Pārlekt uz galveno saturu

Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē

Projekta/līguma nr.
VPP-COVID-2020/1-0013
Projekta finansējums
497 580,00 EUR, tajā skaitā RSU finansējums 254 581 EUR
Projekta vadītājs
Projekta īstenošana
01.07.2020. - 31.12.2020.

Mērķis

Projekta mērķis ir novērtēt Latvijas valsts un sabiedrības gatavību un izmantoto mehānismu efektivitāti krīzes pārvarēšanā un sagatavot priekšlikumus turpmākās rīcības scenārijiem, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret krīzēm nākotnē.

Apraksts

Pētījuma galvenais rezultāts būs izsmeļošs pārskats par COVID-19 krīzes daudzpusīgo sociāli ekonomisko ietekmi uz Latvijas sabiedrību. Projekta autori, kas pārstāv dažādas sociālo zinātņu jomas, ir vadošie zinātnieki no četrām ievērojamākajām universitātēm. Viņu sadarbība ir bezprecedenta gadījums. Šīs sadarbības unikalitāte un augstais inovācijas līmenis rodams šā projekta daudzslāņainajā, starpdisciplinārajā un diahroniskajā skatījumā uz to, kādu iespaidu krīze atstājusi uz dažādiem Latvijas sabiedrības segmentiem. Projektā izmantotas zinātniskās metodes no tādām sociālo zinātņu jomām kā komunikācijas un mediju studijas, psiholoģija, sociālantropoloģija, pedagoģija, socioloģija, datorzinātne, mākslīgais intelekts. Tā kā zinātniekiem ir ilga pieredze Latvijas sabiedrības pētīšanā, viņu rīcībā ir arī vēsturiski dati. Tie tiks salīdzināti ar tikko iegūtajiem datiem, izmantojot komparatīvo analīzi u. c. metodes. Tāpēc šā projekta noslēgumā būs iespējams precīzi noteikt un izmērīt COVID-19 krīzes radīto ietekmi, kā arī ieteikt turpmāku rīcību, lai mazinātu šādas ietekmes sekas. Balstoties uz starpdisciplināro pārskatu, projekts piedāvās detalizētus ieteikumus turpmākiem soļiem ceļā uz sabiedrisko un tautsaimniecības procesu atjaunošanu un izaugsmi Latvijā.

Mūsu projekts balstīts atziņā, ka jaunā situācija – dzīve ar COVID – prasa arī jaunus veidus, kā pētīt sabiedrību un kā analizēt sociāli politiskos procesus. Tāpēc mēs esam izveidojuši jauna veida sadarbības modeli, kurā zinātnieki no dažādām institūcijām un nozarēm veido jaunas zinātniskās grupas, kuras vieno nevis formāla piederība institūcijai, fakultātei, katedrai vai vienai konkrētai nozarei, bet gan kopīga vīzija par to, kā rast jaunu pieeju tai vai citai sociālai parādībai.

RSU ir šā projekta zinātniskā konsorcija vadošā institūcija, kas sadarbojas ar zinātniekiem no Latvijas Universitātes (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA), Vidzemes Augstskolas (VA), kā arī Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI).

VPP_Covid19_Tifentale_projekta pase_rev.png

Mūsu projekta struktūra ir balstīta uz sešiem tematiskiem virzieniem kā sešām darba grupām (WP1–WP6) un visa projekta administratīvi koordinējošās vienības (WP0). Katru darba grupu veido pētnieki no dažādām institūcijām, jo tas ļauj visefektīvāk apvienot unikālu pieredzi, zināšanas, resursus un datus ar mērķi rast atbildes uz tiem jaunajiem jautājumiem, kurus mums šobrīd uzdod jaunā dzīve ar COVID. Mūsu starpdisciplinārā pieeja izveidota, lai mēs varētu novērtēt COVID ietekmi uz Latvijas sabiedrību. Turklāt šī ietekme nebūt nav viendabīga, bet gan, gluži otrādi, daudzveidīga, vairākos līmeņos un bieži vien arī ļoti pretrunīga. Katra atsevišķa mūsu projekta zinātnieku darba grupa darbojas gan kā autonoma zinātniskā vienība, gan arī vienlaikus cieši sadarbojas ar pārējām.

COVIDzive_WP_apraksts_jpg.jpg

WP1 (ietvarpētījums): Sabiedrības dinamikas izpēte COVID-19 krīzes laikā

Šis ir plaša mēroga kvantitatīvais pētījums, kura mērķis ir sniegt pārskatu par sociālo dinamiku COVID-19 krīzes laikā un par ārkārtas stāvokļa psiholoģisko, sociālo, kā arī ekonomisko iespaidu uz indivīdiem un mājsaimniecībām, ieskaitot salīdzinājumu ar datiem par Latvijas sabiedrību 2019. gada rudenī un to, kā sabiedrību ietekmēja 2008.–2010. g. finanšu krīze. 

