanība grāmatā pievērsta veselības uzvedības teorijām un modeļiem, un to izmantošanai veselības psiholoģijā. Izdevumā arī sniegts ieskats par to, kā personības iezīmes ir saistītas ar veselību un ilgmūžību, aprakstīta krīzes un traumas intervence veselības psiholoģijas kontekstā, raksturota veselības un slimības uztvere, aplūkoti jautājumi par komunikāciju veselības aprūpes vidē, aprakstītas pacientu izglītošanas un veselībpratības pilnveides iespējas, kā arī pacientu līdzestību ietekmējošie faktori.

Atsevišķas apakšnodaļas ir veltītas sāpju menedžmenta jautājumiem, kā arī veselības psiholoģijas pieejai hronisku, dzīvību apdraudošu un nespēju izraisošu slimību gadījumā. Grāmatā sniegts veselības psiholoģijas attīstības raksturojums pasaulē un aizsākuma raksturojums mūsu valstī.

Kolektīvā monogrāfija ir noderīga psihologiem, veselības aprūpē strādājošajiem, citu palīdzošo profesiju pārstāvjiem, kā arī studentiem un visiem tiem, kurus interesē psiholoģijas un veselības zinātņu integrācijas jautājumi.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem monogrāfijas tapšanā kā grāmatas zinātniskās redaktores un autores piedalījušās profesore K. Mārtinsone un docente V. Sudraba, kā autori – asociētā profesore S. Mihailova, docenti J. Koļesņikova, A. A. Krūmiņa, J. Ļevina, I. J. Mihailovs un V. Perepjolkina, lektores J. Harlamova, J. Ļubenko un I. Majore-Dūšele, asistente A. Upmale, pasniedzējas G. Freimane, A. Hofmane, A. Ošleja un Z. Ozoliņa.

Autoru kolektīvs prof. Kristīnes Mārtinsones vadībā. (red.). (2018). Psihologu profesionālā darbība Latvijā. Saturs. Organizācija. Regulējums. Psihologu likuma komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 365 lpp.

Izdevums sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā lasītāji var iepazīties ar psihologa profesijas būtību un profesionālās darbības raksturojumiem, psiholoģijas izglītības un profesionālās darbības prakses vēsturisko ietvaru, kas savukārt var palīdzēt labāk izprast mūsdienu reālijas. Šeit ir ietverta arī nodaļa par paša Psihologu likuma tapšanu, kuras gatavošanā piedalījās viens no Psihologu likuma autoriem. Šajā daļā ir dots skaidrojums reglamentētas profesijas būtībai.

Otrajā daļā ir komentēti visi Psihologu likuma panti, ievērojot tradicionālo izklāsta formu, t. i., tiek sniegts komentārs par katru Psihologu likuma pantu un Psihologu likuma pārejas noteikumiem.

Trešā daļa ir veltīta specifiskiem jautājumiem – psihologa darbam saistībā ar kriminālprocesu, administratīvo procesu un civilprocesu, kā arī īpaša uzmanība ir veltīta datu aizsardzības un informācijas uzglabāšanas prasībām profesionālajā darbā (tostarp ņemot vērā, ka pēc 2018. gada 25. maija šajā jomā ir jauninājumi).

Noslēgumā ir sniegtas zinātnisko redaktoru piezīmes par dažiem būtiskiem psihologu profesionālās darbības aspektiem, kā arī, ievērojot vairākkārtējos psihologu lūgumus, pievienoti daži dokumentu piemēri, kuri jāuzlūko kā atbalsta materiāls psihologu profesionālās darbības dokumentēšanā, aicinot psihologus pēc nepieciešamības tos pilnveidot, papildināt un uzlabot, tieši pielāgojot savām vajadzībām un profesionālās darbības specifikai.

Mārtinsone, K. un Pipere, A. (red.). (2018). Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana. Rīga:Rīgas Stradiņa universitāte, 301 lpp.

Zinatniska_rakstis_un_petij_rezult_izplatisana-gramatas-vaaks-400x283.jpg Autoru kolektīvs ir izveidojis mūsdienīgu, plašu un ļoti nepieciešamu monogrāfiju, kas izskaidro zinātniskās rakstīšanas mērķi un būtību, zinātnisko publikāciju veidus, saturu, recenzēšanas procesu, komunikāciju ar zinātniskajiem žurnāliem. Monogrāfija aplūko arī tādus jautājumus kā zinātniskās komunikācijas aspekti, zinātnes komercializācija un pētījumu rezultātu komercializācijas atbalsta struktūras. Jāatzīmē, ka monogrāfijā ir uzsvērta arī akadēmiskā godīguma nozīme gan informācijas ieguves un apstrādes procesā, gan rakstīšanas un rezultātu izplatīšanas procesa. Ņemot vērā autoru kolektīva apkopoto un sistematizēto plašo materiālu par zinātniskās rakstīšanas prasmju veidošanu un uzlabošanu, to varēs izmantot gan tie, kas raksta savu pirmo zinātnisko publikāciju, gan ari zinātnieki ar pieredzi.

Mārtinsone, K., Mihailova, S., Koļesņikova, J., Mihailovs, I. J., Ļevina, J., Freimane, G., un Šneidere, K. (2017). Psiholoģijas izglītības desmit gadi Rīgas Stradiņa universitātē. Mārtinsone, K. (sast.). Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2017. 119 lpp.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) jau desmit gadus tiek attīstītas psiholoģijas studiju programmas. Studiju virziens Psiholoģija tika veidots un tiek pilnveidots atbilstoši RSU stratēģijai un mērķiem, fokusējoties uz pētniecību, praksi un sadarbību veselības aprūpes kontekstā.

Šis izdevums sniedz ieskatu par psiholoģijas virziena izveidi un attīstību RSU, izgaismos RSU specifisko vietu psiholoģijas izglītībā un pētniecībā mūsu valstī.

Lejupielādēt grāmatu

Mārtinsone, K., Lasmane, A. un Karpova, Ā. (2016). Psiholoģijas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 544 lpp.

Kolektīvā monogrāfija sniedz orientierus daudzveidīgajā psiholoģijas koncepciju ainā, palīdzot izprast mūsdienu psiholoģijas komplicēto dabu. Autores darbā aplūko psiholoģijas priekšvēsturi, psiholoģijas kā patstāvīgas zinātnes veidošanos dažādās pasaules valstīs, dominējošo psiholoģijas skolu un virzienu izveidi, psiholoģijas attīstību Latvijā. Psiholoģijas vēstures kopsakarību izklāstu papildina sociālkulturālā konteksta raksturojums un konkrētu zinātnieku devuma apskats.

Monogrāfija ir noderīga psihologiem, dažādu augstākās izglītības programmu studentiem, docētājiem un pētniekiem, kā arī visiem, kuri interesējas par psiholoģiju vai savā ikdienas profesionālajā darbībā izmanto psiholoģijas zināšanas.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem monogrāfijas autores ir profesore K. Mārtinsone, bet grāmatas sagatavošanas nobeiguma posmā teksta pilnveidē palīdzēja docente J. Ļevina.

Bite, I., Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (zin. red.). (2016). Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC, 623 lpp.

Kolektīvā monogrāfija ir tapusi dažādu psihoterapijas un konsultēšanas virzienu izmantošanā pieredzējušu speciālistu vairāku gadu intensīvā individuālā un kopīgā darbā. Grāmata sniedz ieskatu psiholoģiskās konsultēšanas un psihoterapijas teorijās un metodēs, gan raksturojot klasiskās pieejas, gan aplūkojot mūsdienu attīstības tendences šajā jomā, parādot dažādo virzienu līdzības un atšķirības.

Grāmatā ir apkopota informācija par konsultēšanas un psihoterapijas vēsturi, psihoterapijas organizāciju, par ētiskajiem jautājumiem konsultēšanā un supervīziju. Viena monogrāfijas nodaļa ir veltīta konsultēšanas un psihoterapijas skolu raksturojumam: psihodinamiskajai pieejai (psihoanalīze, objektu attiecību pieeja, analītiskā terapija, individuālpsiholoģija), humānistiski eksistenciālajai pieejai (uz klientu centrēto psihoterapija, eksistenciālā terapija, geštaltterapija, psihoorganiskā analīzi, psihodrāma), kognitīvi biheiviorālajai pieejai (biheiviorisms, kognitīvā terapiju, kognitīvi biheiviorālā terapiju), transpersonālajai pieejai un sistēmiskajai ģimenes psihoterapijai. Viena no mūsdienu tendencēm konsultēšanā un psihoterapijā ir dažādu tās virzienu integrācija, tādēļ grāmatā ietverta nodaļa par integratīvi eklektisko pieeju konsultēšanā un psihoterapijā. Grāmatas saturs ir balstīts uz zinātniskiem pētījumiem un praktiskiem piemēriem. Interesantu to padara praktiska “Annas gadījuma” analīze dažādās pieejās.

Grāmata paredzēta dažādu jomu studentiem, pētniekiem un dažādu nozaru praktiķiem, kā arī cilvēkiem, kuriem profesionālajā darbā ir saskare ar (vai interese par) psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem monogrāfijas tapšanā kā grāmatas zinātniskās redaktores un autores piedalījušās profesore K. Mārtinsone (arī autoru kolektīva vadītāja) un docente V. Sudraba, kā autori – asociētā profesore S. Mihailova, docente V. Perepjolkina, lektori E. Čukurs un I. Majore-Dūšele, pasniedzējas M. Freimane un D. Zande.

Mārtinsone, K., Pipere, A. un Kamerāde, D. (zin. red.). (2016). Pētniecība: teorija un prakse. Rīga: RaKa, 546 lpp.

Kolektīvā monogrāfija ir tapusi, sadarbojoties dažādu Latvijas augstskolu un ārvalstu mācībspēkiem, kuri līdztekus akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbu. Monogrāfijā ir atspoguļota mūsdienu pētniecības sistēma, uzsverot pētniecības lomu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, tās nozīmi augstākās izglītības studiju procesā un praktizējošo speciālistu profesionālajā darbībā. Grāmatā sniegts ieskats pētniecības teorētiskajos pamatjautājumos un piedāvātas konkrētas norādes pētnieciskā darba veikšanai.

Izdevums ir paredzēts augstskolu studentiem, jaunajiem un arī pieredzējušiem pētniekiem sociālo, veselības aprūpes un izglītības zinātņu jomā.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem monogrāfijas tapšanā kā grāmatas zinātniskā redaktore un autore piedalījusies profesore K. Mārtinsone, kā autori – docenti J. Koļesņikova, I. J. Mihailovs, V. Perepjolkina un lektore K. Vende-Kotova.

Mārtinsone, K., Miltuze, A. (zin. red.). (2015). Psiholoģija [kolektīvā monogrāfija trijās grāmatās]. 1. grāmata: Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 358 lpp.

Mārtinsone, K., Miltuze, A. (zin. red.). (2015). Psiholoģija [kolektīvā monogrāfija trijās grāmatās]. 2. grāmata: Personība, grupa, sabiedrība, kultūra. Rīga: Zvaigzne ABC, 304 lpp.

Mārtinsone, K., Miltuze, A. (zin. red.). (2015). Psiholoģija [kolektīvā monogrāfija trijās grāmatās]. 3. grāmata: Lietišķās jomas. Rīga: Zvaigzne ABC, 166 lpp.

Kolektīvā monogrāfija Psiholoģija ir tapusi, sadarbojoties Latvijas un ārvalstu psiholoģijas mācībspēkiem un zinātniekiem. Tajā mūsdienīgi ir aplūkotas psiholoģijas nozaru teorijas un jaunākie pētījumi. Kolektīvās monogrāfijas galvenais mērķis ir stiprināt psiholoģijas zinātniskos pamatus mūsu valstī, attīstot izpratni par psiholoģijas pamatnozaru un apakšnozaru specifiku, tostarp par terminoloģiju. Tajā vienkopus skaidroti psiholoģijas pamatjautājumi, apkopotas pamatkoncepcijas psiholoģijas pamatnozarēs un jaunākie pētījumi, sniegtas galveno terminu definīcijas. Monogrāfiju veido trīs daļas, kas izkārtotas trijās grāmatās.

Pirmajā grāmatā sniegta pamatinformācija par psiholoģijas zinātnes vēsturi, daudzveidību, metodoloģiju un psihologa profesionālo darbību. Tajā raksturoti uzvedības bioloģiskie pamati, iedzimtības un vides ietekme, pamatkoncepcijas par cilvēka psihiskajiem procesiem, emocijām, motivāciju, intelektu, kreativitāti, mācīšanos un indivīda attīstību, īpaši uzsverot nozīmīgākas teorijas un jaunākās atziņas katrā no šīm jomām.

Otrajā grāmatā sniegts visaptverošs ieskats personības teoriju daudzveidībā, raksturota Es koncepcija un ar to saistītie jēdzieni, aprakstīta sociālā izziņa, sociālā uztvere, konflikti un to risināšana starppersonu attiecībās, un cilvēku uzvedība grupā, risināti cilvēka veselības un slimības mijattiecību jautājumi, kā arī aplūkoti starpkultūru pētījumi dažādās psiholoģijas nozarēs.

Trešajā grāmatā ir apskatītas organizāciju psiholoģijas, juridiskās psiholoģijas, militārās psiholoģijas, izglītības psiholoģijas un sporta psiholoģijas pamatnostādnes un jaunākās atziņas, akcentējot teorētisko uzskatu praktisko nozīmi.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem monogrāfijas tapšanā kā autoru kolektīva vadītāja, zinātniskā redaktore un autore piedalījusies profesore K. Mārtinsone, kā arī autori – asociētā profesore S. Mihailova, docentes V. Perepjolkina un V. Sudraba, lektors E. Čukurs, pasniedzējas M. Freimane, G. Freimane un A. Hofmane.

Mārtinsone, K. (zin. red.). (2011). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 284 lpp.

Grāmatā aktualizēta pētniecība kā nozīmīga mūsdienu augstākās izglītības studiju un profesionālās darbības sastāvdaļa. Tā ietver gan pētniecības pamatjautājumus, gan konkrētas norādes pētnieciskā darba veikšanai. Grāmatu veido trīs daļas. Pirmajā daļā raksturotas pētniecības vispārīgās pamatnostādnes, otrajā – pētījuma dizaini un stratēģijas, precizējot katras pētniecības metodikas iespējas un ierobežojumus, trešajā – sniegts pārskats par pētījuma izstrādes posmiem. Grāmata ir izveidota, sadarbojoties Latvijas un ārvalstu mācībspēkiem, kas līdztekus akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbu.

Tā ir noderīga dažādu augstākās izglītības studiju programmu studentiem un pētniekiem, un to var izmantot tālākizglītībā un ikdienas profesionālajā darbībā.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem monogrāfijas tapšanā kā izdevuma zinātniskā redaktore, autoru kolektīva vadītāja un autore piedalījusies profesore K. Mārtinsone.

Jirgena, S. (2006). Jaunieši un adiktīva uzvedība. Rīga: Drukātava, 160 lpp.

Latvijas sabiedrības dzīves transformācijas rezultātā 20. un 21. gadsimta mijā ir mainījušās tradicionālās vērtības, uzskati un uzvedības modeļi. Sabiedrībā radušās pretrunas, jaunās vērtības un dzīvesveids spēcīgi atspoguļojas pusaudžu un jauniešu ikdienā. Kādu ceļu izvēlēties, lai dzīve būtu veiksmīga? Kādu lomu dzīvē spēlēt – būt savas dzīves skatītājam, aktierim vai režisoram? Vai par neveiksminieku piedzimst vai izveidojas? Kas nosaka to, ka daži jaunieši problēmas risina, lietojot narkotiskās vielas vai visu dienu pavadot pie datora, bet citi atrod produktīvākus risinājumus? Kas ietekmē vecāko klašu skolēnu pašizjūtu un uzvedību ģimenē, skolā, sabiedrībā un pasaulē? Kā pieaugušie var palīdzēt jauniešiem pārvarēt identitātes krīzi? Grāmatā tiek meklēta atbilde uz šādiem jautājumiem, apskatot uzvedības izvēles nosacījumus dažādu psiholoģisko teoriju skatījumā un analizējot adiktīvas uzvedības izvēles iemeslus.

Grāmatas autore – asociētā profesore S. Mihailova.

Rakstu krājumi

Mārtinsone, K. (sast.). (2012). Psiholoģija Latvijā: psihologi, izglītība, profesionālā darbība: rakstu krājums. Rīga: RaKa, 320 lpp.

Rakstu krājums sniedz plašu ieskatu psiholoģijas zinātnes attīstībā Latvijā. Grāmatas ievaddaļā sniegta īsa psiholoģijas attīstības vēsture Latvijā – no tās pirmsākumiem līdz 20. gadsimta vidum. Izdevumā ir apkopotas intervijas ar šobrīd populārākajiem Latvijā un ārvalstīs strādājošajiem latviešu izcelsmes psihologiem. Lielākā daļa grāmatas ir veltīta mūsu zemes augstskolām, kurās ir (vai bija iespēja) apgūt psiholoģiju. Lasītāji tiek iepazīstināti ar augstskolu programmām un mācībspēkiem.

Rakstu krājums ir labs uzziņas materiāls visiem, kuri interesējas par Latvijas devumu psiholoģijā, psihologu profesionālo darbību un iespējām mācīties psiholoģiju.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem rakstu krājuma tapšanā kā sastādītāja un autore piedalījusies profesore K. Mārtinsone.

Mārtinsone, K. (sast.). (2011). Ārija Karpova: iedvesmotāja: veltījums profesorei jubilejā. Rīga: RaKa, 185 lpp.

Profesore Ārija Karpova ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas psiholoģijas zinātnē kopš 20. gadsimta otrās puses. Viņas jubilejai veltītajā krājumā ievietots Ā. Karpovas biogrāfisks apcerējums, viņas publicēto darbu izlase, kolēģu un laikabiedru atmiņas un bibliogrāfija.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem rakstu krājuma tapšanā kā grāmatas sastādītāja un autore piedalījusies profesore K. Mārtinsone, kā autore – asociētā profesore S. Mihailova.

Mācību grāmatas un vārdnīca

Ļevina, J. un Mārtinsone, K. (2016). Konsultēšana un konsultatīvā psiholoģija: mācību līdzeklis. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 73 lpp.

Mācību līdzeklī ir raksturota konsultēšana kā profesionāla darbība un tās nozīme psihologa darbā, īpašu uzmanību veltot tās vēsturei un mūsdienu statusam pasaulē, kā arī attīstībai Latvijā.

Izdevums ir paredzēts psihologiem, psiholoģijas studentiem, kā arī citu nozaru profesionāļiem, kuri sniedz konsultācijas, veicinot savu klientu attīstību un labklājību, palīdzot risināt dažādas problēmsituācijas un sniedzot atbalstu lēmumu pieņemšanā.

Mācību grāmata autores ir docente J. Ļevina un profesore K. Mārtinsone.

Enģele, I. (sast.). (2011). Pētniecības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: RaKa, 74 lpp.

Vārdnīcā ir skaidroti galvenie jēdzieni, kurus izmanto mūsdienu pētnieki. Tā papildina autoru kolektīva veidoto grāmatu “Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes”, bet to var lietot arī atsevišķi. Vārdnīcā ir skaidroti ap 600 būtiskākie pētniecības jēdzieni. To skaidrojums ir veidots, savienojot zinātnisko un populāri skaidrojošo pieeju.

No RSU psiholoģijas virziena docētājiem mācību grāmatas tapšanā kā autore ir piedalījusies profesore K. Mārtinsone.

Omārova, S. (1998). Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. Rīga: Kamene, 128 lpp.

Grāmatā aplūkotas svarīgākās saskarsmes psiholoģijas problēmas, galvenie jēdzieni un teorētiskās pieejas. Tajā tiek sniegtas praktiskas rekomendācijas personīgās un lietišķās saskarsmes kultūras uzlabošanai. Daži populāri psiholoģiskie testi paredzēti lasītāju pašizziņai.

Grāmata domāta plašam lasītāju lokam – visiem, kas interesējas par sociālo psiholoģiju. Tā vairākkārt izdota atkārtoti, pirmizdevums – 1996. gadā.

Grāmatas autore – docente S. Omārova.

Omārova, S. (2002). Cilvēks dzīvo grupā: Sociālā psiholoģija. Rīga: Kamene, 236 lpp.

Mācību līdzeklī liela uzmanība pievērsta praktiskajām rekomendācijām, kuru izmantošana varētu sekmēt saskarsmes efektivitāti. Grāmatā ir aplūkotas svarīgākās saskarsmes psiholoģijas problēmas, galvenie jēdzieni un teorētiskās pieejas. Daži populāri psiholoģiskie testi ir paredzēti lasītāju pašizziņai.

Grāmata vairākkārt izdota atkārtoti, pirmizdevums – 1996. gadā.

Grāmatas autore – docente S. Omārova.

Pētniecības terminu skaidrojošā vārdnīca

Noslēguma darbu tematiskās jomas

Psiholoģisko un uz mākslu balstīto izpētes instrumentu adaptācija un konstruēšana: Potenciālie darbu vadītāji

lekt. Mg. sc. sal. Inese Paiča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126482287
inese [pts] paicarsu [pts] lv

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv

lekt. Mg. sc. sal. Jana Duhovska
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētnieka p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
1. stāvs, 154. kab.
Pieņemšanas laiks:
Apmeklējuma laiku lūgums iepriekš saskaņot.
+37129225766
jana [pts] duhovskarsu [pts] lv
Kognitīvo testu adaptācija un konstruēšana: Potenciālie darbu vadītāji

doc. PhD Kristīne Šneidere
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Sabiedrības veselības institūts
Vadošā pētniece, Rehabilitācijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
kristine [pts] sneiderersu [pts] lv

doc. Dr. psych. Ingūna Griškēviča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētnieka p. i., Rehabilitācijas katedra
Studiju programmu koordinatore, Liepājas filiāle
RSU Liepājas filiāle
Riņķu iela 24/26, Liepāja, LV-3405
inguna [pts] griskevicarsu [pts] lv
Latvijas Klīniskā personības testa (LKPT) pielietojums dažādām pacientu grupām: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. psych. Jeļena Koļesņikova
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadītāja, Psiholoģijas laboratorija
Vadošā pētniece, Sabiedrības veselības institūts
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37129332698
jelena [pts] kolesnikovarsu [pts] lv
Personības funkcionēšanas izvērtēšanas instrumenta izveide: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv
Aleksitīmija dažādām klientu vai pacientu grupām, tās ietekme uz veselības uzvedību un dzīves kvalitāti: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv
Digitālais rīks "3D emociju kompozīcija": Potenciālā darba vadītāja

lekt. Mg. sc. sal. Inese Paiča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126482287
inese [pts] paicarsu [pts] lv
Vizuālā metode "3D emociju kompozīcija": Potenciālā darba vadītāja

lekt. Mg. sc. sal. Inese Paiča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126482287
inese [pts] paicarsu [pts] lv
Dzīvesspēks jeb psiholoģiskā noturība dažādām pacientu grupām: Potenciālie darbu vadītāji

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv

asist. p. i. PhD Elīna Zelčāne
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
elina [pts] zelcanersu [pts] lv
Dzīvesspēka rādītāju sakarības un atšķirības (dažādās vecumposma vai profesionālajās grupās): Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. psych. Guna Svence
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
+37129106837
guna [pts] svencersu [pts] lv
Dzīvesspēka sakarības ar personības citiem rādītājiem (izvēlei: labizjūta, personības iezīmes, stresa pārvarēšanas stratēģijas, pašcieņa, izaugsmes domāšana u. c.): Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. psych. Guna Svence
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
+37129106837
guna [pts] svencersu [pts] lv
Eko-psiholoģiskās intervences un rekreatīvās prakses dažādām klientu grupām: Potenciālie darbu vadītāji

doc. Dr. psych. Ingūna Griškēviča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētnieka p. i., Rehabilitācijas katedra
Studiju programmu koordinatore, Liepājas filiāle
RSU Liepājas filiāle
Riņķu iela 24/26, Liepāja, LV-3405
inguna [pts] griskevicarsu [pts] lv

prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone
Katedras vadītāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Psiholoģijas studiju virziena vadītāja
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
349.
+37167061589
kristine [pts] martinsonersu [pts] lv
Emociju regulācija: Potenciālie darbu vadītāji

lekt. Mg. sc. sal. Inese Paiča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126482287
inese [pts] paicarsu [pts] lv

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv
Līdzestība dažādām pacientu grupām: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv
Līdzjūtības pret sevi nozīme veselības saglabāšanā: Potenciālā darba vadītāja

asist. p. i. PhD Elīna Zelčāne
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
elina [pts] zelcanersu [pts] lv
Normāla un patoloģiska kognitīvā novecošanās un ar to saistītie faktori: Potenciālie darbu vadītāji

doc. PhD Kristīne Šneidere
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Sabiedrības veselības institūts
Vadošā pētniece, Rehabilitācijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
kristine [pts] sneiderersu [pts] lv
Psiholoģiskā palīdzība un atbalsts attālinātā darbā: Potenciālie darbu vadītāji

lekt. Dr. psych. Ilona Krone
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts
Pētniece, Psiholoģijas laboratorija
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
ilona [pts] kronersu [pts] lv
Psiholoģiskā palīdzība un atbalsts darbā ar dažādām klientu un pacientu grupām: Potenciālie darbu vadītāji

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv

lekt. Dr. psych. Ilona Krone
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts
Pētniece, Psiholoģijas laboratorija
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
ilona [pts] kronersu [pts] lv
Veselības uzvedība kā slimību profilakse un tīmekļa intervences veselības uzvedības sekmēšanai: Potenciālie darbu vadītāji

lekt. Mg. psych. Zane Gulbe
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i., Sabiedrības veselības institūts
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
155. kab.
+37129391625
zane [pts] gulbersu [pts] lv

lekt. Mg. sc. sal. Jana Duhovska
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētnieka p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
1. stāvs, 154. kab.
Pieņemšanas laiks:
Apmeklējuma laiku lūgums iepriekš saskaņot.
+37129225766
jana [pts] duhovskarsu [pts] lv
Viltus atmiņu izpēte dažādās klientu vai pacientu grupās: Potenciālie darbu vadītāji

doc. PhD Kristīne Šneidere
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Sabiedrības veselības institūts
Vadošā pētniece, Rehabilitācijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
kristine [pts] sneiderersu [pts] lv

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv
Psihoonkoloģija: Potenciālā darba vadītāja

lekt. Mg. sc. sal. Jana Duhovska
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētnieka p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
1. stāvs, 154. kab.
Pieņemšanas laiks:
Apmeklējuma laiku lūgums iepriekš saskaņot.
+37129225766
jana [pts] duhovskarsu [pts] lv
Garīgums kā resurss profesionālajā un personīgajā dzīvē: Potenciālā darba vadītāja

prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone
Katedras vadītāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Psiholoģijas studiju virziena vadītāja
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
349.
+37167061589
kristine [pts] martinsonersu [pts] lv
Profesionālā identitāte un profesionālā darbība pārmaiņu laikos (digitalizācija, klimata pārmaiņas, pandēmijas): Potenciālā darba vadītāja

asist. Mg. sc. sal. Elīna Akmane
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i., Attīstības un projektu departaments
Zinātniskā grāda pretendente
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126444466
elina [pts] akmanersu [pts] lv
Profesionālo prasmju attīstība: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. chem. Aira Aija Krūmiņa
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37129198166
airaaija [pts] kruminarsu [pts] lv
Profesionālā identitāte un tās attīstība: Potenciālie darbu vadītāji

prof. p. i. Dr. psych. Anita Pipere
Docētājs, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
anita [pts] piperersu [pts] lv

asist. Mg. sc. sal. Elīna Akmane
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i., Attīstības un projektu departaments
Zinātniskā grāda pretendente
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126444466
elina [pts] akmanersu [pts] lv
Profesionālā darbība un tās novērtējums: Potenciālā darba vadītāja

prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone
Katedras vadītāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Psiholoģijas studiju virziena vadītāja
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
349.
+37167061589
kristine [pts] martinsonersu [pts] lv
Pašpalīdzība un rūpes par sevi kā resurss profesionālajā un personīgajā dzīvē: Potenciālie darbu vadītāji

prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone
Katedras vadītāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Psiholoģijas studiju virziena vadītāja
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
349.
+37167061589
kristine [pts] martinsonersu [pts] lv

lekt. Dr. psych. Ilona Krone
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts
Pētniece, Psiholoģijas laboratorija
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
ilona [pts] kronersu [pts] lv

lekt. Mg. sc. sal. Jana Duhovska
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētnieka p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
1. stāvs, 154. kab.
Pieņemšanas laiks:
Apmeklējuma laiku lūgums iepriekš saskaņot.
+37129225766
jana [pts] duhovskarsu [pts] lv
Sociāli emocionālā veselība skolotājiem (vai citai profesionālajai grupai): Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. psych. Guna Svence
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
+37129106837
guna [pts] svencersu [pts] lv
Sociāli emocionālās veselības un dzīvesspēka rādītāju sakarības un atšķirības dažādu profesiju un ... (citu grupu) indivīdiem: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. psych. Guna Svence
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
+37129106837
guna [pts] svencersu [pts] lv
Sportistu personības iezīmes, attieksme, uzvedība, motivācija, saliedētība, psiholoģiskā noturība, fiziskā Es-koncepcija: Potenciālais darba vadītājs

lekt. p. i. Mg. psych. Gatis Upesleja
Vecākais laborants, Sabiedrības veselības institūts
Docētājs, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
gatis [pts] upeslejarsu [pts] lv
Bibliometriskā analīze: Potenciālā darba vadītāja

lekt. PhD Sanita Šuriņa
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētniece
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
sanita [pts] surinarsu [pts] lv
Sistemātiskie pārskati: Potenciālie darbu vadītāji

lekt. Mg. sc. sal. Inese Paiča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126482287
inese [pts] paicarsu [pts] lv

doc. Dr. med. Velga Sudraba
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs
Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga
314
+37129115522
velga [pts] sudrabarsu [pts] lv

lekt. PhD Sanita Šuriņa
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Studiju programmas direktore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Pētniece
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
sanita [pts] surinarsu [pts] lv
Dažādu profesionālo jomu supervīzijas vajadzības: Potenciālā darba vadītāja

asist. p. i. Mg. paed. Baiba Pumpiņa
Studiju programmas direktore, Supervīzija
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37129516227
baiba [pts] pumpinarsu [pts] lv
Supervīzija izglītības vidē: Potenciālie darbu vadītāji

asist. p. i. Mg. paed. Baiba Pumpiņa
Studiju programmas direktore, Supervīzija
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37129516227
baiba [pts] pumpinarsu [pts] lv

prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone
Katedras vadītāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētniece, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Psiholoģijas studiju virziena vadītāja
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
349.
+37167061589
kristine [pts] martinsonersu [pts] lv
Supervīzijas metožu un tehniku adaptācija: Potenciālie darbu vadītāji

lekt. Mg. sc. sal. Inese Paiča
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Zinātniskā asistenta p. i.
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37126482287
inese [pts] paicarsu [pts] lv

lekt. Dr. psych. Ilona Krone
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Vadošā pētnieka p. i., Sabiedrības veselības institūts
Pētniece, Psiholoģijas laboratorija
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
ilona [pts] kronersu [pts] lv
Pedagoģiskā kompetence veselības aprūpes vidē: Potenciālā darba vadītāja

doc. Dr. chem. Aira Aija Krūmiņa
Docētāja, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
J. Asara iela 5, Rīga, LV-1009
154.–155.
+37129198166
airaaija [pts] kruminarsu [pts] lv