Vadītājs

Studiju programmas vadītājs, Docētājs

WP2: Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģika sociālo pakalpojumu sniegšanā

Šī zinātnieku grupa analizēs sociālo pakalpojumu pieejamību un pārmaiņas nodarbinātībā, it īpaši tajos aspektos, kurus ierobežojumi un pāriešana uz attālināto darbu ir skārusi visvairāk. Pētnieki analizēs situāciju gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja skatupunkta un sagatavos ziņojumu par dažādu sociāli demogrāfisko grupu darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējām COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu periodā. WP2 pētnieki arī sagatavos izvērtējumu un priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tostarp attālinātā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu  apstākļos. Šīs darba grupas zinātnieki izstrādās arī izvērtējumu un priekšlikumus par valsts un pašvaldību nodrošināto sociālās aizsardzības pasākumu efektivitātes un pārklājuma nodrošinājumu, to ietekmi uz dažādu sociāli demogrāfisko grupu atbalstu krīzes situācijā un iedzīvotāju labklājības līmeņa nodrošināšanā. Tāpat tiks sagatavots novērtējums par būtisku sociālo pakalpojumu pieejamības ierobežojumu īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi, novērtējot pakalpojumu ierobežojumu noteikšanas pieejas dažādās jomās.

Vadītāja

 

Koordinators nodarbinātības pārmaiņu pētījumā 

Direktors, Docētājs

Koordinatore sociālo pakalpojumu pētījumā

 


WP3: Labklājība attiecībās: COVID-19 krīzes psiholoģiskā ietekme uz indivīdiem un ģimenēm, tostarp vardarbību ģimenēs

Zinātnieki novērtēs sociālās distancēšanās psiholoģisko ietekmi uz ģimenēm, identificēs galvenos stresa faktorus, ģimeņu un indivīdu psiholoģiskās vajadzības, kā arī problēmu risināšanas metodes ģimenēs, īpaši pievēršot uzmanību vardarbībai ģimenē. Zinātnieki sagatavos izvērtējumu par COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu perioda īstermiņa un ilgtermiņa emocionālo un psiholoģisko ietekmi uz dažādu paaudžu indivīdiem un ģimenēm, arī izvērtējot starppaaudžu attiecību aspektus un vardarbības izplatības riskus.

Vadītāja

 

Koordinatore

 


WP4: Profesionālie un sociālie mediji un to auditorijas, aktīvisti un brīvprātīgie, žurnālistika un veselības komunikācija COVID-19 krīzes laikā

Zinātnieki izvērtēs sabiedrības medijpratības līmeni un noturību pret dezinformāciju, pētīs mediju satura ietekmi uz uzvedību, analizēs sabiedrības reakcijas un viedokļus par krīzes situāciju, par valstī noteiktajiem ierobežojumiem, par publiski izskanējušajiem viedokļiem un paziņojumiem, izmantojot arī mākslīgā intelekta metodes, lai pētītu interneta ziņu portālu saturu un to komentārus, kā arī dažādas brīvprātīgo un sociālās iniciatīvas internetā, kā, piemēram, kustība Paliec mājās. WP4 zinātnieki sagatavos izvērtējumu par informācijas efektivitāti, mērķa grupu informēšanai atbilstošāko informācijas kanālu un veidu izvēli, kā arī sniegs priekšlikumus par optimālākajiem dažādu sabiedrības grupu informēšanas veidiem un kanāliem, viltus ziņu novēršanu, balstoties uz COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu periodā veiktā informatīvā un metodiskā atbalsta novērtējumu.

Vadītāja

Dekāne, Katedras vadītāja, Docētāja

WP5: Stratēģiskā komunikācija un pārvaldes sistēmas COVID-19 krīzes laikā un nākotnes krīžu pārvarēšanas iespēju modelēšana

Zinātnieki sniegs novērtējumu par valsts ilgtermiņa stratēģiju un stratēģisko komunikāciju mainīgajos apstākļos, arī modelēs stratēģiskās komunikācijas scenārijus, ņemot vērā citu valstu pieredzi, un pētīs Latvijas stratēģiskās komunikācijas efektus ārvalstīs. Šīs darba grupas zinātnieki sniegs izvērtējumu par valsts pārvaldes iestāžu, darba devēju, nevalstisko organizāciju sniegtā informatīvā un metodiskā atbalsta efektivitāti un sagatavos priekšlikumus par optimālākajiem dažādu sabiedrības grupu informēšanas veidiem un kanāliem.

Vadītājs

 

Pētnieki

Docētājs, Studiju programmas vadītājs

WP6: Izglītības sistēmas transformācija: COVID-19 krīzes sekas un iespējamie risinājumi

Zinātnieki izvērtēs dažādu mācību platformu un rīku funkcionalitāti; izstrādās vadlīnijas attālināto kursu veidošanas / dizaina pamatprincipiem, balstoties uz esošo kursu veiksmīgumu attiecībā pret skolēnu sniegumu vai popularitāti; veiks akadēmiskā personāla digitālo kompetenču novērtējumu un izstrādās digitālo prasmju pilnveides piedāvājumu digitālā un virtuālā studiju procesa kvalitatīvai īstenošanai, kā arī sagatavos ziņojumu par digitalizācijas un e-risinājumu izmantošanu studiju procesā elastīga un uz studējošajiem orientēta izglītības procesa nodrošināšanai un īstenošanai augstākajā izglītībā.