Doktorantu promocijas darbu tēmas

Skatīt sarakstu

Šuriņa Sanita. Latvijas sabiedrības sociālā uzticēšanās un piederības izjūta sociālā kapitāla koncepcijas ietvaros starptautiskā kontekstā: salīdzinošs pētījums. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Bierne Jekaterina. Skrīninga diagnostikas uzaicinājumu uztveres un izmantošanas izvērtējums Latvijas populācijā un dalības skrīninga programmās sekmēšanas iespējas. (Darba vadītājas: prof. Kristīne Mārtinsone, doc. Jeļena Ļubenko)
Akmane Elīna. Profesionālā identitāte kā ietvars pilsoniskas sabiedrības attīstībai psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem. (Darba vadītājai: prof. Kristīne Mārtinsone, prof. Miguel Ricou)
Pumpiņa Baiba. Supervizora pašatklāšanās ietekme uz grupas dinamiskajiem procesiem supervīzijā pedagogiem. (Darba vadītājas: asoc. prof. Sandra Mihailova, doc. Jeļena Ļubenko)
Roze Nataļja. Saistība starp metakognīcijas prasmēm un Agile komandu darba efektivitāti. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Prepjolkina)
Rundāne Līga. Psihosociālas tīmekļa intervences modeļa izstrāde un aprobācija emociju regulācijai, trauksmes mazināšanai un pašefektivitātes veicināšanai jauniešiem ar neirotiskiem, ar stresu saistītiem un somatoformiem traucējumiem. (Darba vadītājas: doc. Velga Sudraba, doc. Jeļena Ļubenko)
Miglinieks Aldis. Distance pāru attiecībās individualizācijas kontekstā. (Darba vadītājas: prof. Anita Pipere, asoc. prof. Sandra Mihailova)
Ulmane Zane. Dzīves laikā fiziskās aktivitātes saistība ar personības iezīmēm un attieksmi pret novecošanso senioriem. (Darba vadītāji: doc. Viktorija Perepjolkina, Ainārs Stepens)
Šneidere Kristīne. Dzīves laikā fizisko aktivitāšu un kognitīvo rezervju nozīme kognitīvo funkciju un neirālās efektivitates uzturēšanā senioriem. (Darba vadītāji: asoc. prof. Sara Mondini, Ainārs Stepens)
Miķelsone Laura. Attiecības supervīzijas grupās un to saistība ar grupas efektivitāti augstskolu studiju procesā. (Darba vadītājas: prof. Anita Pipere, doc. Velga Sudraba)
Jokste Inese. Perfekcionisma, patoloģiskas personības iezīmju un intelekta rādītaju saistība ar perfekcionistisko vēlmi pēc sasniegumiem un perfekcionistiskajām bailem kļūdīties jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Zuitiņš Juris. Tēvu pieredze ar neizārstējami slimu bērnu Bērnu paliatīvajā aprūpē. (Darba vadītājas: prof. Anita Pipere, doc. Velga Sudraba)
Terehova Rudīte. Dzīves kvalitātes un uztvertā sociālā atbalsta rādītāji un to izmaiņas psiholoģiskā atbalsta programmas aprobācijas rezultātā demences pacientiem sociālās aprūpes iestādē. (Darba vadītāji: prof. em. Bob Woods, doc. Jeļena Ļubenko)
Purvlīce Baiba. Psiholoģiskās palīdzības sniedzēju Latvijā kolektīvās identitātes raksturojumi: kopīgais un atšķirīgais dažādās profesionālajās grupās. (Darba vadītāja: prof. Anita Pipere)
Paičs Indulis. Dažādu pašpalīdzības prakšu praktizētāju līdzīgās un atšķirīgās personības iezīmes un to saistība ar pašefektivitāti. (Darba vadītāji: prof. Kristīne Mārtinsone, prof. Māris Taube)
Paiča Inese. Apzinātībā balstītu intervenču ietekme uz emociju regulāciju depresijas pacientiem. (Darba vadītāji: prof. Kristīne Mārtinsone, prof. Māris Taube)
Dreifelde Ilze. Pašregulācijas prasmes un veiksmes izjūta organizācijās Latvijā strādājošiem vīriešiem dažādos vecumposmos. (Darba vadītājas: prof. Maija Zakriževska-Belogrudova, asoc. prof. Sandra Mihailova)
Bortaščenoks Rolands. Psihiskās veselības aprūpes profesionāļu sociālie priekšstati par psiholoģiskās palīdzības praksi Latvijā. (Darba vadītāji: prof. Kristīne Mārtinsone, prof. Elmārs Rancāns)

Studentu aizstāvētie zinātniskie darbi

Maģistra studiju programmas “Veselības psiholoģija” absolventu maģistra darbi

2022

Laila Putniņa (2022). Reliģiskās spriedzes saistība ar izjustajām emocijām,emociju regulācijas prasmēm un fiziskās veselības pašnovērtējuma rādītājiem Latvijas kristiešu izlasē. (Darba vadītāja: Dr. psych. I. Trups-Kalne) Publikācija
Līga Bokiša (2022). Latvijas klīniskā personības testa krievu versijas sociāli vēlamo atbilžu sniegšanas skalu izstrāde. (Darba vadītājas: Dr. psych. J. Koļesņikova, Dr. psych. V. Perepjolkina)
Elīna Ieva Smule (2022). Informācijas avotu un uztverto risku prognozējošo faktoru saistība ar aizsargājošo uzvedību pieaugušajiem ar pirmā tipa cukura diabētu Covid-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Dr. med. V. Sudraba, darba konsultantes. Mg. psych. G. Freimane, Dr. psych. J. Koļesņikova)
Dina Maķevica (2022). Multidimensionālās sociālā kapitāla skalas 2. versijas (MSCS V2): izveide un sākotnējā validēšana. (Darba vadītājas: Mg. psych. Dokt. S. Šuriņa, Dr.psych. V. Perepjolina, darba konsultante Dr. psych. K. Mārtinsone) Publikācija
Evita Samanta Vanaga (2022). Kognitīvo rezervju saistība ar deklaratīvo atmiņu gados vecākiem pieaugušajiem: sistemātiskais pārskats. (Darba vadītājas: Mg. psych. Doktor. K. Šneidere, Dr. psych. I. Griškevica)
Ieva Zariņa (2022). Multidimensionālās sociālā kapitāla skalas 2. versijas (MSCS V2) konverģentās pamatotības pārbaude. (Darba vadītāja: Doctor. S. Šuriņa, darba konsultante Dr. psych. V. Perepjolkina) Publikācija
Laura Jaunskunga-Šlosberga (2022). Trauksmes un depresijas simptomu saistība ar domām par pašnāvību Covid-19 pandēmijas laikā studējošā vidē. (Darba vadītājas: Dr. psych. J. Koļesņikova, Dr. psych. I. Krone)
Kristīne Baranovska (2022). Latvijas klīniskā personības testa krievu versijas Depresijas skalas pamatotības un drošuma rādītāju pārbaude. (Darba vadītājas: Dr. psych. J. Koļesnikova, Dr. psych. I. Trups-Kalne)
Ilona Goluboviča (2022). Veselības prokrastinācijas un sociālā atbalsta saistības ar veselības uzvedību vīriešiem vecumā no 45 gadiem. (Darba vadītājas: Mg. psych. Doktor. K. Šneidere, darba konsultantes Dr. psych. V. Silkāne, Dr. psych. I. Trups-Kalne)
Inta Ozerska (2022). Multidimensionālās sociālā kapitāla skalas izveide un sākotnējā validēšana. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. S. Šuriņa, darba konsultantes doc., Dr. psych. V. Perepjolkina, Mg. sc. sal. Elīna Akmane, Dr. psych. K. Mārtinsone) Publikācija
Sigita Cīrule-Pāne (2022). Latvijas klīniskā personības testa krievu valodas versijas "Domas par pašnāvību" skalas pamatotības un drošuma rādītāju pārbaude. (Darba vadītāja: Dr. psych. V. Perepjolkina, darba konsultanti Dr. med. T. Pulmanis, Dr. psych. J. Koļesņikova)
Jekaterina Vintere (2022). Hroniskā stresa saistība ar trauksmes, depresijas simptomiem un funkcionēšanu strādājošiem Covid-19 apstākļos pedagogiem. (Darba vadītājas: Dr. psych. J. Koļesņikova, Dr. psych. G. Svence)
Olga Jeļisejeva (2022). Latvijas klīniskā personības testa krievu versijas Ģeneralizētās trauksmes simptomu skalas pamatotības un drošuma pārbaude. (Darba vadītājas: Dr. psych. J. Koļesņikova, Dr. psych. V. Perepjolkina)
Vēsma Bērziņa (2022). Eksternalizētu uzvedības traucējumu saistība ar smadzeņu pelēkās vielas heterotopiju 7-10 gadus veciem bērniem ar disleksiju. (Darba vadītājas: Dr. psych. I. Griškēviča, Dr. psych. J. Koļesņikova)

2021

Aleksandra Zaščirinska (2021). Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas ticamības skalu kriteriālā validitāte attiecībā uz tendenci sniegt sociāli vēlamas atbildes. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Beate Evelīna Markāne (2021). Iekšējās runas intervences sacensību sportā: nejaušinātu kontrolētu pētījumu sistemātiskais pārskats ar metaanalīzi. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere, darba konsultants: Mg. Sc. Sal., Mg. Paed. Sanita Šuriņa)
Žanna Dubrovska (2021). Personības iezīmju saistība ar slimības noliegumu no alkohola atkarīgajiem pacientiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Jeļena Koļesņikova)
Laura Rudzīte (2021). Uzvedība sociālajos medijos, uzticēšanās masu medijiem un uzvedības un uzticēšanās prognostiskie faktori. (Darba vadītāja: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone, darba konsultants: Dr.sc.inf. Sergejs Kruks)
Edīte Galzone (2021). Piedošanas koncepts pētījumos par senioriem: darbības jomas pārskats. (Darba vadītāja: Mg. Sc. Sal., Mg. Paed. Sanita Šuriņa, darba konsultants: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone)
Aija Upīte (2021). Saistība starp Datorizētās personības novērtēšanas sistēmas rekcijas un lēmumu pieņemšanas laika rādītājiem un depresijas simptomu, domām par pašnāvību skalu rādītājiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Jeļena Koļesņikova)
Aiva Bundzena-Ervika (2021). Saistība starp psiholoģisko noturību un pašpalīdzības stratēģijām veselības aprūpes speciālistiem Latvijā COVID-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Dr. psych. K. Mārtinsone)
Iluta Kristiņa-Everte (2021). Emociju regulācijas prasmju aptaujas adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītājas: Mg.sc.sal. I. Paiča, Dr. psych. K. Mārtinsone)
Katarina Krumpļevska (2021). Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas pieredze cilvēkiem ar cerebrālo trieku: interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze. (Darba vadītāja: Dr. med. Signe Tomsone)
Laura Regzdiņa-Pelēķe (2021). Šķērsojot Atlantijas okeānu: ar burāšanu saistītas psiholoģiskās pieredzes izpēte. (Darba vadītājas: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone, Dr. psych. Anita Pipere)
Līga Riekstiņa (2021). Kavēšanas kontroles, vizuālās selektīvās uzmanības un reakcijas laika izmaiņas un to saistība ar fiziskās aktivitātes, vielmaiņas un iekaisuma marķieru rādītājiem 8 līdz 11 gadus veciem bērniem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Jeļena Ļubenko)
Sanda Šalma (2021). Laika perspektīvas un personības iezīmju saistība ar apmierinātību ar darbu attālinātā darba veicējiem. (Darba vadītāji: Dr. psych. K. Mārtinsone , Dr. psych. E. Čukurs)

2020

Bodrihina Ksenija (2020). Intelekta struktūras testa zināšanu moduļa adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Lāce Aiva (2020). Saistība starp līdzatkarību, stresa pārvarēšanas stratēģijām un uztverto sociālo atbalstu sievietēm partnerattiecībās ar no psihoaktīvām vielām atkarīgu indivīdu. (Darba vadītājas: doc. Velga Sudraba, doc. Jeļena Koļesņikova)
Smane Marina (2020). Personības iezīmes kā psihosociālās adaptācijas reakciju prognozējošie faktori pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. (Darba vadītājas: doc. Jeļena Koļesņikova, doc. Jeļena Ļubenko)
Vasiļevska Sarmīte (2020). Psihosociālās adaptācijas reakciju saistība ar personības iezīmēm un sociālā atbalsta izjūtu no psihoaktīvajām vielām atkarīgiem pacientiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Bartuševiča Natālija (2020). Problemātiska mobilā tālruņa lietošana saistībā ar vadības funkcijām un pašnovērtēto miega kvalitāti indivīdiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem. (Darba vadītājas: doc. Viktorija Perepjolkina, asist. Kristīne Šneidere)
Gēgerniece Alīna (2020). Latvijas psihologu profesionālās kompetences nozīmīguma un sasniedzamības pašnovērtējuma saistība ar kolektīvo pašvērtējumu. (Darba vadītājas: prof. Kristīne Mārtinsone, asist. p. i. Zane Krieķe)
Pavlovskiy Arseny (2020). Ēšanas uzvedības un ĶMI atšķirības uztura un psiholoģijas studiju programmu studentiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Zemvaldis Edijs (2020). Kultūras kompetences nozīmības un sasniedzamības pašnovērtējums psihologu profesionālajā darbībā. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Lielšvāgere-Endele Sintija (2020). Vecāku mediācija par 2–8 gadīgu bērnu digitālo mediju lietošanu un ar to saistītie faktori, intervences izstrāde un aprobācija. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)

2019

Brauna Areta (2019). Naudas fenomens azartspēļu atkarīgajiem. (Darba vadītāja: doc. Velga Sudraba)
Fomičeva Jeļena (2019). Depresijas simptomu, attieksmes pret savu novecošanu un uztvertā sociālā atbalsta saistība senioriem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Gaspere Inese (2019). Rīgas Stradiņa universitātes angliski runājošo studentu trauksmes un depresijas izmaiņu dinamika tīmekļa intervences MePlusMe lietošanas laikā. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Ivzāns Igors (2019). MePlusMe tīmekļa intervences dažādu procedūru lietojošo studentu depresija, trauksme, psiholoģiskā labklājība, akadēmiskā pašefektivitāte, sociāldemogrāfiskie raksturojumi un to savstarpējās saistības. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Kozjutinska Marija (2019). Dzīves kvalitātes saistība ar personības iezīmēm un uztverto sociālo atbalstu senioriem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Levičeva Irina (2019). Agrīnā vecuma bērnu ar autiskā spektra traucējumiem aprūpētāju dzīves kvalitāte un sociāli demogrāfiskie rādītāji ka bērna sociālo prasmju ģeneralizāciju prognozējošie faktori. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Levikins Vadims (2019). Bērnu grūtības saistībā ar mācībām sākumskolā vecāku novērojumos pirms un pēc neiropsiholoģiskās sensomotoriskās korekcijas programmas. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Lielā Madara (2019). Kognitīvo rezervju saistība ar darba atmiņu un pieres daivas baltās vielas integritāti praktiski veseliem senioriem. (Darba vadītāja: Jeļena Harlamova)
Porozova Anete (2019). Rīgas Stradiņa universitātes angliski runājošo studentu akadēmiskā pašefektivitāte un psiholoģiskā labklājība, to rādītāju sakarības un izmaiņas MePlusMe intervences lietošanas laikā. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Reidzāne Agnese (2019). Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas sociālās vēlamības skalu validizācija. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Sarmule Elīna (2019). Dzīvesspēka un personības iezīmju saistība Latvijas reģionos un pilsētās dzīvojošiem senioriem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Trups-Kalne Ingrīda (2019). Personības iezīmju, Dieva tēla uztveres un reliģiozitātes saistība ar reliģisko problēmu pārvarēšanu Latvijas Romas katoļu pieaugušo izlasē. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2018

Aleksejeva Jeļena (2018). Personības iezīmju un sociālo problēmu risināšanas prasmju saistību īpatnības no alkohola atkarīgajiem pieaugušajiem cilvēkiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Dreimane Vita (2018). Personības iezīmes saistībā ar psihosociālās adaptācijas reakcijām no alkohola atkarīgajiem pacientiem pirms un pēc ārstēšanas Minesotas programmā. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Girgele Jeļena (2018). Personības iezīmju saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām stomatologiem ar atšķirīgu darba stāžu. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Guseva Nataļja (2018). Studentu ēšanas uzvedība un sociālo problēmu risināšanas prasmes ar pašnorādītajiem stresoriem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Kamozina Aleksandra (2018). Individuālās anomijas saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām jauniešiem ar atšķirīgu darba pieredzi. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Kašina Anna (2018). Veselības uzvedības sekmēšanas intervences senioriem Transteorētiskā modeļa ietvaros; sistemātisks pārskats ar metaanalīzi. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Lesiņa Anna (2018). Personības iezīmju saistība ar medikamentozu līdzestību šizofrēnijas pacientu grupā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Lēle Kamilla (2018). Rīgas skolās specializētajā programmā izglītojamo pusaudžu ar mācīšanās traucējumiem eksternalizētas un internalizētas uzvedības problēmas, un to saistība ar demogrāfiskiem rādītājiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Rjapolova Olga (2018). Saistība starp ēšanas uzvedību, personības iezīmēm un stresa pārvarēšanas stratēģijām sievietēm no 30 līdz 45 gadiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Silkina Jeļena (2018). Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem tēvu un māšu depresijas, trauksmes un negatīvo pārliecību rādītāju atšķirības. (Darba vadītāja: Jeļena Harlamova)

2017

Caica Dace (2017). Individuālās anomijas saistība ar subjektīvo labklājību Latvijas un Lietuvas populācijā. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Daņiļčenko Santa (2017). Latvijas Klīniskā personības testa latviešu versijas validitātes skalas Ar stresu saistītu traucējumu simulēšana izveide. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Ekerte Larisa (2017). Personības iezīmes un sociālo problēmu risināšanas prasmes, depresija un trauksme pedagogiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Grundāne-Belova Žanna (2017). Patoloģiskās personības iezīmes kā psihosociālās adaptācijas reakciju prognozējošie faktori no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem pacientiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Gurdziela Dace (2017). Individuālās anomijas, kontroles lokusa un ticības pārdabiskajam saistība Krievijas studentiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Jurceviča Anastasija (2017). Latvijas Klīniskā personības testa krievu versijas depresijas skalas validizācija (pamatotības pārbaude) senioru izlasē. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Kožurovs Andrejs (2017). Apmierinātības ar partnerattiecībām atšķirības vīriešiem ar dažādu piesaistes stilu. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Lapiņa Liene (2017). Individuālās anomijas, kontroles lokusa un ticības pārdabiskajam saistība Latvijas un Lietuvas studentiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Paukšta Kristīne (2017). Vērtības, garīguma dimensijas, līdzestība, izjustais sociālais atbalsts un optimisms insulta pacientiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Rudzīte Gundega (2017). Laika plānošanas e-intervences Rīgas Stradiņa universitātes studējošajiem lietojamības novērtējums. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Skrastiņa Ruta (2017). Patoloģisku personības iezīmju saistība ar sociālo problēmu risināšanas veidiem ilgstošiem bezdarbniekiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Šneidere Kristīne (2017). Ilgtermiņa regulāras aerobas slodzes ietekme uz kognitīvajiem procesiem. (Darba vadītāja: Jeļena Harlamova)
Taranda Martiņš (2017). Fizisko aktivitāšu e-intervences efektivitāte Rīgas Stradiņa universitātes studentiem: pilotpētījums. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Ulmane Zane (2017). Aerobās slodzes saistība ar personības iezīmēm senioriem ar dažādu fizisko aktivitāšu līmeni. (Darba vadītāja: Jeļena Harlamova)
Upesleja Gatis (2017). Fiziskās Es koncepcijas saistība ar fizisko pašefektivitāti un vērtībām profesionāliem, neprofesionāliem sportistiem un tiem, kas nenodarbojas ar sportu. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Važa Vita (2017). Latvijas Klīniskā personības testa latviešu versijas validitātes skalas Psihotisku traucējumu simulēšana izveide. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Zīberte Inga (2017). Individuālā anomija, lokusa kontrole un ticība pārdabiskajam Vācijas studentiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)

2016

Ābola Elīna (2016). Vērtību un veselības uzvedības specifika fitnesa kluba apmeklētājiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Bogdanova Irina (2016). Saistība starp personības iezīmēm un patoloģiskiem personības iezīmēm, studentu izlasē. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Gaidis Ivars (2016). Autentiskuma saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām pieaugušajiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Izašare Velga (2016). Depresijas, trauksmes, optimisma, izjustā sociālā atbalsta un līdzestības sakarības insulta pacientiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Kozjonovs Māris (2016). Psihosociālās adaptācijas reakcijas kā funkcionēšanas domēnu prognozējošie faktori reimatoīdā artrīta pacientiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Kupča Laine (2016). Depresijas, trauksmes, ēšanas uzvedības, ķermeņa tēla distresa un ķermeņa masas indeksa sakarības studentiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Lazdiņš Krists Jānis (2016). Individuālo vērtību sistēmas raksturojuma, individuālās anomijas un braukšanas uzvedības sakarības. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Legzdiņš Normunds (2016). Latvijas klīniskā personības testa somatisko simptomu skalas validizācija. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Šterna Kristīne (2016). Latvijas iedzīvotāju piedalīšanās sociālajās aktivitātēs saistība ar vērtībām un sociālo atbalstu. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)

2015

Bobrune Darja (2015). Latvijas klīniskā personības testa paranoīdālo personības traucējumu skalas izveide. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Gintere Ilona (2015). Latvijas jauniešu vērtību izmaiņu salīdzinošais pētījums 1998., 2005., 2014. un 2015. gadā. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Hofmane Anete (2015). Latvijas klīniskā personības testa šizofrēnjas sākotnējās skalas izveide. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Jēgere Lauma (2015). Latvijas klīniskā personības testa funkcionēšanas skalas izveide un validizācija pacientiem ar psihiskiem traucējumiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Jurjāne Aija (2015). Latvijas klīniskā personības testa funkcionēšanas skalas izveide un validizācija rehabilitācijā esošo pacientu izlasē. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Liberte Laura (2015). Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi un individuālā anomija. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Ošleja Austra (2015). Latvijas klīniskā personības testa depresijas sākotnējās skalas izveide. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Ozoliņa Zane (2015). Latvijas klīniskā personības testa trauksmes sākotnējās skalas izveide. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Pēča Kaiva (2015). Latvijas klīniskā personības testa atkarības skalas izveide. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Reinfelde Ilze (2015). Latvijas klīniskā personības testa antisociālas personības traucējumu skalas izveide. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Taube Inese (2015). Nozīmju sistēma latviešu un krievu jauniešu etnolingvistiskās grupās. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)

Bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” absolventu bakalaura darbi

2022

Ralfs Kristiāns Aiše (2022). Depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri nodarbojas ar individuālajiem un komandu sporta veidiem Covid-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Elīna Bežeckiha (2022). Emociju piedzīvošana, apzināšanās un regulācija hronisko sāpju pacientiem. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Inese Paiča)
Ginters Ansis Blumbergs (2022). Aptaujas "Dzīves prasmju attīstība caur sportu" adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Bruno Borisenoks (2022). Izdegšanas dimensijas un tipi pedagogiem Covid-19 pandēmijas laikā un to saistība ar darba stāžu. (Darba vadītāja: Dr. psych. Ingūna Griškēviča)
Madara Ceimere (2022). Kognitīvās empātijas saistība ar Covid 19 ierobežojumu ievērošanu pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Polina Cepilova (2022). Personības iezīmju saistība ar ēšanas traucējumu pazīmēm sievietēm. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Elvisa Čuhnova (2022). Izdegšanas novērtējuma instrumenta (BAT) adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītāja: Dr. psych. Aija Dudkina)
Evita Grate (2022). Multidimensionālās sociālā kapitāla novērtēšanas skalas konverģentās pamatotības pārbaude ar Anomijas skalām. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Sanita Šuriņa)
Karīna Horoškeviča (2022). Medicīnas un sociālo zinātņu studentu attieksme pret homoseksualitāti. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Marina Jakuņina (2022). Psiholoģiskās noturības un veselības uzvedības saistība cilvēkiem ar hroniskām sāpēm. (Darba vadītāja: Mg. phil. Elīna Zelčāne)
Luīze Jirgensone (2022). Apzinātības, pašvērtējuma un pašefektivitātes saistība psiholoģijas studentiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)
Aleksandra Kiseļkova (2022). Reliģiskās problēmu pārvarēšanas saistība ar fiziskās veselības pašnovērtējumu. (Darba vadītāja: PhD Ingrīda Trups-Kalne)
Kristofers Krumpāns (2022). Personības iezīmju saistība ar problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju izvēli pieaugušiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Alise Kruška (2022). Saistība starp pašpalīdzības stratēģijām un stresa simptomiem pieaugušo izlasē. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Aleksis Lapiņš (2022). Aptaujas "Attiecību kvalitāte" lingvistiskā un psihometriskā adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītāja: Dr. psych. Guna Svence)
Linda Martinsone (2022). Optimālās pieredzes (flow) aptaujas izstrāde. (Darba vadītāja: Dr. psych. Guna Svence)
Aleksandra Poļetajeva (2022). Latvijas iedzīvotāju Covid-19 vakcinēšanās uzvedības nodoma prognozējošie faktori Pārdomātās rīcības teorijas ietvaros. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Sanita Šuriņa)
Kristiāna Priede (2022). Ģimenes saišu nozīme notiesāto resocializācijas procesā: sistemātiskais pārskats. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Liene Pujāte (2022). Prospektīvās un retrospektīvās atmiņas saistība ar vientulības izjūtu pieaugušā vecumā no 18 gadiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Rita Rasmane (2022). Trīs faktoru ēšanas aptaujas - R18V2 adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītāja: Mg.psych. Zane Gulbe)
Linda Madara Urtāne (2022). Kognitīvās fleksibilitātes skalas adaptācija latviešu valodā. (Darba vadītāja: Mg.psych. Kristīne Šneidere)
Haralds Veispals (2022). Saistība starp attālināto darbu, apmierinātību ar darbu un lojalitāti pret organizāciju. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Patrīcija Vende (2022). Stresa rādītāju un pārvarēšanas stratēģiju atšķirības starp strādājošiem un nestrādājošiem studējošajiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Amanda Vorslova (2022). Psihologu profesionālās identitātes aspektu saistības ar izdegšanu specifika. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Elīna Akmane)
Anna Elīza Zāģere (2022). Dispozicionālās pateicības iezīmes saistība ar pašuztverto stresu un saistību dzimumatšķirības Latvijas augstākās izglītības iestāžu studējošo vidū. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Samanta Zirnīte (2022). Depresijas simptomu saistība ar patoloģiskām personības iezīmēm jauniešiem Covid-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Mg. Psych. Sintija Lielšvāgere-Endele)

2021

Karīna Āboliņa (2021). Perfekcionisma veidošanās saistība ar audzināšanas modeli ģimenē. (Darba vadītāja: asist. p. i. Inese Jokste)
Greisa Nikija Blāķe (2021). Emocionālā izsīkuma saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašefektivitāti pedagogiem. (Darba vadītājs: lekt. Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Zane Brahmane (2021). Stresa pārvarēšanas stratēģijas hronisku sāpju pacientiem dažādās vecuma grupās. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Anna Briede (2021). Vecāka un pirmsskolas vecuma bērna attiecības un to saistība ar sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, un vecāka komunikācijas pašnovērtējumu. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Ļubenko)
Evelīna Ceipe (2021). Personības iezīmju saistība ar kolektīvo pašapziņu sporta veterāniem. (Darba vadītāja: Zane Ulmane)
Sandra Feldmane (2021). Slimības uztveres saistība ar demogrāfiskajiem datiem COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Ļubenko)
Oksana Fisenko (2021). Emocionālā izdegšana un darba pašefektivitāte ieslodzījuma vietu darbiniekiem. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Inese Gušča (2021). Preventīvas uzvedības saistība ar pašefektivitāti pieaugušo izlasē COVID-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Koļesņikova)
Krišjānis Klāvs Jurkāns (2021). Novērotāja efekts virtuālajā vidē kibermobinga gadījumos un tā saistība ar sociālo tīklu lietošanu. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Gerda Kačoreka (2021). Viedtelefona lietošanas ietekme uz cilvēka reakcijas ātrumu uz ārējiem stimuliem un gaitu pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Linda Karole (2021). Informācijas apstrādes ātruma saistība ar neirotisma dimensiju un kognitīvajām rezervēm gados vecākiem pieaugušajiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Katrīna Kazaka (2021). Attālināta darba saistība ar profesionālās izdegšanas sindromu. (Darba vadītāja: lekt. p. i. Zane Gulbe)
Milena Keistere (2021). Kognitīvo rezervju saistība ar galvas smadzeņu garozu un darba atmiņu gados vecākiem pieaugušajiem vecumā no 65 - 85 gadiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Daniela Viktoria Kivkule (2021). Psiholoģiskās labklājības un kulturālās orientācijas saistība ar bikulturālismu agrīno pieaugušo latīņamerikāņu izlasē Latvijā. (Darba vadītājs: Edijs Zemvaldis)
Renāte Kreicberga (2021). Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar personības iezīmēm un pašefektivitāti studentiem Covid-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītājs: lekt. Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Valentīna Krūmiņa (2021). Stresa pārvarēšanas stratēģijas un uztvertais stress pieaugušajiem COVID-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Ļubenko)
Jekaterina Kuharenoka (2021). Trīsdimensionālā perfekcionisma un patoloģisko personības iezīmju saistības. (Darba vadītāja: asist. p. i. Inese Jokste)
Anastasija Kulakova (2021). Stresa simptomu skalas krievu valodas versijas validācija Latvijā. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Kristiāna Lauska (2021). Personības iezīmju saistība ar attieksmi pret sociālo novecošanos gados vecākiem pieaugušajiem. (Darba vadītāja: Zane Ulmane)
Lauma Livčāne (2021). Mīlestības stilu un greizsirdības saistības vīriešiem un sievietēm ar dažādu attiecību statusu. (Darba vadītāja: asist. p. i. Inese Jokste)
Arina Marčenko (2021). Depresija, stress, trauksme un alkohola patēriņa izmaiņas studentiem pandēmijas apstākļos. (Darba vadītāja: doc. Dr. med. Velga Sudraba)
Matīss Mazūrs (2021). Basketbolistu personības iezīmju un psiholoģiskās noturības saistība ar subjektīvajiem sasniegumiem sportā. (Darba vadītājs: lekt. Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Anastasija Moroza (2021). Ēšanas pašefektivitātes līmeņa negatīvu emociju iespaidā rādītāju saistība ar emocionālā izsīkuma rādītājiem studentiem. (Darba vadītāja: lekt. p. i. Zane Gulbe)
Rebeka Nagle (2021). Emocionālā reakcijas laika saistība ar COVID-19 semantiski saistītiem vārdiem un ekstraversiju. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Linda Nauzere (2021). Covid-19 riska uztveres un veselības uzvedības aptauju adaptācija. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Koļesņikova)
Madara Nīgale (2021). Perfekcionisma un kauna un vainas izjūtas saistības pieaugušajiem. (Darba vadītāja: asist. p. i. Inese Jokste)
Paulīna Petrova (2021). Psihiskās veselības kontinuuma īsās formas adaptācija Latvijā. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Ļubenko)
Linda Pīpkalēja (2021). Emociju regulācijas un sociālo problēmu risināšanas prasmju saistības COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem. (Darba vadītāja: lekt. Inese Paiča)
Viktorija Potapenko (2021). Saistības starp veselības uzvedību un COVID-19 inficēšanās riska uztveres rādītājiem pieaugušajiem no 18 līdz 65 gadiem. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Koļesņikova)
Sofija Seņiva (2021). Ēšanas uzvedības saistība ar perfekcionismu pieaugušajiem. (Darba vadītāja: asist. p. i. Inese Jokste)
Gunita Skaldere-Darmudasa (2021). Psiholoģiskā noturība un kognitīvās kļūdas pulmonālās hipertensijas pacientiem Latvijā. (Darba vadītāja: doc. Dr. med. Velga Sudraba)
Vita Solovjova (2021). Emocionālās vardarbības līmenis partnerattiecībās saistībā ar indivīda perfekcionisma rādītājiem. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Agnese Strode (2021). Personības iezīmju un depresijas simptomu saistība ar piesaistes stiliem Latvijas augstskolu studentiem. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Ance Šmate (2021). Aerobo fizisko aktivitāšu saistība ar pašuztverto stresa līmeni, uzmanības noturību un informācijas apstrādes laiku jauniešiem vecumposmā no 18 līdz 25 gadiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Lolita Vansoviča (2021). Pirmsskolas bērnu vecāku audzināšanas pieeju saistība ar vecāku kompetences izjūtu. (Darba vadītāja: doc. Dr. psych. Jeļena Ļubenko)