Vadītāja

 

Koordinatore

Docētāja, Direktore

WP0 jeb projekta administrācija

Pētījuma rezultāti – rekomendācijas un ieteikumi rīcībpolitikas izstrādei dažādām institūcijām – tiks pielietoti lokālā, reģionālā, kā arī valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā, lai uzlabotu sabiedrības noturību pret krīzes situācijām nākotnē. Tāpat pētījuma gaitā tiks novērtēti darba devēju un darba ņēmēju izaicinājumi, ieviešot attālinātā darba praksi, kā arī izaicinājumi un psiholoģiskie riski, ar ko saskaras visu paaudžu pārstāvji ģimenēs. Līdz ar to pētījuma secinājumi un ieteikumi būs noderīgs ceļvedis ne vien institūcijām, uzņēmējdarbības veicējiem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas meklē optimālāko veidu sadzīvošanai ar COVID ilgtermiņā.

Vadītāja

Koordinatore

Pētnieka p.i.

Administratīvā asistente

Zinātniskā asistenta p. i.

Projekta aktualitātes

Aicinām visus interesentus piedalīties zinātniskajā konferencē Psiholoģiskie resursi un riska faktori iedzīvotāju veselībai COVID-19 apstākļos. VPP pētījumi praksei, kas notiks 22.10.2020. plkst. 11.45–17.00 tiešsaistē (Zoom) vai klātienē.
Papildu informācija

Intervija ar LU asoc. profesori Baibu Martinsoni Rīta Panorāmā par Covid-19 krīzes psiholoģisko ietekmi uz indivīdiem un ģimenēm (06.10.2020.)

Aptauja par COVID-19 ietekmi uz darba dzīvi (05.10.2020.)

Pētījums par COVID-19 ietekmi uz nodarbinātību un darba vidi Latvijā – fokusgrupu diskusijas Vidzemes Augstskolā (21.–29.09.2020.) un notikuma atspoguļojums

Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors un asociētais profesors, stāsta par Covid-19 individuālo aizsardzības līdzekļu un vides jautājumiem konferencē Covid un mēs (26.09.2020.)

Informācija medijiem RSU mediķiem rīko konferenci "Covid un mēs" (25.09.2020.)

Intervija ar doc. Māri Andžānu, vienu no projekta vadošajiem pētniekiem, tostarp par iesaisti projektā Dzīve ar Covid (22.09.2020.)

Publiskā diskusija COVID 19: Sociāli tiesiskās problēmas un to risinājumi ar Lolitas Vilkas (RSU) un Gata Krūmiņa (ViA) piedalīšanos (18.09.2020.)

ViA rektora, HESPI vadošā pētnieka Gata Krūmiņa vadītā saruna Zibens divreiz vienā vietā nesper? Sper! sarunu festivālā Lampa, piedaloties arī vienam no projekta vadošajiem pētniekiem, sociālantropologam Klāvam Sedleniekam. Tostarp pirmās atziņas, kas gūtas COVID-19 seku mazināšanai īstenotajā pētniecības projektā (03.09.2020.)

LU profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone par ģimeņu pētījumu sarunu festivālā Lampa. Kā ģimenēm ir klājies pandēmijas laikā. Kādi ir bijuši ģimeņu centrālie stresa avoti? Vai tie nu ir izgaisuši? Kas ģimenēm palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās sekas? Ko mums vajag iemācīties no pārdzīvotās pandēmijas? (02.09.2020.)

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasākuma projekta rezultātu izplatīšanai programma (01.09.2020.)

RSU sociālantropologi pēta, kā Latvijā ievēro ierobežojumus, kas saistīti ar COVID (24.08.2020.)

LU profesores Zandas Rubenes prezentācija par krīzes ietekmi uz izglītību konferencē Izglītība var (Liepājā) (21.08.2020.)
Zandas Rubenes prezentācija

Zanda_Rubene_prezentacija.gif

Intervija ar projekta vadītāju Alisi Tīfentāli Dzīve ar COVID-19 (13.08.2020.)

Intervija ar LU profesori Zandu Rubeni EHR raidījumā #20 Nākotnes formula (10.08.2020.) 

Intervija ar Alisi Tīfentāli TV3 900 sekundēs (sākot no 01.11:17) (30.07.2020.) 

Par valsts finansētajiem pētniecības projektiem COVID-19 pētniecībai (29.07.2020.)

WP6 darba grupas pirmais seminārs (15.07.2020.)

Partneri par iesaisti RSU vadītajā pētniecības projektā Dzīve ar COVID-19