2020

Bērenfelde Laura (2020). Kognitīvo kļūdu saistība ar uztverto stresu un viltus atmiņām pieaugušajiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Bitēna Daiga (2020). Mistiskās pieredzes, garīgā intelekta un šizotipisku personības iezīmju savstarpējās sakarības pieaugušajiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Blūmentāls Ivo (2020). Smēķēšana jauniešu vidū kā deviances veids (socioloģija). (Darba vadītāja: Ritma Rungule)
Bokiša Līga (2020). Neirotisma dimensijas un uztvertā stresa saistība ar viltus atmiņām jauniešiem vecumā no 18-25 gadiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Marina Terēze (2020). Iekšējās un ārējās darba motivācijas saistība ar vecumu un darba pieredzes ilgumu Latvijas skolu skolotājiem. (Darba vadītāja: lekt. Jekaterina Bierne)
Obodņikova Jevgeņija (2020). Latvijas klīniskā personības testa skalu rādītāju noturīguma pārbaude. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Ozoliņa Zane (2020). Vispārējā kognitīvā novērtējuma saistība ar kognitīvajām rezervēm un attieksmi pret novecošanos gados vecākiem pieaugušajiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Skrūzmane Linda (2020). Attieksme pret naudu un tās saistība ar vērtībām dažādās paaudzēs. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)
Šterna Kristīne (2020). Latvijas iedzīvotāju morālie spriedumi. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)

2019

Avotiņa Marika (2019). Individuālās anomijas, piesaistes stilu un dalības sociālajās aktivitātēs saistība sociālo zinātņu studentiem. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Markāne Beate Evelīna (2019). Saistība starp sacensību trauksmi, fizisko pašefektivitāti un iekšējās runas rādītājiem basketbolistiem un basketbolistēm. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Miķelsone Marta (2019). Instagram lietošanas saistība ar ķermeņa tēla distresu un ārējā izskata salīdzināšanu sievietēm. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Regzdiņa Laura (2019). Garīgā intelekta, kognitīvās refleksijas un kognitīvo kļūdu savstarpējās sakarības pieaugušajiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Stabiņģis Mārtiņš Roberts (2019). Narcistiskas personības aptaujas adaptācijas latviešu valodā otrais posms. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļeņikova)
Strauberga Agita (2019). Personāla atlases procedūru uztvertā taisnīguma skalas modificētās versijas izstrāde. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Veinberga Inese (2019). Subjektīvā vecuma saistība ar personības iezīmēm un subjektīvo veselības novērtējumu pieaugušajiem dažādos vecumposmos. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Zaščirinska Aleksandra (2019). Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas ticamības skalu kriteriālā validitāte attiecībā uz tendenci simulēt problēmu neesamību. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2018

Austruma Madara (2018). Romantisko attiecību stils un tā saistība ar greizsirdību. (Darba vadītāja: Aija Dudkina)
Bartuševiča Natālija (2018). Saistības starp studenta personības iezīmēm, akadēmisko adaptāciju un apmierinātību ar studiju virziena izvēli. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Bergmane Annija (2018). Saistība starp personības iezīmēm, stresa pārvarēšanas stratēģijām un uztvertā stresa pakāpi studentiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Bondarenko Agrita (2018). Es koncepcijas un depresijas simptomu saistība pusaudžu meitenēm un zēniem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)
Bundzena-Ervika Aiva (2018). Kognitīvo procesu un fizisko aktivitāšu saistība ar kognitīvo iezīmju indeksu senioriem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Cīrule Līva (2018). LKPT personības iezīmju skalu un mazvērtības izjūtas skalu validācija studentu izlasē. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Fajade Olga (2018). Mātes personības iezīmju un sociāldemogrāfisko rādītāju saistība ar bērna zīdīšanas ilgumu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)
Gēgerniece Alīna (2018). Ēšanas pašefektivitātes aptaujas adaptācijas II posms. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Krasnovska Diāna (2018). LKPT personības un ticamības skalu rādītāju specifika ieslodzīto grupā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Muižarāja Ieva (2018). Valsts pētījumu programmas ietvaros veikto pētījumu par individuālo anomiju analīze un Individuālās anomijas aptaujas attīstība. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Pavainis Georgijs (2018). Saistība starp individuālo anomiju, uztverto sociālo atbalstu un uztverto stresu studentiem. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Pedece Asnāte. Saistība starp autentiskumu, personības iezīmēm un apzinātības praktizēšanas paradumiem apzinātību praktizējošiem pieaugušajiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Sedliņa Marta (2018). Saistība starp personības iezīmēm, autentiskumu attiecībās un apmierinātību attiecībās. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Tomsone Paula (2018). Fiziskā es koncepcija un ēšanas uzvedība sievietēm ar dažādu ķermeņa masas indeksu. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)

2017

Bērzāja Laura Anna (2017). Individuālās anomijas, kontroles lokusa un ticības pārdabiskajam saistība Lielbritānijas studentiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Petroviča Sintija (2017). Vērtību sistēmas raksturojumu saistība ar patoloģiskajām personības iezīmēm psihologiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Reidzāne Agnese (2017). Personības iezīmju saistība ar apmierinātību ar dzīvi un psiholoģisko labklājību agrīnajā briedumā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Saakovs Andrejs (2017). Klīniskās personības daudzfaktoru aptaujas krievu versijas psihotisko traucējumu skalas validācija. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Sarmule Elīna (2017). Latvijas individuālās anomijas aptaujas skalu psihometriskie rādītāji Latvijas studentu izlasē. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Zemvaldis Edijs (2017). Reliģiozitātes, garīguma un maģiskās domāšanas saistība dažādu kristietības konfesiju pārstāvjiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)

2016

Berga Luīze (2016). Nozīmju sistēmas saistība ar kreativitāti jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Boļšakova Sintija (2016). Individuālās anomijas, subjektīvās labklājības un brīvprātīgā darba salīdzinājums Eiropas valstīs. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Klince Kristiāna (2016). Individuālās anomijas un vērtību saistība Baltijas iedzīvotājiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Legzdiņa Marija (2016). Saistība starp personības iezīmēm un nozīmju sistēmu Latvijā dzīvojošiem krieviski un latviski runājošiem psiholoģijas studentiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Lejiņa Linda (2016). Kultūras dimensiju saistība ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju individuālo lietošanu dažādās pasaules valstīs. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Lielā Madara (2016). Piesaistes stilu pret romantisko partneri saistība ar autentiskumu un apmierinātību pāra attiecībās. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Romanovs Vladlens (2016). Baltijas valstu iedzīvotāju individuālā anomija un subjektīvā labklājība. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Sokola Marina (2016). Vērtības, pašattieksme un dzīves jēgu orientācijas 1998. un 2015. gadā: longitudināls pētījums. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Vaņkovs Sergejs (2016). Personības iezīmju saistība ar profesionālajām interesēm studentu izlasē. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Zavacka Laura (2016). Personības iezīmju pašnovērtējuma un citvērtējuma atšķirību saistība ar autentiskumu. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2015

Bļasāne Māra (2015). Es koncepcijas saistība ar seksuālo Es shēmu jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Gurdziela Dace (2015). Nozīmju sistēmas raksturojums psiholoģijas studentiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Karsa Elīna (2015). Pieaugušo vērtību hierarhija un sociālo aktivitāšu dinamika 1998. un 2015. gadā: longitudināls pētījums . (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Konvisere Alisa (2015). Agresijas saistība ar pašattieksmi 16–19 gadus veciem jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Lapiņa Liene (2015). Individuālās anomijas saistība ar iesaistīšanos sociālajās aktivitātēs Latvijas iedzīvotājiem. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Paukšta Kristīne (2015). Attieksmes pret dabu salīdzinājums rekreācijas kontekstā Latvijā Krievijā un Kazahstānā un tās saistība ar vērtībām. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Plamadjala Ilona (2015). Empātijas aptaujas adaptācija un empātijas saistība ar kauna un vainas izjūtu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Rudzīte Gundega (2015). Attieksmes pret mākslu salīdzinājums rekreācijas kontekstā Latvijā, Krievijā un Kazahstānā, un attieksmes saistība ar vērtībām Latvijā. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Stepanova Ilona (2015). Pašefektivitātes, kontroles lokusa un pašattieksmes saistība pieaugušajiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Stepanovs Kristaps (2015). Es koncepcijas un personības iezīmju saistība ar prokrastināciju jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Šneidere Kristīne (2015). Metodikas Dīza/Rēdigera-Makdermotas paradigma adaptācija Latvijā. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Upesleja Gatis (2015). Es koncepcijas, personības iezīmju un autentiskuma saistība jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2014

Ābola Elīna (2014). Situatīvās motivācijas skalas adaptācija. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Beke Annija (2014). Bērklija ekspresivitātes aptaujas adaptācijas 1. posms. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Dimante Linda (2014). Kreativitātes atšķirības bilingviem un monolingviem. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Galicina Margarita (2014). Greizsirdības saistība ar personības iezīmēm, sievietēm vecumā no 20 līdz 30 gadiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Izašare Velga (2014). Šutes emocionālā intelekta aptaujas adaptācija. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Kazjonovs Māris (2014). Agresijas un naidīguma iezīmju atšķirības reimatoīdā artrīta pacientiem un praktiski veseliem cilvēkiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Lazdāne Ance (2014). Īsās seksuālās attieksmes skalas adaptācija. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Lazdiņš Krists (2014). Autovadītāju agresijas un braukšanas uzvedības saistība ar personīgās automašīnas jaudu un virsbūves tipu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Mihailova Ksenija (2014). Humora stila saistība ar psiholoģisko labklājību. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Norkusa Agnese (2014). Pamata empātijas aptaujas pieaugušajiem adaptācijas 1. posms. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Parele Līga (2014). Sociālās fobijas anketas (SPIN) adaptācija. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Porozova Anete (2014). Miega pieredzes, stresa līmeņa un kreativitātes saistība aktiermākslas profesijas pārstāvjiem. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Rudaka Madara (2014). Romantiskās piesaistes, apmierinātības ar attiecībām un seksuālajām attiecībām saistība 20–30 gadus vecām sievietēm. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)

2013

Deksne Zane (2013). Greizsirdības izpausmes vīriešiem un sievietēm saistībā ar agresiju. (Darba vadītāja: Silva Omārova)
Jēgere Lauma (2013). Izdegšanas un uztvertās veselības saistība Latvijas armijas personālam. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Jurjāne Aija (2013). Uztvertā stresa atšķirības pacientiem ar sirds –asinsvadu slimībām un praktiski veseliem cilvēkiem. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Uburģe Ilze (2013). Baiļu no negatīva vērtējuma atšķirības pacientiem ar šizofrēniju un praktiski veseliem cilvēkiem. (Darba vadītāja: Anda Upmale)
Kļaviņa Anete (2013). Ķermeņa tēla, perfekcionisma un ēšanas uzvedības salīdzinājums atšķirīgu stilu dejotājām. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Kupča Laine (2013). Rīgas Stradiņa universitātes pirmā kursa ārvalstu un Latvijas medicīnas studentu adaptācijas studiju videi atšķirības. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Ošleja Austra (2013). Rīgas Stradiņa universitātes ārvalstu un Latvijas kursa medicīnas studentu kopinga stratēģiju atšķirības. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Ozoliņa Zane (2013). Depresija, trauksmes un stresa aptaujas adaptācija. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Semjonova Anželika (2013). Draudzības greizsirdības saistība ar pašcieņu pusaudžiem 13–14 gadu vecumā. (Darba vadītāja: Anda Upmale)
Hofmane Anete (2013). Emocionālā intelekta iezīmju aptaujas v.1.50 adaptācija. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)

2012

Boluža Alina (2012). Trauksmes atšķirības strādājošām sievietēm un bezdarbniecēm salīdzinājumā ar trauksmes atšķirībām strādājošiem vīriešiem un bezdarbniekiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Kļaviņa Anete (2012). Piesaistes stilu saistība ar agresijas veidiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Ķirsis Jānis (2012). Kauna un vainas ievirzes aptaujas modifikācijas 1. posms latviešu kultūrvidē. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Mize Liene (2012). Humora stilu dzimumatšķirība. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Nolberga Anna (2012). Apmierinātības ar dzīvi un dieva tēla saistība. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Ņekrasova Darja (2012). Līdzatkarības saistība ar subjektīvo labsajūtu un pašcieņu sievietēm 25–45 gadu vecumposmā. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Olava Sandra (2012). Interneta atkarības saistība ar vientulības izjūtu un sociālo trauksmi. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Spigēna Līva (2012). Skolotāju izdegšanas sindroma saistība ar apmierinātību ar darbu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Tālere Barbara (2012). Mīlestības stilu dzimumatšķirības dažādos vecumposmos. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Zeiliša Liene (2012). Deju nodarbības apmeklējošu jauniešu kreativitātes un pašaktualizācijas pieredze. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)

Bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” studentu, absolventu kursa darbi II

2022

Ilze Brenda Aleksandrova (2022). Hiperaktivitātes, sociālās kompetences un pašcieņas saistība jauniešiem. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Arta Luīze Andermane (2022). Autentiskuma saistība ar psiholoģisko labklājību jauno pieaugušo vidū. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Maksims Andrezens (2022). Sociomorālās spriešanas saistība ar delikvento uzvedību. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Agija Ankevica (2022). Trenera verbālās agresivitātes ietekme uz sportista sniegumu spēles laikā. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Justīne Atiķe (2022). Bērnībā piedzīvotas vardarbības saistība ar pašregulāciju un depresijas simptomiem pieaugušā vecumā. (Darba vadītāja: Mg. phil. Elīna Zelčāne)
Diāna Atmate (2022). Vecāku stresa, audzināšanas pieeju un bērna uzvedības problēmu saistība audzinot bērnu ar autiskā spektra traucējumiem. (Darba vadītāja: Mg. phil. Sarmīte Štāle)
Rebeka Atte (2022). Morāles intuitīvo pamatu saistība ar uzturu un ēšanas uzvedību. (Darba vadītāja: PhD Ingrīda Trups-Kalne)
Jete Anna Balama (2022). Apzinātības praksē balstītu mobilo aplikāciju efektivitātes pierādījumi pētījumos. (Darba vadītāja: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone)
Linda Beka (2022). Viltus atmiņu veidošanās saistība ar verbālajām spējām. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Debora Ketija Bērziņa (2022). Perfekcionisma saistība ar izdegšanu sportā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere)
Indra Bērziņa (2022). Psihoemocionālie riska faktori darbā – stresa radītās psihiskās un fizioloģiskās izmaiņas organismā. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Elīna Akmane)
Rūta Bitēna (2022). Somatoformas veģetatīvās disfunkcijas saistība ar piesaistes stiliem. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Anete Bivbāne (2022). Sezonalitātes ietekme uz uzmanību un atmiņu senioriem ar demeneci, vecuma grupā virs 65 gadiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. J. Koļesnikova)
Karina Borodina (2022). Atbalsta avoti strādājošiem vecākiem ar skolas vecuma bērniem Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Alda Brante (2022). Reliģiozitātes saistība ar psihisko veselību krīzes apstākļos. (Darba vadītāja: PhD Ingrīda Trups-Kalne)
Grieta Briģe (2022). Pieaugušo romantiskās piesaistes koncepts psiholoģijā. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Līga Briķena (2022). Sociālā percepcija integratīvu un distributīvu darījumu sarunu kontekstā. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Valērija Buldure (2022). Veselības aprūpes darbinieku attieksme pret psiholoģisko novecošanos gados vecākiem cilvēkiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Paula Burilova (2022). Individuālo sporta veidu sportistu personības iezīmju saistība ar sasniegumiem sportā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere)
Laima Dance (2022). Informācijas apstrādes ātruma saistība ar atmiņu. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Daniela Elise Dūmiņa (2022). Trauksmes simptomu saistība ar atmiņas rādītājiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Santa Eglīte (2022). Sociālie mediji kā atbalsta platforma pacientiem ar cukura diabētu. (Darba vadītāja: Mg. phil. Elīna Zelčāne)
Endija Freiberga (2022). Perfekcionisma un audzināšanas modeļa ģimenē saistības. (Darba vadītāja: Mg.psych. Inese Jokste)
Angelika Gārbena (2022). Fiziskā ES-koncepcijas saistība ar stresu un trauksmi studentu vidū. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Laura Intenberga (2022). Pateicības metodes ietekme uz emocionālo noturību un labizjūtu studentiem vecumā no 18-23 gadiem. (Darba vadītāja: Sarmīte Štāle)
Natalija Jakimova (2022). Covid-19 pārslimošanas saistība ar atmiņas traucējumiem. (Darba vadītāja: Mg.psych. Kristīne Šneidere)
Beāte Jargane (2022). Pēcdzemdību depresija. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Melisa Jastremska (2022).Psiholoģiskie faktori, kas veicina suicidālas domas un paškaitējošu uzvedību pusaudžiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Viktorija Jegorova (2022). Attālinātās psiholoģiskās palīdzības un konsultēšanas pieaugošā aktualitāte COVID-19 pandēmijas ietekmē. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Lilinda Jenerte (2022). Emociju regulācijas prasmju saistība ar ēšanas pašefektivitāti cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. J. Koļesņikova)
Nikola Paula Kalniņa (2022). Problemātiskas viedtālruņu lietošanas izpausmju mazināšana un pašregulācijas nozīme tajā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere)
Žanete Kalvāne (2022). Motivācijas nozīme sportā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere)
Lauma Karole (2022). Dzīvesspēks kā iezīme, process un rezultāts. (Darba vadītāja: Mg. phil. Elīna Zelčāne)
Agita Kleinšmite (2022). Mobinga saistība ar pašvērtējumu un trauksmi skolēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Ingūna Griškēviča)
Agnese Knabe (2022). Apmierinātības ar partnerattiecībām saistība ar emocionālo intimitāti un subjektīvo labizjūtu. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Lina Korņejeva (2022). Sociomorālās spriešanas saistība ar sociālo kompetenci. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Megija Lora Kotoviča (2022). Sporta sacensību trauksmes teorētiskais pārskats. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Kristiāna Krautmane (2022). Subjektīvo normu saistība ar preventīvo uzvedību Covid-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. S. Šuriņa)
Dans Kravčenko (2022). Sociālā uzticēšanās un ar to saistītie faktori. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. S. Šuriņa)
Diāna Kraveca (2022). Lielā piecinieka personības iezīmju, perfekcionisma un apmierinātības ar dzīvi saistības. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)
Krista Krēsliņa (2022). Digitālo lietotņu veidi un to saistība ar emocionālā stāvokļa normalizēšanu onkoloģijas pacientiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Kristīne Krūmiņa (2022). Kognitīvo izkropļojumu (domāšanas kļūdu) saistība ar delikvento uzvedību. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Beatrise Kušķe (2022). Ar ticību konspirācijas teorijām saistītie psiholoģiskie faktori. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Amanda Ķule (2022). Viltus atmiņas saistība ar novecošanos. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Evelīna Laškova (2022). Posttraumatiskā stresa sindroma saistība ar psihisko veselību cilvēkiem ar kara bēgļu statusu. (Darba vadītāja: Marija Bambuļaka)
Aija Lauva (2022). Apzinātības meditācijas saistība ar darba atmiņu. (Darba vadītāja: Dr. psych. Ilona Krone)
Saiena Luīze Lazdiņa (2022). Pašregulācijas metožu izmantošana saistībā ar akadēmiskā snieguma uzlabošanu. (Darba vadītāja: Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere)
Santa Liepa (2022). Sievietes Es koncepcijas saistība ar pašapziņu un trauksmes traucējumiem. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Santa Sanija Linde (2022). Pedagogu attieksme pret netradicionāli orientētiem skolēniem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Aija Dudkina)
Elīna Ļeščišina (2022). Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar izdegšanu tiešsaistes kazino darbiniekiem. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Ance Mestere (2022). Līdzjūtība pret sevi un dzīvesspēka saistība cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. (Darba vadītāja: Mg. phil. Elīna Zelčāne)
Madara Murašova (2022). Autiskā spektra traucējumu raksturojums bērniem līdz desmit gadu vecumam. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Estere Muravska (2022). Reliģiozitātes un psihotisko simptomu saistība. (Darba vadītāja: PhD Ingrīda Trups-Kalne)
Ita Netlova (2022). Sociālo tīklu lietošanas paradumu saistība ar fizisko Es. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Kitija Okmane (2022). Pašefektivitātes saistība ar stresa uztveri skolā jauniešiem ar somatoformas veģitatīvās disfunkcijas simptomiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Ingūna Griškēviča)
Mareks Ozols (2022). Augstskolu studentu stresa mazināšanas tehnikas. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Pauls Paeglis (2022). Personības iezīmju saistība ar subjektīvo veselības pašnovērtējumu. (Darba vadītāja: Mg. psych. Sintija Lielšvāgere-Endele)
Annika Petraškeviča (2022). Romantiskā perfekcionisma un paštēla saistības vīriešiem un sievietēm. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)
Ksenija Pluce (2022). Vecāku audzināšanas stilu saistība ar agresīvu uzvedību pieaugušajiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Sintija Lielšvāgere-Endele)
Laura Poļanska (2022). Semiotikas izmantošana uz pārtikas produktu iepakojumiem un tās psiholoģiskā ietekme uz pircējiem. (Darba vadītāja: Renāte Cāne)
Loreta Pudža (2022). Veselības uzvedība COVID-19 pandēmijas laikā jauniešu vidū. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. S. Šuriņa)
Arta Pūķe (2022). Perfekcionisma, līdzjūtības pret sevi un izdegšanas saistība veselības aprūpē strādājošo vidū. (Darba vadītāja: Mg. phil. Elīna Zelčāne)
Paula Anna Raiskuma (2022). Depresijas saistība ar produktivitāti. (Darba vadītāja: Dr. psych. Ilona Krone)
Anete Luīze Rudāne (2022). Dzimumnoziedznieku pret bērniem noziedzīgu nodarījumu cēloņi un to saistība ar psihosociālajiem faktoriem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Vaira Rudzīte (2022). Patoloģiskās personības iezīmju modeļu salīdzinājums. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Zane Sačivko (2022). Emociju regulācijas spēju saistība ar alkohola un marihuānas lietošanu. (Darba vadītāja: Dr. med. V. Sudraba)
Olena Sapuzhak (2022). Politiskā orientācija un morālās attieksmes. (Darba vadītāja: PhD Ingrīda Trups-Kalne)
Samanta Saulīte (2022). Iekšējās runas saistība ar publiskās uzstāšanās trauksmi. (Darba vadītāja: Mg.psych. Beate Evelīna Dišlere)
Solveiga Sofija Saulīte (2022). Perfekcionisma un trauksmes saistība mūziķiem uzstāšanās laikā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)
Vents Sīlis (2022). Arhetips psiholoģijā – empīriskie pētījumi un instrumentārijs. (Darba vadītāja: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone)
Anna Sokolova (2022). Kognitīvo rezervju koncepta vēsture un attīstība. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Daniela Spāre (2022). Jauniešu mentālās veselības pozitīvie resursi. (Darba vadītāja: Dr. psych. Guna Svence)
Paula Sprudzāne (2022). Smadzeņu neiroplasticitātes un funkcionēšanas uzlabošana dažādu psihoterapijas pieeju ietekmē. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Patrīcija Stafecka (2022). Depresijas, trauksmes un PTSS izpausme LGBT kopienā. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Lūkass Stavišinskis (2022). Vardarbīgu uzvedību partnerattiecībās veicinošie faktori. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Ina Sviklane (2022). Grūtību raksturojums cilvēkiem ar Aspergera sindromu. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Milena Šakune (2022). Drumskrollings kā noteicošs faktors darbinieku saglabāšanā uzņēmumā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Jeļena Titova (2022). Sportistu izdegšana saistībā ar pašefektivitāti. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Ineta Vanaga (2022). Reliģiozitātes saistība ar depresiju: resursu un risku/draudu analīze. (Darba vadītāja: PhD Ingrīda Trups-Kalne)
Diāna Anna Vinogradova (2022). Autentiskuma saistība ar patoloģiskās personības iezīmēm. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Patrīcija Zaiceva (2022). Autentiskuma saistība ar veselas personības iezīmēm. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Gatis Zariņš (2022). Nakts maiņu ietekme uz policijas darbinieku stresa līmeni un kognitīvo izpildījumu. (Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs)
Beāte Zaščinska (2022). Sportistu sacensību trauksmes saistība ar pašregulācijas metožu pielietojumu ikdienā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere)
Ieva Madara Zemīte (2022). Autentiskuma koncepts psiholoģijā. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Marta Līva Ziņģe (2022). Emociju regulācijas prasmes saistībā ar apzinātības praksi studentu sportā. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Patrīcija Žeigure (2022). Vecāku kompetences izjūta personām ar garīga rakstura traucējumiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)

2021

Jeļizaveta Šlenska (2021). Izglītības stresa izpausmes iezīmes 12. klases izglītojamajiem COVID-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Linda Martinsone (2021). Biohakings un psiholoģija. (Darba vadītāja: Dr. psych. Sandra Mihailova)
Luīze Jirgensone (2021). Sociālās trauksmes un apzinātības saistības pieaugušjiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)
Liene Pujāte (2021). Sociālās un fiziskās izolēšanās saistība ar stresu un atmiņu pieaugušā vecumā no 18 gadiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Marina Jakuņina (2021). Latvijas iedzīvotāju emociju regulācija Covid-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Inese Paiča)
Aleksandra Kiseļkova (2021). Metodikas "Adaptīvas uzvedības stratēģijas" adaptācija. (Darba vadītājs: Mg. psych. Gatis Upesleja)
Evita Grate (2021). Uzticēšanās saistība ar depresijas un trauksmes rādītājiem COVID-19 pandēmijas laikā. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Sanita Šuriņa)
Vendija Šneidere (2021). Instagram un Facebook lietotāju pašvērtējuma atšķirības
Kristiāna Priede (2021). Darba devēju attieksme pret bijušajiem notiesātajiem saistībā ar izdarītā nozieguma veidu. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Ulmane)
Anastasija Kiva (2021). Bērnības traumas saistībā ar personības iezīmēm pusaudžiem. (Darba vadītāja: Dr. psych. Viktorija Perepjolkina)
Bruno Borisenoks (2021). Atšķirība starp vidusskolēnu uzmanības noturības rādītājiem kontrolētos un nekontrolētos apstākļos . (Darba vadītāja: Dr. psych. Ingūna Griškēviča)
Madara Ceimere (2021). Prāta teorijas saistības ar sociālo trauksmi. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Amanda Vorslova (2021). Rūpes par sevi kā profesionālās pašefektivitātes faktors. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Elīna Akmane)
Alise Kruška (2021). Mīlestības stilu atšķirības starp dzimumiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Inese Jokste)
Polina Cepilova (2021). Ēšanas traucējumu simptomu izplatība starp sievietēm no 18 līdz 25 gadu vecumā ar COVID-19 pandēmiju saistītas izolācijas laikā. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Marta Miķelsone (2021). Emociju regulācija ar mobilo aplikāciju palīdzību. (Darba vadītāja: Mg. sc. sal. Inese Paiča)
Kristiāna Znatnaja (2021). Bērnunamu bērnu adaptācija ienākot jaunā ģimenē. (Darba vadītāja: Dr. psych. Jeļena Ļubenko)
Dita Eglīte (2021). Psihes aizsardzības mehānismu lietošana alkohola atkarīgo vidū. (Darba vadītāja: Dr. med. Velga Sudraba)
Dace Petrovska (2021). Tehnostresa un attālinātā darba saistība ar profesionālā darba motivāciju un pašefektivitāti pedagogiem.(Darba vadītājs: Dr. psych. Ervīns Čukurs).
Anna Elīza Zāģere (2021). Emocionālo saturu ietekme viltus atmiņām vizuālajā un audiālajā uztverē. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)
Beāte Simsone (2021).Mācību process tiešsaistē: Tā ietekme uz skolēnu spēju apgūt mācību vielu, mentālo veselību un ikdienas dzīvi. (Darba vadītāja: Mg.psych. Zane Gulbe)
Aleksandra Poļetajeva (2021). Muzikālās pieredzes saistība ar dzirdes uzmanību un darba atmiņu. (Darba vadītāja: Jana Janišauska)
Jelizaveta Šlenska (2021). Pirmseksāmena stresa ietekmējošie faktori vidusskolniekiem. (Darba vadītāja: Mg. psych. Zane Gulbe)
Madara Ceimere (2021). Prāta teorijas saistība ar valodu un valodas attīstību. (Darba vadītāja: Mg. psych. Kristīne Šneidere)

2020

Eglīte Katrīna (2020). Izdegšanas sindroma saistība ar sociāldemogrāfiskiem rādītājiem Latvijā. (Darba vadītāja: Zane Gulbe)
Feldmane Sandra (2020). Veselības uzvedība un slimības uztvere COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Gušča Inese (2020). Bērnu hiperaktivitātes/ impulsivitātes un uzmanības noturības (pēc Ahenbaha aptaujas) rādītāju saistība ar mācību sasniegumu vērtējumu. (Darba vadītāja: Zane Gulbe
Kuharenoka Jekaterina (2020). Sociāli noteiktā, uz citiem vērstā un uz sevi vērstā perfekcionisma saistības ar Lielā piecinieka personības iezīmēm. (Darba vadītāja: Inese Jokste)
Mazūrs Matīss (2020). Psiholoģiskā noturība sportistiem saistībā ar sasniegumiem profesionālajā sportā. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Moroza Anastasija (2020). Akadēmiskās motivācijas skalas (ams-c 28) koledžas (CEGEP) versija. (Darba vadītāja: Zane Gulbe)
Vikmane Linda (2020). Aptaujas “Riska uztvere un veselības uzvedība pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma kontekstā” adaptācijas 1. posms. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)

2019

Bitēna Daiga (2019). Misticisma skalas (Mysticism Scale, M-Scale) adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Bokiša Līga (2019). Psiholoģiskās aizsardzības struktūras un spēka diagnosticēšanas metodes adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)
Ozoliņa Zane (2019). Saistība starp kognitīvajām rezervēm, vispārējo kognitīvo novērtējumu un depresijas rādītājiem sensoriem bez psihisku un uzvedības traucējumu diagnozes. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)

2018

Markāne Beāte Evelīna (2018). Uzlabotās sacensību trauksmes skalas 2.versijas adaptācijas latviešu valodā 1. posms. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Miķelsone Marta (2018). Mācīšanās stilu aptaujas adaptācijas latviešu valodā I posms. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Stabiņģis Mārtiņš (2018). Narcisisma personības aptaujas (Narcissistic Personality Inventory) adaptācijas latviešu valodā pirmais posms. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Strode Agnese (2018). Apzinātības un uztvertā stresa līmeņa saistība RSU un LU psiholoģijas studentiem. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Veinberga Inese (2018). Subjektīvā vecuma uztveres saistība ar apmierinātību ar dzīvi un bailēm no novecošanās sievietēm vecumā no 35–50 gadiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Zaščirinska Aleksandra (2018). Datorizētas indivīda personības novērtēšanas sistēmas vizuālā risinājuma ietekme uz testa izpildes procesa subjektīvo novērtējumu. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2017

Bergmane Annija (2017). Personības iezīmju saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām studentiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Cīrule Līva (2017). Patoloģisko personības iezīmju saistība ar pašcieņu un pašvērtējumu. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Gēgerniece Alīna (2017). Ēšanas pašefektivitātes aptaujas adaptācijas 1. posms. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Krasnovska Diāna (2017). Ieslodzījumā esošo cilvēku patoloģisko personības iezīmju specifika. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Muižarāja Ieva (2017). Individuālā anomija un pārmaiņu pieredze. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Pedece Asnāte (2017). Autentiskuma rādītāju specifika apzinātību praktizējošiem pieaugušajiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Regzdiņa Laura (2017). Garīgā intelekta (Spiritual Intelligence Self-Report Inventory, SISRI-24) un un ticības pārdabiskajam (Supernatural Belief Scale-6, SBS-6) aptauju adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Sedliņa Marta (2017). Saistība starp autentiskumu un apmierinātību laulātu pāru attiecībās. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Tomsone Paula (2017). Studentu fiziskā Es koncepcija un pašefektivitāte ēšanas paradumu regulēšanā. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)

2016

Bērzāja Laura Anna (2016). Individuālās anomijas un Latvijas klīniskā personības testa rādītāju sakarības studentiem. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Petroviča Sintija (2016). Vērtību saistība ar izdegšanas sindromu palīdzošo profesiju pārstāvjiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Saakovs Andrejs (2016). Nozīmju sistēmas atšķirības latviešu un krievu etnolingvistisko grupu pārstāvjiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Zavacka Laura (2016). Personības iezīmju pašnovērtējuma un citu vērtējuma savstarpējā saskaņotība: Latvijas Personības aptaujas citvērtējuma versijas izstrādes II posms. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Zemvaldis Edijs (2016). Ikdienas garīgās pieredzes aptaujas adaptācija. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)

2015

Berga Luīze (2015). Nozīmes sistēmas saistība ar kreativitāti jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Boļšakova Sintija (2015). Anomijas, subjektīvās labklājības un brīvprātīgā darba sakarības Latvijas iedzīvotājiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Klince Kristiāna (2015). Latvijas iedzīvotāju vērtību un individuālās anomijas saistība. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Legzdiņa Marija (2015). Saistība starp personības iezīmēm un nozīmes sistēmu agrīnajā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Lielā Madara (2015). Piesaistes stilu pret romantisko partneri saistība ar autentiskumu pāra attiecībās. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Romanovs Vladlens (2015). Latvijas iedzīvotāju individuālā anomija un laimes izjūta. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Sokola Marina (2015). Studentu vērtības 2010. un 2015. gadā: salīdzinošais pētījums. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Vaņkovs Sergejs (2015). Žurnālistu un programmētāju studentu personības iezīmju atšķirības. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2014

Bļasāne Māra (2014). Seksuālās Es shēmas skalas adaptācija (1. posms). (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Gurdziela Dace (2014). Agresijas un greizsirdības saistība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem . (Darba vadītāja: lekt. Tatjana Turilova-Miščenko)
Karsa Elīna (2014). Humora stilu saistība ar dzīvesspēka aspektiem pieaugušajiem. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Konvisere Alisa (2014). Agresijas saistība ar pašcieņu meitenēm 12–16 gadu vecumā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Lapiņa Liene (2014). Vientulības un agresijas saistība sievietēm un vīriešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Plamadjala Ilona (2014). Empātijas aptaujas adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Rudzīte Gundega (2014). Aptaujas Attieksme pret dabu un mākslu adaptācija. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Stepanova Ilona (2014). Pašefektivitātes saistība ar kontroles lokusu jauniešiem vecumposmā no 19 līdz 25 gadiem. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Stepanovs Kristaps (2014). Personības iezīmju saistība ar prokrastināciju. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Šneidere Kristīne (2014). Metodikas DRM paradigma adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)

Bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” studentu, absolventu kursa darbi I

2020

Āboliņa Karīna (2020). Perfekcionisma rašanās saistība ar audzināšanas modeli ģimenē. (Darba vadītāja: Inese Jokste)
Blāķe Greisa Nikija (2020). Depresija un tās ietekme uz dzīves kvalitāti sievietēm un vīriešiem. (Darba vadītāja: Zane Gulbe)
Briede Anna (2020). Emociju regulācija un tās attīstības iespējas pieagušajiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Kačoreka Gerda (2020). Viedierīču lietošanas ilguma saistība ar uzmanību. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Keistere Milena (2020). Slimības uztvere hroniski slimo pacientu grupās. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Kivkule Daniela Viktoria (2020). Starpkultūru ģimenes audzināšanas saistība ar jaunieša kultūras identitāti. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)
Kļadere Valentīna (2020). Dzimumatšķirības starp uztverto sociālo atbalstu un pārvarēšanas stratēģijām jauniešiem Latvijā. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Kreicberga Renāte (2020). Piedošanas saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām. (Darba vadītāja: Inese Jokste)
Lauska Kristiāna (2020). Personības iezīmju un uztvertās dzīves kvalitātes saistība ar veselīgu emocionālo novecošanos. (Darba vadītāja: Zane Ulmane)
Livčāne Lauma (2020). Sociālo tīklu saistība ar trauksmes un depresijas simptomiem jauniešiem. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Marčenko Arina (2020). Sociālo tīklu lietošanas ietekme uz pašvērtējuma un trauksmes līmeni. (Darba vadītāja: Zane Gulbe)
Nagle Rebeka (2020). Psiholoģiskās palīdzības nozīme profesionālajā sportā. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Nīgale Madara (2020). Perfekcionisma saistība ar kauna izjūtu pieaugušajiem. (Darba vadītāja: Inese Jokste)
Petrova Paulīna (2020). Depresijas stigmatizācijas saistība ar vēršanos pēc atbalsta un palīdzības. (Darba vadītāja: Zane Gulbe)
Potapenko Viktorija (2020). Veselības uzvedība COVID-19 ārkārtas situācijā jauniešiem. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Solovjova Vita (2020). Literatūras pārskats par depresijas simptomu raksturojumiem vīriešiem un sievietēm. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Vansoviča Lolita (2020). Kompulsīvā ēšana, to izskaidrojošie faktori un ārstēšanas metodes. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Vikmane Linda (2020). Personības iezīmju saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām koronavīrusa kontekstā. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Ziediņa Rūta (2020). Sociālā atbalsta saistība ar emocionālo ēšanu sievietēm ar kardiovaskulāru saslimšanu. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Zirnīte Samanta (2020). Personības iezīmju struktūras izpēte dažādās kultūrvidēs. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)

2019

Bajāre Laura Justīne (2019). Bērnības traumas saistība ar emociju regulāciju. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Brahmane Zane (2019). Fizisko, sociālo un mentālo aktivitāšu saistība ar stresa līmeni. (Darba vadītāja: Zane Gulbe)
Eglīte Katrīna (2019). Sociālā intelekta saistība ar sociāldemogrāfiskiem rādītājiem bērniem. (Darba vadītāja: doc. Zane Gulbe)
Feldmane Sandra (2019). Sociālās trauksmes un indivīdu savstarpējās komunikācijas saistība ar sociālo tīklu lietošanu. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Gušča Inese (2019). Bērnu ar uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu kognitīvo spēju īpatnības. (Darba vadītāja: Inga Safina)
Kuharenoka Jekaterina (2019). Perfekcionisma un Lielā piecinieka iezīmju sakarības. (Darba vadītāja: asist. p. i. Inese Jokste)
Kulakova Anastasija (2019). Nepilngadīgo likumpārkāpēju kriminālās uzvedības riska faktori. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Mazūrs Matīss (2019). Psiholoģiskā noturība komandas un individuālajā sportā. (Darba vadītāja: lekt. Ervīns Čukurs)
Moroza Anastasija (2019). Akadēmiskā motivācija un prokrastinācija. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Skaldere-Darmudasa Gunita (2019). Sociālo problēmu risināšanas prasmju saistība ar kognitīvajām domāšanas kļūdām. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)

2018

Bērenfelde Laura (2018). Personības iezīmju saistība ar uzvedības paradumiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)
Bitēna Daiga (2018). Transpersonālās pieredzes saturs un mērījumi psiholoģijā. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Bokiša Līga (2018). Sociālproblēmu risināšana un pašregulācija. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Ļubenko)
Marina Terēze (2018). Dzīves jēgas izpratne starp ieslodzītajiem vīriešiem. (Darba vadītāja: Ilze Ušacka)
Ozoliņa Zane (2018). Kognitīvo procesu un akadēmisko sasniegumu saistība ar fiziskajām aktivitātēm dažādos vecumposmos. (Darba vadītāja: asist. Kristīne Šneidere)
Skrūzmane Linda (2018). Monitārā uzvedība un lēmumu pieņemšana. (Darba vadītāja: asoc. prof. Sandra Mihailova)

2017

Avotiņa Marika (2017). Apzinātības saistība ar trauksmi un dzīvesspēku. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Bondarenko Agrita (2017). Es koncepcijas un depresijas simptomu saistība pusaudžiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Dakars Daniels (2017). Individuālās anomijas pētījumu pārskats Latvijā. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Markāne Beate Evelīna (2017). Psiholoģijas virzienā aizstāvēto studiju darbu analīzes (Rīgas Stradiņa universitātes 2014.–2016. gadā adaptētie testi) . (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Miķelsone Marta (2017). Personības iezīmes saistībā ar subjektīvo labklājību. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Obodņikova Jevgeņija (2017). Futbola tiesnešu personības iezīmju saistība ar lēmumu pieņemšanu. (Darba vadītāja: Jeļena Harlamova)
Strauberga Agita (2017). Uztvertais personāla atlases procedūru taisnīgums un tā saistība ar darba devēja tēlu. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Strode Agnese. Apzinātības prakse stresa samazināšanai. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Veinberga Inese (2017). Priekšstati par veselīgu novecošanos. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Zaščirinska Aleksandra (2017). Psiholoģijas virzienā aizstāvēto studiju darbu analīze (Rīgas Stradiņa universitātes 2012.–2013. gadā adaptētie testi). (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)

2016

Bergmane Annija (2016). Personības iezīmju saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Bondarenko Agrita (2016). Herberta Marša Es koncepcijas teorijas vēsturiskā attīstība. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Gēgerniece Alīna (2016). Pašefektivitāte personībā bāzētos veselības uzvedības teorētiskajos modeļos. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Krasnovska Diāna (2016). Piesaistes stilu saistība ar romantisko attiecību veidošanu pieaugušā vecumā. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Muižarāja Ieva (2016). Individuālā anomija un depresija studentiem. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)
Pedece Asnāte (2016). Autentiskuma saistība ar apzinātības praktizēšanu. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Regzdiņa Laura (2016). Psiholoģiskās un subjektīvās labizjūtas saistība ar autentiskumu. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Sedliņa Marta (2016). Saistība starp autentiskumu un apmierinātību pāra attiecībās. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Stabiņģis Mārtiņš Roberts (2016). Narcisisms un tā saistība ar individuālisma-kolektīvisma dimensiju. (Darba vadītāja: prof. Kristīne Mārtinsone)
Tomsone Paula Madara (2016). Studentu fiziskā Es koncepcija un ēšanas uzvedība. (Darba vadītāja: lekt. Jeļena Ļevina)

2015

Bērzāja Laura Anna (2015). Sekundāro datu izmantošana vērtību pētījumos. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Latiševiča Rakele (2015). Saistība starp veselības uzvedību, personības iezīmēm un vērtībām. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Ose Alīna (2015). Subjektīvās labklājības saistība ar optimismu un sociālo atbalstu. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Petroviča Sintija (2015). Vērtību saistība ar izdegšanu palīdzošo profesiju pārstāvjiem. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Reidzāne Agnese (2015). Personības iezīmju saistība ar subjektīvo un psiholoģisko labklājību. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Saakovs Andrejs (2015). Nozīmju sistēmas teorija un pētījumi dažādās etnolingvistiskajās grupās. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Sarmule Elīna (2015). Iedzīvotāju anomija Baltijas valstīs. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Veispals Haralds (2015). Interneta lietošanas saistība ar garīgo veselību jauniešu vecumposmā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Zemvaldis Edijs (2015). Reliģiozitātes saistība ar psiholoģisko labklājību un vērtībām. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)

2014

Berga Luīze (2014). Futbola tiesnešu personības iezīmju saistība ar lēmumu pieņemšanu. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Bļasāne Māra (2014). Uztvertais personāla atlases procedūru taisnīgums un tā saistība ar darba devēja tēlu. (Darba vadītāja: doc. Jeļena Koļesņikova)
Boļšakova Sintija (2014). Apzinātības saistība ar trauksmi un dzīvesspēku. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Gurdziela Dace (2014). Es koncepcijas un depresijas simptomu saistība pusaudžiem. (Darba vadītāja: Tatjana Turilova-Miščenko)
Klince Kristiāna (2014). Dzimumatšķirības autobiogrāfiskās atmiņas fenomenos. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Legzdiņa Marija (2014). Depresijas ietekme uz lēmuma pieņemšanu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Lejiņa Linda (2014). Motivācijas ietekme uz uztveri. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs
Lielā Madara (2014). Individuālās anomijas pētījumu pārskats Latvijā. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Romanovs Vladlens (2014). Psiholoģijas virzienā aizstāvēto studiju darbu analīzes (Rīgas Stradiņa universitātes 2014.–2016. gadā adaptētie testi). (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Rudzīte Gundega (2014). Apzinātības prakse stresa samazināšanai. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Sokola Marina (2014). Kauna un lepnuma izpausmju saistība ar spriedumiem par sociālo statusu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Stepanova Ilona (2014). Priekšstati par veselīgu novecošanos. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)
Stepanovs Kristaps (2014). Psiholoģijas virzienā aizstāvēto studiju darbu analīze (Rīgas Stradiņa universitātes 2012.–2013. gadā adaptētie testi). (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs)
Zavacka Laura (2014). Personības iezīmes saistībā ar subjektīvo labklājību. (Darba vadītāja: doc. Viktorija Perepjolkina)

2013

Ābola Elīna (2013). Saistība starp autentiskumu un apmierinātību laulātu pāru attiecībās. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Beke Annija (2013). Ieslodzījumā esošo cilvēku patoloģisko personības iezīmju specifika. (Darba vadītāja: lekt. Indra Majore-Dūšele)
Bundzena Aiva (2013). Patoloģisko personības iezīmju saistība ar pašcieņu un pašvērtējumu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Dimante Linda (2013). Personības iezīmju saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām studentiem. (Darba vadītājs: lekt. Ervīns Čukurs
Izašare Velga (2013). Šutes emocionālā intelekta aptaujas adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Konvisere Alisa (2013). Agresijas līmeņa atšķirības vienīgiem bērniem un bērniem no daudzbērnu ģimenēm. (Darba vadītāja: Jeļena Ļevina)
Norkusa Agnese (2013). Autentiskuma rādītāju specifika apzinātību praktizējošiem pieaugušajiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Mārtinsone)
Parele Līga (2013). Ēšanas pašefektivitātes aptaujas adaptācijas 1. posms. (Darba vadītāja: asist. Aelita Vagale)
Paukšta Kristīne (2013). Garīgā intelekta (Spiritual Intelligence Self-Report Inventory, SISRI-24) un un ticības pārdabiskajam (Supernatural Belief Scale-6, SBS-6) aptauju adaptācijas pirmais posms. (Darba vadītāja: asist. Aelita Vagale)
Plamadjala Ilona (2013). Individuālā anomija un pārmaiņu pieredze. (Darba vadītāja: asoc. prof. Kristīne Mārtinsone)
Upesleja Gatis (2013). Studentu fiziskā Es koncepcija un pašefektivitāte ēšanas paradumu regulēšanā. (Darba vadītāja: Irina Simoņenkova)

2012

Lazdāne Ance (2012). Trauksme un vientulība gados vecākiem cilvēkiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Mārtinsone)
Ošleja Austra (2012). Kopinga stratēģiju atšķirības Rīgas Stradiņa universitātes Ārvalstu studentu nodaļas un Komunikācijas fakultātes pirmā kursa studentiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Mārtinsone)
Parele Līga (2012). Kristiešu un nekristiešu vērtību atšķirības. (Darba vadītāja: asoc. prof. Mārtinsone)
Paukšta Kristīne (2012). Pašvērtējums saistībā ar kaunu un vainas izjūtu. (Darba vadītāja: asoc. prof. Mārtinsone)
Vaņkovs Sergejs (2012). Pašcieņas un greizsirdības saistība studējošiem. (Darba vadītāja: asoc. prof. Mārtinsone)

Jauno psiholoģijas zinātnieku konkurss

Kopš 2014. gada Psiholoģijas dienu ietvaros tiek rīkots Jauno zinātnieku konkurss, kurā piedalīties ar saviem pētījumiem Latvijas Psihologu biedrība aicina psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolventus no visām Latvijas augstskolām. Konkursa ietvaros, dalībniekiem ir jāizstrādā trīs minūtes garš video, kurā tiek atspoguļota pētījuma metodoloģija un galvenie rezultāti.

Katru gadu šajā konkursā ir piedalījušies arī Rīgas Stradiņa universitātes psiholoģijas virziena studenti, ar saviem darbiem iegūstot godalgotas vietas. Ar darbiem plašāk iespējams iepazīties šajā lapā.

2020. gads

2020. gadā pandēmijas radīto apstākļu dēļ, Jauno psiholoģijas zinātnieku konkursa formāts mainījās, integrējot dalībnieku prezentācijas Latvijas Psihologu biedrības organizētajā konferencē Psiholoģiskā izvērtēšana, atzinumi un konsultēšana tiešsaistē un klātienē. Konkursā RSU pārstāvēja Daiga Katrīna Bitēna ar ziņojumu par sava bakalaura darba Mistiskās pieredzes, garīgā intelekta un šizotipisku personības iezīmju savstarpējās sakarības pieaugušajiem galvenajiem rezultātiem.

2019. gads

Oktobrī, Psiholoģijas dienu 2019 ietvaros, norisinājās piektais Jauno psiholoģijas zinātnieku konkurss. Šogad konkursa formāts atšķīrās no iepriekšējo gadu pieredzes un dalībnieki uzstājās publikas priekšā, prezentējot savu pētījumu ideju un rezultātus. No RSU konkursā piedalījās maģistrantes Beate Evelīna Markāne un Laura Regzdiņa, kuras uzstājās ar saviem bakalaura darba pētījumiem.

Bc. Psych. B. E. Markānes pārdomas par dalību Jauno psiholoģijas zinātnieku konkursā: "Mana bakalaura darba tēma, ar kuru es piedalījos Jauno psiholoģijas zinātnieku konkursā ir Saistība starp sacensību trauksmi, fizisko pašefektivitāti un iekšējās runas rādītājiem basketbolistēm un basketbolistiem. Manuprāt, šī tēma ir aktuāla, jo gan sacensību trauksme, gan iekšējā runa un fiziskā pašefektivitāte var ietekmēt sportista sniegumu sacensībās. Paldies manai zinātniskā darba vadītājai doc. Viktorijai Perepjolkinai par sadarbību un atbalstu mana bakalaura darba izstrādē. Esmu pateicīga par iespēju piedalīties JZK, jo ieguvu jaunu uzstāšanās pieredzi, iespēju aktualizēt sporta psiholoģiju un veidot diskusiju ar konkursa apmeklētājiem par savu tēmu."

Bc. Psych. L. Regzdiņas pārdomas par dalību Jauno psiholoģijas zinātnieku konkursā: "Jauno psiholoģijas zinātnieku konkursā piedalījos ar bakalaura darba ietvaros veikto pētījumu par domāšanas (kognitīvās refleksijas un kognitīvo kļūdu) un garīguma (garīgā intelekta) savstarpējām sakarībām pieaugušajiem. Tēmas izvēle saistījās gan ar zinātnisku, gan personisku interesi – pētīt garīguma, garīgo prakšu praktizēšanas un garīgā intelekta nozīmi saistībā ar tā apzinātu, integrētu un adaptīvu pielietošanu, kā arī saistību ar dzīves mērķa un jēgas apzināšanos, tā integrēšanu savā ikdienā. Paldies manai zinātniskā darba vadītājai prof. Kristīnei Mārtinsonei par veiksmīgo sadarbību mana bakalaura darba izstrādē. Tāpat pateicos konkursa organizētājiem par šo TED tipa formātu, kā arī konkursa apmeklētājiem par uzdotajiem jautājumiem un diskusijām, tādējādi radot iespēju attīstīt vispusīgas komunikācijas un pētījuma rezultātu izplatīšanas prasmes."

2018. gads

Gundega Rudzīte piedalījās konkursā ar maģistra darbu Laika plānošanas e-intervences Rīgas Stradiņa universitātes studējošajiem lietojamības novērtējums

Gatis Upesleja (RSU), Fiziskās Es koncepcijas saistība ar fizisko pašefektivitāti un vērtībām profesionāliem un neprofesionāliem sportistiem un tiem, kuri nenodarbojas ar sportu

2016. gads

Linda Lejiņa piedalījās konkursā ar bakalaura darbu Kultūras dimensiju saistība ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju individuālo lietošanu dažādās pasaules valstīs

2015. gads

Kristīne Šneidere piedalījās konkursā ar bakalaura darbu "Dīza/Rēdigera – Makdermotas paradigmas" adaptācija Latvijā

2014. gads

Krists Jānis Lazdiņš piedalījās konkursā ar bakalaura darbu Autovadītāju agresijas un braukšanas uzvedības saistība ar personīgās automašīnas jaudu un virsbūves tipu

Psiholoģijas studentu zinātniskais pulciņš

Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā kopš 2014. gada darbojas psiholoģijas studentu zinātniskais pulciņš, organizatoriski turpinot attīstīt Sporta, uztura un pedagoģijas katedras psiholoģijas un mākslas terapijas (2009.–2014.), kā arī Mākslas terapijas akadēmiskās skolas zinātniskā pulciņu darbību (2007.–2009.).

Psiholoģijas zinātniskā pulciņa galvenais mērķis ir nodrošināt studējošajiem iespēju pilnveidot savu pētniecisko kompetenci, attīstīt prasmi veikt zinātniskās pētniecības pamatprincipiem atbilstošu patstāvīgu pētījumu un prezentēt tā rezultātus, diskutēt par pētījumu rezultātiem, attīstot kritisko un produktīvo domāšanu.

Akadēmiskā mācību gada laikā katru mēnesi notiek studentu un docētāju sēdes, kuru gaitā studējošie docētāja pārraudzībā iztirzā psiholoģijas zinātnes atziņas, prezentē savu pētījumu rezultātus, diskutē par prezentācijām.

2016./17. akadēmiskajā gadā pulciņu vadīja maģistrantūras studiju programmas Veselības psiholoģija studente Liene Lapiņa, bet pulciņa mentores bija prof. Kristīne Mārtinsone un doc. Jeļena Ļevina. Patlaban pulciņa vadību savā pārraudzībā ir pārņēmusi asist. Kristīne Šneidere.

2016./17. akadēmiskajā gadā es biju zinātniskā pulciņa vadītāja. Pulciņš man ļoti palīdzēja zinātniskā darba izstrādē – gan ģenerējot idejas, gan sniedzot atbalstu un informāciju. Zinātniskā pulciņa diskusijas palīdzēja saskatīt empīrisko datu interpretācijas iespējas, analizēt darba nepilnības un to, kas labi paveikts, kā arī sniedza ieskatu tajā, kā citi uztver manis sniegto informāciju par zinātnisko darbu, tādejādi palīdzot sagatavoties zinātniskajām konferencēm un darba aizstāvēšanai.
Liene Lapiņa

Vēlos pateikties par iespēju piedalīties zinātniskā pulciņa darbībā! Man ļoti palīdzēja tas, ka uz katru sēdi bija veicamo darbu saraksts, un tas ļāva mērķtiecīgi, soli pa solim attīstīt mana darba teoriju un vēlāk arī aprakstīt pētījumu. Nebija iespējams slinkot vai atlikt! Zinātniskā pulciņa vadītājas sniedza atbalstu teorijas strukturēšanā un pētījuma rezultātu apkopošanā. Esmu bezgala pateicīga, ka pulciņos varēju uzdot pat visvienkāršākos jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes un psiholoģisku atbalstu. Milzīgs paldies jums par pacietību!
Dace Caica

Metodiskie norādījumi darbu izstrādei

Norādījumi bakalaura darbu izstrādei

Norādījumi maģistra darbu izstrādei

Vertikālās integrācijas projekts Psiholoģiskā palīdzība un pašpalīdzība

Par kursu

Studiju kursā tiek attīstīti šādi temati:

Profesionālā darbība un tās novērtējums. Pašpalīdzība un garīgums kā resurss profesionālajā un personīgajā dzīvē (prof. Dr. psych. Kristīne Mārtinsone, doktorante Daiga Katrīna Bitēna);
Kognitīvo procesu izpēte un veselīga novecošanās (asist. Kristīne Šneidere);
Psihologa loma notiesāto resocializācijā (doktorante Zane Ulmane);
Dzīvesspēks, līdzjūtība pret sevi un veselības uzvedība (asist. p. i. Elīna Zelčāne);
Profesionālā identitāte un tās pārmaiņas Covid-19 un digitalizācijas laikā (Elīna Akmane);
Digitālās intervences mūzikas terapijā (lekt. Jana Duhovska);
Emociju regulācija (lekt. Inese Paiča).

Studiju kurss ir pulcējis studentus no dažādām studiju programmām – veselības psiholoģijas, supervīzijas, mākslas terapijas, psiholoģijas, medicīnas, māszinībām, sabiedŗības veselības.

VIP kursa ietvaros ir publicēti vai tiek sagatavoti publicēšanai vairāk nekā desmit raksti, maģistra, bakalaura un kursa darbi, kā arī īstenoti vairāki projekti.

Pieteikšanās VIP kursam

Zinātniski pētnieciskā darbība psiholoģijā

Pētījumu programmas

Projekti

Valsts pētījumu programmas EKOSOC_5.2.5. Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā ietvaros līdztekus citiem konceptiem no psiholoģijas perspektīvas tika pētīta individuālā anomija un vērtības

Publikācijas

Raksti

Nodaļa kolektīvajā monogrāfijā

Tēzes

Pētījumā iesaistītie studenti un viņu darbi

Valsts pētījumu programma Biomedicīna sabiedrības veselībai apakšprojekta Nr. 5.8.2. Kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana

Ilgtermiņa regulāras aerobās slodzes ietekme uz kognitīvajiem procesiem – Latvijas sadaļa starptautiskajam pētniecības un sadarbības projektam Establishing the Net Attainable Benefits for Long-term Exercise (ENABLE)

Rezultātu apraksts

Publikācijas

Raksti

Tēzes

Pētījumā iesaistīto RSU studentu darbi

Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE sabiedrības veselībai apakšprojekta Nr. 5.8.2. Jaunas tehnoloģijas „Latvijas klīniskais personības tests (LKPT)” izstrāde un pārnese tautsaimniecībā ietvaros tika izstrādāts Latvijas klīniskais personības tests

LKPT struktūra

Publikācijas

Raksti

Rokasgrāmata

Tēzes

Pētījumā iesaistītie RSU studenti un viņu darbi

Publikācijas un tēzes

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie recenzētie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Datubāzēs iekļautie raksti starptautiski citējamos žurnālos

Datubāzēs neiekļautie recenzētie raksti

Konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Nacionāla līmeņa konferenču tēzes

Starptautiska līmeņa konferenču tēzes

Monogrāfijas un kolektīvās monogrāfijas

K. Mārtinsone (sast.) (2021). Pašpalīdzības un pašvadības iespēju arsenāls krīzes un transformāciju laikā: metodes ikvienam. Rīgas Stradiņa universitāte

A. A. Krūmiņa, I. J. Mihailovs (2020). Izglītības organizācijas pamatjautājumi un izglītošanās iespējas Latvijā. NordLynx

B. Pumpiņa (sast.) (2021). Supervīzija izglītības vidē. Rakstu krājums. Rīgas Stradiņa universitāte

K. Mārtinsone, A. Pipere (red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. Rīgas Stradiņa universitāte

S. Mihailova (sast.) (2020). Labestības spēks jeb grāmata par profesori Dzidru Meikšāni. NordLynx, 2020. – 86 lpp.

Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., Stepens, A. (2020). Latvijas klīniskais personības tests: tehniskā rokasgrāmata. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte

Mārtinsone, K. un Regzdiņa-Pelēķe, L. (sast.). (2020). Personība un psiholoģiskā palīdzība Latvijā: (paš)pieredzes stāsti. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 297 lpp.

Mārtinsone, K. un Pipere, A. (zin. red.). (2019). Zinātniskā rakstīšana un pētījumu rezultātu izplatīšana. Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 311 lpp.